Eiropas Cilvēktiesību tiesa:
Par spriedumu lietā “Epners-Gefners pret Latviju”

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta (Tiesa) 29.maijā pasludināja spriedumu lietā “Epners-Gefners pret Latviju”, vienbalsīgi atzīstot, ka šajā lietā nav noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 3.panta (spīdzināšanas, necilvēcīgas un cilvēka cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegums) un 8.panta (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi) pārkāpums saistībā ar Aivara Epnera-Gefnera (iesniedzējs) sūdzībām par atbilstošas stomatoloģiskās ārstēšanas trūkumu un ģimenes dzīves ierobežojumu apcietinājuma laikā.

Vērtējot iesniedzēja sūdzību par to, ka ilgstošā pirmstiesas apcietinājuma rezultātā bija ievērojami pasliktinājies viņa mutes dobuma stāvoklis un ka viņam tika atteikta bezmaksas zobu protezēšana apcietinājuma laikā (Konvencijas 3.pants), Tiesa piekrita Latvijas valdības izvirzītajam argumentam, ka šajā lietā iesniedzējam tika nodrošināta pienācīga, viņa veselības stāvoklim un medicīniskajām indikācijām atbilstoša stomatoloģiskā ārstēšana brīvības atņemšanas vietās Latvijā. Savukārt pats iesniedzējs bija vairākkārt atteicies no viņam rekomendētās un piedāvātās ārstēšanas. Tiesa ņēma vērā arī Latvijas valdības argumentu, ka Latvijas iedzīvotājiem kopumā nebija pieejama bezmaksas zobu protezēšana. Nepastāvot medicīniska rakstura pierādījumiem, ka bezmaksas zobu protezēšanas atteikuma rezultātā iesniedzējs būtu cietis badu vai ēdiena uzņemšana būtu bijusi citādi apgrūtināta apcietinājuma laikā, Tiesa atzina, ka šajā lietā nav noticis Konvencijas 3.panta pārkāpums.

Attiecībā uz iesniedzēja sūdzību par ilgstošu tikšanos ar ģimenes locekļiem (sievu un jaundzimušo dēlu) ierobežojumu apcietinājuma laikā divu gadu garumā (Konvencijas 8.pants) Tiesa apstiprināja Latvijas valdības izvirzīto argumentu, ka ne no Konvencijas 8.panta, ne no Tiesas judikatūras neizriet dalībvalsts pienākums nodrošināt ieslodzītajām personām ilgstošas tikšanās ar ģimenes locekļiem apcietinājuma laikā. Izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, Tiesa secināja, ka šajā lietā pats iesniedzējs nebija izrādījis pietiekamu vēlmi īstenot tiesības uz ģimenes dzīvi, lūdzot biežākas īslaicīgas tikšanās ar savu sievu apcietinājuma laikā, kā arī nebija lūdzis ilgstošas tikšanās, norādot uz īpašo situāciju ģimenē. Līdz ar to Tiesa atzina, ka šajā lietā nav notikusi nepamatota iejaukšanās iesniedzēja tiesībās uz ģimenes dzīvi Konvencijas 8.panta izpratnē.

Fakti lietā “Epners-Gefners pret Latviju”

Iesniedzējs ir 1964.gadā dzimis Latvijas Republikas pilsonis, kurš 1999.gada oktobrī tika aizturēts uz aizdomu pamata par laupīšanu grupā un tīšu svešas mantas iznīcināšanu. Vēlāk tika pieņemts lēmums par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu iesniedzējam, ievietojot viņu Centrālcietumā. Iesniedzējs atradās pirmstiesas apcietinājumā līdz 2002.gada aprīlī Kurzemes apgabaltiesa atzina iesniedzēju par vainīgu laupīšanā personu grupā un tīšā svešas mantas iznīcināšanā un bojāšanā, nosakot viņam brīvības atņemšanas sodu uz sešiem gadiem un vienu mēnesi.

Iesniedzējam atrodoties apcietinājumā, 2000.gada 18.maijā viņa sievai piedzima dēls. Saskaņā ar iesniedzēja teikto līdz brīdim, kad Augstākās tiesas Senāts noraidīja viņa kasācijas sūdzību 2002.gada septembrī, viņam bija liegtas ilgstošas tikšanās ar sievu un jaundzimušo dēlu.

Apcietinājuma laikā iesniedzējs atkārtoti vērsās atbildīgajās valsts institūcijās jautājumā par bezmaksas zobu protezēšanu cietumā. Abas reizes iesniedzējs saņēma atbildi no Ieslodzījuma vietu pārvaldes, ka zobu protezēšana bija maksas pakalpojums, kura bezmaksas veikšanai cietumos līdzekļi netika iedalīti. Pats iesniedzējs pie stomatologa pirmo reizi bija vērsies 2000.gada 18.augustā, kad viņam tika uzstādīta diagnoze un piedāvāta ārstēšana, no kuras iesniedzējs bija atteicies.

2004.gada augustā iesniedzējs tika pirms termiņa nosacīti atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Savā 2002.gada 2.oktobra pieteikumā Tiesai iesniedzējs sūdzējās par šādiem viņa tiesību pārkāpumiem Latvijā.

1. Atsaucoties uz Konvencijas 3.pantu (spīdzināšanas, necilvēcīgas un cilvēka cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegums) iesniedzējs sūdzējās par bezmaksas zobu protezēšanas trūkumu brīvības atņemšanas vietās Latvijā. Iesniedzējs apgalvoja, ka zobus bija zaudējis ilgstošā pirmstiesas apcietinājuma rezultātā, kad viņam nebija pieejami atbilstoši vitamīni un medikamenti, un ka zobu trūkums apgrūtināja cietumā pieejamā ēdiena uzņemšanu.

2. Atsaucoties uz Konvencijas 8.pantu (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi), iesniedzējs sūdzējās, ka apcietinājuma laikā viņam bijušas liegtas ilgstošas tikšanās ar sievu un jaundzimušo dēlu.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa