Saeimas 2012. gada 14. jūnija sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 14.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Ābiķa iesniegumu, ar kuru viņš atsauc savu parakstu zem likumprojekta „Grozījums Sporta likumā”. Līdz ar to saskaņā ar Kārtības rulli nav pietiekams skaits parakstu, lai šādu likumprojektu virzītu tālāk, tāpēc šis likumprojekts no darba kārtības tiek izslēgts.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 14.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ineses Ušakovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 14.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Gundegas Lapiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 14.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ingas Putras apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 14.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ineses Strodes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 14.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Agneses Veitas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 14.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas atbalstīto likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Urbanoviča, Cvetkovas, Potapkina un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Černobiļas avārijas seku likvidēšanā piedalījās vairāk nekā 6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Puse no viņiem kļuva par invalīdiem. Nomira gandrīz 500 cilvēku. Darbs notika ļoti smagos apstākļos, un visi, kas bija spiesti strādāt Černobiļā un tās apkārtnē, saņēma radioaktīvo starojumu un guva nopietnu kaitējumu veselībai. Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, riskējot ar savu veselību un dzīvību, veica glābšanas darbus un ar savu rīcību pasargāja ne tikai Latvijas, bet arī daudzu citu Eiropas valstu iedzīvotājus no šīs avārijas seku tālākās ietekmes.

Mūsuprāt, Latvijā dzīvojošiem černobiliešiem valsts diemžēl vēl līdz pat šim laikam nav veltījusi pienācīgu uzmanību. Latvijas Republika joprojām nav pateikusi „paldies” cilvēkiem, kuri piedalījās avārijas seku likvidēšanā vienā no 20.gadsimta briesmīgākajām tehnogēnajām katastrofām. Līdz ar to politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija iesniegusi likumprojektu „Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”.

Grozījumos paredzēts, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri riskējuši ar savu dzīvību un veselību, likvidējot avārijas sekas, saņems no valsts piemiņas zīmes.

Piemiņas zīmju piešķiršana Černobiļas avārijas seku likvidētājiem, protams, būtu tikai simbolisks žests, taču mēs uzskatām, ka valstij ir šādi jāatzīmē viņu nopelni un jāvelta īpaša uzmanība viņu problēmām.

Mums ir notikušas konsultācijas ar biedrību „Latvijas savienība „Černobiļa”” un mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka dēlu, kurš regulāri vērsies daudzās institūcijās, akcentējot nepieciešamību godināt šos cilvēkus. Viņa aicinājumu izsniegt goda vai piemiņas zīmes dalībniekiem atbalstījusi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja profesore Eglīte, kura ārstē šīs avārijas seku likvidētājus un kura savā atbalsta vēstulē raksta, ka šie cilvēki... (Zālē ir pieaudzis troksnis.)

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina ar āmuru.) Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Cilvēks no tribīnes šobrīd ziņo par likumprojektu.

V.Agešins. Profesore Eglīte, kura ārstē šīs avārijas seku likvidētājus, savā atbalsta vēstulē raksta, ka šie cilvēki ir ļoti daudz cietuši, viņu dzīve ir sabojāta, taču viņi mūsu valstī nav ne morāli, ne materiāli pietiekami novērtēti. Goda zīmes izveidošana un piešķiršana būtu vismaz morāls atbalsts viņu smagajā liktenī.

Savukārt Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags savā vēstulē Valsts prezidentam izteicis lūgumu atbalstīt goda zīmes izgatavošanu visiem Černobiļas avārijas seku likvidētājiem, minot, ka šo cilvēku dzīve tika salauzta un izpostīta. Viņi ir nesuši upuri, daudzi arī piespiedu kārtā, tāpēc piešķirt šiem cilvēkiem vismaz goda zīmi būtu labi un pareizi.

Līdz ar to Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā es aicinu balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Kārlis Eņģelis.

K.Eņģelis (ZRP).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, godātie kolēģi! Pirms sāku izklāstīt dažus apsvērumus, kuru dēļ šis konkrētais likumprojekts būtu noraidāms un nebūtu nododams komisijām, ir jāuzsver un vēlreiz jāatgādina, ka Černobiļas avārijas seku likvidētāju ieguldījums materiālās vai morālās kategorijās ir nenovērtējams, jo dzīvība un veselība ir nenovērtējamas vērtības. Ir jānoliec galva šo cilvēku priekšā, kuri ar savu drosmi, pašaizliedzību un uzupurēšanos strādāja avārijas vietā, lai mazinātu avārijas seku kaitīgo ietekmi, pakļaujot sevi pārmērīgai radiācijas devai. Par to viņiem vēlreiz paldies.

Iniciatīva ieviest šādu jaunu piemiņas zīmi pēc būtības ir atbalstāma, bet, tā kā mēs savā darbā esam pakļauti likumdošanas principiem un kārtībai, dažu tālāk minēto apsvērumu dēļ šis likumprojekts nebūtu atbalstāms šodien. Ir divas juridiska rakstura problēmas.

Pirmā ir likumprojekta autoru izvēlētais likums, kurā šie grozījumi būtu veicami, konkrēti, likums, kas regulē sociālās aizsardzības pasākumus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem. Šāda piemiņas zīme nebūtu uzskatāma par sociālās aizsardzības pasākumu, līdz ar to izvēlētais likums droši vien nebūs īstais, kurā šādu lietu regulēt. Un to, ka šis regulējums būtu iekļaujams kādā citā likumā vai tiesību aktā (No zāles dep. A.Elksniņš: „Kurā?”), man arī neformālā sarunā apstiprināja „Latvijas savienības „Černobiļa”” pārstāvis. Līdz ar to šis jautājums ir jāpēta tālāk, kur šāds regulējums būtu labāk iekļaujams.

Otrs apsvērums izriet no likumprojekta anotācijas, pēc kuras nav īsti skaidrs, kādā rangā likumprojekta autori vēlas šo piemiņas zīmi redzēt. Te es nocitēšu divus secīgus teikumus no anotācijas: „Ņemot vērā, ka Latvijas valsts nav izveidojusi piemiņas zīmi, lai to piešķirtu visiem dalībniekiem, nolemts izveidot Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka piemiņas zīmi, kuru izgatavotu un piešķirtu Latvijas valsts. Likumprojektā paredzēts, ka ar piemiņas zīmes piešķiršanu saistīto lietvedību kārto Iekšlietu ministrija, bet šo zīmi svinīgos apstākļos piešķir iekšlietu ministrs.”

Kā mēs zinām, Latvijā ir spēkā Valsts apbalvojumu likums, kas regulē valsts apbalvojumu piešķiršanu. Tā kā likumprojekta autori anotācijā uzsver Latvijas valsts pienākumu šo atzinību izteikt, tad var spriest, ka viņi runā par piemiņas zīmi, kurai būtu valsts apbalvojuma statuss. Un tas savukārt nesaskan ar viņu piedāvājumu, ka šīs piemiņas zīmes lietvedību un pasniegšanu nodrošinātu Iekšlietu ministrija, jo saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu, kā arī ar likumu „Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” šos apbalvojumus, kas ir valsts apbalvojumi, pasniedz un to pasniegšanu nodrošina vai nu Valsts prezidenta kanceleja, vai arī – Barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes gadījumā – īpaša piemiņas zīmes valde, kuru vada Saeimas priekšsēdētāja.

Ja mēs ņemam 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi kā sava veida paraugu, ar kuru varētu salīdzināt šo piemiņas zīmi, ko piedāvā likumprojekta autori, tad jāteic, ka par Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi tomēr ir atsevišķs likums un ka tās regulējums nav iekļauts kādā citā likumā, kas runātu, piemēram, par kaut kādām sociālajām garantijām.

Tā ka, ja likumprojekta autori tiešām gribētu šo zīmi pacelt valsts apbalvojumu rangā, tā būtu iekļaujama vai nu Valsts apbalvojumu likumā, vai arī tai būtu izstrādājams atsevišķs likums, kurā šis attiecīgais rangs tad arī tiktu noteikts.

Sēdes vadītāja. Eņģeļa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

K.Eņģelis. Jā.

Es aicinu atgriezties pie šī goda zīmes jautājuma Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tuvākajā laikā, un es atbalstu, ka Iekšlietu ministrijai būtu jākārto visi šie jautājumi un arī regulējums būtu jānodrošina Ministru kabineta līmenī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Agešina, Urbanoviča, Cvetkovas, Potapkina un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 35, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nodots. (Aplausi.)

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Lāčplēša iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.jūnijā. Šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”.

Lēmuma projekts „Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 3, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Gvido Ungura apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 5.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Gvido Ungura apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt tiesnesi Gvido Unguru apgabaltiesas tiesneša amatā, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt minētā tiesneša apstiprināšanu. Kāpēc?

Juridiskās komisijas sēdē iepriekš viņš guva viennozīmīgu atbalstu attiecībā uz savu kandidatūru. Juridiskās komisijas sēdē tika izpētīti materiāli, raksturojošie atzinumi par minēto tiesnesi, līdz ar to mums nebija saprotama izsūtītā vēstule, ko vairāki Saeimas deputāti ir saņēmuši attiecībā uz minētā tiesneša rīcību. Mūsu frakcija vēlas uzsvērt, ka šajā situācijā, ņemot vērā tiesnešu neatkarības... tiesu varas neatkarības principu, likumdevējam nebūtu jāiejaucas tiesas spriešanā. Un vēl vairāk! Šajā gadījumā attiecībā uz minēto tiesnesi ir paredzēta atsevišķa... likumdošanā paredzēta kārtība, kādā varētu izvērtēt sūdzības par viņa rīcību vai nerīcību viena vai otra lēmuma pieņemšanā.

Mēs uzskatām, ka ir jāstiprina tiesu varas neatkarība, un – vēl jo vairāk! – nav pieņemams, ka likumdevējam pirms Saeimas balsojuma par tiesneša kandidatūru un viņa apstiprināšanu... ka Saeimas deputātiem tiek izsūtītas sūdzības laikā, kad pēc būtības juridiski komisijas sēdē šo jautājumu izskatīt vairs nav iespējams. Līdz ar to, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt minētā tiesneša apstiprināšanu, izslēgt jebkādas debates. Protams, minētās tiesneša kandidatūras virzība bija atspoguļota arī presē – un ar daudziem apsvērumiem, kurus mēs varētu izskatīt un vērtēt kā ietekmējošus gan attiecībā uz likumdošanas varu, gan arī attiecībā... izklāstot tās darbības, ko tiesnesis ir veicis. Bet – es gribu vēlreiz uzsvērt! – ir paredzēta atsevišķa kārtība... Vēl vairāk! Nacionālajai apvienībai ir savs tieslietu ministrs, kuram ir tiesības arī ierosināt vienā vai otrā gadījumā disciplinārlietu pret tiesnesi, kurš ir pieļāvis būtisku likuma pārkāpumu.

Līdz ar to es aicinu pārtraukt debates šajā jautājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Šoreiz es piekrītu savam kolēģim Elksniņa kungam, jo pēc tiesneša Ungura kandidatūras izskatīšanas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kurā deputāti saņēma ārkārtīgi labus raksturojumus no vairākām tiesu instancēm, tostarp arī no Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, šis lēmums bija vienbalsīgs. Taču pēc tam manā rīcībā ir nonākušas... arī atsūtītas uz Juridisko komisiju vairākas sūdzības par konkrētām lietām, proti, par to, kā tiesnesis ir izspriedis vienu vai otru lietu. Es aicinu kolēģus ņemt vērā Satversmē teikto par tiesnešu neatkarību, ņemt vērā to, ka Saeimas Juridiskā komisija, tāpat arī Saeima, nav apelācijas vai kasācijas instance. Mēs nevaram izskatīt Juridiskajā komisijā, piemēram, šādas sūdzības, kur... Viena persona šodien raksta... Šodien es saņēmu vēstuli: „Lūdzu ņemt vērā minētos faktiskos apstākļus saistībā ar civillietu, kura iztiesāta un kurā pieņēma apšaubāmus lēmumus...” Ņemiet vērā, kolēģi, ka tiesā vienmēr ir kāds neapmierinātais. Tur ir prasītājs, tur ir atbildētājs, un, ja netiek panākts izlīgums, tad vienmēr būs kāda neapmierināta persona. Un pilnīgi pamatoti.

Bez tam ir vēl viena cita sūdzība ienākusi no biedrības „Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība”, kas arī ir par konkrētas civillietas tiesisko risinājumu.

Es gribu piekrist arī Elksniņa kungam, ka tiesnešiem ir paredzēta disciplināratbildība. Par to, vai šī disciplināratbildība... šis institūts efektīvi tiek izmantots, es šodien nerunāšu, taču es aicinu arī deputātus tām personām, kas sūta šādas sūdzības Saeimai, paskaidrot, ka viņām ir tiesības vērsties likumā noteiktajā kārtībā, ja viņas uzskata, ka tiesnesis ir rīkojies nelikumīgi un pretēji likumam, lai pret šo tiesnesi tiktu ierosināta disciplinārlieta. Pretējā gadījumā, ja mēs sāksim... ja ļausimies šādai praksei un sāksim skatīt šeit konkrētu lietu atbilstību vai neatbilstību likumam, kuras ir izlēmis tiesnesis, tad, manuprāt, es būšu viena no pirmajām, kas rosinās, ka šeit ir jāgroza, iespējams, Satversme, normatīvais regulējums, – ka tiesnešus neapstiprina likumdevējs, jo no Eiropas Savienības puses vairākkārt ir bijuši iebildumi, ka tas varētu skart tiesnešu neatkarību.

Es aicinu atbalstīt minētā tiesneša kandidatūru.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Gvido Ungura apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 9. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Ineses Ušakovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 12.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ineses Ušakovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā lūdzu iecelt tiesneša amata kandidāti Inesi Ušakovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Ušakovas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Gundegas Lapiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 12.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Gundegas Lapiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi Gundegu Lapiņu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Gundegas Lapiņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Ingas Putras apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 12.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ingas Putras apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Administratīvās rajona tiesas tiesnesi Ingu Putru rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingas Putras apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Ineses Strodes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 12.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ineses Strodes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi Inesi Strodi rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Strodes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Agneses Veitas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 12.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Agneses Veitas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Agnesi Veitu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agneses Veitas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļu, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombrovska, Ražuka, Olšteina, Zaķa un Kalniņas-Lukaševicas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 14.jūnija sēdes darba kārtībā un pēc darba kārtības sadaļas „Par iesniegtajiem likumprojektiem” kā pirmo darba kārtības jautājumu izskatīt jautājumu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Bites atsaukšanu no Saeimas priekšsēdētājas biedres amata”. Vai deputātiem ir iebildumi?

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu no priekšlikuma iesniedzējiem saņemt patiesu atbildi, kas ir noticis. Kas ir noticis? Pirms vairākām dienām es lasīju plašsaziņas līdzekļos, ka mana kolēģe Saeimas Prezidijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inga Bite, esot uzrakstījusi iesniegumu. Arī sanāksmēs, kas ir bijušas starp partneriem, šāda informācija par iesniegumu ir bijusi. Un vienkārši es vēlētos zināt: vai mēs apzināti tikām maldināti par šo iesniegumu, Dombrovska kungs, vai šāds iesniegums tiešām ir? Ja mēs tikām apzināti maldināti, tad tas nav smuki. Ja šāds iesniegums ir, tad mēs atbalstām... tad es atbalstu jūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tā. Vārds Vjačeslavam Dombrovskim, kurš runās „par”.

Es gribu atgādināt, ka šobrīd mēs lemjam par iespējamām darba kārtības izmaiņām. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”.

Tātad vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Kolēģi! Tiešām izveidojusies tāda dīvaina situācija... Es jau nezinu, kāpēc Nacionālā apvienība to jautājumu pacēla... Ingai Bitei, kā zināms, ir mazs bērns – ļoti mazs bērns –, kurš prasa laiku, un Inga Bite ir devusies atvaļinājumā kaut kur samērā tālu ar savu mazo bērnu un mums pateikusi, ka... bija saskaņots ar viņu preses paziņojums, bija pieņemts lēmums, un acīmredzot Inga Bite ir aizmirsusi iesniegt šo iesniegumu.

Ņemot vērā to, ka tuvojas šīs sesijas beigas un ka tomēr mums vajag... (Zālē troksnis, starpsaucieni. No zāles: „Klusumu!”) tāpat kā visām partijām vajag nodrošināt savu darbu Saeimas Prezidijā, mēs, protams, lūdzam atbalstīt Ineses Lībiņas-Egneres iecelšanu Saeimas Prezidijā. Es ceru, ka jūs sapratīsiet mūsu vēlmi nodrošināt mūsu nepārtrauktu darbību Saeimas Prezidijā.

Paldies par sapratni, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 14.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Bites atsaukšanu no Saeimas priekšsēdētājas biedres amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 14, atturas – 9. Darba kārtība grozīta.

Tā kā tika lūgts iekļaut šo lēmuma projektu darba kārtībā tūlīt pēc ziņojuma par iesniegtajiem likumprojektiem, bet tehniski šis laiks jau ir pagājis, tad es to lūdzu iekļaut pirms likumprojektu izskatīšanas – tātad praktiski kā nākamo jautājumu.

Bet, pirms mēs sākam izskatīt nākamo jautājumu, informēju, ka ir saņemts vēl viens iesniegums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Bites atsaukšanu no Saeimas priekšsēdētājas biedres amata”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Bites atsaukšanu no Saeimas priekšsēdētājas biedres amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 2, atturas – 13. Lēmums pieņemts. Paldies.

Tālāk acīmredzot... šodien droši vien tiks izsludināts vēl arī jautājums par Saeimas priekšsēdētājas biedra vēlēšanām. Gribu atgādināt, ka kandidāti ir piesakāmi līdz šā jautājuma iekļaušanai un izskatīšanai, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, kaut arī balsojums ir atklāts, tas notiks ar vēlēšanu zīmēm.

Tātad ir saņemts piecu deputātu – Dombrovska, Ražuka, Olšteina, Zaķa un Kalniņas-Lukaševicas – iesniegums ar lūgumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu izdarīt izmaiņas Saeimas 14.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu par Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedra vēlēšanām. Un ir iesniegts lēmuma projekts „Par Ineses Lībiņas-Egneres ievēlēšanu par 11.Saeimas priekšsēdētājas biedri”, kuru ir parakstījuši 10 deputāti. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Deputāti ir lūguši to iekļaut kā otro jautājumu pēc likumprojekta izskatīšanas, bet mums ir arī viens piedāvājums par likumprojekta izskatīšanu. Es piedāvāju, lai tā izskatīšana notiktu laikā starp iesniegtā likumprojekta un šā likumprojekta izskatīšanu, ja balsu skaitītāji tam ir gatavi. Tātad deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir iesniegtais likumprojekts. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedra vēlēšanām”.

Balsu skaitītāju vārdā runās deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu mani uzklausīt šādā sakarā. Es atgādināšu, ka ir mainīta balsošanas procedūra. Tātad jums tiks izsniegti personālās balsošanas vēlēšanu biļeteni, kuru izsniegšana, protams, prasīs ievērojami ilgāku laiku nekā līdzšinējā procedūra, līdz ar to arī protokola noformēšana aizņems ievērojami lielāku laiku, nekā tas bija līdz šim. Līdz ar to mans lūgums ir būt pacietīgiem un varbūt tā... nu, mobili... raudzīties, cik pie tām durvīm cilvēku stāv. Nav tur 90 cilvēkiem ko nervus bendēt. Varbūt pakāpeniski sekojiet informācijai, kaut vai tai, kas izskan šeit no tribīnes mikrofona... nu, ar brīdinājumu, ka tomēr... ka tomēr process tuvojas beigām. Nenokavējiet! Katrā ziņā esiet pacietīgi, jo pirmais... pēc šīs balsošanas procedūras pirmais balsojums būs šis, un balsu skaitītājiem arī būs pietiekoši daudz... nu, kā saka, jautājumu par šīs procedūras veikšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ar zvanu deputāti tiks aicināti atpakaļ zālē.

I.Līdaka. Un, lūdzu, protams, balsu skaitītājus uz blakus zāli!

Sēdes vadītāja. Bet... Es atvainojos, tomēr lūdzu mazu uzmanību! Tā kā šodien ir 14.jūnijs, mēs neatkarīgi no tā, cik ilga būs mūsu balsošanas procedūra... Ir saņemts piecu deputātu – Zaķa, Ašeradena, Smiltēna, Ozoliņa un Bišofas – iesniegums ar lūgumu izsludināt sēdē pārtraukumu no pulksten 12.00 līdz 14.00, lai deputātiem būtu iespēja piedalīties piemiņas pasākumos, kas notiek pie Okupācijas muzeja un Brīvības pieminekļa. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad šobrīd sekojam zvanam, sekojam līdzi tam, kas notiek zālē, kurā brīdī mēs atgriežamies zālē un turpinām izskatīt darba kārtību, bet no pulksten 12.00 līdz 14.00 ir pārtraukums.

(Pārtraukums.)

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi, kuri vēl nav nobalsojuši! Tur rindas vairs nav.

(Pārtraukums.)

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Balsošana beigsies pēc divām minūtēm. Lūdzu, pasteidzieties, kuri vēl nav balsojuši!

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas! Arī Zariņa kungs... Paldies.

Turpināsim Saeimas 14.jūnija sēdi.

Balsu skaitītāju vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Paldies, cienījamie kolēģi, par pacietību!

Tātad Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.10 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedru 2012.gada 14.jūnijā, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.8.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 82 vēlēšanu zīmes.

Sabojātas un nomainītas – nav.

Dzēstas atlikušās 28 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 82 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 80 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgām atzītas tikai 2 vēlēšanu zīmes.

Par kandidāti Inesi Lībiņu-Egneri nodotās balsis: „par” – 76, „pret” – 4 balsis.

Balsošanas rezultāts: tātad Inese Lībiņa-Egnere ir ievēlēta par Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedri.

Apsveicam! (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Ingmāram Līdakam.

Apsveicu Inesi Lībiņu-Egneri un aicinu ieņemt vietu Prezidijā.

Turpinām sēdi. Es vēlos informēt mediju pārstāvjus un arī kolēģus, ka pēc kādām minūtēm piecām balsošanas rezultāti būs pieejami iekšējā tīklā. Tātad tas ir saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, ar mūsu veiktajām izmaiņām.

Tātad turpinām sēdi. Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Skatām to otrajā lasījumā un, ņemot vērā to, ka tas ir steidzams, tātad galīgajā.

Kopumā saņemti ir pieci priekšlikumi.

1. – zemkopības ministra pienākumu izpildītāja Edmunda Sprūdža priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. – zemkopības ministra pienākumu izpildītāja Edmunda Sprūdža priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais – 5.priekšlikums – ir no atbildīgās komisijas. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, mums ir jālemj par vēl vienām iespējamām izmaiņām tajā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 14.jūnija sēdes darba kārtībā – saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu izskatīt pirmajā lasījumā (bez atkārtotas izskatīšanas komisijā) pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Komisija saņēma četrus priekšlikumus. Es gribu atgādināt, ka iniciatores bija arodbiedrības, lai uzlabotu komunikāciju ar cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu darba devēja maksātnespējas gadījumā. Mēs redakcionāli pielabojām redakcijas, kuras mums sagatavoja arodbiedrību pārstāvji.

Sakarā ar to lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu, kuru izstrādāja Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. Paldies.

Arī 2.priekšlikums izstrādāts Sociālo un darba lietu komisijā, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. Paldies par atbalstu.

3.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. Un 4. – pēdējo – priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Mums ir jābalso par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Detektīvdarbības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija atkārtoti izskatīja likumprojektu „Grozījumi Detektīvdarbības likumā”.

Ir saņemti 16 priekšlikumi.

1.priekšlikums – no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 2.priekšlikums – no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 3.priekšlikums – no Saeimas Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 4.priekšlikums – no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 5.priekšlikums – no Saeimas Juridiskā biroja. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 6.priekšlikums – no Saeimas Juridiskā biroja. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 7.priekšlikums – no Saeimas Juridiskā biroja. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 8.priekšlikums – no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 9.priekšlikums – no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 10.priekšlikums – no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 11.priekšlikums – no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 12.priekšlikums – no Saeimas Juridiskā biroja. Priekšlikums atbalstīts, iekļauts komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Demiters. 13.priekšlikums – no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 14.priekšlikums – no Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bordāna kunga. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 61, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Demiters. 15.priekšlikums – no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 16.priekšlikums – no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 13, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par arodbiedrībām””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir saņemts viens priekšlikums, un tas ir tas, par ko arī bija šie grozījumi likumā „Par arodbiedrībām”. Jūs jau zināt, ka šis likums ir ļoti vecs un prasa nopietnu pārstrādi, bet šeit ir runa par to, ka 1.pantā pēc Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikuma ir tā: „Jautājumos, kas saistīti ar Arodbiedrību reģistra vešanu, arodbiedrību dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju, organizatorisko struktūru, biedru sapulces kompetenci, tās sasaukšanu un norisi, lēmumu pieņemšanu un atzīšanu par spēkā neesošiem, valdes kompetenci un pārstāvības tiesībām un valdes locekļu atbildību, kā arī citos jautājumos, kas saistīti ar arodbiedrību darbību, piemēro Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumus attiecībā uz biedrībām, ciktāl šis likums nenosaka citādi.” Lūk, tas ir vienīgais priekšlikums, ja jums nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Komisija ir atbalstījusi, un arī deputāti atbalsta.

Tātad paldies.

Lūdzu zvanu!...

A.Buiķis. Nu tas ir trešais lasījums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par arodbiedrībām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 2, atturas – 22. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā”.

Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Upenieks. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tā kā es arī, līdzīgi kā vairākums deputātu, esmu atteicies no papīra formāta un šobrīd ir „uzkāries” Wireless tīkls, tad es diemžēl nevaru ziņot par šo likumprojektu. (Zālē troksnis, starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Olšteina kungs, ja jūs nedzirdējāt pagājušajā reizē šo diskusiju, es atkārtoju: lai jūsu sakari būtu droši, Saeimā speciāli ir iekštīkls, caur kuru var to izmantot.

Ja kāds no deputātiem vēl nezina, ko šeit... Es to stāstu kā bērniem, kas atnāk pirmo reizi uz parlamentu, ko dara parlamentā darbinieki. Šeit priekšā sēdošās divas darbinieces ir no Dokumentu nodaļas, un viņas jums jebkurā brīdī nodrošinās (No zāles: „Ar drošiem sakariem!”) dokumentus papīra formātā, ja jums ir apgrūtinājums ar to darboties. (Starpsaucieni.)

K.Olšteins. Jā, es jau dabūju, paldies!

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums... (Starpsauciens no zāles.) Par 1.priekšlikumu?... Ā...

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tikai tāpēc, ka šī likumprojekta apspriešana nav sākusies pietiekami nopietni, es uzdrīkstos traucēt jūsu uzmanību.

Tas, ko mēs pašreiz darām... tas, kam esam ķērušies klāt... Šis ir ārkārtīgi svarīgs brīdis, jo būtībā Tūrisma likuma grozījumi saistībā ar kūrorta statusa piešķiršanu un kritēriju noteikšanu kūrorta statusa piešķiršanai... Šis ir jaunas nozares... vecās – tās pašas kūrortu – nozares atjaunošanas brīdis. Nozares, kura pēdējos 20 gadus faktiski nīkuļoja vai nepastāvēja. Un tāpēc tas ir tik svarīgi!

Sākums šiem grozījumiem ir 2009.gadā, kad Jūrmalas domes deputāti – Larisa Loskutova un es – izstrādājām šos ierosinājumus un iesniedzām Ekonomikas ministrijai. Lēnām šie grozījumi attīstījās tālāk, veidojās.

Un kādi bija šie iemesli, kāpēc mums ir nepieciešama šīs nozares atjaunošana un kāpēc jāizdara grozījumi tieši Tūrisma likumā? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Par priekšlikumu jārunā!”) Es runāju par to, kāpēc ir jāatbalsta šis priekšlikums. Mēs izanalizējām Vācijas, Lietuvas un Ukrainas tūrisma likumus un izvēlējāmies Lietuvas paraugu, jo tur šī nozare eksistē jau 10 gadus. Viņiem ir četras kūrortpilsētas – Palanga, Druskininki, Neringa un Birštona. Mums – trīsarpus no šīm pilsētām, ja var salīdzināt, – ir Jūrmala, bet šī bijusī kūrortpilsēta neattīstās pietiekami labi. Līdz ar to ir nepieciešams šis likumprojekts, un ne tikai tāpēc, lai atjaunotu šo nozari, ļautu kūrortiem attīstīties, bet arī ļautu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, kāpēc tas ir nepieciešams un kādas ir tās prasības. Un tāpēc es aicinu atbalstīt gan 2.priekšlikumu, gan 4. un visus pārējos priekšlikumus, kas ir saistīti ar kūrorta statusa noteikšanu un kūrorta nozares atjaunošanu Latvijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai deputātiem ir iebildumi pret 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumu? Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. – ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. 5.priekšlikums. Saeimas Prezidijs ir saņēmis ekonomikas ministra vēstuli, ar kuru viņš atsauc savu 5.priekšlikumu.

K.Olšteins. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizēts un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 7. – ekonomikas ministra priekšlikums. Redakcionāli precizēts, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tūrisma likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Ā, nē – Jānis Tutins!

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi septiņus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no tieslietu ministra Gaida Bērziņa kunga. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. – arī tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. – arī tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 4. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 6. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie kolēģi! Mēs Juridiskajā komisijā esam izskatījuši 89 priekšlikumus uz trešo lasījumu. Visi priekšlikumi ir vai nu pilnībā, vai daļēji atbalstīti. Tagad par katru priekšlikumu pēc kārtas.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 2. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz institūcijas tiesības ne tikai izbeigt uzsākto administratīvā pārkāpuma lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, bet arī tiesības neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vispār. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamie kolēģi! Ja mēs runājam par valsts darbībām attiecībā uz pārkāpēju sodīšanu, tad jāteic, ka, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, pārkāpumi netiek šķiroti noziedzīgos nodarījumos un administratīvos pārkāpumos, ir vienota izpratne par to, ka šāda veida pārkāpumi apdraud valsts tiesisko kārtību, drošību un tā tālāk, bet pēc būtības tām tiesībām gan uz aizstāvību, gan uz taisnīgu tiesu, gan uz taisnīgu procedūru ir jābūt identiskām kā administratīvo pārkāpumu lietās, tā arī krimināllietās.

Mazliet ieskatam, kāda uz doto brīdi ir kārtība kriminālprocesos. Ir vienots... vienota noilguma izpratne attiecībā uz to, ka, piemēram, par kriminālpārkāpumu ir jāsauc pie kriminālatbildības cilvēks... ka noilgums iestājas līdz... ja arī tiek pārkāpts termiņš... 2 gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas brīža... Un par mazāk smagiem noziedzīgiem nodarījumiem tie ir 5 gadi, par smagiem – 10 gadi, par sevišķi smagiem – 15 gadi.

Šajā gadījumā mēs varam runāt par to, ka valsts nevar darboties ar savu sankcionējošo mehānismu attiecībā pret personu laikā, kad no minētā pārkāpuma izdarīšanas brīža ir pagājis tāds termiņš, un valsts attiecīgi to arī paredz.

Uz doto brīdi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir regulējums, kurš paredz, ka administratīvo sodu par izdarīto administratīvo pārkāpumu var uzlikt ne vēlāk kā 4 mēnešu laikā. Izveidojas interesanta situācija. Administratīvo pārkāpumu lietās – 4 mēneši, krimināllietās – 2 gadi par kriminālpārkāpumu, par mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu – 5 gadi, par smagu – 10 gadi, par sevišķi smagu – 15 gadi.

Ko Juridiskā komisija piedāvā mums šodien apspriešanai? Ko piedāvā 4.priekšlikumā? Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā... Tas nozīmē – pārkāpums ir noticis 6 mēnešus... 5 mēnešus un 29 dienas iepriekš... Šodien tiek uzsākta lietvedība, un lietvedība pēc jaunā regulējuma var turpināties gadu, divus, trīs, četrus... Viennozīmīgi noilguma institūts šajā gadījumā pat ir skarbāks administratīvo pārkāpumu lietās nekā, piemēram, noziedzīgu nodarījumu gadījumos. Līdz ar to, godājamie deputāti, minētais regulējums vēl jo vairāk pasliktina personas stāvokli attiecībā pret valsti. Mūsu skatījumā, ja nodarījumam ir administratīva pārkāpuma raksturs... Ņemot vērā to, ka tas pat nav kriminalizēts un ir... ir visvieglākais nodarījums, šajā gadījumā tāda veida regulējums ar tādiem lietu izmeklēšanas, izvērtēšanas termiņiem, patiesībā bezgalīgiem, nav ne loģisks, ne arī jebkādā veidā zinātniski pamatots.

Līdz ar to, godājamie deputāti, es aicinu nepievērsties populismam un neatbalstīt minēto priekšlikumu, un to noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Lībiņa-Egnere vēlas ko piebilst?

I.Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā vēlos papildināt, ka Elksniņa kunga minētie argumenti attiecas uz jau otrajā lasījumā pieņemtu redakciju un uz trešo lasījumu Juridiskajā komisijā atbalstītā redakcija runā par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.⁶ pantu, kas attiecas tieši uz politiskajām partijām. Tur ir īpašs noilguma termiņš nepieciešams, ņemot vērā to, ka šos gada pārskatus iesniedz vēlāk.

Sēdes vadītāja. (Starpsauciens no zāles.) Debates jau bija slēgtas. Pēc tam, kad debates ir slēgtas, runāt var tikai ziņotājs par likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – nav, atturas – 26. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz noteikt tikai maksimālā soda robežu par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem, tādējādi ļaujot tiesību piemērotājiem katru gadījumu vērtēt individuāli un šīs rīcības brīvības ietvaros nonākt pie vistaisnīgākā rezultāta katrā attiecīgajā situācijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. – ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. – ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. – arīdzan Juridiskās komisijas... Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē lēmuma par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību pārsūdzēšanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nosaka, kas ir jāsaprot ar personas dzīvesvietu: proti, tā ir personas deklarētā dzīvesvieta, bet, ja personai nav deklarētās dzīvesvietas, tad tā ir norādītā adrese. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar 3.priekšlikumu un, kā jau minēju, paredz institūcijai tiesības neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, ja izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. – arīdzan Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē atteikuma atzīt par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā pārsūdzēšanas kārtību. Arī atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 23. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē to personu loku, pret kurām cietušajam ir tiesības neliecināt, ietverot šo personu lokā gan saderināto, gan arī personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga saimniecība. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 24. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka nepilngadīgai personai aizstāvi pieaicina likumiskais pārstāvis. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 26. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē to personu... liecinieku loku, kas ir tiesīgi neliecināt, tāpat kā to norādīju attiecībā uz cietušā tiesībām neliecināt. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē paziņošanas par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtību. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 44. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 53. – atbildīgās komisijas, tas ir, Juridiskās komisijas, priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 56. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka tiesa nosaka slēgtu tiesas sēdi arī gadījumos, kad pie atbildības sauktā persona vai cietušais ir nepilngadīgais. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 57. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 60. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu sastāda triju darba dienu laikā (iepriekš bija noteikts, ka triju dienu laikā). Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 69. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 70. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 71. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 72. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 73. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 78. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 79. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 80. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 81. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 82. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 83. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 84. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Un 85. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē lēmuma par naudas soda uzlikšanu piespiedu izpildes kārtību, paredzot, ka lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildi var veikt piecu gadu laikā no dienas, kad lēmums iesniegts piespiedu izpildei. Atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 86. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 87. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 88. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot pēdējais – 89. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Aicinu jūs, dārgie kolēģi, atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Paziņošanas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Juridiskā komisija ir izskatījusi trešajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Paziņošanas likumā”.

Ir saņemts viens priekšlikums – pašas Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums –, kas atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Paziņošanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Paziņošanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla rekonstrukcijai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Atgādinu, ka likumprojekts paredz atsavināt nekustamo īpašumu Kuldīgas ielā 2, zemes gabalu un divas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai, lai šajā vietā izbūvētu braucamo daļu un kājāmgājēju ietvi. Šis ir trešais lasījums, kuram nav saņemts neviens priekšlikums. Līdz ar to lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu arī trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – satiksmes mezgla rekonstrukcijai Krišjāņa Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni””, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Skatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” trešajā lasījumā. Šis likumprojekts precizē, kas un kādā veidā drīkst lietot valsts ģerboni dažādos tā izpildījumos.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iekļauts atbildīgās komisijas 8.priekšlikumā. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 9. ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa virzīts priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 11. ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 12. ir Valsts prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 13. ir analoģisks priekšlikums, kas nācis no Juridiskā biroja. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 14. ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 15. ir redakcionāli precizēts Valsts prezidenta Andra Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 16. ir redakcionāli precizēts Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 18. ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Līdz ar to lūdzu Saeimu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1002. Komisija izskatīja šo likumprojektu trešajam lasījumam. Mēs saņēmām četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums saņemts no ārlietu ministra Edgara Rinkēviča. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 2.priekšlikums saņemts no ārlietu ministra Edgara Rinkēviča. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 3.priekšlikums saņemts no ārlietu ministra Edgara Rinkēviča. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 4.priekšlikumu sagatavoja Ārlietu komisija un to arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, trešais lasījums.

Sociālo un darba komisijas vārdā – deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi trešajam lasījumam piecus iesniegtos priekšlikumus un nodod tos Saeimas balsojumam.

1.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, ir redakcionālas dabas, un to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 2.priekšlikums, kuru iesniegusi deputāte Barča, ir konceptuālas dabas un paredz palielināt priekšlaicīgo pensiju izmaksas apjomu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidija locekļi! Godātās deputātes un deputāti! Es esmu iesniegusi priekšlikumu jautājumā par to, ka personām, kurām ir tiesības saņemt priekšlaicīgu pensiju, tas ir, saņemt to 60 gadu vecumā, ja sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas stāžs jeb pierādāmais darba stāžs ir 30 gadu un vairāk... Manuprāt, personas, kurām sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas stāžs jeb darba stāžs ir lielāks nekā 30 gadi – pat 40 vai 45 gadi –, ir pelnījušas, lai Saeima pievērstu tām uzmanību un novērtētu viņu devumu darba mūža laikā.

Ja uz šodienu priekšlaicīgās pensijas izmaksa tiek nodrošināta 50 procentu apmērā no piešķirtās pensijas, tad man gribētos, kolēģi, jums tā silti likt pie sirds, ka absolūtais vairākums jeb ļoti daudzi no šiem cilvēkiem, no šīm personām uz rokas saņem pensiju, kas ir mazāka par 100 latiem. Ļoti daudziem tā ir mazāka par 90 latiem, un Latvijas likumdošanā ir skaidri un gaiši noteikts, ka tas ir trūcīgas personas statuss. Un es varu teikt ar pilnu atbildību, ka ir personas, kurām ir liels darba stāžs – 35, 40 vai pat 45 gadu darba stāžs –, ja persona ir uzsākusi savas darba gaitas 15 gadu vecumā. Ir mums Latvijā tādi cilvēki! Viņiem būtu, manuprāt, tiesības uz paaugstinātu priekšlaicīgās pensijas izmaksu. Un manā priekšlikumā jūs redzat: ja personas darba stāžs ir no 35 līdz 40 gadiem, tad es ierosinu izmaksu nodrošināt 60 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas; ja darba stāžs ir no 40 līdz 45 gadiem, – 70 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas, un, ja apdrošināšanas stāžs ir virs 45 gadiem, – 80 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas. Ir runa par to iepriekš, pirmskrīzes periodā, noteikto pensijas apmēru.

Kolēģi! Es domāju, ka tas būtu sociālā ziņā taisnīgi, un, manuprāt, tas būtu arī viens no piemēriem, lai jaunie cilvēki, kuri pašreiz ir vecumā līdz 40 gadiem vai kuriem ir nedaudz vairāk par 40 gadiem, saprastu, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāmaksā, nevis pašiem jāizlemj saņemt vai arī jāpiekrīt darba devēja ierosinājumam lielu daļu algas vai visu algu pilnībā saņemt aploksnē; lai mūsu jaunie cilvēki novērtētu, ka tad, ja valstij esi maksājis nodokļus, tev ir tiesības no valsts prasīt arī tad, ja iestājies kāds no sociālajiem riskiem. Un šajā gadījumā vecums ir viens no sociālajiem riskiem, mūsu likumdošanā atpazīts un atzīts! Katrs cilvēks pats var izrēķināt, kad viņam iestāsies pilnais pensijas vecums vai būs tiesības iet priekšlaicīgā pensijā.

Uzskatu, ka šajā gadījumā tas būtu sociāli taisnīgs lēmums.

Aicinu, kolēģi, atbalstīt manu priekšlikumu, kaut gan, protams, komisijā balsojot, tas nav atbalstīts.

Paldies, ka uzklausījāt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Paldies.

Frakcija „Saskaņas Centrs” atbalstīs Aijas Barčas priekšlikumu. Skaidrs, ka likumam šis priekšlikums ir ļoti vajadzīgs, un mēs uzskatām, ka tas ir sabalansēts, jo šodien ministrijas, kuras solīja mūsu likumprojektam atbalstu, piemēram, Veselības ministrija, nepiedāvāja nekādas izmaiņas citā likumdošanā, lai uzlabotu cilvēkiem dzīves apstākļus pirmspensijas vecumā. Tas nozīmē, ka šodien vienīgie, kā es pieņemu un varu pateikt, kas sadarbojas ar opozīciju – es te runāju par „Saskaņas Centru” –, ir Labklājības ministrija. Mēs ļoti labi saskaņojam savus viedokļus. Mēs jau dzirdējām, ka mūsu priekšlikumi... ka trīs priekšlikumi tika pilnīgi atbalstīti, bet viens tika daļēji atbalstīts otrajā lasījumā. Līdz ar to mēs neiesniedzām nevienu priekšlikumu uz šo lasījumu.

Mēs uzskatām, ka tas ir kompromiss, bet, ziniet, parasti, kad tu kaut ko dabū, gribas maksimāli vairāk saņemt, un mēs uzskatām, ka varējām daudz vairāk dabūt saistībā ar šo likumdošanu... uzlabot to. Mēs esam apmierināti tikai daļēji, tāpēc neatbalstīsim likumprojektu pilnā apjomā. Bet paldies – un tas ir pirmo reizi manā politiskajā vēsturē, ka ministrija sadzirdēja to, ko mēs piedāvājām, – ka šī koncepcija, kura izgāja cauri Ministru kabinetam, tika apstiprināta pirmajā lasījumā un tika uzlabota. Tika panākts kompromiss – uzlabots stils, kā pacelt pensijas vecumu ne 6 gados, bet 12 gados, un tas ir ļoti būtiski.

Attiecībā uz to, ka mēs saglabājam priekšlaicīgu pensionēšanos... Jā, es saprotu, ka arodbiedrības un citi politiskie spēki šodien nav apmierināti ar šo redakciju. Mēs arī ne. Bet tas ir vienīgais, ko mēs šajos grūtajos apstākļos, būdami opozīcijas situācijā, varējām panākt.

Paldies par sadarbību, bet šis likums tik un tā mūs pilnīgi neapmierina! Un, ja mēs atbalstīsim šodien Aijas Barčas priekšlikumu, tad likums būs vēl labāks un vēl tuvāks cilvēkiem.

Paldies par sadarbību! Un no savas frakcijas puses es vēlreiz pasaku paldies gan Ašeradena kungam, gan labklājības ministrei Viņķeles kundzei par šo korporatīvo un labo sadarbību, tāpēc ka bija konstruktīvs dialogs. Un tas, ka dzird opozīciju, arī ir panākums mūsu parlamentārajā republikā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, Ašeradena kungs!

A.Ašeradens. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā trīs argumentus, komisija neatbalstīja Barčas kundzes priekšlikumu.

Un pirmais arguments ir tāds, ka līdz šim likumā priekšlaicīgās pensionēšanās norma bija paredzēta kā terminēta, taču, ņemot vērā augsto bezdarba situāciju, šī norma tika paturēta likumā kā pastāvīga norma.

Otrs arguments ir Eiropas Komisijas Baltā grāmata, kas attiecas uz pensionēšanos. Un šajās rekomendācijās skaidri un gaiši ir rakstīts, ka mums nekādā veidā nevajadzētu stimulēt priekšlaicīgo pensionēšanos. Taču, pieņemot lēmumu šajā jautājumā, mums vajadzētu atcerēties, ka mēs nerunājam par pensijām vispār, bet gan par priekšlaicīgām pensijām. Un jebkuri palielinājumi šajās priekšlaicīgajās pensijās stimulēs cilvēkus ātrāk atstāt darba tirgu.

Un trešais – pats svarīgākais! –, ko es gribētu jums atgādināt. Šī likuma izmaiņa, tās galvenais mērķis joprojām ir sociālais budžets, kas atrodas negatīvā finanšu stāvoklī, tāpēc uzņemties papildu saistības nebūtu akceptējami. Tātad komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Aijas Barčas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 46, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir redakcionālas dabas, ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir redakcionālas dabas, ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir redakcionālas dabas. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Līdz ar to Saeima ir izskatījusi visus piecus priekšlikumus, un es aicinu balsot „par” likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 39, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Lolita Čigāne.

Bet es tiešām lūdzu... Ja Brigmaņa kungam ar Agešina kungu ļoti gribas sarunāties, jūs varat viesu sektorā aiziet un sarunāties. Jūsu sarunas nav jāklausās pārējiem.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta trešajam lasījumam saņēma septiņus priekšlikumus.

1. – deputāta Alekseja Loskutova priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka tiesnešiem un prokuroriem būs iespējams savu darbu savienot ar amatiem, ko tie ieņem savas profesijas biedrībās. Ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 4. – deputāta Alekseja Loskutova priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 6. – deputāta Alekseja Loskutova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nosaka kārtību, kādā iestādes, kas uzrauga valsts amatpersonu atrašanos vai neatrašanos interešu konfliktā, publiskos informāciju par uzliktajiem administratīvajiem sodiem, par atklātajiem interešu konflikta gadījumiem amatpersonu darbībā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pēdējā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Šis jautājums tika izskatīts Sociālo un darba lietu komisijā. Pēc būtības tas ir ļoti īss, bet ļoti būtisks jautājums – aizstāt pārejas noteikumu 17.¹ punktā skaitli un vārdu „2013.gada” ar skaitli un vārdu „2015.gada”. Pēc būtības tas ir saistīts ar finansēm, bet... Likumprojektā ir paredzēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un vardarbību veikušām personām.

Šodien ir tā, ka pa lielākajai daļai vardarbība ir kompleksi skatāma – kopā ar bērniem arī kāds no pieaugušajiem ģimenes locekļiem ir cietis no vardarbības. Uz šodienu likumā ir paredzēts finansējums no valsts tikai tam, lai vardarbībā cietušais pieaugušais ģimenes loceklis var būt pavadošā persona, bet pagaidām nav finansējuma, lai arī viņš varētu iziet šo rehabilitācijas kursu. Tas ir ļoti būtisks aspekts.

Ir arī otrs būtisks aspekts: arī tiem, kas ir izdarījuši šo vardarbību, vajag veikt rehabilitāciju, lai viņi vairs šo vardarbību nedarītu. Jā, protams, tas ir daudz nopietnāks un smagāks process.

Mums bija nopietnas diskusijas komisijas sēdē, un mēs noklausījāmies arī Tieslietu ministrijas koncepciju, kas ir saistīta ar šiem jautājumiem, un saskatām, ka vēl ir stipri jāpiestrādā, kamēr no teorijas aizies līdz praksei.

Komisija atbalstīja šīs izmaiņas, bet vienlaicīgi mēs uzrakstījām vēstuli premjera kungam par to, ka varbūt varētu tomēr izskatīt... ka nevis 2015.gadā, bet uz 2014.gadu... Tāpēc es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kā tas tika nolemts Sociālo un darba lietu komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Augsti godājamie kolēģi! Strādājot Sociālo un darba lietu komisijā ar likumprojektu „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, bija ļoti sarežģīti nobalsot „par”, jo atkal valstij nav naudas, lai sniegtu sociālās rehabilitācijas pasākumus personām – pieaugušām, pilngadīgām personām, kas cietušas vardarbībā. Domāju, mēs katrs zinām, ka šāda vardarbība pastāv, taču šīs valsts cilvēki klusē.

Daži piemēri.

Ārzemju cilvēki, kas atbraukuši uz Latviju, saka, ka mūsu cilvēki uz ielām maz smaida un ir sadrūmuši. Padomāsim! Ja mums pašiem gadās ar kādu sarāties, tad esam noskumuši un īsti nevaram pastrādāt, jo domas atgriežas pie notikuma... (Zālē ir pieaudzis troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es tomēr lūdzu jūs ievērot cieņu pret runātāju! Paldies.

I.Bišofa. Paldies.

Un tagad mēs varam padomāt, kā cieš mūsu cilvēki, ja viņiem nav smaida sejā. Mēs klusējam.

Nesen tika atstāstīts pētījums par aizbraukušajiem cilvēkiem no Latvijas, un pētījums liecina, ka cilvēki no Latvijas aizbrauc ne jau tādēļ, ka šeit ir grūtāk izdzīvot, bet gan liela daļa darba devēju attieksmes dēļ. Satiekot vienu sievieti, kura pusgadu ir nodzīvojusi Vācijā un kopīgi ar tautiešiem pulcējas, lai tur, svešumā, cits citu atbalstītu, viņa saka: „Man asaras birst, kad katrs stāsta, ko viņi šeit ir piedzīvojuši. Un visi – visi! – grib braukt atpakaļ uz mājām – uz Latviju.” Un šajā situācijā es domāju arī par mums. Vai mēs, strādājot dažādās Saeimas komisijās un satiekot ierēdņus, vienmēr esam iecietīgi? Protams, mēs esam daudz ko... Viņi daudz ko nav izdarījuši, un arī mēs neesam izdarījuši. Un vienmēr var daudz ko labāk padarīt.

Un tādēļ – vai mēs kā darba devēji sniedzam atbalstu šiem cilvēkiem? Un jāsecina, ka arvien vairāk, katru dienu, es sastopu ierēdņus, kuri saka: „Tikai, lūdzu, lūdzu, nevienam nesakiet, ka es ar jums tikos!” Jo diemžēl viņi jau ir cietuši no sava vadītāja rīcības. Viņi nedrīkst pateikt savu domu vai ideju vai arī baidās zaudēt darbu. Mēs klusējam.

Nesen tika aizstāvēts maģistra darbs „Pirmspensijas vecuma sieviešu nodarbinātība un situācija Latvijā”. Secinājums: šajā valstī ir ļoti labi pētījumi par zīdaiņa vecumposmu, par tīņa vecumposmu, kā arī par cilvēkiem vecumdienās. Par sievieti visā viņas aktīvajā dzīves un darba mūžā nav pētījumu psiholoģijā un sociālajā jomā. Kādēļ nav? Tādēļ, ka mēs klusējam. Jo par to, kas notiek ģimenē, darbā, cilvēki nestāsta un nerunā, un par vardarbību bieži vien vispār nerunā.

Ir pozitīvi, ka šajā periodā, kamēr valstij ir pagrūti ar finansēm, no Eiropas sociālā fonda visos Latvijas reģionos tiek realizēti projekti saistībā ar vardarbībā cietušo personu sociālo rehabilitāciju, kuru finansējums ir vairāk nekā 950 tūkstoši latu. Es domāju, ka mums visiem ir jānovēl laba veiksme un izdošanās šo projektu realizētājiem. Šie projekti tiks realizēti 2013. un 2014.gada sākumā. Šī situācija tiek risināta. Un komisijas sēdē mēs saņēmām ļoti labi izstrādātu Tieslietu ministrijas dokumentu, kurš saucas „Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepcija” un kura mērķis ir izstrādāt normatīvo regulējumu, lai Latvijas Republikas tiesību sistēmā ieviestu preventīvos piespiedu līdzekļus, proti, līdzekļus, ar kuriem tiks veikti pasākumi vardarbības novēršanai, lai panāktu lielāku sabiedrības drošību, jo Latvijā līdz šim nav izveidota tāda piespiedu līdzekļu sistēma, kas ļautu aizsargāt sabiedrību un indivīdus no vardarbības un tās sekām.

Jāsaka, ka Latvijā nav pētījumu, cik izmaksā vardarbība. Speciālisti ir norādījuši, ka vardarbība ģimenē Latvijā ik gadu valstij izmaksā aptuveni 15 miljonus latu. Un vai mēs kā valsts to varam atļauties un gaidīt 2017.gadu, kad šī koncepcija tiks īstenota?

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā mēs esam sagatavojuši vēstuli, nosūtot to Ministru prezidentam, ar aicinājumu šo koncepciju ieviest ātrāk. Un es aicinu visas Saeimas komisijas izskatīt šo koncepciju un rīkoties, lai jau 2014.gadā šie dokumenti būtu sagatavoti. Tādēļ mēs komisijā nolēmām balsot „par”.

Aicinu balsot „par”, bet visiem kopā vajadzēs strādāt, lai koncepcija tiktu īstenota. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 28, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. 20.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija aicina jūs šodien izskatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” pirmajā lasījumā.

Atgādinu, ka Sociālo un darba lietu komisija ir pārņēmusi atbildīgās komisijas statusu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem bija iespēja divas reizes gatavot un piedalīties komisijas sēdēs, un uzklausīt atbildīgās amatpersonas.

Godātie kolēģi! Likumprojektā ietvertās prasības un normas attiecas uz ārstniecības iestādēm, kuras veic audu un orgānu izmantošanu, uz augstskolām, kuras realizē akreditētu medicīnas studiju programmu (tādas ir Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte), un uz Zāļu valsts aģentūru, kas novērtē minēto juridisko personu atbilstību noteiktām prasībām, un uz pārējām ārstniecības iestādēm, kuras ir minētas anotācijā.

Kolēģi! Situācija pašreiz ir tāda, ka Latvijai ir jāpārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīva par transplantācijai paredzētu cilvēka orgānu kvalitātes un drošības standartiem, un termiņš ir 2012.gada 27.augusts. Tādēļ, gatavojot likumprojektu pirmajam lasījumam, saņēmām Veselības ministrijas vēstuli ar lūgumu skatīt likumprojektu steidzamības kārtā, kaut gan Ministru kabinets steidzamību nebija prasījis.

Arī komisijas vārdā es šodien lūdzu jūs, kolēģi, noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir jābalso par likumprojekta steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Barča. Komisijas vārdā lūdzu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Informēju, ka absolūti visi komisijas locekļi balsoja „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija aicina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam, galīgajam, lasījumam 15.jūniju un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt Saeimas 21.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.jūnijs, izskatīšana – Saeimas 21.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts paredz izteikt likuma 16.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, izslēdzot to, ka pašvaldībai ir ierobežojumi iznomāt zemi, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam paredzēta jaunu pašvaldības ēku (būvju) celtniecībai vai pašvaldību funkciju īstenošanai. Turklāt sagatavotais minētais regulējums dos iespēju pašvaldībai iznomāt šo zemi un neierobežot iznomātāja tiesības būvēt uz tās ēkas vai būves. Pašreiz šis aizliegums ir uz pieciem gadiem pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, un, nevienam komisijas loceklim nebalsojot „pret” vai atturoties, tas ir atbalstīts. Es komisijas vārdā rosinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums ir jāsāk debates. Čepānes kundze, vai jums pietiks ar 10 minūtēm? Jā, jo mēs esam lēmuši, ka pulksten 12.00 būs pārtraukums.

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Zemes reformai ir ļoti sarežģīts tiesiskais regulējums, un šo tiesisko normu džungļos, kas radīti vairāk nekā divdesmit gadu garumā, nenoliedzami ir viegli apmaldīties, bet nevar arī pieļaut, ka ar jums, izmantojot šīs tiesību normas, tiek manipulēts.

Kolēģi! Šis likums kopš tā pieņemšanas ir grozīts divpadsmit reizes, un vienmēr šos grozījumus ir izvērtējusi Juridiskā komisija, taču šoreiz – trīspadsmitajā reizē! – „Saskaņas Centra” iesniegtais likumprojekts tika nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, bet, neskatoties uz to, man ir pienākums norādīt, kādu iemeslu dēļ šis likumprojekts nav atbalstāms virzīšanai pirmajā lasījumā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es vēlreiz lūdzu ievērot klusumu!

I.Čepāne. Identiska satura priekšlikumus „Saskaņas Centra” deputāti bija iesnieguši izskatīšanai jau vairākkārt, tostarp 9.Saeimā...

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, lūdzu, apsēdieties!

I.Čepāne. ... taču 2007.gada 21.jūnijā, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā...

Sēdes vadītāja. Ribakova kungs, tas arī uz jums attiecas!

I.Čepāne. ... tas netika atbalstīts. Tolaik, kolēģi, pat Kalvīša valdība neatļāvās to, ko šodien ir atļāvusies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. (Zālē starpsaucieni. Dep. I.Grigule: „Ārprāts!”) Vai jums, kolēģi, ir priekšstats par kādām zemēm... Es atkārtoju: vai jums, klātesošajiem, izņemot varbūt Tutina kungu, varbūt arī viņu – nē, ir priekšstats, par kādām zemēm mēs runājam? Vai tās savulaik pašvaldībām ir piederējušas? Šīs zemes pašvaldībām nekad nav piederējušas!

Un ko paredz likumprojekts?

Likumprojekts paredz izslēgt pašvaldībām noteiktos ierobežojumus iznomāt privātpersonām ar apbūves tiesībām neapbūvētus zemes gabalus, kas uz 1940.gada 21.jūliju galvenokārt piederēja fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām netika atjaunotas īpašuma tiesības. Un kāpēc bijušo zemes īpašnieku mantiniekiem netika atjaunotas šīs īpašuma tiesības? Par to, Tutina kungs un pārējie kolēģi, nav teikts ne vārda! Tik vien kā žēlošanās par pašvaldībām liegtajām tiesībām šīm zemēm piesaistīt investorus un likvidēt bezdarbu Latgalē.

Taču es paskaidrošu, kādā veidā pašvaldības tika pie šīm zemēm. Īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem netika atjaunotas tāpēc, ka šīs zemes savulaik pastāvīgā lietošanā pieprasīja arī pašvaldības.

Un, proti, Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 21.februāra nolikuma par lauku apvidos realizējamās zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu 47.punkts paredzēja, ka pašvaldība zemi pieprasa. Šeit man ir saglabājies, jo es esmu sekojusi līdzi zemes reformai, jau nodzeltējis tālaika dokuments, kur 47.punkts nosaka, ka pašvaldība zemi pieprasa daudziem gadījumiem: pašvaldības ēku un būvju uzturēšanai un jaunu celtniecībai, cita veida saimnieciskajai darbībai, personisko palīgsaimniecību, tas ir, dārziņu, uzturēšanai un tā tālāk.

Taču, neskatoties uz zemes iepriekšējo piederību, kas notika tālāk?

Strādājot Centrālajā zemes komisijā, es esmu bijusi lieciniece tam, ka daudzas pašvaldības, tostarp Latgalē, neizvērtējot savas iespējas, minētajām vajadzībām pieprasīja nesamērīgi daudz un nesamērīgi lielas zemes platības, bet likumīgie zemes īpašnieki, kuriem padomju vara īpašumu bija nelikumīgi atņēmusi, bija spiesti samierināties ar nožēlojamu kompensāciju, jo līdzvērtīgas zemes faktiski gandrīz nebija iespējams saņemt.

Kas notika tālāk?

Pēc tam pašvaldība šīs zemes, ko dažkārt nesamērīgi lielā daudzumā pieprasīja, ierakstīja zemesgrāmatās, savukārt likumdevējs līdz šim šīs zemes pieļauj izmantot tikai tādu pašvaldības funkciju realizēšanai, kuras bija paredzētas teritorijas attīstības plānojumā. Un tādējādi pašvaldība uz zemi varēja pretendēt vienīgi tādā gadījumā, ja pašvaldības teritorijas plānojumā šī zeme tika paredzēta pašvaldības funkciju īstenošanai. Pretējā gadījumā, pamatojoties uz šā paša likuma 6.panta otro daļu, šī zeme ir ieskaitāma zemes reformas... kompensācijas fondā. Es necitēšu šo normu, es domāju, ka likumprojekta iesniedzējiem un komisijai to vajadzēja jau iepriekš izvērtēt.

Ko es gribu īpaši uzsvērt? Šobrīd, kolēģi, likumprojekts tiek virzīts, pilnībā ignorējot piecu ministriju atzinumus, kas ir uzrakstīti uz 20 lapaspusēm. Tās ir Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un arī Zemkopības ministrija. Arī Juridiskā biroja atzinums par šo likumprojektu bija negatīvs komisijas sēdē. Taču komisija, neskatoties uz šiem iebildumiem, vienprātīgi ir atbalstījusi šāda priekšlikuma virzīšanu pirmajā lasījumā.

Es... Ziniet, kamēr es strādāju šeit, Saeimā, es kaut ko tādu neesmu pieredzējusi!

Un ministrijas pamatoti norāda, ka likumdevēja mērķis, nostiprinot likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus, bija sekmēt zemes reformas pabeigšanu, attiecīgi nodrošinot līdzvērtīgas zemes esamību, kas būtu nododama īpašumā tām personām, kurām netika atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, kas tām piederēja uz 1940.gada 21.jūliju. Un tādēļ pašvaldībai vajadzēja... ikvienai pašvaldībai vajadzēja rūpīgi izvērtēt brīvo, neapbūvēto zemesgabalu nepieciešamību valsts vai pašvaldības funkciju izpildei, jo šo zemesgabalu turpmākā izmantošana ir aprobežota ar zināmiem noteikumiem.

Tālāk... Es uzsvēršu tikai galveno, ņemot vērā, ka es solīju, ka es laikus pabeigšu. Tieslietu ministrija prezumē, ka spēkā esošais 16.panta tiesiskais regulējums tika izveidots tādēļ, lai saglabātu zemi pēc iespējas ilgāk valsts un pašvaldību īpašumā, lai novērstu iespējamu valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanu. Tika paredzēts, ka ilgtermiņā valstij un pašvaldībām šādas zemes vienības varētu būt nepieciešamas skolu, slimnīcu, stadionu un bērnudārzu būvniecībai un tā tālāk. Tieslietu ministrijas ieskatā, likuma 16.panta mērķis ir sasniedzams, saglabājot tikai spēkā esošo tiesisko regulējumu. Un es arī varu piekrist, ka likumprojekta pieņemšana pašreizējā redakcijā radītu situāciju, ka par juridisku fikciju tiktu padarīts tiesiskais pamats, uz kāda attiecīgā zeme savulaik ir tikusi ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Un es vēlreiz atkārtoju: tās izmantošana ir paredzēta pašvaldības teritorijas plānojumā pašvaldības funkciju realizēšanai.

Bez tam likumprojekts nepamatoti un nelietderīgi ieviestu atšķirīgu tiesisko regulējumu valstij un pašvaldībām, attiecībā uz pašvaldību zemi nosakot elastīgākus nosacījumus nekā tos, kas ir noteikti valstij. Un ministrijas norāda – visas! –, ka ar šādiem grozījumiem pirms Zemes pārvaldības likuma pieņemšanas (tas jau ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē) tiktu nesamērīgi paplašinātas pašvaldību rīcības iespējas ar zemi, un, atceļot spēkā esošos ierobežojumus, zemi varēs izmantot arī tādu objektu būvniecībai, kuri nav saistāmi ar pašvaldības funkciju realizēšanu.

Vēl viena ļoti svarīga lieta. Mums ir notikušas dažādas konferences. Mēs nezinām, kādā veidā lai mēs panākam, ka tiek ievērots Civillikuma 968.pants, proti, lai zemes reformas beigu posmā mēs neveidotu dalītos īpašumus, ka daļa zemes... ka vienam pieder zeme un otram – nekustamais īpašums uz tās zemes. Satversmes tiesa ir pateikusi, ka dalīta īpašuma pastāvēšana ir attaisnojama tikai attiecībā uz tādu dalīto īpašumu, kas izveidojies, zemes reformas laikā atjaunojot bijušo zemes īpašnieku tiesības.

Ko mēs šodien darām? Mēs šeit zemes reformas beigās tagad taisām dalīto īpašumu, atdodam pašvaldību funkciju realizēšanai domātās zemes privātam uzņēmējam. Tas paņems nomā šīs neapbūvētās zemes, pēc tam kaut ko tur uzbūvēs un par salīdzinoši zemu cenu pēc tam šo... atsavinās šo nekustamo īpašumu.

Es, kolēģi, jums gribu teikt... Es īpaši vēršos pie Reformu partijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Vjačeslava Dombrovska kunga. Atcerieties, ka pirms diviem gadiem, 2010.gada jūnijā, tālaika prezidents Zatlers šeit teica: „Arī šodien jūsu darba kārtībā ir likumi, kuros ar atpakaļvērstu spēku tiek nodrošināta zemes privatizācijas vērtības krasa samazināšana.” Es aicinu deputātus apdomāt un noraidīt šos likumprojektus un nebalsot par iespējamu valsts nozagšanu.

Es gribētu teikt, ka šis iesniegtais likumprojekts Trojas zirga ietērpā tiek virzīts zem lozunga „Palīdzēsim Latgalei!”, bet faktiski tas paredz bijušo zemes īpašnieku mantinieku nekaunīgu apzagšanu, pašvaldības interešu ignorēšanu un šo zemju iztirgošanu citām personām. Es tiešām lūdzu šo likumprojektu noraidīt.

Iespējams, šeit ir problēmas šajā likumprojektā. Es zinu, ka tās varētu atrisināt. Šis likums, iespējams, ir jāatver, bet ne jau šādā konceptuālā balsojumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma. Mēs esam nolēmuši, ka pulksten 12.00 ir izsludināms pārtraukums.

Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Man ir iesniegti pieteikumi paziņojumiem, bet, ja kādam šis paziņojums bija paredzēts pēc sēdes, tad, protams, es to nolasīšu vēlreiz pēc sēdes.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka darba kārtība un reglaments ir mainījušies, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde būs uzreiz Tautsaimniecības komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamie deputāti! Šodien mēs plānojām Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi, tomēr izmainītā sēdes darba grafika dēļ aicinu visus uz mūsu sēdi otrdien, 19.jūnijā, pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilmārs Latkovskis... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Jānis Reirs... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.00. Tātad gaidu jūs atpakaļ zālē, jo mēs turpināsim debates par likumprojektu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 14.00. Ja kolēģi apsēstos un sadzirdētu, ka ir atsākusies sēde, tad mēs varētu to arī turpināt.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pirmajā lasījumā un uzsākām debates. Tātad mēs tagad turpināsim debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Kolēģi! Man, protams, ir pienākums izskaidrot, kas tagad notiek Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un kāpēc Tautsaimniecības komisija vienbalsīgi – es uzsvēršu vēlreiz – vienbalsīgi! –, ieskaitot arī VIENOTĪBAS frakcijas deputātus, atbalstīja minēto likumprojektu pirmajam lasījumam.

Ir tiesa, ka attieksme no izpildvaras, tieši no konkrētām piecām ministrijām, labākajā gadījumā ir piesardzīga, sliktākajā gadījumā – negatīva attiecībā uz šo likumprojektu.

Tas ir no vienas puses.

Bet, no otras puses, mums ir tādi nenoliedzami fakti, ka konkrēti šajā reģionā, tas ir, Latgalē, kā mēs zinām, ir diezgan nopietnas ekonomiskas problēmas. Ir arī fakti par to, ka tas varētu būt saistīts, vismaz no pašvaldību puses, ar to, ka pašvaldībām ir grūti piesaistīt ārvalstu investorus, piešķirot viņiem zemes gabalus. Kad pirms kādiem diviem trim mēnešiem es biju vizītē tajā pašā Rēzeknē, tad Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs uzsvēra tieši šo problēmu, ka viņiem praktiski nav zemes gabalu, ar kuriem viņi varētu piesaistīt ārvalstu investorus. Arī Latvijas Pašvaldību savienība runā par to, ka šī problēma ir ļoti nopietna un ka tai jāpievērš uzmanība.

Līdz ar to komisijā ir izveidojusies, es teiktu, ļoti sarežģīta situācija, ka, no vienas puses, ir taisnība, ka minētajam... vismaz tam risinājumam, kurš ir piedāvāts iesniegtajā likumprojektā, ir, nu, teiksim, būtiski riski – jā, mēs to ļoti labi saprotam! –, bet, no otras puses, tomēr problēma kaut kā jārisina. Un, ja izpildvarai kaut kādu iemeslu dēļ acīmredzot vai nu nepietiek resursu, vai kāds nevar to atrisināt, tad, es domāju, ir pilnīgi normāli, ka likumdevējs dod skaidru signālu, ka šī problēma ir pietiekami nopietna, lai meklētu risinājumus. Es nesaku, ka galīgais risinājums izskatīsies tieši tāds kā, piemēram, Jāņa Tutina iesniegtais likumprojekts. Mēs pie tā varam strādāt un iestrādāt pietiekamus mehānismus, lai minimizētu visus tos riskus, par kuriem runāja Čepānes kundze, un es katrā ziņā aicinātu Juridisko komisiju, lai tā varbūt paņemtu šo likumprojektu kā līdzatbildīgā komisija un pievērstu savu uzmanību tam, lai neatkarīgi no tā, kādu risinājumu mēs atradīsim, visi tie riski, par kuriem bija runājusi Čepānes kundze, būtu vismaz minimizēti, ja ne pilnībā novērsti.

Tātad, kolēģi, es tomēr aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu tieši tāpēc, ka mēs runājam par svarīgu sociālu problēmu – Latgales reģionu (es jums tagad nestāstīšu kārtējo reizi par to, kas notiek Latgalē vismaz ekonomikas ziņā), un tad meklēsim risinājumu, kurš apmierinās visas puses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Dombrovska kungs, jūs mani nepārliecinājāt. (Zālē smiekli.) Es esmu vispār ārkārtīgi pārsteigta par to, ka valsts pārvaldes institūcijās ir tik ārkārtīgi kvalitatīvi eksperti, kas šo sarežģīto jomu pārzina. Viņiem nebija deleģējuma no Saeimas – izstrādāt likumprojektu. Es varu lepoties ar saviem bijušajiem studentiem juristiem, kuriem es savulaik esmu lasījusi speckursu acīmredzot un kuri pārzina šo situāciju.

Dombrovska kungs, ņemiet vērā: es runāju par Ekonomikas ministriju, par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kur ir... Es nerunāšu par mūsu, VIENOTĪBAS, pārziņā esošajām ministrijām. Nu, izlasiet vismaz šos iebildumus, jo šeit ir pateikts, ka tas ir pilnīgi pret labas pārvaldības principu, pret... Es gribētu teikt vēl asāk: negrausim Saeimas prestižu, pieņemot principā antikonstitucionālus risinājumus! Es domāju, ka, ja sanāktu darba grupa ar kompetentiem speciālistiem, mēs varētu izstrādāt pusstundas laikā šai problēmai risinājumu, bet ne šādā veidā, ka jau trešo reizi uzmācīgi kaut kāda viena konkrēta gadījuma risināšanai... Rēzeknē nav zemes gabalu... Nu, bet tā mēs nevaram strādāt, likumdevēji! Un līdz ar to, ja šodien jūs piedāvājat šo kroplo likumu, tas būs piedzimis nedzīvs. Nu, atbalstiet!... Tad katrā ziņā ir jautājums – kā mēs tālāk iesim? Jo pirmais lasījums ir konceptuāls. Visas šīs konceptuālās problēmas... Es par tām jums minēju šajā gadījumā. Nu... es nezinu, cik reižu man būtu jāatkārto. Problēma ir jārisina, bet ne tieši šādā veidā. Es skaidri redzēju, ka šeit ir mēģinājums dabūt... nu, šo problēmu atrisināt šādā veidā jau tad, kad Tutina kungs ierosināja vai jūsu komisija ierosināja to nenodot Juridiskajai komisijai. Juridiskajā komisijā daudzmaz tomēr mēs esam tādi, kas esam tajā vismaz jau no 2007.gada, un mēs redzējām, kā šie grozījumi nāca... Man visas šīs tabulas ir saglabājušās... Man šeit nav nekāda iemesla cīnīties pret Latgali! Bet man ir iemesls šajā gadījumā pateikt, ka mums ir jābūt godīgiem. Es iedomājos, kā jūtas arī šie eksperti ministrijās, jo viņi ir strādājuši stundām, lai sagatavotu šādus atzinumus, bet mēs beigu beigās vienkārši šiem atzinumiem uzspļaujam, un mēs darīsim tā, kā mums ienāk prātā.

Jebkuram politiskam lēmumam, jebkuram politiskam risinājumam ir jābūt tiesiskam. Un es aicinu tomēr Saeimas goda vārdā vai nu atsaukt šo likumprojektu un sagatavot jaunu, vai arī noraidīt to šajā pirmajā lasījumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Lai tas neizveidotos kā Ilmas Čepānes, cienītās kolēģes, cīņa ar vējdzirnavām, es tomēr uzskatu, ka man ir arī pienākums piedalīties šajās debatēs, daļēji atkārtojot to, kas jau bija teikts, tikai varbūt nedaudz citādā formā.

Likumdevējs šajos sasaukumos pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ir paveicis daudz svarīgu darbu. Un viens no pašiem svarīgākajiem darbiem, protams, bija īpašuma tiesību atjaunošana tiesiskās turpinātības ietvaros, tas ir, īpašuma tiesību atjaunošana likumīgajiem īpašniekiem, viņu pēcnācējiem un denacionalizācija. Šajā procesā tika noteikti principi, uz kāda pamata netiek atjaunotas šīs tiesības īpašos gadījumos. Tātad jau tajā laikā likumdevējs atkāpās no vēsturiskā taisnīguma pašvaldību un valsts interesēs, lai tiktu nodrošināta infrastruktūra, lai tiktu nodrošināta šī sociālā un ekonomiskā pašvaldību attīstība. Šie likumīgie īpašnieki tika... vieni teica, ka viņi tika aplaupīti, otri teica, ka viņi tika apzagti, bet trešie teica: „Notika taisnīga pārdale visas sabiedrības interesēs.”

Tagad tas, ko jūs piedāvājat, – tas, ko piedāvā deputāts Tutins, kurš ieraudzīja mani debatēs, nospieda pogu un pieteicās runāt pēc manis... tas, ko viņš piedāvā, ir vēlreiz aplaupīt šos likumīgos īpašniekus plus vēl atņemt šīs tiesības valstij un pašvaldībai – lemt. (No zāles dep. S.Mirskis: „Pašvaldībā nav cilvēki? Nav īpašnieki?”) Pirmkārt, lemt. Un jāsaka, ka kopš tiem laikiem šajā parlamentā ir tikai viens deputāts – kolēģis Dzintars Ābiķis, un kopš tiem laikiem ar nelielu pārtraukumu ir arī cienījamā Čepānes kundze, kas šo vēsturi ļoti labi atceras. Tad nu cienīsim viņu viedokli un to respektēsim!

Visos šajos sasaukumos, protams, bija cienījamā deputāte Anna Seile, kura, manuprāt, ir zemes reformas enciklopēdija Latvijā un kura varētu jums pastāstīt ļoti, ļoti daudz par to, kā tika atjaunotas īpašuma tiesības, vienlaikus ievērojot valsts un pašvaldību intereses.

Kolēģis Tutins šo projektu, ja nemaldos, jau 3. vai 4.Saeimā virza pieņemšanai. Cepuri nost šīs neatlaidības priekšā! Tikai šī ir pirmā Saeima, kura ir tik neinformēta par to, kas ir noticis īpašuma tiesību sakarā Latvijā šajos 22 gados. Es nepārmetu nevienam no tiem deputātiem, kuri Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nobalsoja „par” šo projektu. Es lieliski saprotu: viņi varēja arī nezināt, bet tagad taču Čepānes kundze jums skaidri pateica, par ko ir šis stāsts! Šis stāsts ir par to, ka viena lobija grupa virza konkrētas intereses jau vairākus gadus. Tas neizdevās nedz Kalvīša laikā, nedz Godmaņa laikā, nedz Dombrovska laikā. Tas neizdevās! Un tad, kad tas izdevās, tad, kad to „izstūma” cauri, tad toreizējais Valsts prezidents – Valdis Zatlers – neizsludināja šo likumu un publiski no šīs tribīnes pateica, ka ir novērsta afēra. Apmēram tādiem vārdiem. Bet jūs, kolēģi Dombrovski, pārstāvat Valda Zatlera partiju... Nav vairs tāda nosaukuma, bet... Turieties pie šiem principiem, esiet godīgi!

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. Un, ja pastāv problēma ar investoriem, tad vajag Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā uzaicināt tos ministriju pārstāvjus, kuri iebilda, un sagatavot likumprojektu, kā ievērot investoru intereses. Šobrīd sanāk, ka valdība atbalsta „Saskaņas Centra” iesniegto likumprojektu un valdība ir vismaz pret pieciem saviem ministriem. Tas... Šis neoliberālisms mūs var aizvest uz nekurieni. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Mans uzvārds tik bieži šo debašu laikā tika pieminēts, ka laikam nākošajās debatēs es varēšu kļūt par oligarhu.

Bet lieta jau nav par to. Un šajā piedāvājumā nav absolūti nekādā mērā, nekādā veidā aizskartas vai kaut kādā veidā ierobežotas īpašuma tiesību atjaunošanas tiesības. Nē! Tas pants, kurš tiek grozīts, nosaka, ka zemes īpašums, kas uz pašvaldības vārda reģistrēts zemesgrāmatā... kas reģistrēts ar atzīmi, ka šī zeme tiks izmantota pašvaldības funkciju veikšanai, kā arī... Kolēģi teica, ka tas ir izmantojams skolu būvniecībai (No zāles dep. I.Čepāne: „Kā tad!”) vai kādā citā veidā... ka piecus gadus nedrīkst iznomāt, atsavināt vai kaut kā citādāk apgrūtināt... Un priekšlikums ir, lai no šī teikuma izņemtu vārdu... ka pašvaldība nedrīkst iznomāt. Un absolūti nav šeit nekāda sakara ar kaut kādām... ar īpašuma tiesību atjaunošanas ierobežošanu.

Bet, noklausījies dažu deputātu uzstāšanos debatēs, es gribu teikt: cienījamie kolēģi, nevajadzētu slēpties aiz visādiem likuma pantiem! Nevajag katrā redzēt valsts aplaupītājus vai shēmotājus vai kaut kādā citā veidā... Nevajag saskatīt katrā iniciatīvā kaut kādas savtīgas intereses! Man jau šeit pateica, ka es absolūti priekš tā tikai daru, ka Rēzeknē nav brīvu zemju... Es varu apgalvot, ka tas nav saistīts vispār ar Rēzeknes pašvaldību, ar Rēzeknes novada pašvaldību. Nav! Tas ir galīgs izdomājums! Un nevajag visu uzreiz uztvert tikai pēc burta. Nevajag tā darīt! Un kādreiz arī jāpadara kaut kas... varbūt tas maziņais darbiņš – vienu vārdiņu no viena liela likuma izsvītrot, lai veicinātu gan pašvaldību, gan uzņēmēju, gan arī valsts interesi par labāku dzīvi iedzīvotājiem pašvaldībās. Ja mēs turpināsim tikai noliegt, tikai aizliegt, tad nu galīgi nebūs vajadzības vispār pēc kaut kādas uzticēšanās tieši pašvaldībām vai uzņēmējiem, vai mūsu iedzīvotājiem. Ja šis iesniegtais likumprojekts patiešām ir tik slikts, patiešām pretvalstisks, prettiesisks un galīgi švaks vai kādā citā veidā nepieņemams, tad kāpēc Latvijas Pašvaldību savienība un tie ierēdņi, kas strādā Latvijas Pašvaldību savienībā, un arī tie juristi, kas ir Latvijas Pašvaldību savienībā, teica, ka tas ir labs likumprojekts, ka tas ir labs priekšlikums? (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Tiešām?”) Vai tad tur ir sliktāki juristi nekā citās ministrijās vai savādāki cilvēki? Un kāpēc tieši šo likumprojektu komisijā deputāti vienbalsīgi atbalstīja un virzīja pirmajam lasījumam? Kāpēc vispār tad nulltajā lasījumā Saeima atbalstīja šo likumprojektu un to nodeva komisijai, lai to tālāk iztirzātu un risinātu?... Zināt, no malas izskatās, ka daži deputāti sevi uzskata par visgudrākajiem (No zāles dep. A.Bērziņš: „Uzvārdus varētu, lūdzu?”), bet pārējos uzskata... nu, ne pārāk...

Paldies, kolēģi, ka uzklausījāt. Es aicinu atbalstīt! Un, ja atbalstīsiet, tad tiešām... No Latvijas Pašvaldību savienības puses bija arī priekšlikumi par to, ka šajā likumā ir nepieciešami arī citu pantu grozījumi, ko viņi piedāvās. Un vajag noteikt samērā lielu, garu laiku priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam, strādāt un domāt par cilvēkiem, nevis par burtiem, kas rakstīts likumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, otro reizi.

V.Dombrovskis (ZRP).

Kolēģi! Es tikai atgādināšu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienbalsīgi – vienbalsīgi! – atbalstīja šo likumprojektu virzīšanai uz pirmo lasījumu. Tātad te mums tā drusciņ izskatās, manuprāt, ka veidojas varbūt konflikts, bet noteiktas domstarpības noteikti starp Tautsaimniecības komisiju un Juridisko komisiju ir. Es domāju, tas ir pilnīgi normāli, ka varbūt vairāki ekonomisti, tautsaimnieki vai kāds cits pievērš uzmanību vienām problēmām, varbūt noteikta reģiona problēmām, un tā tālāk, bet juristi norāda uz noteiktiem riskiem. Es domāju, ka te nav nekādu problēmu. Es vēlreiz aicināšu Juridisko komisiju paņemt šo likumprojektu kā līdzatbildīgajai komisijai. Strādāsim kopā un mēģināsim saprast, kā atrast vislabāko risinājumu dotajai konkrētajai problēmai.

Tāpēc nevajag, lūdzu, to visu prezentēt tā, ka tas ir kaut kas pret valdību... vai, teiksim, ja tas nāk no kādas konkrētas partijas, tad tā automātiski ir slikta ideja. Nu, tas nav konstruktīvi!

Vēlreiz: komisija vienbalsīgi to atbalstīja. Latvijas Pašvaldību savienība ļoti uzstājīgi runāja par to, lai mēs tomēr pievērstu uzmanību dotajai problēmai un varbūt ne tādā oriģinālā izpildījumā tomēr meklētu risinājumu. Un tas ir tieši tas, ko mēs cenšamies darīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, – saprast, vai ir nopietna problēma, un meklēt tai risinājumu. Tāpēc aicinu tomēr atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 30, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Paldies, cienījamie kolēģi! Kā jau es solīju, gribu piedāvāt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt šā gada 3.septembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Sveicināti vēlreiz! Strādāsim ar dokumentu Nr.840. Ar šo likumprojektu mēs izstrādājām līguma tiesisko bāzi starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu veikšanai starp Latviju un Serbiju. Tas ļaus Latvijas autopārvadātājiem attīstīt un paplašināt jaunus tirgus ne tikai Serbijā, bet arī Balkānu reģionā.

Ārlietu komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses, un Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādāsim ar dokumentu Nr.841. Šis likumprojekts, ar kuru mūsu priekšsēdētāja nupat mūs iepazīstināja, nodrošina lidojumu maršrutu plašāku piedāvājumu. Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība jau parakstīja šādu līgumu savā starpā 2007.gadā, un ar šo līgumu mēs tam līgumam pievienojam arī divas valstis, kas nav Eiropas Savienības valstis, – Islandi un Norvēģiju.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses, un Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 19.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā”.

Likumprojekta mērķis ir noteikt papildu noteikumus pārejas periodā, lai nodrošinātu priekšnosacījumus nepārtrauktai universālā pasta pakalpojuma sniegšanai pēc pasta pakalpojumu tirgus atvēršanas no 2013.gada 1.janvāra. Ar šo likumprojektu tiks precizēta Pasta likuma 31.panta pirmā daļa, nosakot, ka universālā pasta pakalpojuma saistību tīrās izmaksas kompensē saskaņā ar šā likuma noteikto kompensācijas kārtību.

Pasta likums tiks papildināts ar jaunu tiesību normu, kas noteiks deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensāciju, kuros būs noteikta prasība izveidot kompensācijas fondu, nosakot tā darbības un pārvaldības principus.

Ar šo likumu arī noteikts pārejas regulējums universālā pasta pakalpojuma saistību pagarināšanai uz vienu gadu, nerīkojot konkursu. Noteikts arī, ka tiks izveidots kompensācijas fonds, kura līdzekļus veidos pasta komersantu iemaksas valsts nodevu veidā. Likumprojektā noteikts arī pārejas regulējums abonēto preses piegādes pakalpojumu sniegšanai līdz 2014.gada 31.decembrim, paredzot, ka uz šiem pakalpojumiem netiks attiecinātas universālā pasta pakalpojuma saistības un zaudējumus segs no valsts budžeta.

Likumprojekts paredz nodrošināt pārejas noteikumus rīcībai laika periodā no 2012.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 31.decembrim.

Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pasta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Olšteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 18.jūnijs, un izskatīšana otrajā lasījumā – šī gada 21.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.jūnijs, izskatīšana – Saeimas 21.jūnija sēdē. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pašreiz Izglītības likuma 50.panta 1.punkts nosaka, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta. Tādējādi persona, kas ir sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas un neatkarīgi no izdarītā nozieguma smaguma un rakstura, nedrīkst strādāt par pedagogu, bet vienlaikus minētā norma atļauj par pedagogu strādāt personai, kura sodīta par kriminālpārkāpumu, arī tajos gadījumos, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta.

Satversmes tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai... rosinājusi lietu par šī panta attiecīgā punkta atbilstību Satversmes 106.pantam. Un līdz ar to Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rosina izteikt 50.panta 1.punktu šādā redakcijā: „persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas)”, paredzot iespēju šo normu precizēt un samērot sabiedrības intereses ar iespējamo indivīda tiesību aizskārumu.

Tā kā jautājums ir aktuāls, mēs lūdzam piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Druviete. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.jūnijs, un izskatīšana Saeimas sēdē – 21.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.jūnijs, izskatīšana – Saeimas 21.jūnija sēdē. Paldies.

Tātad šis bija mūsu šīsdienas darba kārtības pēdējais jautājums.

Pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde būs pulksten 15.00 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā. Un vēl es vēlos jums visiem atgādināt, ka rītdien, 15.jūnijā, Saeimā, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, notiks tematiskā diskusija par iespējamām Eiropas Savienības tēmām, kuras Latvija varētu piedāvāt Eiropas Savienībā kā prezidējošā valsts. Šīs diskusijas vada politoloģe Žaneta Ozoliņa, un Saeimā ir paredzēta diskusija par reģionālo attīstību.

Es saprotu, ka jums visiem tas ir absolūti neinteresants jautājums, sevišķi jaunajiem „olšteiniešiem”, bet tas attiecas uz mūsu valsts nākotni, tas attiecas uz jautājumiem, kas nav pozīcijas vai opozīcijas jautājumi.

Es atgādināšu vēl vienu reizi: Latvija 2015.gadā kļūs Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Tajā brīdī Latvijā būs jauns parlaments, būs jauns parlaments Eiropas Savienībā, būs jauna Eiropas Komisija. Un no tā, vai mēs kopā kā parlaments – ne kā pozīcija, ne kā opozīcija! – spēsim savai valstij uzstādīt tādu darba kārtību Eiropas Savienībā, kura varēs tiešām parādīt, ka mēs esam cienīgi būt kodolā... no tā būs atkarīgs, vai mēs to spējam. Tā ka es tiešām aicinu visus piedalīties šajās sarunās. Tā ir tā iespēja, kura kārtējo reizi tiek dota, bet kura diemžēl bieži vien netiek izmantota.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilmārs Latkovskis... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Jānis Reirs... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers... arī nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to Saeimas 14.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies.