Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 21.jūnijā

IZM: Par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, kas paredz palielināt izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes par 10 procentiem. Tāpat plānots palielināt izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku atalgojuma gradāciju atkarībā no skolēnu skaita.

Pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ar 2012.gada 1.septembri plānota 270 latu līdzšinējo 245 latu vietā. Tāpat plānots, ka pedagogiem, kuri Eiropas Sociālā fonda projekta "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" ietvaros ieguvuši 4. un 5.kvalitātes pakāpi, par viņu veikto pedagoģisko darbu nosaka piemaksu attiecīgi 8 un 12 procentu apmērā.

IZM Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA), arodbiedrībai "Latvijas izglītības vadītāju asociācija" (LIVA) un Latvijas Pedagogu domei ir ierosinājusi parakstīt sadarbības memorandu, kas no 2012.gada 1.septembra paredz paaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes par 10 procentiem, tāpēc šobrīd izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos. Sadarbības memorandā parakstītāji arī atzīst, ka nepieciešama ilgtermiņa pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes sasaistes sistēma.

Lai izstrādātu pedagogu motivācijas sistēmas projektu, kas iekļautu darba samaksas paaugstināšanas plānu, sākot no 2012.gada 1.septembra, IZM izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā darbojas pārstāvji no IZM, LIZDA, Kultūras ministrijas un LIVA.

MK noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"" 21.jūnijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē (VSS) un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai valdībā.

21.jūnijā VSS izsludināti arī grozījumi "Kārtībā, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai".

Salīdzinājumā ar spēkā esošajiem noteikumiem, grozījumi paredz, ka pašvaldība drīkstēs izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku darba samaksai izmantot 12 procentus no saņemtās mērķdotācijas, savukārt atbalsta personāla darba samaksu varēs finansēt no mērķdotācijas līdzekļiem bez iepriekš noteiktā ierobežojuma. Noteikumu projekts papildināts ar atbalsta personāla amatu – pedagogs karjeras konsultants.

Savukārt grozījumi MK 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem paredz, ka, aprēķinot finansējuma apmēru pedagogu darba samaksai, par pamatu tiks ņemta zemākā mēneša darba algas likme pedagogam ar darba stāžu virs 10 gadiem. Grozījumi arī precizē normu par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu uz vienu izglītojamo, aprēķinot profesionālās izglītības kompetences centra pedagogu darba samaksu.

MK noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo"" 21.jūnijā izsludināts VSS. Pēc saskaņošanas to virzīs apstiprināšanai MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par darba ņēmēju ienākumu un obligāto iemaksu uzskaiti

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", lai pilnveidotu un precizētu darba ņēmēju darba ienākumu un obligāto iemaksu uzskaiti.

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21.jūnijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Atbilstoši izmaiņām paredzēts, ka darba devējs varēs iesniegt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī arī gadījumos, kad iesniegšanas termiņš ir nokavēts. Vienlaikus darba ienākumus un obligāto iemaksu apmēru turpmāk darba devējs varēs precizēt par iepriekšējo periodu, tāpat kā citus nodokļus, taču precizēšana nesamazinās cilvēka darba ienākumus un obligātās iemaksas, kā arī nemainīs cilvēkam jau piešķirto īstermiņa sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru, izņemot valsts vecuma pensijas apmēru.

Šādi grozījumi nepieciešami, jo praksē ir konstatēti gadījumi, ka, piešķirot sociālās
apdrošināšanas pakalpojumus, cilvēkam apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīti mēneši, par kuriem darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī. Piemēram, ja darba devējs ir nokavējis ziņojumu iesniegšanas termiņu, kaut faktiski sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veicis, vai arī cilvēks darba devējam novēloti, pēc vairākiem mēnešiem, iesniedz slimības lapu A.

Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14.panta pirmā daļa nosaka, ka darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tāpēc plānots paplašināt obligāto iemaksu objektu ar ienākumu, kas gūts, īstenojot darba devēja vai ar darba devēja saistīta uzņēmuma piešķirto akciju pirkuma tiesības, ja darba ņēmējs akciju pirkuma tiesību īstenošanas dienā ir izbeidzis darba attiecības ar darba devēju.

LM: Par darbinieku reģistrēšanas kārtības un termiņu vienādošanu

Plānots vienādot darbinieku reģistrēšanas kārtību un termiņus, kā arī paredzēt, ka darba devējam būs jāsniedz ziņas par personu, ar kuru noslēgts uzņēmuma līgums, ja persona nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja.

Iepriekšminēto paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta "Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas 21.jūnijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka darba devējs, tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, katru darba ņēmēju reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā (VID), iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem šādos termiņos:

• ne vēlāk kā vienu dienu pirms darba uzsākšanas, ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, vai ne vēlāk kā vienu stundu pirms darba uzsākšanas, ja ziņas tiek sniegtas elektroniski EDS;

• ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā par darba ņēmējiem, kuri ir mainījuši vai zaudējuši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto darba ņēmēja statusu. Šobrīd darba devējam līdz nākamā mēneša piektajam datumam ir jāiesniedz informācija par darba ņēmējiem, kuriem piešķirts vai beidzies atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas.

Attiecīgi VID:

• varēs, pamatojoties uz cilvēka iesniegumu, iesniegtajiem pierādījumiem un VID rīcībā esošo informāciju, pieņemt lēmumu un reģistrēt cilvēkam darba ņēmēja statusa zaudēšanu atsevišķos gadījumos, piemēram, ja darba devējs nebūs sasniedzams;

• reģistrēs ziņas par mikrouzņēmuma darbinieka statusa zaudēšanu un darba ņēmēja statusa iegūšanu, ja darba devējs – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar taksācijas gada 1.janvāri pēc ceturtā ceturkšņa nodokļa deklarācijas iesniegšanas.

Turpmāk darba devējiem būs jāsniedz VID ziņas par cilvēkiem, ar kuriem noslēgs vai izbeigs uzņēmuma līgumu, ja cilvēks nebūs reģistrējies VID kā saimnieciskās darbības veicējs. Ziņas par cilvēkiem, ar kuriem noslēgts uzņēmuma līgums līdz šo noteikumu spēkā stāšanās laikam un kas turpināsies pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, darba devējam būs jāiesniedz 30 dienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtību

21.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtību.

Normatīvā akta projekts izstrādāts, pamatojoties uz Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā doto pilnvarojumu Ministru kabinetam (MK) izdot noteikumus.

Jaunajā MK noteikumu projektā "Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība" ir noteikta kārtība, kādā iekasē, maksā un atmaksā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.

Tajā ir izstrādāta arī kārtība, kā aprēķina ekspluatācijas nodokli gadījumos, kad Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nav transportlīdzekļa tehnisko datu. Noteikumu projektā noteikta arī ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu un atbrīvojumu piemērošanas kārtība.

Attiecībā uz uzņēmumiem būs noteikta kārtība, kā iekasē, maksā un atmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, kā arī kārtība, kādā piemērojami uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atbrīvojumi.

Lai Satiksmes ministrijas un VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" izstrādātais noteikumu projekts stātos spēkā, tas vēl ir jāpieņem valdībā.

SM: Par obligāto atbildības apdrošināšanu pasažieru pārvadājumiem pa jūru

Pasažieru pārvadājumu veikšanai pa jūru būs jāapdrošina pārvadātāja atbildība – sertifikātu par to izsniegs Kuģu reģistrs.

Šāda prasība ietverta grozījumos Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumos Nr.467 "Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas kuģu reģistrā", kā arī likumprojektā "Grozījumi Jūras kodeksā", kas 21.jūnijā tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Izstrādāto grozījumu MK noteikumos mērķis ir ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regulas Nr.392/2009 par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras prasības – tās paredz pārvadātāju obligāto apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā, ja attiecīgais kuģis reģistrēts vairāk nekā 12 pasažieru pārvadāšanai.

Lai nodrošinātu pasažieru tiesības atbilstoši 2010.gada 24.novembra Regulai Nr.1177/2010 par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, izstrādātie grozījumi Jūras kodeksā paredz šo likumu papildināt ar jaunu nodaļu, kurā kā atbildīgo kompetento institūciju par izvirzīto prasību izpildi, tostarp kuģu pasažieru (patērētāju) sūdzību izskatīšanu, Latvijā ierosināts noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Tam arī tiktu piešķirtas tiesības piemērot administratīvo piespiedu līdzekli par pārkāpumiem kuģu pasažieru tiesību aizsardzības jomā.

Grozījumi Jūras kodeksā arī precizē kuģa definīciju, kuģa galveno pazīmi saistot ar tā būvēšanas mērķi – kuģošanu. Tāpat tiek precizēts kuģa valstisko piederības pazīmju uzskaitījums un atcelti ierobežojumi ārvalstu kuģu, kuri nav pakļauti Starptautiskā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksa (ISM kodekss) prasībām, īpašniekiem reģistrēt savus kuģus Latvijā. Kodeksa jaunā redakcija izslēdz nosacījumu par kuģa vārda piešķiršanu tikai kuģiem, kuri garāki par 12 metriem, kā arī paredz peldošo konstrukciju, kas nav uzskatāmas par kuģiem, brīvprātīgu reģistrāciju ar mērķi aizsargāt ar tām saistītās tiesības.

Tiek mazināts administratīvais slogs dokumentu iesniedzējiem, paredzot iespēju atsevišķos gadījumos Latvijas Kuģu reģistrā iesniegt dokumentus angļu valodā bez tulkojuma latviešu valodā. No Kuģu reģistra dokumentiem juridiski tiek izslēgta kuģa karoga apliecība, kas jau tagad praksē netiek izsniegta.

Likumprojekts paredz ieviest sešu mēnešu termiņu, kas ir jāievēro kuģa īpašniekam, piesakot kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra. Šobrīd termiņš kuģa izslēgšanai no reģistra nav noteikts. Tiek izslēgta prasība par kuģa nodošanas–pieņemšanas akta sastādīšanu notariālā akta kārtībā un precizēta būvniecības stadijā reģistrēta kuģa pārreģistrācijas procedūra citā kuģu reģistra grāmatā.

Lai izstrādātie tiesību akti stātos spēkā, grozījumi MK noteikumos vēl jāpieņem valdībā, bet likumprojekts arī jāapstiprina Saeimā. Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā šā gada 31.decembrī.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atļaujas izsniegšanu bioloģiskās lauksaimniecības produktu importam no trešajām valstīm

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 26.maija noteikumos Nr.485 "Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība", ko 21.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Izmaiņas noteikumos paredz kārtību, kādā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veic kontroles institūcijas darbības trešajās valstīs izvērtēšanu un uzraudzību atbilstoši Eiropas Padomes regulu prasībām par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu. Tāpat grozījumi paredz, ka PVD apstiprinās sertifikāta kopiju gadījumos, kad importēto produktu sūtījumu sadala, kā arī atļauju izsniegšanas kārtību bioloģiskās lauksaimniecības produktu importam no trešajām valstīm.

Lai saņemtu atļauju importam no trešajām valstīm, noteikumi paredz, ka operators iesniedz iesniegumu PVD. Pārtikas un veterinārais dienests izsniegs atļaujas importam no trešajām valstīm operatoriem, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā un vēlas valstī ievest bioloģiskās lauksaimniecības produktus.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa