Ekonomikas ministrija:
Par tautsaimniecību pirmajā ceturksnī

“Jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijas IKP gada griezumā uzrāda lielāko kāpumu starp Baltijas valstīm – 6,9%, kamēr Lietuvas ekonomika augusi par 3,9%, bet Igaunijas – 3,6%. Latvijas krīzes “bedres dibens” gan bija dziļāks nekā mūsu kaimiņiem, bet tagad varam diezgan pārliecināti teikt, ka esam spējuši no tā ne vien atsperties, bet arī pārliecinoši kāpt uz augšu. Tomēr lielākais prieks un gandarījums ir par to, ka arī strukturāli mūsu ekonomika kļūst spēcīgāka. Tas ļauj mums justies drošāk, vērojot notikumus Eiropā, kas lielā mērā patlaban nosaka situāciju globālajā ekonomikā. Latvijas eksporta tirgi un struktūra ir pietiekami diversificēta, turklāt lielāko daļu (2011.gadā 65%) eksporta pieaugumā ir nodrošinājis konkurētspējas kāpums, nevis tikai ārējā pieprasījuma pieaugums. Arī turpmāk Latvijas izaugsmi nodrošinās tā dēvētās tirgojamās nozares un eksports, atkopjoties arī iekšējam pieprasījumam. Tomēr, ņemot vērā situāciju un notikumu attīstību Eiropā, mums ir jāsaglabā piesardzība, turpinot celt produktivitāti un konkurētspēju,” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Neraugoties uz izaugsmes pavājināšanos eirozonā, Latvijas ekonomikā arī šī gada 1.ceturksnī turpinājās izaugsme. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP ir palielinājies par 1,1% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) un par 6,9% pārsniedza 2011.gada 1.ceturkšņa līmeni.

Latvijas ekonomikas izaugsmi nodrošina ne tikai eksports, kas 1.ceturksnī ir pieaudzis par 9,9%, bet arī pieprasījuma pieaugums iekšējā tirgū. Šā gada 1.ceturksnī iekšzemes pieprasījums ir pieaudzis par 10,7%, salīdzinot ar 2011.gada 1.ceturksni. Ļoti ievērojams pieaugums ir bijis nefinanšu investīcijām (par 39%, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni). Straujais investīciju pieaugums galvenokārt ir saistīts ar ieguldījumiem enerģētikā un apstrādes rūpniecībā.

Šogad turpina palielināties arī privātais patēriņš, kas šā gada 1.ceturksnī par 5,4% pārsniedza pērnā gada 1.ceturkšna līmeni. Privātā patēriņa palielinājumu nosaka pakāpeniska situācijas uzlabošanās darba tirgū – nodarbinātības palielinājums un darba samaksas kāpums.

Nozaru griezumā visstraujākais izlaides kāpums 1.ceturksnī bija būvniecības nozarē (par 28,5%), tomēr jāņem vērā, ka nozare tikai sāk atgūties no dziļā krituma krīzes laikā. Saglabājoties eksporta iespējām, kā arī augot pieprasījumam iekšējā tirgū, šā gada 1.ceturksnī ievērojams pieaugums bija apstrādes rūpniecībā (par 16,5%). Tirdzniecības nozarē sniegto pakalpojumu apjoms pieauga par 8,1%, un, ņemot vērā nozares lielo īpatsvaru tautsaimniecībā, tas nodrošināja gandrīz 30% no visas tautsaimniecības izaugsmes.

2012.gads sācies ar pozitīvām tendencēm tautsaimniecībā, tomēr saglabājas ārējās vides riski saistībā ar turpmāko situācijas attīstību eirozonā. Palēninoties izaugsmes tempam mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas eksporta pieaugums var kļūt mērenāks un tā pozitīvais efekts uz tautsaimniecību kopumā var mazināties. Tomēr kopumā 2012.gadā IKP pieaugums būs straujāks, nekā tika prognozēts iepriekš, un var sasniegt pat 5–6 procentus.

Ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļa