Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 19.jūnijā

EM: Par iespējamo kredītbiroju izveides un darbības institucionālo modeli

19.jūnijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos priekšlikumus par iespējamo kredītbiroju izveides un darbības institucionālo modeli.

Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kredītspējas vērtēšanas kvalitātes uzlabošanos, lai veicinātu kredītresursu plašāku pieejamību, vienlaikus samazinot pārmērīgas aizņemšanās risku, kā arī nodrošinās kredītinformācijas pieejamību plašākam kredītbiroja dalībnieku lokam. Tāpat kredītbiroju izveide sekmēs vispārējās maksāšanas disciplīnas uzlabošanos, nenokārtoto saistību apjoma samazināšanos, kā arī mazinās kredītrisku, padarot kreditēšanas pakalpojumus lētākus un pieejamākus.

Plānots, ka kredītbiroji būs komersanti, kas veidos kredītspējas vērtējumus un nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas. Kredītbiroji neveidos atsevišķus reģistrus, bet gan pēc kredītdevēja pieprasījuma apkopos datus par saistību izpildes pārkāpumiem, kā arī kredītinformāciju no Kredītu reģistra un attiecīgām valsts informācijas sistēmām.

Kredītbirojs apkopos informāciju no dažādiem avotiem – Kredītu reģistra, nebanku kredītdevējiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, pārvaldīšanas un citu ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto pakalpojumu sniedzējiem, parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, komersantiem, kuri sniedz preces vai pakalpojumus uz pēcapmaksu u.tml., kā arī no attiecīgām valsts informācijas sistēmām.

Līdz ar to informācijas pieejamība kļūs skaidrāka, ātrāka, ērtāka un vienuviet pieejama.

Par Kredītbiroja dalībnieku varēs kļūt ikviens komersants, kas sniedz ar kredītrisku saistītus pakalpojumus, un dalība kredītbirojā nebūs obligāta – notiks uz abpusēja izdevīguma pamata. Proti, datu apmaiņā starp kredītbiroju un tā dalībnieku tiks piemērots abpusējas informācijas sniegšanas princips, kas nozīmē, ka dalībniekam būs tiesības saņemt datus no kredītbiroja par saviem klientiem noteiktajiem mērķiem, ja tas pats sniegs datus kredītbirojam.

Jānorāda, ka ziņu saņemšanai no kredītbiroja, tā dalībniekam jāiegūst piekrišana no potenciālā kredītņēmēja. Vienlaikus jāuzsver, ka kredītbirojam būs pienākums sniegt personai informāciju par ziņām, kas ir biroja rīcībā – persona varēs pieprasīt un saņemt informāciju par to, kas, kad un kādiem mērķiem ir pieprasījis tās informāciju. Persona varēs pieprasīt un redzēs informāciju, uz kuras pamata tiek vērtēta tās kredītspēja. Ja informācija būs kļūdaina vai novecojusi, tad to varēs viegli labot. Paredzēts, ka regulējums noteiks visu iesaistīto pušu (persona, kredītbirojs, ziņu sniedzējs kreditors) tiesības un pienākumus domstarpību risināšanai.

Kredītbiroji tiks licencēti un uzraudzīti, un licencēšanas funkciju veiks Datu valsts inspekcija.

Līdz ar kredītbiroju izveidošanas institucionālā modeļa apstiprināšanu Ministru kabinetā tiks uzsākts darbs pie tiesiskā regulējuma izstrādes, ko plānots pabeigt līdz gada beigām.

Paredzēts, ka sākotnēji kredītbirojos tiks apstrādāti dati par saistību izpildes pārkāpumiem (negatīvā kredītinformācija), kredītinformācija no Kredītu reģistra un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas raksturo personas kredītspēju. Savukārt jautājums par tiesībām kredītbirojiem apstrādāt datus kredītspējas vērtēšanai arī ar datiem par līguma esamību (pozitīvā kredītinformācija) tiks atkārtoti izvērtēts pēc tam, kad kredītbiroji būs sākuši darbību un būs iespējams novērtēt to darbības rezultātus un attīstības tendences, no vienas puses, un sabiedrības kopējo attieksmi pret personas datu apstrādi kredītbirojos, no otras puses (līdz 2014.gada 1.jūnijam).

EM: Par mezanīna aizdevumu programmas paplašināšanu

Ministru kabineta sēdē 19.jūnijā tika akceptēti grozījumi Latvijas Garantiju aģentūras administrētajā mezanīna aizdevumu atbalsta programmā, nodrošinot plašāku pieejamību finanšu resursiem komercdarbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī nosakot, ka mezanīna aizdevumu var izsniegt ne tikai kopā ar ilgtermiņa aizdevumu, bet arī finanšu līzingu.

"Mezanīns ir Latvijas uzņēmējiem salīdzinoši jauns finanšu instruments, taču pasaulē tas ir kļuvis par uzņēmēju vidū novērtētu instrumentu gadījumos, kad banku finansējums vairs nav pieejams. Paplašinot mezanīna aizdevumu programmu, Ekonomikas ministrija sper vēl vienu soli tuvāk komersantiem, nodrošinot plašākas alternatīvas banku finansējumam. Nacionālā industriālā politika attīstīs riska kapitāla, mezanīna un starta kapitāla instrumentus, lai palīdzētu uzņēmējiem īstenot projektus un biznesa idejas, kas bankām šķiet pārāk riskanti. Kā zināms, bizness vienmēr ir risks, bet, tikai uzņemoties risku, varam radīt unikālus, konkurētspējīgus un dzīvostpējīgus pakalpojumus un produktus," norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Vienlaikus tiek atcelts minimālais aizdevuma apjoms. Ņemot vērā komersantu pieprasījumu, EM rosināja atcelt minimālo mezanīna aizdevuma summu (100 000 latu), lai atbalstītu ieguldījumu projektu finansēšanu, kuru apjoms ir mazāks par 100 000 latu.

Turpmāk programmas ietvaros tiks finansēti arī komersantu ieguldījumi ēku energoefektivitātes veicināšanā, tā nodrošinot ēku energoefektivitātes uzlabošanos, kā arī veicinot privātā sektora pieeju nepieciešamajam finansējumam, lai attīstītu energoservisa pakalpojumu sniegšanu Latvijā.

Mezanīna aizdevumu programma sniedz iespēju Latvijas maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām saņemt aizdevumus tajos gadījumos, kad uzņēmumam trūkst pašu kapitāla un nodrošinājuma, lai banka pilnā apjomā finansētu ieguldījumu projekta īstenošanu. Mezanīna aizdevums ir ilgtermiņa aizdevums, kas ir ar paaugstinātu kredīta risku un ir subordinēts attiecībā pret kredītiestādes sniegto ilgtermiņa aizdevumu. Mezanīna aizdevuma galvenās priekšrocības ir zemākas nodrošinājuma prasības.

Mezanīna aizdevumus kopš 2011.gada augusta izsniedz Latvijas Garantiju aģentūra; līdz 2012.gada 30.aprīlim programmas ietvaros ir iesniegti un apstiprināti divi mezanīna aizdevuma pieteikumi par 1,12 miljoniem latu.

Kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums šai atbalsta programmai ir gandrīz 18 miljoni latu. Viena mezanīna aizdevuma maksimālais apmērs ir 700 000 latu, un tas nedrīkst pārsniegt 40% no ieguldījumu projekta kopējām izmaksām.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par 2012.gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanas grafiku

19.jūnijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināja rīkojuma projektu par 2012. gada valsts budžeta grozījumu grafiku, kas sagatavots atbilstoši valdības izvirzītajiem mērķiem ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un Saeimā pieņemtajām izmaiņām nodokļu politikā. MK rīkojuma projektā ir noteikti likumprojekta sagatavošanas termiņi, paredzot likumprojekta sagatavošanā pamatoties uz aktualizētām makroekonomiskās attīstības un ieņēmumu prognozēm.

"Gatavojot budžeta grozījumus, mums jāpieturas pie budžeta deficīta mērķa – tas šogad nedrīkst pārsniegt 2,1% no iekšzemes kopprodukta, tādēļ grozījumiem jābūt nelieliem un mēreniem," uzsver finanšu ministrs Andris Vilks. "Ja lūkojamies vairāku gadu šķērsgriezumā no 2007.gada, šie ir pirmie grozījumi, kas tiek plānoti ar pozitīvu ievirzi, neveicot izdevumu samazināšanu."

Apstiprinātajā budžeta grozījumu sagatavošanas grafikā ir paredzēts līdz 3.jūlijam izskatīt aktualizētās makroekonomiskās attīstības un ieņēmumu prognozes 2012.gadam un 2013.–2015.gadam un sākt darbu pie budžeta grozījumu sagatavošanas. 3.augustā ir paredzēts budžeta grozījumu likumprojekta pavadošos normatīvos aktus izskatīt valdības ārkārtas sēdē. Savukārt 17.augusta MK ārkārtas sēdē ir plānots apstiprināt likumprojektu un paskaidrojumus. 20.augustā budžeta likumprojektu paketi un paskaidrojumus ir paredzēts iesniegt Saeimā.

Rīkojumā par likumprojekta sagatavošanas grafiku ir noteikts Finanšu ministrijai organizēt tikšanos ar Latvijas Pašvaldību savienību par jautājumiem, kas saistīti ar budžeta grozījumu likumprojekta sagatavošanu.

Tāpat ar likumprojekta sagatavošanu saistītos jautājumus ir paredzēts izskatīt Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un Reformu vadības grupā Ministru prezidenta noteiktajos termiņos.

FM: Par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas stratēģijas īstenošanu

Ministru kabinets 19.jūnijā uzklausīja konsultanta "SEB Enskilda" sniegto informāciju par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas stratēģijas īstenošanas gaitu un atbalstīja darījuma pamatnosacījumus četrām komercdaļas paketēm. Ņemot vērā konsultanta sniegto informāciju un ieteikumus, valdība pieņēma lēmumu uzdot konsultantam nodrošināt līgumu sagatavošanu parakstīšanai ar pretendentiem (investoriem).

Līdz ar to ir veikts nozīmīgs solis Latvijai tik nepieciešamās attīstības institūcijas izveidošanas virzienā, jo šis lēmums ļaus Hipotēku bankai koncentrēties tikai uz attīstības funkcijām, sniedzot atbalstu valstij un sabiedrībai nozīmīgu tautsaimniecības nozaru attīstībai.

Sekmīga procesa nodrošināšanas interesēs patlaban vēl netiek nosaukti pircēju vārdi. Pēc līguma parakstīšanas tiks sniegta informācija par konkrētiem komercdaļu pircējiem (pircējbankām).

Atbilstoši valdības iepriekš pieņemtajiem lēmumiem bankas pārveides procesa sekmīgai realizācijai būs nepieciešami papildu ieguldījumi kapitālā 25 miljonu latu apmērā. Tas neietekmēs šā gada budžeta deficītu, jo Hipotēku bankas kapitāla palielināšana jau tika ieplānota pērnā gada budžetā.

Vienlaikus valdība uzdeva konsultantam turpināt sarunas ar potenciālajiem pircējiem par trešo un ceturto komercdaļas paketi. Paralēli tiek gatavoti šo pakešu aktīvu vērtējumi, lai lemtu, vai valstij ir izdevīgi tos pārdot jeb paturēt savā īpašumā.

Šobrīd, kā arī visā pārveides procesa gaitā Hipotēku banka turpina strādāt stabili un droši, nodrošinot klientiem pakalpojumus gan komercsegmentā, gan realizējot valsts attīstības programmas. Hipotēku banka ir gatava realizēt komercdaļas pārdošanas procesu, nodrošinot visu līgumsaistību izpildi un pakalpojumu pieejamību klientiem.

Hipotēku bankas pārveides mērķis ir izveidot attīstības institūciju valsts atbalsta programmu realizācijai, maksimāli efektīvi izmantojot Hipotēku bankas infrastruktūru, intelektuālo un finansiālo potenciālu, veicot bankas pārveidi valstij izdevīgā veidā un vienlaikus nodrošinot valsts atbalsta programmu realizācijas nepārtrauktību. Pārveides procesa gaitā Hipotēku bankas darbība tiek fokusēta uz tautsaimniecībai būtiskiem virzieniem – mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanu, infrastruktūras attīstīšanu un citiem nacionālās attīstības projektiem MK apstiprinātu programmu ietvaros.

Tā kā attīstības institūcijai galvenokārt ir papildinoša loma un tai nav jākonkurē ar citiem tirgus dalībniekiem, Hipotēku bankas daļai, kas nav tieši saistīta ar attīstības funkciju veikšanu, t.i., komercdaļai, tiks nodrošinātas attīstības iespējas privātajā sektorā.

Hipotēku bankas pārveide tiek veikta saskaņā ar 2009.gada 24.novembrī MK apstiprināto koncepciju par VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveidi par attīstības banku un šā gada 12.aprīlī MK izskatīto Hipotēku bankas pārveides plānu, kas paredz ar attīstības bankas funkcijām nesaistīto bankas komercdaļas nodalīšanu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par valsts atbalsta nodrošināšanu dalībai starptautiskās pētniecības un tehnoloģiju programmās

19.jūnijā valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Valsts atbalsta nodrošināšanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomās".

Noteikumi paredz sniegt valsts atbalstu starptautiskām programmām un dažādiem starptautiskiem projektu veidiem, kā arī precizē informāciju par starptautisko projektu finansēšanu un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Pēc 2008.gada 8.septembra, kad stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.722 "Kārtība, kādā nodrošina valsts atbalstu dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomās", ir izveidotas jaunas starptautiskas programmas, kurās iesaistījušās Latvijas zinātniskās institūcijas un uzņēmumi, īstenojot starptautiskus pētniecības un tehnoloģiju attīstības projektus.

Šo starptautisko programmu īstenošanas nodrošināšanai Eiropas Parlaments un Padome ir veikusi izmaiņas tiesiskajā regulējumā, pieņemot jaunas regulas un lēmumus, bet MK noteikumos precizējumi un papildinājumi līdz šim nav veikti. Tā kā precizējumi un papildinājumi veido vairāk nekā 50% no pašreiz spēkā esošo noteikumu teksta, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja jaunu MK noteikumu projektu.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, valsts atbalsts dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā tiek nodrošināts 7.ietvara programmas projektiem, tajā skaitā kopīgiem projektiem, izcilības tīklu projektiem, pētniecības projektiem konkrētu grupu vajadzībām, koordinācijas un atbalsta darbības ERA-NET un ERA-NET Plus aktivitātes ietvaros atbalstītiem pētniecības projektiem, koordinācijas un atbalsta darbības Eiropas akadēmiskā tīkla projektam GEANT, kā arī EURATOM programmas projektiem, ITER un F4E kopuzņēmuma projektiem, BONUS programmas projektiem, EUROSTARS programmas projektiem, ARTEMIS  kopuzņēmuma projektiem un IMI kopuzņēmuma projektiem.

Noteikumi arī papildināti ar atsauci uz attiecīgajām Eiropas Parlamenta un Padomes regulām un lēmumiem, kas regulē zinātnisko institūciju un uzņēmumu dalību starptautiskās programmās. Tiek precizēta informācija par starptautisko projektu attiecināmām un neattiecināmām izmaksām, iekļauta informācija par starptautiskajā projektā iesaistītā personāla atalgojuma likmēm, kā arī precizēta informācija par dokumentu iesniegšanu līdzfinansējuma piešķiršanai no valsts budžeta līdzekļiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uzskata, ka topošais sabiedriskais medijs, kam publiskajā telpā ir jānodrošina kvalitatīvs dialogs starp valsti un sabiedrību, ir ne tikai svarīga kultūras un demokrātijas sastāvdaļa, bet tam ir arī izšķiroša loma nacionālās identitātes nodrošināšanā un stiprināšanā.

Tādēļ jaunajam sabiedriskajam medijam būs liels izaicinājums aptvert Latvijas iedzīvotājus ne tikai teritoriāli, bet arī orientējoties uz sabiedrības daudzveidību un vecuma struktūru, nodrošinot satura pieejamību gan tradicionālajos, gan jaunajos medijos. Ministre arī uzskata, ka ir jāveic rūpīga analīze par visiem trim piedāvātajiem jaunā, apvienotā medija koncepcijas risinājuma variantiem, lai izraudzītos sabiedrības interesēm visatbilstošāko modeli.

19.jūnijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi un konceptuāli atbalstīja turpmākos soļus tā izstrādei un attīstībai.

Ieva Līne, kultūras ministres padomniece

LM: Par pašnodarbinātu personu aizsardzību pret diskrimināciju

Valdība 19.jūnijā vienojās paplašināt pašnodarbinātu personu aizsardzību pret diskrimināciju, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret fizisku personu, kura vēlas uzsākt saimniecisko darbību, kā arī personas iespējām piedāvāt, pirkt un pārdot preces un pakalpojumus.

Tas nozīmē, ka jebkurš cilvēks, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas, ir vienlīdz tiesīgs uzsākt pašnodarbinātību, kā arī piedāvāt, pirkt un pārdot preces un pakalpojumus.

To paredz valdībā apstiprinātie likumprojekti "Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likums" un "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā". Tie vēl jāapstiprina Saeimā.

LM: Par līdzekļu piešķiršanu pilotprojekta uzsākšanai sociālās aprūpes centros

Pilotprojekta uzsākšanai valsts sociālās aprūpes centros piešķirs līdzekļus 19,09 tūkstošu latu apmērā, par to 19.jūnijā vienojās valdība, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par situācijas stabilizēšanu valsts sociālās aprūpes centros".

LM uzsver, ka pilotprojekts "Priekšlikumi klientu grupēšanai un nepieciešamā pakalpojuma apjoma noteikšanai" ir tikai pirmais solis ceļā uz situācijas uzlabošanu sociālās aprūpes sistēmā. Tā mērķis ir pārliecināties, vai Labklājības ministrijas izstrādātais klientu grupēšanas modelis un pakalpojuma organizēšana atbilstoši klientu vajadzībām, ir efektīvi piemērojams praksē.

Pilotprojektu paredzēts īstenot sešu mēnešu laikā, papildus piesaistot tā darbā četrus ekspertus. Tā realizācijai 2012. un 2013.gadā kopumā nepieciešams 56 tūkstošu latu finansējums. Pilotprojektu plānots īstenot trīs VSAC filiālēs –VSAC "Rīga" filiāle "Rīga", filiāle "Baldone" un VSAC "Zemgale" filiāle "Jelgava".

Vienlaikus informatīvajā ziņojumā konstatēti vairāki problēmjautājumi – valsts sociālās aprūpes centros ir nepietiekams darbinieku skaits un zems atalgojums, nepietiekama darbinieku kvalifikācija, apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, it īpaši klientiem ar hroniskām saslimšanām, piemēram, izmeklējumu un speciālistu pieejamība, nepārtrauktas veselības aprūpes personāla klātbūtnes nodrošināšana, savukārt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņem cilvēki, kuriem piemērotāks būtu alternatīvais pakalpojums, pašvaldībās ir nepietiekami resursi sistemātiskas sociālo pakalpojumu sniedzēju kontroles un sniegto ieteikumu ieviešanas uzraudzības nodrošināšanai.

Lai minēto situāciju uzlabotu, pēc LM aprēķiniem, nākamgad VSAC nepieciešami papildu līdzekļi 3,7 miljonu latu apmērā, t.sk. 3,38 miljoni latu atalgojuma palielināšanai, 269,9 tūkstoši latu precēm un pakalpojumiem un 36,9 tūkstoši latu pilotprojekta pabeigšanai. Valdība vienojās, ka jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu nākamajiem gadiem skatīs valsts budžeta veidošanas gaitā.

Valsts nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem, bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem līdz četru gadu vecumam, bērniem invalīdiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem no četriem līdz 18 gadu vecumam, pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (1. un 2.grupas invalīdi) un neredzīgām personām (1. un 2.grupas invalīdi).

Minētos pakalpojumus nodrošina pieci LM pakļautībā esoši VSAC ar 4659 vietām, kā arī 10 līgumslēdzējas iestādes.

Uz 2012.gada 1.janvāri valsts finansētos pakalpojumus kopā saņēma vidēji 5618 cilvēki, t.sk. VSAC – 4545 cilvēki. Vidējās viena klienta uzturēšanās izmaksas dienā 2012.gadā ir 11,93 lati. Uz 2012.gada 1.maiju rindā gaidīja vidēji 244 cilvēki, t.sk. tie cilvēki, kuri jau saņem pakalpojumu, bet vēlas mainīt pakalpojumu sniedzēju iestādi.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par autoostu darbības efektivitātes uzlabošanu un iebraukšanas maksu samazināšanu

Valdība 19.jūnijā konceptuāli atbalstījusi Satiksmes ministrijas (SM) un VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz sekmēt autoostu darbības pilnveidošanu.

Izstrādātajā ziņojumā ietverti vairāki priekšlikumi, kas veicinātu autoostu sistēmas efektīvāku darbību, samazinot ekspluatācijas, uzturēšanas un iebraukšanas izmaksas.

Tā kā vairākos gadījumos autoostu pakalpojumu izmantošana ir neefektīva un zaudējumus nesoša, līdz ar to viens no ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem ir pārskatīt un definēt kritērijus būvēm, kurām valsts uzskata par nepieciešamu saglabāt autoostas statusu.

Dažkārt reisu atiešanas laikā autoostas ir slēgtas, piemēram, vēlu vakaros vai agri no rīta, tad autoosta pēc būtības nepilda tai paredzēto sabiedriskā transporta infrastruktūras mezgla funkciju, bet funkcionē kā vienkārša pieturvieta, taču maksa par iebraukšanu autoostas teritorijā no pārvadātāja tiek iekasēta pilnā apmērā. Šāda neracionāla līdzekļu izlietošana vēlāk noved pie atsevišķu reisu slēgšanas un pakalpojumu samazināšanas pasažieriem. Pašvaldības šajos gadījumos bieži uzstāj saglabāt autoostas statusu, lai gan pasažieru apmaiņu būtu iespējams veikt labiekārtotās pieturvietās.

SM ziņojumā ietverts arī priekšlikums noteikt autobusu iebraukšanas maksas autoostās, nosakot minimālo pakalpojumu apjomu, kas tiks apmaksāts no valsts budžeta. Lai arī pēdējo 3–4 gadu laikā gan SM, gan ATD ir mēģinājušas ar autoostu valdītājiem risināt jautājumu, lai samazinātu iebraukšanas maksas autoostās, taču tās joprojām ir nesamērīgi augstas – robežās no 0,50 līdz pat 8,39 latiem par katru iebraukšanas reizi (salīdzinājumam: Igaunijā no 1,5 līdz 2 eiro, Lietuvā – no 0,5 līdz 2 eiro par katru reizi).

Ziņojumā minēts, ka, pamatojoties uz 2011.gada finanšu rezultātiem, no valsts budžeta dotācijas zaudējumu segšanai kopā pasažieru regulārajiem pārvadājumiem tika pārskaitīti 51,4 milj. latu, tai skaitā pa dzelzceļu – 22,3 milj. latu, bet ar autobusiem 29,1 milj. latu apjomā. Savukārt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju, kas apkalpo reģionālos starppilsētu un reģionālos vietējās nozīmes maršrutus, izdevumi par autoostas sniegtajiem pakalpojumiem veidoja ap 3,03 milj. latu, tai skaitā maksājumi par biļešu izplatīšanu 0,57 milj. latu, bet maksa par autobusu iebraukšanu autoostās 2,46 milj. latu. Tas nozīmē, ka autoostām pārskaitītie līdzekļi no sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem autopārvadājumu jomā piešķirtā finansējuma sasniedza aptuveni 10,4%.

Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jāmaina pašreizējā autoostu izmaksu segšanas kārtība, ka dotāciju veidā no valsts budžeta tiek segti praktiski visi autoostu izdevumi. Autoostām jākļūst par patstāvīgām komercstruktūrām un jābūt vairāk ieinteresētām sniegto pakalpojumu klāsta paplašināšanā, jo nereti tas aprobežojas tikai ar biļešu tirdzniecību un naudas iekasēšanu par autobusu iebraukšanu autoostās.

Valstij turpmāk būtu jāsedz tikai tās izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar perona izmantošanu pasažieru iekāpšanai autobusā vai izkāpšanai no tā, pasažieriem nepieciešamās informācijas par autobusu pienākšanas–atiešanas laikiem izvietošanu, kā arī, iespējams, daļu platības no uzgaidāmās telpas dotēšanu.

Ziņojumā uzsvērts, ka arī pašvaldībām būtu jāiesaistās autoostu darbības efektivitātes celšanā un jāizstrādā nepieciešamā finansējuma aprēķināšanas un sadales metodika starp pašvaldībām autoostu sniegto pakalpojumu apmaksai no valsts budžeta līdzekļiem.

Tā kā līdz šim no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšana, sadale un piešķiršana sabiedriskajam transportam ir bijusi ATD kompetencē, savukārt SM veikusi autoostu reģistrāciju vienotā reģistrā, turpmāk, lai efektīvāk veiktu vienotu autoostu reģistrāciju un to darbības sistemātisku uzraudzību, kā arī tām paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu, SM rosina normatīvajos aktos kā atbildīgo institūciju noteikt ATD.

Izstrādātie priekšlikumi vēl ir jāietver Ministru kabineta grozījumu normatīvajos aktos un jāapstiprina valdībā.

SM: Par aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap aeronavigācijas iekārtām

19.jūnijā valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par aizsargjoslu noteikšanu ap civilās aviācijas navigācijas tehniskajiem līdzekļiem jeb aeronavigācijas iekārtām.

MK noteikumu projekts "Noteikumi par civilās aviācijas navigācijas tehnisko līdzekļu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku" nodrošinās maksimālu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošību.

Līdz šim nebija nacionālā tiesiskā regulējuma, kas paredzētu obligātu aizsargjoslu noteikšanu ap aeronavigācijas iekārtām. Aeronavigācijas iekārtu īpašnieki, lai nodrošinātu katras aeronavigācijas iekārtas drošu ekspluatāciju, slēdza līgumu ar zemes īpašniekiem, uz kuru īpašuma tika izvietota attiecīgā aeronavigācijas iekārta.

Ņemot vērā, ka aizsargjoslu noteikšana ap aeronavigācijas iekārtām skar sabiedrības drošības intereses, bija nepieciešams tiesiskais regulējums nacionālā līmenī, kas paredzētu obligātu aizsargjoslu noteikšanu ap aeronavigācijas iekārtām.

Valdībā apstiprinātais noteikumu projekts izstrādāts, balstoties uz 2011.gada 13.oktobrī Saeimā pieņemto likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". Tajā Satiksmes ministrijai tika uzdots izstrādāt metodiku projektus, pēc kuriem nosaka aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem kuģošanas drošības nodrošināšanai, kā arī civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai.

Katrai aeronavigācijas iekārtai ir noteikta iekārtas darbības tuvās un tālās ietekmes zona. Aeronavigācijas iekārtas darbības tuvās ietekmes zonā, kas vidēji ir līdz 600 metriem rādiusā, noteikti būtiski ierobežojumi attiecībā uz ēku būvniecību un cilvēku atrašanos tajā. Bet pašvaldībām, kuru administratīvo teritoriju skars aeronavigācijas iekārtas darbības tālās ietekmes zona, būs jāņem šī informācija vērā, piemēram, būvējot augstceltnes.

Aizsargjoslu ap aeronavigācijas iekārtām aizsardzības prasību ievērošanu uzraudzīs valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra".

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par valsts informācijas sistēmu darbības drošības uzlabošanu

Lai samazinātu riskus, kas saistīti ar valsts informācijas sistēmu darbības traucējumiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi vienotas prasības valsts informācijas sistēmu savietotāju un integrētā valsts informācijas sistēmā ietilpstošo valsts informācijas sistēmu aizsardzībai.

To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Valsts informācijas sistēmu savietotāju un integrēto valsts informācijas sistēmu aizsardzības prasības", ko valdība akceptēja 19.jūnija sēdē. Atbilstoši izstrādātajiem noteikumiem institūcijām, kuras ir atbildīgas par savietojamo sistēmu vai savietotāju uzturēšanu, būs jāievēro vairākas tehniskās pamatprasības elektroenerģijas piegādes un nodrošinājuma, datu apmaiņas, infrastruktūras aizsardzības, monitoringa, rezerves kopiju veidošanas un uzglabāšanas, programmatūras atjaunināšanas un citās jomās, tādējādi nodrošinot savietojamo sistēmu un savietotāju aizsardzību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par lielāku atbildību bīstamo suņu turētājiem

19.jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasībām bīstama suņa turēšanai". Noteikumu projekts nosaka kārtību un kritērijus, kādā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atzīst vai neatzīst suni par bīstamu sabiedrībai un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar suni, nosaka bīstama suņa reģistrācijas kārtību valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs" (LDC), kā arī nosaka prasības bīstama suņa turēšanai.

Šobrīd spēkā ir MK 2006.gada 2.jūlija noteikumi Nr.109 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai", taču, lai optimizētu suņu uzvedības izvērtēšanas procesu un lēmumu pieņemšanu suņu uzbrukumu gadījumos, ir jānosaka stingrākas prasības un termiņi iesniegumu par suņu uzbrukumiem izvērtēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai, kā arī jānosaka kritēriji, pēc kādiem veicama suņa izvērtēšana, un jāprecizē prasības bīstamu suņu turēšanai.

Jaunie noteikumi paredz, ka attiecīgā suņa uzvedības izvērtēšanai PVD izveido komisiju, kuras sastāvā ir speciālisti ar prasmēm un zināšanām suņu apmācības un uzvedības jautājumos un praktizējošs veterinārārsts. Izveidotā komisija izvērtē suņa uzvedību saskaņā ar noteikumos noteiktajiem kritērijiem, dokumentē izvērtēšanu un to uzņem ar videokameru, kā arī sagatavo atzinumu. Pārtikas veterinārais dienests, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem un komisijas sniegto atzinumu, pieņem lēmumu atzīt vai neatzīt suni par bīstamu. Ja suni atzīst par bīstamu, tad PVD par to informē LDC, kas informāciju par bīstamo suni ievieto datubāzē.

Tāpat noteikumi nosaka bīstama suņa reģistrācijas kārtību, turklāt LDC izgatavo un izsniedz bīstama suņa īpašniekam vai turētājam atšķirības lentu bīstama suņa apzīmēšanai. Bīstama suņa īpašnieks vai turētājs sedz izmaksas, kas saistītas ar suņa reģistrāciju un atpazīšanas zīmju sagatavošanu bīstamam sunim, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par LDC sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Vienlaikus jaunie noteikumi nosaka prasības bīstama suņa turēšanai. Bīstamu suni nav atļauts izmantot pēcnācēju ieguvei, sportā un darbā, demonstrēt izstādēs un atrakcijās. Ja bīstams suns atkārtoti ir nodarījis miesas bojājumus cilvēkam vai dzīvniekam, PVD var pieņemt lēmumu suni eitanazēt bez atkārtotas suņa uzvedības izvērtēšanas.

Zemkopības ministrija noteikumus sagatavojusi, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, tostarp Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi, Latvijas Veterinārārstu biedrību, Latvijas Kinoloģisko federāciju un Latvijas Kinoloģisko apvienību.

Jaunie noteikumi aizstās šobrīd spēkā esošos MK 2006.gada 2.jūlija noteikumus Nr.109 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai" un stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par administratīvā sloga samazināšanu mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecības vietām

Valdība 19.jūnijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nepieciešami, lai likuma normas būtu saskaņā ar 2012.gada 8.martā Saeimā trešajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā.

Likuma grozījumu projekts paredz, ka turpmāk specializētās tirdzniecības vietas īpašniekiem, kuri nodarbojas ar mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecību, vairs nebūs nepieciešamas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļaujas tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem un līdz ar to par šādas atļaujas saņemšanu vairs nebūs jāmaksā 16 latu valsts nodeva.

Līdz šim specializētās tirdzniecības vietas īpašniekiem gan pirms tirdzniecības uzsākšanas ar mājas (istabas) dzīvniekiem, gan turpmākajā darbībā reizi trijos gados bija PVD jāiesniedz rakstisks iesniegums, lai saņemtu atļauju tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem. Turpmāk specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam vairs nebūs nepieciešama atļauja tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem. Ja specializētā tirdzniecība vieta atbildīs noteikumu Nr.266 prasībām, datus par specializēto tirdzniecības vietu ievadīs PVD uzraudzības objektu reģistrā. Tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem atļauts sākt pēc specializētās tirdzniecības vietas iekļaušanas PVD uzraudzības objektu reģistrā.

Projekts arī precizē likuma "Par nodokļiem un nodevām" atsevišķu punktu terminoloģiju, kas saistīti ar izmēģinājuma dzīvniekiem saistībā ar iepriekšminētajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā..

ZM: Par grozījumiem traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtībā

Valdība 19.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumos Nr.1123 "Traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas, kā arī traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība".

Noteikumi reglamentē gadījumus, kuros traktortehnikas vadītāja apliecības jāiznīcina, kam un kādā veidā tas jādara.

Noteikumi arī precizē, kādā veidā norisināsies to A kategorijas traktortehnikas vadītāju apliecību apmaiņa, kas izsniegtas līdz 2009.gada 1.janvārim.

A kategorijas traktora vadītāja apliecības varēs mainīt pret B kategorijas apliecību tādēļ, ka līdz 2009.gadam A kategorijas vadītāju apliecība deva tiesības vadīt traktorus ar jaudu līdz 150 Zs, bet pēc 2009.gada.1.janvāra – līdz 7,5 t smagus traktorus. Tomēr praksē pierādījies, ka neliela daļa traktoru ar 150 Zs jaudu ir smagāki par 7,5 t, tādēļ noteikumi paredz iespēju līdz 2009.gadam izdoto traktortehnikas A kategorijas vadītāju apliecību apmainīt pret A un B kategorijas vadītāju apliecību.

Savukārt līdz 2009.gadam C kategorijas vadītāja apliecība deva tiesības vadīt visus kāpurķēžu traktorus, bet pēc 2009.gada – ekskavatorus un pašgājējus iekrāvējus. Arī buldozeriem, ko var vadīt vadītājs ar B kategorijas vadītāja apliecību, ir kāpurķēžu gaitas iekārta. Tāpēc noteikumu projekts paredz iespēju līdz 2009.gadam izdoto traktortehnikas C kategorijas vadītāju apliecību apmainīt pret B un C kategorijas vadītāju apliecību.

Noteikumos arī precizēti iesniedzamie dokumenti, ievērojot, ka no 2012.gada 15.februāra ir spēkā Personu apliecinošu dokumentu likums, kas noteic, ka personas apliecinošs dokuments ir gan pase, gan arī personas apliecība.

Noteikumi vairs neuzliks pienākumu veidot eksaminācijas komisiju vadīšanas eksāmena vērtēšanai, jo eksāmenu faktiski pieņem viena amatpersona, nevis eksaminācijas komisija.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par izmaiņām atbalsta programmas "Skolas auglis" nosacījumos

Valdība 19.jūnijā pieņēmusi Zemkopības ministrija (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumos Nr.737 "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu piegādei skolēniem vispārējās izglītības iestādēs".

Iecerētie grozījumi paredz, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē atbalsta perioda ilgumu un atbalsta likmi par vienu porciju 2012./2013.mācību gadā līdz 2.jūlijam, savukārt turpmākajos mācību gados – līdz 15.jūnijam. Tādējādi atbalsta pretendentam un skolai būs pietiekami laika, kurā vienoties par savstarpējo sadarbību programmā.

Lai mazinātu administratīvo slogu, grozījumi paredz, ka atbalsta pretendents, ievērojot publicēto atbalsta likmi par vienu produktu porciju, vienojas ar skolu par produktu sortimentu un piegādi attiecīgajā mācību gadā.

Skola sagatavo informāciju par skolēnu skaitu, un atbalsta pretendents to iesniedz Lauku atbalsta dienestam. Šādi ir samazināts dažādas informācijas sniegšanas reižu skaits.

Skaidrības dēļ grozījumi paredz, ka produktu atbilstību integrētām audzēšanas metodēm apliecina ieraksts par produktu audzētāju Valsts augu aizsardzības dienesta pārziņā esošajā lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā. Izpildot integrētās audzēšanas un uzglabāšanas prasības, arī bioloģisko augļu un dārzeņu audzētājiem ir iespēja piedalīties šajā programmā.

Lai nodrošinātu, ka skolēniem atbalsta periodā bez pārtraukuma ir iespēja saņemt augļus un dārzeņus, grozījumi paredz nosacījumu, ka atbalsta pretendents 10 darba dienu laikā paziņo LAD, ja noteiktu iemeslu dēļ tas nevarēs piegādāt produktus visu atbalsta periodu. Šajās 10 darba dienās LAD informēs citus atbalsta pretendentus par radušos situāciju, tā dodot iespēju skolai vienoties ar citu produktu piegādātāju. Grozījumi paredz arī kārtību, kādā skola informē LAD par tajā reģistrēto skolēnu skaita izmaiņām.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa