Vakar, 2012.gada 21.jūnijā, 11.Saeimas Pavasara sesijas pēdējā sēdē

Vakar notika 11.Saeimas Pavasara sesijas pēdējā sēde, kura tradicionāli noslēdzās ar Jāņu ielīgošanu, kuras laikā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (attēlā pa labi) sveica Saeimas deputātus – Jāņus. 11.Saeima savu darbu Rudens sesijā aizsāks 4.septembrī  Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

Valsts prezidents  Andris  Bērziņš  Latvijas Republikas 11.Saeimas 2012.gada 21.jūnija sēdē:

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja [Solvita Āboltiņa]!

Cienītās deputātes, godātie deputāti!

Ministri! Dāmas un kungi!

2011.gada 8.jūlijā, stājoties Valsts prezidenta amatā, sākās mana sadarbība ar 10.Saeimu, kura jau pēc divām nedēļām referenduma rezultātā tika atlaista.

Tā izveidojās neatkarīgas Latvijas vēsturē vēl nebijusi situācija: saskaņā ar Satversmes 49.pantu Valsts prezidentam bija jāorganizē atlaistās Saeimas darbs priekšvēlēšanu posmā, kad politiķu dienas kārtībā ienāk populisms un gluži objektīvi rodas vēlme iegūt pēc iespējas vairāk vēlētāju atbalsta. Šis bija laiks, kad manas un parlamenta attiecības noteica citādi principi.

Šodien noslēdzas ārkārtas vēlēšanās ievēlētās 11.Saeimas pirmais darba cēliens. Tādēļ šis ir īstais brīdis, lai atskatītos uz jūsu veikumu un arī novērtētu Saeimas un Valsts prezidenta sadarbību.

Laiks un gaisotne, kurā tika ievēlēta šī Saeima, bija ļoti sarežģīti. Vēlētāju gaidas un cerības par 11.Saeimas deputātu kvalitatīvajām un morālajām īpašībām referenduma iespaidā bija sakāpinātas. No jums tika sagaidīts paraugdarbs. Jums noliktā latiņa bija ļoti, ļoti augsta. Turklāt daudzi no šīs Saeimas deputātiem parlamentā strādā pirmo reizi. Vismaz sākotnēji tas prasa laiku, lai iejustos šā darba procesuālajā kārtībā.

Šī Saeima ir spējusi izveidot darbspējīgu Ministru kabinetu un pieņemt mums pašiem un Eiropas Savienībai svarīgus lēmumus, tostarp ar kvalificētu balsu vairākumu.

Arī acīmredzami nepieciešamais un smagais lēmums pakāpeniski paaugstināt pensionēšanas vecumu ir bijis šīs Saeimas darba kārtībā un atklātās, bet smagās diskusijās ticis izskatīts. Tas liecina par politisko gribu, atbildību un spēju aizmirst pretrunas, kad tas nepieciešams valsts interesēs. Ticu, ka parlaments spēs atrisināt arī vakar izveidojušos situāciju valdībā.

Šī Saeima ir iestrādājusies, un no tās var prasīt darba rezultātus. Komisijas aktīvi turpina darbu gan pie nodokļu sistēmas, gan tiesu sistēmas un procesa, gan fiskālās disciplīnas, gan ar tiesiskuma un atklātības principu regulējošiem likumiem. Esmu pārliecināts, ka rudens sesijā iesāktais darbs pie Pilsonības likuma grozījumiem attiecībā uz dubultpilsonību un Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas ierobežotu mākslīgu maksātnespējas procesu uzsākšanu, tiks sekmīgi pabeigts.

Es arī ceru, ka Ministru kabinets un Saeima bez kavēšanās rudens sesijā sāks praktiski apspriest un piedāvāt pirmos risinājumus mājokļu jautājumā, it īpaši attiecībā uz nesaprātīgi augstajām piespiedu zemes nomas maksām. Mūsu cilvēki un uzņēmēji to gaida jau sen, tāpēc kavēties nedrīkst.

Vērtējot Saeimas pieņemtos likumus un izsludinot tos, man ir radušies vairāki secinājumi, uz kuriem vēlētos vērst jūsu uzmanību.

Pirmkārt, daži likumi tik bieži tiek grozīti, ka cilvēki nespēj tiem izsekot līdzi. Gada laikā būšu izsludinājis gandrīz 200 likumus, no kuriem daži grozīti pat četras reizes, bet dažiem grozījumu apjoms sasniedz 60 lapas. Tāpat joprojām nespējam atteikties no plašas, detalizētas un pat sīkumainas regulācijas likuma līmenī, kas pilnīgi objektīvi var izraisīt pamatotus pārmetumus par nesakārtotu likumdošanu.

Otrkārt, šīs Saeimas vairākums sevi pozicionē kā tiesiskuma koalīcija. Tomēr tas nenozīmē pieņemt tikai sabiedrībā populārus lēmumus, kā, piemēram, lēmumu par atklātiem balsojumiem Saeimā, bet arī ikdienā praktiskos jautājumos liek rūpīgi strādāt un ievērot pašdeklarētos principus, ņemot vērā juridiskus atzinumus un izsverot dažādus, arī neērtus viedokļus.

Nesagatavoti un populistiski priekšlikumi nebūtu jāvirza.

Treškārt, ne vienmēr tiek gādāts par pašvaldību kompetences un atbildības palielināšanu. Bez spēcīgas vietējās varas valsts nevar attīstīties. Ja paliks tikai lielās pilsētas, bet lauki arvien iztukšosies, agri vai vēlu mēs zaudēsim Latvijas valsts jēgu.

Lai gan Latvija nav agrāra valsts, mūsu saknes un pamats vienmēr ir bijis un būs Latvijas laukos. Tie ir fundamentāli jautājumi, kurus nevar labot, likumus nododot otrreizējai caurlūkošanai; tas pakāpeniski jāņem vērā, likumprojektus rakstot.

Turpinot Labas gribas manifestā pausto, es vēlos uzteikt Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas izveidošanu un uzsākto darbību. Arī man ir izveidojusies laba saikne ar šīs komisijas deputātiem un vadību, jo savā ziņā mēs visi darām vienu darbu. Ja patiesi vēlamies, lai mūsu bērni un nākamās paaudzes dzīvotu drošā, uz savstarpēju cieņu balstītā sabiedrībā, ir jāaptur centieni to šķelt.

Šī ir pēdējā robeža un pēdējais brīdis mainīt virzienu, to lielā mērā nosaka arī aktuālie notikumi Eiropā un pasaulē. Šis ir nopietnu pārmaiņu laiks ne tikai ekonomiski, bet arī ģeopolitiski.

Mēs esam tādu izaicinājumu priekšā, kas ievērojami mainīs pasaules valstu attīstības dimensiju un to lomas nākotnē.

Tādēļ mums jābūt gudriem un gataviem pieņemt šos izaicinājumus, par galveno mērķi vienmēr paturot stipru un konkurētspējīgu Latvijas valsti gan Eiropas Savienības, gan daudz plašākos mērogos.

Aicinu būt vēl drosmīgākiem un aktīvākiem, īstenojot tādus sabiedrības saliedēšanas pasākumus, kam būtu arī konkrēti rezultāti. Mums kopā jāatceras un jāpadomā par tām pamatvērtībām, uz kurām balstās Latvija.

Tās ir demokrātija, likuma vara un cieņa pret cilvēku.

Sava pilnvaru termiņa pirmajā pusgadā Saeimas atlaišanas dēļ un jaunās Saeimas formēšanās laikā man nebija iespēju iesniegt Saeimai likumdošanas iniciatīvas. Otrajā pusgadā es šādas tiesības izmantoju vairākkārt un iesniedzu gan likumprojektus, gan likumu ierosinājumus, gan balsojamus priekšlikumus likumprojektiem otrajam un trešajam lasījumam.

Līdzšinējās iniciatīvas tika iesniegtas gan Saeimai, gan Ministru kabinetam. Tās, kuras iesniegtas Saeimai, skar gan valsts simbolu lietošanu, gan nejēdzību novēršanu diplomātisko dāvanu jautājumā, gan pašvaldību kompetences stiprināšanu un investīciju vides uzlabošanu.

Mūsu kopdarba rezultātā ir panākts, ka mēs virzāmies uz vienotu valsts vizuālās identitātes koncepciju un novēršam, ka mūsu valsts izskatījās kā dzeņa vēders, katrai iestādei lietojot savus logotipus, bet diemžēl atsakoties lietot valsts ģerboni.

Saeima manas līdzšinējās likumdošanas iniciatīvas ir atbalstījusi. Arī šodien Saeimas sēdes darba kārtībā ir iniciatīva, kuras pieņemšanu gaida visas pašvaldības, un tā attiecas uz zemes nomas šķēršļu atcelšanu veiksmīgākai investoru piesaistei.

Jāteic, ka tas nebūtu iespējams bez kvalitatīvas Saeimas komisiju un Valsts prezidenta institūcijas sadarbības. Īpašu pateicību gribu izteikt Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai.

Runājot par plānotajām iniciatīvām, es gribētu izteikt savus apsvērumus par pārvaldības modeļa pilnveidi un viedokli šajā jautājumā. Mans mērķis nav Valsts prezidenta pilnvaru palielināšana, jo uzskatu, ka jau šobrīd esošās pilnvaras ir pietiekami plašas, lai Valsts prezidents spētu ietekmēt politiskos procesus un valsts dzīvi kopumā.

Tāpat mans pašmērķis nav jaunas Satversmes rakstīšana. Es apzinos, ka ir nepieciešami uzlabojumi izpildvaras un pašvaldību stiprināšanai, lai mainītu to, ka teorētiski pastāv ideāls varas līdzsvars, bet netiek nodrošināta attīstība, pieļaujot vāju politisko atbildību un veicinot traucējošu sāncensību, nevis kopdarbību. Tādēļ esmu izveidojis ekspertu grupu konkrētu priekšlikumu sagatavošanai, kuriem būtu jānonāk pie jums izlemšanai.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Noslēdzoties Jūsu pirmajai darba sezonai, novēlu jums labu atpūtu vasarā, lai jau rudens sesijā varētu turpināt mūsu valsts izaugsmei tik ļoti nepieciešamo likumdošanas darbu. Allaž esmu uzsvēris, ka parlamenta lomai parlamentārās demokrātijas apstākļos ir jābūt noteicošajai. Parlamentam jābūt par pirmo un galveno likumdošanas institūciju gan teorētiskā, gan tīri praktiskā nozīmē.

Šobrīd tuvojas viens no kalendārā gada nozīmīgākajiem notikumiem – Vasaras saulgrieži, visa Latvija gatavojas Līgo svētkiem un Jāņu dienai.

Lai arī turpmāk spējam glabāt un kopt mūsu tradīcijas, papildināt mūsu mantojumu, lai būtu ko dot un atstāt nākamajām paaudzēm.

Novēlu jums visiem priecīgus Līgo svētkus un pateicos par sadarbību šajā Saeimas darba periodā!