EDSO pārstāvniecības Latvijā vadītājs Pīters Semnebijs:

Referāts konferencē “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību” Rīgā 2001.gada 28.maijā

Latvijas neatkarības atjaunošanas 10.gadadiena dod labu iespēju palūkoties atpakaļ un izvērtēt, kas ir sasniegts un kā turpmāk izmantot iegūto pieredzi.

Latvijai tas tiešām bija unikāls izaicinājums — sākt veidot integrētu sabiedrību pēc neatkarības atjaunošanas. Pirmais un vissvarīgākais valsts uzdevums bija noteikt tās pilsonību pēc 50 gadu ilgās migrācijas, kas fundamentāli izmainīja demogrāfisko stāvokli valstī. Mūsdienu Eiropas vēsturē šāda veida attīstība ir unikāla. Otrkārt, bija jānosaka latviešu valoda par valsts valodu tādā veidā, lai tas neapdraudētu sabiedrības saliedēšanu. Treškārt, Latvijai bija jārisina citas problēmas, ar kurām parasti saduras jaunās demokrātiskās valstis Austrumeiropā un Viduseiropā, kā arī sociālās problēmas, ko izraisa ekonomiskās pārmaiņas.

Ņemot to visu vērā, pēdējo desmit gadu novērtējumam ir jābūt pozitīvam.

Kas attiecas uz pilsonības jautājumiem, pilsonības likums ir labs. Ilgās un asās debates par šo likumu un tā grozījumiem, iespējams, pat bija nepieciešamas, lai rastos izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar pilsonību. Naturalizācija būtībā ir integrācijas atspoguļojums. Pamatprincips, ka naturalizācija ir individuāla izvēle, nāk par labu integrācijai, kā arī pašam naturalizācijas procesam. Tie, kas ir naturalizējušies, parasti kļūst par aktīviem un apzinīgiem pilsoņiem.

Attiecībā uz valodu — latviešu valoda tagad ir stingri stabilizējusies kā valsts valoda. Tajā pašā laikā valodas likums lielā mērā atturas no valodas lietošanas regulēšanas privātajā sektorā, ja vien tas nav saistīts ar likumīgām sabiedrības interesēm. Šķiet, ka mazākumtautību jaunā paaudze arvien labāk runā latviski, bet latvieši tagad arvien vairāk atzīst, ka izplatītās krievu valodas zināšanas ir vērtība, nevis traucēklis. Valsts valodas programma ir devusi nozīmīgu ieguldījumu integrācijas sekmēšanā, izmantojot pozitīvus stimulus, lai pamudinātu apgūt latviešu valodu.

Un, visbeidzot, ir izstrādāta vispusīga un tālejoša valdības sociālās integrācijas politika Sabiedrības integrācijas programmas formā, ko Ministru kabinets pieņēma šā gada februārī.

Taču Latvijas sabiedrībai arī ir jāsaduras ar izaicinājumu.

• Vispārējā līmenī pastāv neuzticēšanās valsts institūcijām. Tas ir dokumentēts pētījumā “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību”. Pret šo problēmu un ar to saistīto problēmu par tiesiskās sistēmas kvalitātes un integritātes saglabāšanu jāizturas nopietni.

• Ir vēl citas problēmas, kas saistītas ar naturalizāciju. Ir ļoti svarīgi, lai nezustu interese par pilsonības iegūšanu un lai cilvēki sajustu, ka viņus vēlas uzņemt pilsonībā. Ja nepilsoņiem nebūs vēlēšanās kļūt par pilsoņiem, tad reāla integrācija nenotiks. Protams, lai būtu iespējams dinamisks naturalizācijas process, pūles ir jāpieliek abām pusēm — no vienas puses, ir jābūt varas iestāžu un Latvijas sabiedrības labvēlīgai attieksmei, no otras puses, nepilsoņiem jāizrāda vēlēšanās pielikt pūles.

• Ļoti svarīga problēma būs izglītība. Tā kā izglītības sistēmā notiek reformas, ir jāapskata vairākas problēmas; pirmkārt, ir jāsaglabā izglītības kvalitāte, kad skolotāji un skolēni pāriet uz latviešu valodu kā uz mācībvalodu, un, otrkārt, jānodrošina atbilstošs apjoms mācībām mazākumtautību valodās. Ir svarīgi, lai nezustu augstā uzticības pakāpe, kādu šodien bauda izglītības sistēma.

• Būs jāpārvar finansiālu problēmu radītās grūtības. Kaut gan valdībai ir daudz dažādu prioritāšu, tai vajadzēs piešķirt pietiekami lielus resursus sabiedrības integrācijas projektiem, izglītībai un citiem līdzīgiem mērķiem.

• Daudzas problēmas saasina krasās atšķirības starp etniskajām grupām masu mediju izvēlē. Tas rada absurdas sekas. Kaut gan dažādu etnisko grupu cilvēki dzīvo vienā valstī, var arī sacīt, ka viņi dzīvo dažādās pasaulēs.

EDSO darbojas šeit kopš neatkarības atgūšanas. Pārstāvniecība tika izveidota 1993.gadā, un kopš tā laika tā ir palīdzējusi pilsonības likuma un valodas likuma sagatavošanā, naturalizācijas procesā, kā arī citu problēmu risināšanā. Pateicoties sadarbībai starp EDSO pārstāvniecību un Latvijas varas iestādēm, Latvija ir kļuvusi par paraugu, kā var izmantot EDSO instrumentus, lai risinātu problēmas, ko izraisījis totalitārais režīms pagātnē. Pirms pārstāvniecība būs paveikusi savu uzdevumu, vēl jāatrisina nedaudz problēmu. Pārstāvniecības uzmanības centrā ir pilsonības jautājumi. Ir svarīgi, lai saglabātos interese par naturalizāciju, nodrošinot, ka visi nepilsoņi zina, ko viņiem nozīmē naturalizācija, arī ilgākā laika posmā, kā arī likvidējot dažus palikušos šķēršļus naturalizācijā, tādus kā augstas maksa par naturalizāciju un neatbilstība starp skolas valodas eksāmeniem un naturalizācijas eksāmeniem.

Mēs neiesakām samazināt pašreizējās prasības, bet naturalizācijas pretendentiem ir jāpalīdz apgūt valodu. Papildus nedaudzajiem labojumiem valodas likumdošanā mūsu uzdevumos ietilpst nodrošināt valodas likuma, izglītības reformas, sabiedrības integrācijas programmas sekmīgu īstenošanu. Nobeigumā mēs dosim ieguldījumu, lai valstī attīstītos labi funkcionējoša ombudsmeņa institūcija.

Es domāju, ka visumā Latvijas sabiedrība nākotnē var sagaidīt pozitīvas pārmaiņas. Svarīgi ir tas, ka ES sekmē integrāciju, jo tā ir kopīga vīzija visiem. Vairums pilsoņu un nepilsoņu atbalsta iestāšanos ES. Par pozitīvām pārmaiņām liecina arī ekonomikas izaugsme, kas ir no visstraujākajām ES kandidātvalstu starpā. Sabiedrības sociālā struktūra padara tālāko integrāciju par samērā vieglu procesu. Kaut gan krieviski runājošie ir lielā mērā pārstāvēti sabiedrības grupās, kas atrodas visnelabvēlīgākajā stāvoklī, vispārējas sociālās atšķirības etnisko grupu starpā ir niecīgas. Un — kas nav mazāk svarīgi — aug jauna paaudze, kas pazīst tikai neatkarīgu Latviju. Tie, kas šodien beidz pamatskolu, ir ieguvuši visu izglītību pēc 1991.gada. Ja Latvijai izdosies pārvarēt grūtības, ko es minēju, Latvija var kļūt par paraugu Eiropas Savienībā, kā izturēties pret dažādību un kā sadzīvot.

“Latvijas Vēstneša”

(Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valoda