Finanšu ministrija:
Par iekšzemes kopproduktu pirmajā ceturksnī

Publicētais pilnais novērtējums par iekšzemes kopproduktu šā gada pirmajā ceturksnī apstiprinājis, ka Latvijā patlaban ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu IKP palielinājies par 6,9%, bet pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem par 1,1%, kas ir nedaudz straujāk, nekā tika ziņots pirms mēneša IKP ātrajā novērtējumā. Šādi rezultāti vērtējami ļoti pozitīvi ne tikai tādēļ, ka esam labākie Eiropā, bet arī tāpēc, ka izaugsme atšķirībā no pirmskrīzes laika, ir bijusi sabalansēta un to izdevies sasniegt ļoti nenoteiktas ārējās vides apstākļos.

Līdzvērtīga izaugsme gan uz eksportu, gan iekšējo patēriņu vērstajās nozarēs dod ekonomikai lielāku noturību pret ārējiem satricinājumiem, tajā pašā laikā neveidojot iekšējās nesabalansētības. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni visstraujāk augusi būvniecības un apstrādes rūpniecības nozare, kas šajā periodā pieauga par attiecīgi 28,5% un 16,5%, kam sekoja izmitināšanas un tirdzniecības nozare ar attiecīgi 11,8% un 8,1% pieaugumu. Šīs četras nozares kopā IKP izaugsmē šā gada pirmajā ceturksnī devušas 4,5%. Iekšējā pieprasījuma pieaugums atspoguļojies arī produktu nodokļos, kas šajā periodā auguši par 19,3%.

Analizējot IKP no izlietojuma puses, svarīgi atzīmēt arvien pieaugošās investīcijas, kas šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājušās par 39%, kas ir būtiski, jo uzņēmēju aptaujas rāda, ka esošo ražošanas jaudu noslodze arvien pieaug un turpmākai izaugsmei nepieciešamas investīcijas šo jaudu palielināšanai. Investīciju straujo pieaugumu veicinājušas arī investīcijas vairākos enerģētikas projektos, piemēram, TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcija.

Ja izaugsme kopumā vērtējama ļoti pozitīvi, tad, analizējot ārējo vidi, jāsaglabā piesardzība. Kaut gan iepriekš tika prognozēts, ka ārējās vides pasliktināšanās, kas sākās pērnā gada nogalē, jau šā gada pirmajā ceturksnī varētu būtiski mazināt ekonomikas pieauguma tempu, tomēr ir noticis tieši pretējais – Latvijas ekonomikas pieauguma temps ir paātrinājies. Tas saistīts gan ar pēdējo gadu uzlabojumiem Latvijas konkurētspējā, gan labvēlīgu eksporta tirgu struktūru, kurus krīze Dienvideiropas valstīs ir ietekmējusi salīdzinoši mazāk. Latvijas ekonomikas noturība pret krīzi Dienvideiropas valstīs priecē, tomēr liek arī būt piesardzīgiem.

Iepriekš tika prognozēts, ka eirozonas valstis spēs atrast pārliecinošus risinājumus parādu krīzei līdz šā gada vidum, kā rezultātā izaugsme Eiropas Savienībā atjaunotos. Šobrīd redzams, ka tas nav izdevies. Saistībā ar vēlēšanām Grieķijā būtiski palielinājusies iespēja, ka šī valsts varētu pamest eirozonu, savukārt Spānijā arvien pieaug bažas par problēmām finanšu sektorā, kā rezultātā Spānijai var nākties prasīt starptautisko palīdzību.

Papildus tam pirmie ekonomikas indikatori par šā gada aprīli un maiju liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī eirozonā nav sagaidāma situācijas uzlabošanās, un ekonomiskā situācija varētu pat pasliktināties.

Ieilgstot problēmām ārējā vidē, Latvijas ekonomikas iespējas turpināt strauju izaugsmi arvien samazinās. Iekšējais patēriņš joprojām saglabājas zemā līmenī, un salīdzinoši lielais importa īpatsvars patēriņā nozīmē, ka bez eksporta pieauguma ilgstošam privātā patēriņa pieaugumam nav pamata.

Līdz ar 8.jūnijā publicētajiem IKP datiem par pirmo ceturksni Finanšu ministrija plāno uzlabot savas makroekonomiskās attīstības prognozes. Tomēr, vērtējot Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas, jāņem vērā ne tikai iepriecinošie IKP dati, bet arī rūpīgi jāizvērtē situācija ārējā ekonomiskajā vidē, kas liek saglabāt piesardzību par izaugsmi gan šajā, gan nākamajā gadā.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa