Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 14.jūnijā

IZM: Par augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumiem

Šobrīd īstenotā studiju programmu akreditācija tiks aizstāta ar studiju virzienu akreditāciju un lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņems studiju akreditācijas komisija – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi”.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt studiju virzienus augstākajā izglītībā, studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību, akreditācijas lapu paraugus, kritērijus, pēc kuriem akreditācijas procesā vērtē studiju virzienus, kā arī studiju akreditācijas komisijas izveidošanas nosacījumus, tiesības un pienākumus.

Tāpat minētais noteikumu projekts regulēs augstskolu un koledžu akreditācijas kārtību.

Noteikumu projekts paredz, ka lēmumu par augstskolu un koledžu akreditāciju, tāpat kā līdz šim, pieņems Augstākās izglītības padome.

Šobrīd Augstākās izglītības telpā darbojas studiju programmu akreditācijas procedūra, kuras ietvaros tiek pārbaudīta attiecīgo studiju programmu kvalitāte. Studiju programmu akreditācijas procedūru, kā arī augstskolu un koledžu akreditācijas procedūru regulē Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.821 “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība”.

2011.gada 1.augustā stājās spēkā likums “Grozījumi Augstskolu likumā”, kas Augstskolu likumā ieviesa jaunu kvalitātes novērtēšanas procedūru studiju programmu akreditācijas vietā – studiju virzienu akreditāciju. Tāpēc ir jāizstrādā jauni MK noteikumi, lai noteiktu studiju virzienu akreditācijas procedūru.

Noteikumu projekts atzinuma sniegšanai nosūtīts Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Studentu apvienībai, Latvijas Koledžu asociācijai, Latvijas Universitāšu asociācijai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai un privāto augstskolu asociācijai.

MK noteikumu projekts “Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi” 14.jūnijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par prasību pilnveidošanu sociālo pakalpojumu sniedzējiem

Labklājības ministrija (LM) plāno pilnveidot prasības jau esošo sociālo pakalpojumu sniedzējiem un noteikt prasības jaunām sociālajām institūcijām, kuras līdz šim nebija definētas.

To paredz 14.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”. Grozījumi vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā.

No 2013.gada 1.janvāra paredzētas noteiktas prasības pašvaldību finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem “daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs” un “dienas centrs”. Lai efektīvi izmantotu telpas un nodarbinātu speciālistus uz pilnu slodzi, atsevišķās pašvaldībās tiek veidoti daudzfunkcionāli sociālo pakalpojumu centri. Tajos vienās un tajās pašās telpās dažādās nedēļas dienās un laikos var tikt piedāvāti pakalpojumi dažādām klientu grupām. Līdzīga situācija bija arī ar pakalpojumu “dienas centrs”.

Līdz šim bija definētas prasības tikai dienas aprūpes centram. Dienas centra pakalpojumi pēc satura ir līdzīgi dienas aprūpes centra pakalpojumam, tomēr ir arī zināmas atšķirības, piemēram, klienti dienas centrā ne vienmēr atrodas pilnu dienas laiku, klientiem nav nepieciešams atbalsts pašaprūpē, utt.

Plānots precizēt arī maksimālo uzturēšanās ilgumu krīzes centrā, nosakot, ka tas ir trīs mēneši, ja klientam tiek piedāvāts pakalpojums ar izmitināšanu. Šis laika ierobežojums jau ir sevi attaisnojis praksē. Tas radītu vienlīdzīgus pakalpojumus gan satura, gan darbības intensitātes ziņā, ļaujot krīzes centriem precīzāk plānot darbu ar klientu.

Vienlaikus precizēta prasība ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm atmaksāt pakalpojuma sniegšanai neizmatoto maksājumu daļu, ja klients ir miris vai atstājis institūciju un pakalpojumu vairs nesaņem. Prasībās ir atrunāta tikai norēķinu kārtība ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, taču norēķini notiek arī ar citiem maksātājiem – pašvaldībām, apgādniekiem. Līdz šim prasībās šī daļa nebija iekļauta.

Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus neredzīgiem un nedzirdīgiem, kā arī vājdzirdīgiem cilvēkiem gan par valsts budžeta līdzekļiem, gan par citu finansētāju līdzekļiem. Lai nerastos pārpratumi, kādos gadījumos kādas prasības piemērojamas, plānots precizēt prasības un pakalpojumu apjomu par valsts budžeta līdzekļiem sniedzamajiem pakalpojumiem. Grozījumi noteikumos arī noteiks, kuras prasības piemērojamas tiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti, piesaistot citus finanšu avotus.

Bez iepriekšminētajiem grozījumiem precizētas arī prasības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās esošajiem dzīvokļa tipa pakalpojumiem jeb “jauniešu mājam” bērniem no 15 gadu vecuma. Tās precizē atbalsta jomas un prasības telpām un nepieciešamajam aprīkojumam.

Tāpat atbilstoši ES direktīvai tiks paplašināts pakalpojumu loks, ko nodrošina cilvēku tirdzniecības upuriem. Palīdzību un atbalstu cilvēku tirdzniecības upurim turpmāk plānots sniegt visā kriminālprocesa laikā. Līdz šim atbalstu kriminālprocesa laikā nodrošināja tikai sociālās rehabilitācijas kursa ietvaros, proti, līdz sešiem mēnešiem.

LM: Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas kārtību cilvēku tirdzniecības upuriem

Labklājības ministrija (LM) plāno precizēt kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tādējādi nodrošinot, ka ikviens cilvēku tirdzniecībā cietušais kriminālprocesa laikā varētu saņemt sev nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu plānots saskaņot ar Eiropas Savienības direktīvas 2011/36/ES prasībām. Šobrīd cilvēku tirdzniecības upuriem nav iespējas saņemt pakalpojumu kriminālprocesa laikā tādā apjomā, lai tas pilnībā atbilstu minētās direktīvas prasībām. Tā paredz dalībvalstu pienākumu veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka upuriem tiek sniegta palīdzība un atbalsts pirms kriminālprocesa, tā laikā un attiecīgu laiku pēc tā pabeigšanas. Direktīvas pārņemšanas termiņš ir 2013.gada 6.aprīlis.

Pārņemot direktīvas prasības, paredzēts, ka cilvēks, kuram nav tiesību saņemt juridisko palīdzību saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu, kriminālprocesa laikā varēs saņemt psihosociālu palīdzību un individuālas speciālistu konsultācijas (jurista, sociālā darbinieka, psihologa), tulka pakalpojumus, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā, nepieciešamības gadījumā pārstāvību tiesā.

Vienlaikus plānots, ka speciālistu komisija cilvēka atbilstību cilvēku tirdzniecības upura statusam izvērtēs tikai pēc cilvēka iesniegtajiem dokumentiem, netiekoties ar viņu klātienē, piemēram, ja cilvēks atrodas ārzemēs un ir kļuvis par cilvēku tirdzniecības upuri. Tāpat noteikta kārtība, kādā cilvēkam sniegs atbalstu nokļūšanai no ārvalsts pie pakalpojumu sniedzēja Latvijā.

Papildus plānots novērst arī nepilnības pakalpojumu sniegšanas procesā. Proti, paredzēts precizēt kritērijus cilvēka atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri. Tas nepieciešams, jo cietušajam var būt arī privātas attiecības ar savu vervētāju, piemēram, parāds, kas noved pie cilvēku tirdzniecības situācijas.

To paredz 14.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta “Noteikumos par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”. Izmaiņas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu valsts finansē sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem no 2006.gada. Tā ietvaros cilvēku tirdzniecības upuris saņem atbalstu sociālo problēmu risināšanā konsultāciju veidā, atbalstu ar izglītošanos, nodarbinātību un izmitināšanu saistīto jautājumu risināšanā. Pakalpojuma ilgums ir līdz sešiem mēnešiem.

Šobrīd LM ir noslēgts līgums par pakalpojuma sniegšanu ar biedrību “Patvērums “Drošā māja””. Pakalpojumu 2011.gadā saņēma 12 cilvēki, 2012.gadā pakalpojumu saņēmušo cilvēku skaits varētu pieaugt.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VM: Par situāciju uztura bagātinātāju apritē un veicamajiem pasākumiem patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanā

14.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izskatīts Veselības ministrijas darba grupas izstrādātais informatīvais ziņojums par pašreizējo situāciju uztura bagātinātāju apritē un veicamajiem pasākumiem patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanā.

Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai. Tie ir koncentrētas uzturvielas (vitamīni un minerālvielas) vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme.

Būtiskākās problēmas, kas varētu būt saistītas ar uztura bagātinātāju lietošanu, izriet nevis no uztura bagātinātāju kvalitātes vai sastāva, bet gan no izvēles pamatotības konkrētajā gadījumā un konkrētajam patērētājam, kā arī patērētāja atbildības par savu veselību, t.sk. attiecībā uz veselības saglabāšanu, pareizu uzturu, kaitīgiem ieradumiem, zāļu, uztura bagātinātāju vai citu līdzekļu lietošanu. Tādēļ jāņem vērā, ka uztura bagātinātājs nereti un ne vienmēr pamatoti tiek izmantots kā alternatīva zālēm, ārsta apmeklējumam, sabalansētai pārtikai vai dzīves stila maiņai.

Arī uztura bagātinātāju, tāpat kā jebkura cita pārtikas produkta vai zāļu, pārmērīgai vai nepareizai lietošanai var būt nevēlamas sekas. Ņemot vērā uztura bagātinātāju tirgus pastāvīgu paplašināšanos un to lietošanas pieaugumu, jārēķinās, ka pieaug arī iespēja uztura bagātinātāju nepamatotai vai nepareizai lietošanai un ar to saistītiem draudiem patērētāju veselībai.

Tādēļ Veselības ministrija rosina veikt vairākus pasākumus, kas vērsti uz patērētāju tiesību aizsardzības uzlabošanu, paredzot stingrākas prasības uztura bagātinātāju reklāmas un izplatīšanas jomā. Tāpat plānoti informēšanas pasākumi iedzīvotājiem un sadarbības veicināšana veselības aprūpes speciālistu vidū, lai aktualizētu jautājumu par uztura bagātinātāju pareizu lietošanu. Ministrija rosina arī izstrādāt labas prakses kodeksu, ētikas kodeksu vai vadlīnijas uztura bagātinātāju tirgus jomā, paredzot nosacījumus objektīvai sabiedrības informēšanai.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atmežošanas kompensācijas noteikšanu, aprēķināšanu un atlīdzināšanu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi noteikumu projektu “Atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritēriji, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtība”, ko 14.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Projekts paredz, ka kompensācija ir jāmaksā par šādām ar atmežošanu izraisītām negatīvām sekām: par oglekļa dioksīda (CO₂) piesaistes potenciāla samazināšanos, par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu un sanitāro aizsargjoslu funkciju kvalitātes samazināšanos.

Noteikumu projektā plānots, ka turpmāk atmežošanas kompensācijas apmērs (ko aprēķina, izmantojot projektā ietverto formulu) netiks diferencēts atkarībā no atmežojamā platībā esošās mežaudzes vecuma, jo atmežošanas negatīvā ietekme uz CO₂ piesaistes potenciāla samazināšanos ir vienāda kā izcirtumā, tā pieaugušā mežaudzē. Tādēļ CO₂ piesaistes potenciāla samazināšanos noteiks pēc meža augsnes auglību un mežaudzes produktivitāti raksturojošā meža tipa un meža atjaunošanas un kopšanas izmaksām.

Projekts paredz, ka CO₂ piesaistes potenciāla samazināšanos var kompensēt, ieaudzējot mežu citā vietā (kompensējamo mežaudzi). Kompensējamās mežaudzes platībai jābūt vienādai ar atmežojamo platību vai lielākai, bet ne mazākai par 0,1 hektāru. Atmežojamajai platībai, kurai CO₂ piesaistes potenciāla samazināšanās tiek kompensēta ar meža ieaudzēšanu citā vietā, valstij atlīdzināmo kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā mežsaimnieciskās darbības aprobežojumus un atmežošanas mērķi. Noteikumu projekts arī nosaka, kuras ieaudzētās mežaudzes ir atzīstamas par kompensēto mežaudzi šo noteikumu izpratnē.

Projekts paredz, ka kompensācijas apmēru (tāpat kā līdz šim zaudējumus) aprēķinās Valsts meža dienests (VMD) pēc pieprasījuma, ko saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību, derīgo izrakteņu ieguvi vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu iesniedz atbildīgā iestāde kā pamatojumu meža platības atmežošanai.

Noteikumu projekts paredz noteikt arī, kāda informācija jāiesniedz, lai VMD kompensāciju aprēķinātu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

UR: Par atteikšanos no reģistrācijas apliecību izsniegšanas Uzņēmumu reģistrā

14.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, tostarp grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (Likums) par atteikšanos no obligātas reģistrācijas apliecību izsniegšanas.

Sanāksmes ietvaros apsprieda jautājumu par reģistrācijas apliecību izsniegšanu, reģistrējot uzņēmumu u.c. tiesību subjektus. Šobrīd, pamatojoties uz Likumu, Uzņēmumu reģistra valsts notārs, reģistrējot uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), izsniedz uzņēmējam reģistrācijas apliecību, kurā ierakstīta pamatinformācija par tiesību subjektu – subjekta nosaukums, reģistrācijas numurs, datumus, juridiskā adrese u.c. Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu tiesisko pamatu būtībā nenosaka reģistrācijas apliecības izsniegšana. Reģistrācijas apliecība apliecina tikai to, ka tiesību subjekts kādreiz tika reģistrēts, taču tā nav uzskatāma par apliecinājumu tam, ka šāds tiesību subjekts vēl joprojām pastāv un tā darbība nav izbeigta. Līdz ar to reģistrācijas apliecības izsniegšanai nav juridiskas nozīmes.

Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja priekšlikumu atteikties no Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu reģistrācijas apliecības obligātas izsniegšanas, paredzot apliecību izsniegšanu tikai pēc attiecīgā subjekta rakstveida pieprasījuma. Grozījumi Likumā paredz tiesību subjekta reģistrācijas apliecības un tās dublikāta izsniegšanu kā Uzņēmumu reģistra sniegtu maksas pakalpojumu.

Konceptuālu atbalstu iepriekš minētajam priekšlikumam paudušas visas ministrijas. Galvenais valsts notārs R.Balodis uzskata: “Atteikšanās no reģistrācijas apliecību izsniegšanas mazinās administratīvās izmaksas, jo tā būs papildu procedūra, kas tiks īstenota atsevišķos gadījumos pēc personu pieprasījuma, un vienlaikus samazinās administratīvo slogu valsts pārvaldē.”

Evija Ivdra, Uzņēmumu reģistra referente