Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija:. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.06.2012., Nr. 100 (4703) https://vestnesis.lv/ta/id/249703

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Parlaments:

Vēl šajā numurā

27.06.2012., Nr. 100 (4703)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija:

Par atjaunojamo energoresursu tirgus integrāciju

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2020.gadam sasniegt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru energobilancē 20% apmērā. Šo mērķi var sasniegt rentablā veidā vienīgi tad, ja visi pašreizējie politikas virzieni tiek īstenoti visās dalībvalstīs un ja atbalsta shēmas ir konverģentas.

Tāpēc 6.jūnijā pieņemtajā paziņojumā Komisija aicina nodrošināt koordinētāku Eiropas pieeju atbalsta shēmu izveidē un pārveidē un palielināt atjaunojamās enerģijas tirdzniecības izmantošanu starp dalībvalstīm. Turklāt tas, ka investoriem nepieciešama tiesiskā noteiktība, nozīmē, ka ir būtiski jau tagad sākt apspriest nākotni un veidot stabilu sistēmu laikam pēc 2020.gada.

Enerģētikas komisārs Ginters Etingers uzskata: “Mums jāturpina attīstīt atjaunojamās enerģijas jomu un veicināt inovatīvus risinājumus, un tas jādara ekonomiski lietderīgā veidā. Proti, jāražo vēja un saules enerģija tur, kur tam ir ekonomisks pamatojums, un jātirgo tā Eiropā, tāpat kā mēs darām ar citiem produktiem un pakalpojumiem.”

6.jūnija paziņojumā norādītas četras galvenās jomas, kurās līdz 2020.gadam jāpastiprina centieni, lai sasniegtu mūsu mērķus atjaunojamās enerģijas izmantošanā, vienlaikus saglabājot ekonomisko efektivitāti.

Enerģijas tirgus. Komisija uzsver nepieciešamību pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi un atzīst vajadzību risināt jautājumu, kā tirgū veicināt enerģijas ražošanas investīcijas, kas ļautu no atjaunojamiem energoresursiem ražotai enerģijai veiksmīgi tajā integrēties.

Atbalsta shēmas. Komisija dod priekšroku shēmām, kas veicina izmaksu samazinājumu un novērš kompensāciju pārmaksāšanu. Tā arī aicina vairāk saskaņot atbalsta shēmas starp visām dalībvalstīm, lai izvairītos no nevajadzīgiem šķēršļiem.

Sadarbības mehānismi. Komisija mudina paplašināt to sadarbības mehānismu izmantošanu, kas ietverti Atjaunojamo energoresursu direktīvā. Sadarbības mehānismi ļauj dalībvalstīm sasniegt valsts saistošos mērķus, savstarpēji tirgojot atjaunojamo enerģiju. Proti, viena dalībvalsts pērk, piemēram, vēja vai saules enerģiju no citas dalībvalsts vai trešās valsts ārpus ES. Tas var būt lētāk, nekā ražot saules vai vēja enerģiju savā valstī.

Sadarbība enerģētikas jomā Vidusjūras reģionā. Komisija iesaka veikt uzlabojumus normatīvajā sistēmā un uzsver, ka integrēts iekšējais tirgus Magriba valstīs varētu atvieglot liela mēroga investīcijas reģionā un ļautu Eiropai importēt atjaunojamo elektroenerģiju.

Attiecībā uz laikposmu pēc 2020.gada paziņojumā atzīts, ka bez atbilstošas sistēmas izaugsme atjaunojamās enerģijas jomā samazināsies. Šādā sistēmā ir jādod vairāk iespēju inovatīviem risinājumiem un izmaksu samazināšanai, kas padarītu atjaunojamās enerģijas jomu par daudzsološu nozari izaugsmes investīcijām. Tāpēc paziņojumā ierosināts sākt gatavot turpmākās politikas variantus un ceļa starpmērķus līdz 2030.gadam. Tajā apzinātas trīs iespējas, kas pārsniedz līdzšinējās darbības robežas.

• Jauni mērķi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, taču nav noteikti mērķi attiecībā uz atjaunojamo enerģiju. Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) būtu galvenais instruments CO2 emisiju samazināšanai.

• Trīs valstu mērķi: atjaunojamā enerģija, energoefektivitāte un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

• ES mērķi: atjaunojamā enerģija, energoefektivitāte un siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Komisija uzsver, ka ir būtiski iespējami drīz noteikt ceļa starpmērķus līdz 2030.gadam. Tam vajadzētu padarīt atjaunojamās enerģijas ražotājus par konkurētspējīgākiem dalībniekiem Eiropas enerģijas tirgū.

Pamatinformācija

Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kas tika pieņemta 2009.gadā, noteikti saistoši mērķi atjaunojamās enerģijas jomā, lielāko uzmanību vēršot uz to, lai 2020.gadā no ES enerģijas kopumā 20% būtu atjaunojamā enerģija. Katrai dalībvalstij jāsasniedz individuālie mērķi attiecībā uz atjaunojamās enerģijas kopējo īpatsvaru enerģijas patēriņā. Sākotnējā atjaunojamās enerģijas izaugsme, ko veicināja šī sistēma, ir daudzsološa.

Vienotais enerģijas tirgus top, un atjaunojamās enerģijas jomas izaugsme prasa pēc iespējas drīz pabeigt tā pilnīgu izveidi. Tikai atvērtos tirgos atjaunojamā enerģija var konkurēt taisnīgi.

Lai sasniegtu 2020.gada mērķus, dalībvalstīm jāīsteno savi valsts rīcības plāni un būtiski jāpalielina atjaunojamās enerģijas finansējums. Atjaunojamā enerģijā ieguldāmos līdzekļus vajadzētu strauji divkāršot līdz 70 miljardiem eiro gadā. Šīm investīcijām vajadzētu lielākoties nākt no privātā sektora.

Noteiktības trūkums saistībā ar nākotnes politikas virzību pēc 2020.gada kavē šo procesu.

 

 

Par cilvēku tirdzniecības izskaušanas stratēģiju

19.jūnijā Komisija pieņēma Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai, kurā paredzētas konkrētas un praktiskas darbības, kas tiks īstenotas nākamo piecu gadu laikā. Šo darbību ietvaros paredzēts izveidot valstu tiesībaizsardzības vienības, kas specializējušās cilvēku tirdzniecības apkarošanā, un Eiropas kopējas izmeklēšanas grupas kriminālvajāšanai pārrobežu cilvēku tirdzniecības gadījumos.

Ik gadu ES par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst simtiem tūkstošu cilvēku. Sievietes un vīriešus, zēnus un meitenes, kuri ir neaizsargātā situācijā, pārdod, lai viņus pakļautu seksuālai izmantošanai, darba ekspluatācijai, orgānu izņemšanai, ubagošanai, mājkalpībai, piespiedu laulībām, nelikumīgai adopcijai, un izmantotu citos veidos.

“Diemžēl verdzība pastāv ne tikai vēstures grāmatās. Tas ir šausminoši, ka mūsdienās cilvēki joprojām tiek pārdoti un pakļauti piespiedu darbam vai prostitūcijai. Mūsu galvenie uzdevumi ir nodrošināt atbalstu upuriem un saukt pie atbildības cilvēku tirdzniecības veicējus. Lai arī šim nolūkam vēl jāpaveic daudz, mums var būt tikai viens mērķis: izskaust cilvēku tirdzniecību,” sacīja iekšlietu komisāre Sesīlja Malmstrēma.

Jauna Eiropas stratēģija

Stratēģija aptver cilvēku tirdzniecības novēršanu, upuru aizsardzību un atbalstu viņiem, kā arī cilvēku tirdzniecības veicēju kriminālvajāšanu. Stratēģijā ir izvirzītas piecas prioritārās jomas, un katrā no tām ir izklāstītas vairākas darbības, piemēram:

• atbalsts valstu tiesībaizsardzības vienību izveidošanai, kas ir specializējušās cilvēku tirdzniecības apkarošanā;

• kopēju izmeklēšanas grupu izveidošana un Eiropola un Eurojust līdzdalība visās pārrobežu cilvēku tirdzniecības lietās;

• skaidras informācijas sniegšana upuriem par viņu tiesībām, kas nostiprinātas ES un valstu tiesību aktos, jo īpaši par tiesībām uz palīdzību un veselības aprūpi, tiesībām uz uzturēšanās atļauju un darba tiesībām;

• ES mehānisma izveidošana cilvēku tirdzniecības upuru identifikācijai, konsultēšanai, aizsardzībai un atbalsta sniegšanai viņiem;

• Eiropas Uzņēmēju koalīcijas pret cilvēku tirdzniecību izveidošana, lai uzlabotu uzņēmēju un citu iesaistīto pušu sadarbību;

• ES platformas izveidošana no pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pakalpojumu sniedzējiem, kuri dalībvalstīs un trešās valstīs nodarbojas ar upuru aizsardzību un atbalsta sniegšanu viņiem;

• atbalsts pētījumu projektiem, kuros analizē interneta un sociālo tīklu arvien plašāko izmantošanu cilvēku tirdzniecības upuru vervēšanai.

Dažādi dati

Saskaņā ar aplēsēm, ko nesen veikusi Starptautiskā Darba organizācija (SDO), visā pasaulē no piespiedu darba, tajā skaitā no seksuālas izmantošanas, cieš 20,9 miljoni cilvēku. No tiem 5,5 miljoni ir bērni. Saskaņā ar Eiropola datiem bērnus, kurus piespiež veikt noziedzīgas darbības, piemēram, organizētu ubagošanu un zādzības tirdzniecības vietās, pārdod kā preci par cenu 20 000 eiro.

Saskaņā ar upuru skaita aplēsēm attīstītajās valstīs (ASV, Kanādā, Austrālijā, Japānā, Norvēģijā un ES valstīs) piespiedu darbu veic aptuveni 1,5 miljoni cilvēku, un tas ir 7% no kopskaita pasaulē. Starptautiskajām noziedzīgajām organizācijām visā pasaulē cilvēku tirdzniecība ik gadu ienes vairāk nekā 25 miljardu eiro peļņu. Lai gan daudzi upuri nav no ES valstīm, iekšējā cilvēku tirdzniecība (t.i., ES pilsoņu tirdzniecība ES robežās) paplašinās.

Sākotnējie dati, ko ES līmenī apkopojušas dalībvalstis, atbilst starptautisko organizāciju, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC), sniegtajiem datiem, kuri liecina, ka trīs ceturtdaļas no ES identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem tiek pakļauti seksuālai izmantošanai. Pārējos upurus pakļauj darba ekspluatācijai (14%), ubagošanai (3%) un mājkalpībai (1%).

Ņemot vērā dzimumu dimensiju, sākotnēji pieejamie dati liecina, ka cilvēku tirdzniecības upuri pamatā ir sievietes un meitenes; laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam 79% no upuriem bija sievietes (12% no šā skaita bija meitenes), un 21% no upuriem – vīrieši (3% no šā skaita bija zēni).

Neskatoties uz to, pārāk maz cilvēku tirdzniecības veicēju tiek notiesāti ar brīvības atņemšanu, un upuri saskaras ar grūtībām, atgūstoties un atkal iekļaujoties sabiedrībā: nesen apkopoto datu sākotnējā analīze liecina, ka notiesājošu spriedumu skaits cilvēku tirdzniecības lietās ir samazinājies no 1500 šādiem spriedumiem 2008.gadā līdz aptuveni 1250 šādiem spriedumiem 2010.gadā. Eiropas iedzīvotāji ir vienisprātis, ka nepieciešams rīkoties: jaunākajā pētījumā 93% no aptaujātajiem piekrita, ka ES dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību.

Vispārīga informācija

Ar ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai (2012.‑2016.gads) Komisija koncentrējas uz konkrētām darbībām, kuras sekmēs ES tiesiskā regulējuma īstenošanu cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā, kura transponēšanas termiņš ir 2013.gada aprīlis, un to papildinās.

Stratēģijā iekļautās darbības ir izstrādātas plašās apspriedēs ar ekspertiem, valdībām, pilsonisko sabiedrību, starptautiskajām organizācijām, sociālajiem partneriem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem. Tajās atspoguļoti šo iesaistīto pušu galvenie apsvērumi un upuru viedokļi. Šīs darbības papildinās jau noritošos centienus.

Stratēģiju tagad apspriedīs Eiropas Parlaments un Padome.

Komisija turpinās novērtēt cilvēku tirdzniecības apkarošanā gūtos panākumus un reizi divos gados sniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Pirmajā ziņojumā, kuru Komisija sniegs 2014.gadā, ietvers jaunās stratēģijas starpposma novērtējumu.

 

 

Par dabas aizsardzības politiku Eiropas Savienībā

21.maijā atzīmējām 20.gadskārtu, kopš pieņemti divi galvenie ES dabas aizsardzības un ilgtspējīgas izmantošanas tiesību akti: Biotopu direktīva un ES vides finansējuma programma LIFE. Pirms 20 gadiem ES dalībvalstis vienprātīgi pieņēma Biotopu direktīvu, lai aizsargātu pašas apdraudētākās sugas un biotopus visā Eiropā. Tam par iemeslu bija bažas par straujo savvaļas floras un faunas iznīkšanu un dabisko biotopu izzušanu, ko izraisa zemes izmantojuma maiņa, piesārņojums un pilsētu izplešanās. Lai sugas un biotopi varētu atjaunoties, ar direktīvu tika izveidots “Natura 2000” aizsargāto teritoriju tīkls, savukārt LIFE finansējuma programma sniedza stratēģisku atbalstu tīkla attīstībai.

Vides komisārs Janežs Potočniks sacīja: “Šodien, kad atzīmējam 20.gadskārtu, mēs varam lepoties ar ES dabas aizsardzības likumiem, kas palīdz mums novērtēt un aprūpēt bagāto dabas mantojumu. Bioloģiskā daudzveidība ir mūsu dzīvības apdrošināšana, un “Natura 2000”, kas aizsargā teritorijas ar vislielāko bioloģiskās daudzveidības vērtību, ir tās stūrakmens. Pēdējās divas desmitgades bijušas panākumiem bagātas, ir pamats priecāties, tomēr dabai vēl aizvien vajadzīga mūsu palīdzība, ko tā atmaksās desmitkārt ar vitāli svarīgiem ekosistēmu pakalpojumiem.”

Divās desmitgadēs kopš direktīvas pieņemšanas ir paveikts daudz, lai apturētu mūsu vērtīgāko bioloģiskās daudzveidības dārgumu izpostīšanu, un daudzas sugas un biotopi jau sākušas atkopties. “Natura 2000” tīklā ietilpst vairāk nekā 26 000 aizsargājamu teritoriju, kuru kopējā platība ir tikpat liela kā Vācijai, Polijai un Čehijai kopā ņemtām. Pašlaik tīkls aptver teju 18% ES teritorijas, kā arī 200 000 km2 lielas aizsargājamās teritorijas jūrā. Piemēram, Slovēnijā trešā daļa valsts teritorijas ir ar aizsargājamas teritorijas statusu.

Pēdējo 20 gadu laikā ES finansējums dabas aizsardzībai ir pieaudzis. No vienlaikus ar direktīvu pieņemtās LIFE programmas vairāk nekā 1,2 miljardi eiro piešķirts vairāk nekā 2000 “Natura 2000” teritoriju apsaimniekošanai un atjaunošanai visā ES.

Pateicoties LIFE finansētiem projektiem, vairākas apdraudētas sugas ir tālāk no iznīcības: ziemeļu upespērlene Vācijā un Čehijā, kalnu kaza Itālijā, odze Ungārijā un Spānijas ērglis. LIFE atbalsta arī sarkanvēdera ugunskrupja aizsardzību Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un Latvijā.

Vērtīgu savvaļas floras un faunas biotopu nesaudzīgā iznīcināšana ir apturēta, pateicoties daudziem praktiskiem atjaunošanas projektiem visā ES, kuru vidū var minēt Lietuvas kāpu aizsardzību, Paseidonijas audžu atbrīvošanu no svešām sugām Francijā, kā arī Donavas krastu atjaunošanu Austrijā, lapu koku mežu atjaunošanu Zviedrijā, mitrāju atjaunošanu Nīderlandē, augsto purvu atjaunošanu Polijā un Dānijā. Daudzas ierosmes saņem atbalstu no LIFE programmas.

Vispārīga informācija

“Natura 2000” nav dabas rezervātu sistēma, bet gan balstās uz daudz plašākiem zemes un ūdens resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem. Aizsargājamās teritorijās var nodarboties ar saimniecisko darbību, ja tas neapdraud aizsardzības mērķa sasniegšanu. “Natura 2000” ir pavērusi daudzas jaunas iespējas atpūtai un tūrismam. Lēš, ka “Natura 2000” teritorijas katru gadu apmeklē 1,2–2,2 miljardi apmeklētāju, kas atpūtas nozarei ik gadus dod 5–9 miljardu eiro ieņēmumus.

Jaunas būves un projekti nedrīkst kaitēt “Natura 2000” teritorijām, un projektus, kam varētu būt negatīva ietekme, var īstenot tikai pēc pilna ekoloģiskā novērtējuma un ar nosacījumu, ka nav pieejami citi risinājumi un ka šie projekti ir vispārsabiedriskās interesēs, turklāt ir jākompensē visi teritorijai nodarītie zaudējumi un kaitējums. Piemēram, “Via Baltica” automaģistrālei Polijā tika izvēlēts cits maršruts, savukārt Skotijā vēja ģeneratoru parku izvietoja tā, lai nekaitētu klinšu ērgļa populācijai.

Vietējo ieinteresēto aprindu iesaistīšana “Natura 2000” teritoriju apsaimniekošanā ir izšķirīgi svarīga, turklāt paver jaunas izdevības ilgtspējīgai zemes izmantojuma pārvaldībai. To apliecina vairākas ierosmes, piemēram, dabas aizsardzībai labvēlīga lauksaimniecība, kas, pateicoties LIFE projektam, ieviesta apvidū ar ledāju un karsta procesu rezultātā veidojušos ainavu Barenā (Īrija). Piemēram, Francijā valdība cieši sadarbojas ar vietējiem zemes īpašniekiem, lai ieviestu katras teritorijas apsaimniekošanas plānus.

“Natura 2000” teritoriju efektīva apsaimniekošana un atjaunošana nav lēta, taču daļu izmaksu var segt no ES fondiem, piemēram, lauku un reģionālās attīstības fondiem. Lai gan “Natura 2000” teritorijas ir vērtība pati par sevi, tās arīdzan nodrošina svarīgus ekosistēmu pakalpojumus un sociālekonomiskus ieguvumus, kuru aplēstā vērtība naudā krietni pārsniedz šīs ieguldījumu izmaksas.

 

 

Par Digitalizācijas programmas izpildes novērtējumu

Eiropas pilsoņu, uzņēmēju un novatoru radītais pieprasījums digitālajā jomā ir pietiekami liels, lai Eiropā panāktu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, taču šā potenciāla izmantošanu kavē ātra interneta nodrošinājuma, tiešsaistes satura, pētniecības un attiecīgo prasmju nepietiekamība. Datu izmantošana aizvien lielākā apjomā un pāreja uz mobilajām tehnoloģijām un mobilajiem pakalpojumiem ir nozīmīgākās tendences informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, kas patlaban rada 8 miljonus darba vietu un 6% no ES IKP.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa sacīja: “Eiropieši tiecas pēc digitālajām tehnoloģijām un lielākas izvēles šajā jomā, taču valdības un nozares pārstāvji nespēj apmierināt šo pieprasījumu. Šī nespēja atteikties no 20.gadsimta politiskās mentalitātes un uzņēmējdarbības modeļiem kaitē Eiropas ekonomikai. Tas ir liels negods. Nepietiekami investējot, mēs kaitējam paši sev. Ja mēs ieslīgsim pašapmierinātībā, Eiropu pieveiks starptautiskie konkurenti.”

Eiropas Komisijas Eiropas Digitalizācijas programmas novērtējumā gūtie galvenie secinājumi ir šādi.

Pozitīvās tendences

• Piekļuve platjoslai Eiropā ir gandrīz visur. 95% eiropiešu ir piekļuve fiksētam platjoslas savienojumam.

• Lietotāji un uzņēmēju aprindas strauji pāriet uz mobilajiem sakariem. Mobilā interneta lietošana pieaugusi par 62%, un mobilo platjoslas pakalpojumu abonentu skaits sasniedzis 217 miljonus.

• 15 miljoni eiropiešu pirmo reizi pieslēgumu iegādājušies 2011.gadā, un patlaban 68% eiropiešu regulāri apmeklē tīmekli, bet 170 miljoni – sociālos tīklus. Pirmo reizi vairākums ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošu eiropiešu lietojuši internetu, taču viens no četriem eiropiešiem ir tāds, kas internetu nav lietojis nekad.

• Grieķija, Portugāle un Īrija ir pieņēmušas e-pārvaldības stratēģiju, lai palīdzētu saglabāt publisko pakalpojumu kvalitāti. Līdztekus Čehijai lielāks e-pārvaldības pakalpojumu piedāvājums un izmantojums bijis vērojams tur, kur ekonomikai ir finansiālas problēmas, tādējādi izceļot e-pārvaldības nozīmi strukturālās reformas veiksmīgai īstenošanai.

Jomas, kam tiek veltīta uzmanība

Pusei Eiropas darbaspēka nav pietiekamu IKT prasmju, lai mainītu darbu vai atrastu jaunu. Kaut arī 43% ES iedzīvotāju ir vidējas vai labas prasmes interneta izmantošanā un tie prot, piemēram, izmantot internetu telefona zvanam vai izveidot tīmekļa lapu, aptuveni puse darbaspējīgo uzskata, ka to datora un interneta lietošanas prasmes nav pietiekamas pašreizējam darba tirgum. Gandrīz 25% nav nekādu IKT lietošanas prasmju. Šādos apstākļos ir grūti apmierināt brīvo darba vietu piedāvājumu IKT jomā, kur 2015.gadā to būs 700 000.

Iepirkšanās tiešsaistē joprojām ir galvenokārt valsts mēroga darbība. Kaut arī 58% ES interneta lietotāju iepērkas tiešsaistē, tikai viena desmitā daļa no tiem iegādājušies pirkumu citu ES dalībvalstu tīmekļa vietnēs. Lielākās problēmas ir valodas barjeras un administratīvās formalitātes (piemēram, piegādes atteikums un sarežģījumi autortiesību jomā).

MVU darbība e-tirdzniecības pakalpojumu jomā ir apstājusies. Vairākums MVU neveic tiešsaistē ne pirkšanas, ne pārdošanas darījumus, tādējādi ierobežojot savu eksporta un ienākumu potenciālu.

Ieguldījumi pētniecībā krietni atpaliek no mūsu konkurentu ieguldījumiem. Kaut arī publiskā pētniecība bija pasargāta no taupības pasākumiem, izdevumu pieaugums gadā ir stipri vien zemāks par 6%, kas vajadzīgi, lai līdz 2020.gadam publisko ieguldījumu apjomu palielinātu divtik. Ieguldījumu apjoms komerciālajā pētniecībā krītas. Patlaban ieguldījumu intensitāte pētniecības un attīstības jomā ES IKT nozarei ir mazāka par pusi no tās, kāda šajā jomā ir IKT nozarei ASV.

Telekomunikāciju uzņēmumi turpina krāpt patērētājus ar viesabonēšanas cenām. 2011.–2012.gadā vairāk uzņēmumu atteicās no krāpnieciskās pieejas, piedāvājot attiecīgās valsts cenām tuvas viesabonēšanas cenas un tarifus. Tomēr patērētāji par viesabonēšanas zvaniem joprojām maksā vidēji trīsarpus reižu vairāk nekā par valsts iekšējiem zvaniem.

No Digitalizācijas programmas 101 darbības 34 ir pabeigtas. 52 ir labā stāvoklī, bet 15 ir iekavētas vai var tikt iekavētas. Vērtējot Digitalizācijas programmas izpildi, analizēts arī stāvoklis ES telekomunikāciju tirgū un Eiropas digitālā konkurētspēja.

Pamatinformācija

Eiropas Komisija atbild par tādu tiesisko un uzņēmējdarbības regulējumu, kas veicina konkurenci un ieguldījumus Eiropas digitālo tehnoloģiju tirgū.

Eiropas Digitalizācijas programmas izpildes šā gada novērtējumā analizēts progress gan ES, gan valsts mērogā šā regulējuma sasniegšanā, ievērojot 78 darbības, kas Digitalizācijas programmā paredzētas Komisijai, un 23 darbības, kas tajā paredzētas dalībvalstīm.

Lai to panāktu, 2011.–2012.gadā izteikti nozīmīgi regulējuma priekšlikumi, tostarp:

• jauna viesabonēšanas regula, lai paplašinātu jomu, kurā nosakāmi cenu griesti, attiecinot to arī uz datiem, un ieviestu jaunu konkurenci;

• ES ministri ir panākuši priekšvienošanos par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, tostarp par vairāk nekā 7 miljardiem eiro, kas ES atvēlēti privātu ieguldījumu stimulēšanai jaunas paaudzes platjoslas tehnoloģijā un tādu būtisku tiešsaistes pakalpojumu izstrādei kā e-iepirkumi, e-veselība un aprūpe, e-tiesiskums un “Europeana”;

• saistībā ar nākamo ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programmu “Apvārsnis 2020” Komisija ierosina ieguldīt 80 miljardus eiro, no kuriem lielāko daļu saņemtu IKT nozare;

• regula, lai nodrošinātu harmonizāciju parakstu un citu tādu uzticamības pakalpojumu jomā, kam ir būtiska nozīme, lai izmantotu ietaupījumu potenciālu, ko piedāvā publiskais elektroniskais iepirkums, un panāktu elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanu ES dalībvalstīs;

• rīcības plāns e-tirdzniecības jomā, lai atvieglotu tiešsaistes produktu un satura pārrobežu pieejamību un, visbeidzot, atrisinātu maksājumu veikšanas, pakalpojumu piegādes, patērētāju aizsardzības un informācijas problēmas.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu lūdza dalībvalstīm izraudzīties “Digitālo čempionu” kā starpnieku un pārstāvi saziņā ar sabiedrību interneta nozīmes celšanā, savukārt N.Krūsa aicināja nozares pārstāvjus, izglītības darbiniekus un citas sabiedrības grupas izveidot stabilu koalīciju, kas palīdzētu aizpildīt brīvās darba vietas IKT jomā, tostarp nodrošinot labākas iespējas IT apmācībai.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!