Eiropas Parlaments:

Par elastīgu budžetu un ES ieņēmumu sistēmas reformu

Lai ES sasniegtu savus politiskos mērķus, tās budžetam jābūt stabilam, uzsver deputāti rezolūcijā, kas adresēta ES dalībvalstu vadītājiem, kuri 28.–29.jūnijā apspriedīs nākamā daudzgadu (2014–2020) budžeta plānus.

Daudzgadu budžetam jābūt pietiekami elastīgam, lai to varētu piemērot jaunām prioritātēm. Iemaksas no dalībvalstu budžetiem jāaizvieto ar citu veidu ieņēmumiem, uzsver Parlaments.

Rezolūcijā, ko pieņēma ar 541 balsi par, 100 pret un 36 atturoties, deputāti prasa daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020.gadam “panākt lielāku budžeta elastīgumu starp izdevumu kategorijām, kā arī starp finanšu gadiem, lai nodrošinātu budžeta līdzekļu atbilstību jaunajiem apstākļiem un prioritātēm”.

Deputāti uzskata, ka pašreizējās sistēmas neelastības dēļ bija ļoti grūti reaģēt uz jaunām vajadzībām, piemēram, atrast finansējumu kodolsintēzes izpētes projektam ITER – jaunai prioritātei, kas radās pašreizējā budžeta perioda vidū. Jo mazāks ir budžeta apjoms, jo elastīgākam tam jābūt, lai varētu mainīt resursu sadalījumu un risināt negaidītus uzdevumus.

Lai Padome varētu apstiprināt daudzgadu finanšu shēmu vai budžeta plānu, nepieciešama Parlamenta piekrišana. Tāpēc Parlaments prasa, lai to pilnvērtīgi iesaistītu diskusijās ar Padomi par visiem daudzgadu finanšu shēmu aspektiem.

Ieņēmumu sistēmas reforma

ES pamatlīgumi paredz, ka ES budžets ir pilnībā jāfinansē ar “pašu resursiem”. Parlaments norāda, ka sistēmas reforma, tostarp arī rodot alternatīvus finansējuma avotus, piemēram, finanšu darījumu nodokli vai ES pievienotās vērtības nodokli, varētu līdz 2020.gadam mazināt dalībvalstu iemaksas ES budžetā no 75% uz 40%. Parlaments uzsver, ka “nav gatavs dot piekrišanu nākamajai daudzgadu finanšu shēmas regulai, ja pirms tam netiks panākta politiska vienošanās par pašu resursu sistēmas reformu, kas atceltu pašreizējās atlaides un citus korekcijas mehānismus”.

Parlaments pirmais no ES iestādēm aizsāka diskusiju par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, pieņemot nostāju jau pagājušā gada 8.jūnijā. Komisija 2011.gada 29.jūnijā iesniedza daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu. Padomes prezidentūras valsts Dānija nākamajā dalībvalstu vadītāju sanāksmē 28.–29.jūnijā iepazīstinās ar savām prioritātēm attiecībā uz jauno budžetu.

Par tālejošāku ekonomikas pārvaldību un izaugsmi

Jaunajiem ekonomikas pārvaldības tiesību aktiem ir jāveicina arī izaugsme. Palielinot Eiropas Komisijas ietekmi uz eirozonas valstu budžetiem, jāpalielina arī demokrātiskā kontrole. Parlaments 13.jūnijā pieņēma savu nostāju attiecībā uz diviem ekonomikas pārvaldības likumprojektiem. Nozīmīgākās Parlamenta ierosinātās izmaiņās Komisijas priekšlikumos saistītas ar parāda vērtspapīru emisiju, eirozonas valstu parāda daļēju apvienošanu un tiesisko aizsardzību dalībvalstīm, kurām draud bankrots.

Žans Pols Goss, kurš sagatavojis parlamenta nostāju par tiesību aktu valstīm ar ievērojamām finanšu grūtībām, uzsver: “Ja šādi likumi būtu spēkā pirms diviem gadiem, mēs būtu varējuši laikus un mērķtiecīgi novērst daudzas problēmas, ar ko tagad saskaras dalībvalstis.”

Elisa Ferreira, kas sagatavojusi Parlamenta grozījumus likumam par palielinātām budžeta atskaites prasībām eirozonā, norādīja, ka tiesību aktā ir jāņem vērā plašāks politiskais konteksts. “Fiskālā disciplīna nevar vienlaikus būt mūsu mērķis un līdzeklis. Mums jāizvirza jauni īstermiņa mērķi, jāplāno izaugsme un jāvēršas pret “apburto loku”, ko rada parāda procentu pieaugums,” viņa teica.

Eiropas izpirkšanas fonds, eiroobligācijas, ieguldījumi infrastruktūrā

Parlaments ieviesis “izaugsmes dimensiju” abos likumos, kā arī vairākus tūlītējus koriģējošus pasākumus parādu samazināšanai, un nozīmīgākais no tiem ir Eiropas parāda izpirkšanas fonds, kurā centralizēti pārvaldīs un samazinās parādus visām eirozonas dalībvalstīm, kuru parādi pārsniedz 60% no IKP. Pašlaik minētā parāda kopējais apjoms ir 2,3 triljoni eiro.

Dalībvalstīm parādi būs jāatmaksā 25 gadu laikā ar zemākām procentu likmēm. Tādējādi tām būs vairāk līdzekļu, lai veiktu sarežģītas strukturālās reformas, kā arī tas ļaus izkļūt no “apburtā loka”, kur augstas procentu likmes palielina parādu un samazina izaugsmes iespējas.

Vienu mēnesi pēc tam, kad tiesību akts būs stājies spēkā, Komisijai būs jāiesniedz vadlīnijas eiroobligāciju ieviešanai un jāiesniedz priekšlikums par eirozonas izaugsmes veicināšanas instrumentu, paredzot nākamos 10 gadus 1% no gada IKP, kopā aptuveni 100 miljardus eiro, ieguldīt infrastruktūrā.

Palielināta, bet ne neierobežota Komisijas kontrole

Komisijas jaunās pilnvaras cieši uzraudzīs dalībvalstis un Eiropas Parlaments, lai nodrošinātu pārraudzību, pārskatāmību un leģitimitāti. Minētās īpašās pilnvaras būs jāatjauno reizi trīs gados, un par to būs atbildīgs Parlaments un Padome.

Tiesību aktā par Komisijas pilnvarām dalībvalstīs, kam draud bankrots, deputāti ir paplašinājuši Komisijas ietekmi, ļaujot tai pašai pieņemt lēmumus, bet Padomei ar kvalificētu vairākumu ir jālemj vienīgi par to atcelšanu. Piemēram, Padomei nebūs jāapstiprina Komisijas prasība dalībvalstīm iesniegt jaunus parāda samazināšanas plānus, jo šī prasība tiks uzskatīta par likumīgu automātiski. Padome minēto prasību varēs vienīgi atcelt.

Galvenais mērķis – izaugsme

Abos tekstos uzsvērts, ka fiskālā uzraudzība nedrīkst kavēt izaugsmi. Tāpēc Komisijai būs plašāk jāizvērtē katras dalībvalsts budžets, lai nodrošinātu, ka taupības pasākumus neveic uz izaugsmi veicinošu ieguldījumu rēķina.

Budžeta izdevumu mazināšana nedrīkstēs skart ieguldījumus izglītībā un veselības aprūpē, jo īpaši ne valstīs, kas ir smagās finanšu grūtībās. Komisijai būs jāizvērtē arī iespējamie “domino” efekti, lai pārliecinātos, ka valsts problēmas nerada nelabvēlīgu ietekmi uz citu eirozonas dalībvalstu politiku.

Dalībvalstīm būs jāsniedz sīka informāciju par ieguldījumiem, kam ir potenciāls veicināt izaugsmi un nodarbinātību, un tām būs tiesības ārkārtas apstākļos vai smagas ekonomiskās lejupslīdes gadījumā novirzīties no valsts deficīta mazināšanas plāna.

Tiesiskā aizsardzība pret bankrotu

Jaunie noteikumi arī paredz, ka Komisija var pieņemt lēmumu par tiesisko aizsardzību dalībvalstij, ja tai draud ilgstoša saistību neizpilde vai maksājumu apturēšana. Šādu dalībvalsti nedrīkstēs pasludināt par maksātnespējīgu, tās kreditoriem divu mēnešu laikā būs jāpiesakās Komisijai, un no lēmuma paziņošanas brīža vairs nedrīkstēs palielināt aizdevuma procentu likmes.

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā