Valsts kancelejas direktore:
Par profesionālu valsts pārvaldi

Vārdu salikums “maza, efektīva valsts pārvalde”, tāpat kā “strukturālās reformas” un vēl daži krīzes gados lietotie vārdu salikumi, tagad sabiedrības acīs jau sākotnēji vieš neticību vēstījumam.

Kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka valsts pārvaldē vēl aizvien ir daudz neatrisinātu problēmu, ar kurām iedzīvotājiem jāsaskaras ikdienā, apmeklējot valsts un pašvaldību institūcijas. Uz tā fona jebkuri valsts pārvaldes vēstījumi par aizejošiem augsti kvalificētiem ierēdņiem vai zemo atalgojumu cilvēkus tikai tracina. Ja uzņēmējs visu dienu nomocīts kādā valsts iestādē, iesniedzot neskaitāmas atskaites, kuru forma mainīta un atšķiras no iepriekšējā pārskata perioda, un tāpēc viss jāpārstrādā, tad vakarā, lasot rakstu par demotivēto valsts pārvaldi un zemo atalgojumu, vienīgā doma, kas uzņēmējam ienāk prātā, ir: “Ierēdņu vēl aizvien ir pārāk daudz, ja man ir tādas problēmas ar atskaišu iesniegšanu.”

Tomēr gribu pieminēt arī medaļas otru pusi. Tā ir augsti kvalificētu valsts pārvaldes darbinieku aizplūšana, kuru galvenokārt veicina divi faktori. Svarīgākais – valsts pārvaldes darbinieka zemais prestižs sabiedrības acīs. Ne visi augstas raudzes profesionāļi valsts pārvaldē ir gatavi iet grūtāko ceļu – paciest sabiedrības nievas un dot savu ieguldījumu valsts pārvaldes pārveidošanai par mūsdienīgu, radošu, profesionālu, labas pārvaldības paraugu. Lai to darītu, ir jābūt ļoti augstam iekšējam motivācijas līmenim, patriotismam un, ja gribat, pat misijas apziņai. Otrs negatīvais faktors – neticība, ka katra individuāls ieguldījums, pat ja tas ir veikts visaugstākā profesionālajā līmenī, var sistēmā mainīt kaut ko uz labu. Atalgojums nereti nav bijis “pēdējais piliens” par labu lēmuma pieņemšanai atstāt darbu valsts pārvaldē.

Abas šīs medaļas puses tādas, kādas tās ir patlaban, rada apburto loku, no kā cieš sabiedrība kopumā – trūkst jēgpilnu risinājumu (tas sanikno sabiedrību), jo nav neviena, kurš tos varētu piedāvāt (notiek “smadzeņu aizplūšana” no valsts pārvaldes). Savukārt, jo lielāks sabiedrības niknums, jo ātrāks aizplūšanas process un mazākas cerības, ka iedzīvotāja un valsts darbinieka ikdienas saskarsmē kaut kas mainīsies.

Kādai būt valsts pārvaldei

Profesionāla valsts pārvalde jebkurā valstī ir viens no demokrātijas garantiem. Tādai valsts pārvaldei jābūt arī Latvijā. Ko tas nozīmē? Lai jebkurš iedzīvotājs saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām, risinot savu problēmu, ik reizi sajustu valsts rūpes par sevi, nevis aizvērtu iestādes durvis ar domu, ka šajā valstī mana klātbūtne nav vēlama.

Neprofesionāla valsts pārvalde nevar pildīt demokrātijas garanta lomu valstī, jo tā nav spējīga “iznest” dzīvē taisnīguma ideju, kas ir iestrādāta likumā, lai to savā ikdienā izjustu ikviens mūsu valsts iedzīvotājs. Tas savukārt rada pamatotus iedzīvotāju pārmetumus valstij – līdz pat parlamenta vēlēšanu boikotam. Tas ir galvenais arguments, kāpēc situācija valsts pārvaldē jāmaina – apburtais loks jāpārcērt. Tas vajadzīgs, pirmkārt, iedzīvotājiem, lai no valsts pārvaldes saņemtu to, kas pienākas – kvalitatīvus pakalpojumus un uz klientu orientētu attieksmi. Otrkārt, tas vajadzīgs arī uzņēmējiem, lai veiksmīgi un uz līdzvērtīgiem pamatiem risinātu dialogu ar profesionālām asociācijām un valsts pārvaldi.

Ar ko sākt

Bez nopietnām pārmaiņām valsts pārvaldes cilvēkresursu politikā nonāksim pie “studentu” pārvaldes un uzlabojumu nebūs. Tādēļ būtiskākie virzieni profesionālas, mazas un taupīgas valsts pārvaldes panākšanā ir jauna pieeja cilvēkresursu izmantošanā.

Jāievieš darba laika uzskaite, jāmodernizē valsts pārvaldes darbinieku novērtēšanas sistēma, un jāprasa rezultāts konkrēta mērķa sasniegšanā. Jāstiprina atklātības principu iedzīvināšana visā valsts civildienestā, sakārtojot personāla atlases nosacījumus, ieviešot atklāta konkursa principu visiem valsts pārvaldes amatiem, jo līdz šim atklātu konkursu sludināšana attiecās tikai uz ierēdņiem, kas ir 7% no visiem valsts pārvaldē strādājošiem. Jāpāriet augstākā kvalitātē personāla vadības jomā, jo kadru un personāla lietvedības funkcijas īstenošanai mūsdienās vairs nav vietas.

Jāievieš cilvēkresursu vadība, izmantojot modernas metodes piemēram, attālināts darbs, rotācija starp valsts pārvaldi un privāto sektoru. Jāpalielina visu valsts pārvaldē strādājošo amatpersonu atbildība, un jānovērš situācija, ka par līdzīgu pakalpojumu veikšanu valsts un pašvaldību sektorā ir atšķirīgs atbildības līmenis, izveidojot vienotu valsts dienestu. Tajā tiktu iekļauti visi no valsts budžeta algotie darbinieki, izņemot specializētos dienestus. Esam sākuši konsultācijas arī ar Latvijas Pašvaldību savienību par iespējām mūsu koncepta ietvaros normatīvā līmenī sakārtot cilvēkresursu jautājumus arī pašvaldībās, piemēram, ieviešot atklāta konkursa principa attiecināšanu arī uz pašvaldību iestādēm.

Taču pats primārais darbs ir mainīt valsts pārvaldes darbības kultūru un filozofiju no klientam nedraudzīgas, birokrātiskas, “burtu kalpa” pieejas uz klientorientētu attieksmi. Tas jādara visos līmeņos – sākot ar valsts iestādes vadītāju un beidzot ar vecāko referentu. Galvenā loma ceļā uz profesionālu valsts pārvaldi ir katras iestādes vadītājam. Ja iestādes vadītājs neizpratīs, kāda ir valsts pārvaldes sūtība valstī, nevirzīs iestādes darbību klientorientētā gultnē, neveicinās jaunu, radošu, inovatīvu ideju ģenerēšanu un izmantošanu savas vadītās iestādes ikdienas darbā, nekomunicēs ar sabiedrību, tad līdz profesionālai valsts pārvaldei ceļš būs tāls un smags.

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane