Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība var kalpot ilgstošas labklājības, stabilitātes un attīstības nodrošināšanai Eiropā

Vakar, 31.maijā, tika atklāta Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3. kopīgā sēde. Šodien, 1.jūnijā, darbu sāk 7. Baltijas padome

Vakar, 31.maijā, Rīgā, atklājot Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3.kopīgo sēdi: Baltijas asamblejas priekšsēdētājs, Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks; Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga; Ziemeļu padomes prezidents Svens Ēriks Hovmans; Somijas ārlietu ministrijas Ziemeļu sadarbības sekretariāta vadītājs Karls Johans Krokfors            Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Par Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgo sēdi

Vakar, 31. maijā, darbu sāka Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes trešā kopīgā sēde.

Sēdi atklāja un svinīgo uzrunu teica Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga , uzsverot Ziemeļvalstu atbalstu Baltijai izšķirošā brīdī — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanas procesā. Arī pēc tam Ziemeļvalstis kļuvušas par mūsu valstu ciešākajām partnerēm investīciju, tirdzniecības un satiksmes jomā. "Tomēr īpaši vērtīga bija jūsu pieredze demokrātisko institūciju izveidošanā," sacīja Valsts prezidente. Pēdējos gados gandarījumu sniedz fakts, ka Baltijas un Ziemeļvalstu partnerība aptver arvien jaunus laukus un virzienus. V.Vīķe–Freiberga sacīja, ka trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu sadarbība var sniegt savu unikālo ieguldījumu dažādās dzīves jomās ne tikai reģionā, bet arī visā Eiropā. Kļūstot par vēl ciešākām partnerēm, nepieciešams izvērtēt, kādas varētu būt konkrēto valstu intereses un viedokļi iepretim izaicinājumiem, kas sagaida Eiropu un pasauli.

Runājot par Eiropas Savienības paplašināšanas procesu, Valsts prezidente akcentēja, ka Ziemeļvalstu sniegtais politiskais un praktiskais atbalsts Baltijas valstu integrācijai Eiropas Savienībā, bijis neatsverams. "Zviedrijas pašreizējā prezidentūra Eiropas Savienībā un gaidāmā Dānijas prezidentūra nākamā gada otrajā pusē Baltijas valstīs tiek uzņemta ar īpašām cerībām," teica V.Vīķe–Freiberga. Eiropas Savienība laika gaitā nodrošinājusi pozitīvu līdzsvaru starp lielām un mazām valstīm, starp dažādiem Eiropas reģioniem un novadiem. Tāpēc ir svarīgi apzināt kopīgās intereses un saskaņot viedokļus jautājumos, kas skar jaunās Eiropas pamatprincipus un institucionālās aprises. Tomēr ir būtiski pārrunāt šos jautājumus un to lemšanā iesaistīt gan lēmējvaras un nacionālos parlamentus, gan pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, gan arī visplašākās sabiedrības aprindas.

Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības pamatā ir kopīgais kultūras un vēstures mantojums, līdzīgie uzskati par reģiona attīstību un globālajiem procesiem, kā arī vienojošie nākotnes mērķi. "Esmu pārliecināta, ka arvien ciešāka Baltijas jūras valstu sadarbība un politiskais dialogs visos līmeņos, uzņemoties atbildību par reģiona nākotni, pastiprinās Ziemeļeiropas reģiona nozīmi jaunajā, paplašinātajā Eiropā," savas uzrunas noslēgumā uzsvēra Valsts prezidente V.Vīķe–Freiberga.

Savukārt Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs Romualds Ražuks, uzrunājot sēdes dalībniekus, atgādināja par Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm — integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Tomēr aktuāls ir jautājums par notikumu tālāko attīstību pēc šo mērķu sasniegšanas. "Baltijas valstu virzība nedrīkst apstāties, un tā neapstāsies, un atbildes un šiem svarīgajiem jautājumiem tiks meklētas Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes trešajā kopīgajā sēdē," teica R. Ražuks. Viņš uzsvēra, ka ziemeļnieki rūpīgi sekojuši līdzi Baltijas valstu neatkarības procesiem un vieni no pirmajiem starptautiski atzinuši mūsu neatkarības atjaunošanu, kā arī snieguši būtisku atbalstu Baltijas asamblejas izveidē. R. Ražuks atgādināja, ka pagājušā gada nogalē Islandē izskanējis priekšlikums par Baltijas valstu uzņemšanu Ziemeļu padomē. "Šis priekšlikums neguva vairākuma atbalstu, un, jāatzīst godīgi, tas bija nedaudz priekšlaicīgs un vairāk kalpoja kā spēcīgs politisks ierocis, lai pamudinātu un aktivizētu diskusiju par to, kā no formulas 5+3 (piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis) mūsu sadarbība pārietu pie formulas 8, kad visas Ziemeļu un Baltijas valstis sadarbības procesā piedalītos kā līdzvērtīgi partneri," sacīja Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs. Viņš arī uzsvēra, ka ir svarīgi apzināties Ziemeļu un Baltijas sadarbības nozīmīgumu jau pēc iestāšanās Eiropas Savienībā— savdabīgais ģeogrāfiskais izvietojums, vēsturiskā kopība, kultūras tradīcijas varētu kalpot par pamatu nākotnes kopībai, aizstāvot visa reģiona intereses Eiropas Savienības kontekstā.

Sēdes delegātus uzrunāja arī Ziemeļu padomes prezidents Svens Eriks Hovmans. Arī viņš akcentēja sadarbības intensificēšanas nepieciešamību starp Latviju, Lietuvu un Igauniju un Ziemeļvalstīm, kā arī pauda cerību, ka šis forums dos stimulu tālāko kontaktu veicināšanai un stiprināšanai.

Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3. kopīgajā sēdē valdību pārstāvji un parlamentārieši diskutēja par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanu.

Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš uzstājoties uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībai ir svarīgi būt pārliecinātai, ka mazo valstu balsīm un viedoklim būs sava nozīme Eiropas Savienības kopējo lēmumu pieņemšanā. "Mūsu sabiedrībai ir svarīgi apzināties, ka uzreiz kļūsim par vienlīdzīgu dalībvalsti un paplašināšanās gaitā neizveidosies otrās šķiras dalībvalstis ar mazākām pilnvarām," sacīja ministrs.

I.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija noteikusi savu mērķuzdevumu — pabeigt iestāšanās sarunas 2002. gadā un tam ir pakārtots Latvijas iekšējo reformu process. Ministrs pauda, ka Latvija ir nobažījusies pat atsevišķu ES dalībvalstu izteikumiem veikt kandidātvalstu grupēšanu. "Jebkura grupēšana, it īpaši ja tā balstīta uz kvantitatīviem rādītājiem, ir pāragra un patieso kandidātvalstu gatavības līmeni neatspoguļojoša," teica I.Bērziņš.

Ministrs atzina, ka Latvija līdz šim ir apmierināta ar sarunu procesa tempu. Viņš uzsvēra, ka Latvija iestāšanās sarunas uztver pragmatiski un racionāli. "Mēs prasām piešķirt pārejas periodus tikai tajās jomās, kurās tas ir objektīvi nepieciešams," teica I.Bērziņš.

Latvijas ārlietu ministrs arī uzsvēra, ka Eiropas nākotnei ir nepieciešams Baltijas jūras reģiona attīstības potenciāls. "Baltijas jūras reģions ir viens no visdinamiskākajiem Eiropas reģioniem, tam ir lielas iespējas kļūt par vienu no Eiropas ekonomiski un politiski stiprākajiem reģioniem. Līdz ar ES un NATO paplašināšanos šī reģiona stratēģiskā nozīme tikai turpina pieaugt," teica I.Bērziņš.

Ministrs uzsvēra, ka Ziemeļvalstis vienmēr bijušas aktīvas Baltijas valstu politiskās advokātes ceļā uz ES. Viņš arī pauda cerību, ka Ziemeļvalstis būs aktīvas aizstāves ātram, bet tajā pašā laikā kvalitatīvam iestāšanās sarunu procesam. I.Bērziņš atzina, ka īpaši svarīga būs Dānijas prezidentūra Eiropas Savienībā 2002. gada otrajā pusē.

Savukārt Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Ēvalds Ignatavičs uzsvēra, ka Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentāriešu sanāksme notiek ļoti svarīgā laikā, kad ES un kandidātvalstu sarunas skar īpaši jutīgus jautājumus — lauksaimniecības politiku, reģionālo politiku un strukturālos fondus, kā arī personu brīvu kustību. Ē.Ignatavičs uzsvēra, ka lauksaimnmiecības politika un personu brīva kustība ir tie jautājumi, kuros ļoti tiek gaidīta ES kopēja nostāja. Ministra vietnieks arī norādīja, ka darbaspēka kustība no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, šīm valstīm kļūstot par ES dalībvalstīm, būs ļoti zema un neradīs nekādu ievērojamu iepaidu uz ES kopumā.

Igaunijas Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības sarunu grupas vadītājs Alars Streimans atzina, ka sarunas par brīvu darbaspēka kustību būs sarežģītas, jo, par šo jautājumu runājot, vairāk tiek izmantoti emocionāli, nevis racionāli argumenti. Viņš arī uzsvēra, ka visas trīs Baltijas valstis pelnījušas brīvu pieeju ES darba tirgum.

Sēdes dalībniekus uzrunāja arī Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Tomass Bertelmans. Viņš sacīja, ka Zviedrijas prezidentūras laikā ES paplašināšanās process ievirzījies politiskā fāzē un ir skaidri saskatāma virzība no draudzīgām un tehniskām diskusijām uz daudz kaismīgākām debatēm par svarīgākajām nacionālajām interesēm. "Tas ir rādītājs, ka sarunu process ieiet beigu fāzē," sacīja T.Bertelmans.

Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3. kopīgajā sēdē valdību pārstāvji, runājot par reģionālo un subreģionālo sadarbību, uzsvēra ekonomiskās sadarbības nozīmi.

Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, uzrunajot sanāksmes dalībniekus, uzsvēra, ka Latvijai kā mazai valstij ar atvērtu ekonomiku un ierobežotiem resursiem ir īpaši svarīgi integrēties reģionālajā saimnieciskajā darbībā, nepārtraukti paaugstinot sabiedrības zināšanu līmeni, sakārtojot un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un attīstot modernu infrastruktūru, pārstrukturējot ražošanu un akcentējot zināšanu ietilpīgās nozares un inovācijas.

Ministrs arī uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta integrācijas padziļināšanā starp Baltijas valstīm. Kā svarīgākos no šobrīd risināmajiem uzdevumiem A.Kalvītis minēja nepieciešamību aktualizēt sadarbību informācijas apmaiņā par likumdošanas aktiem, kas saistīti ar ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā. Tāpat jāturpina darbs pie robežšķērsošanas procedūras uzlabošanas starp Baltijas valstīm, kā arī jākoordinē Baltijas valstu akcīzes nodokļa politika, lai tā atbilstu Eiropas Savienības politikai šajā jomā.

A.Kalvītis arī norādīja uz informācijas tehnoloģiju attīstības nozīmi reģiona ekonomiskajā izaugsmē.

Arī Igaunijas ekonomikas ministrs Mihkels Pernoja uzsvēra telekomunikāciju un augsto tehnoloģiju būtisko lomu ekonomiskās attīstības veicināšanā. Ministrs sacīja, ka Igaunija ir gatava aktīvai sadarbībai ar abām pārējām Baltijas valstīm. Pēc viņa teiktā, Baltijas valstu sadarbību var uzlabot, sekmējot tirgus liberalizāciju.

Uz šo aspektu — birokrātisko tirgus barjeru samazināšanu — norādīja arī Lietuvas ekonomikas ministrs Euģenijus Gentvils. Viņš uzsvēra, ka jāveicina investīciju piesaiste un jānostiprina konkurētspēja Eiropas Savienības paplašināšanas kontekstā.

Savukārt Somijas Ārlietu ministrijas Ziemeļu sadarbības sekretariāta vadītājs Karls Johans Krokfors uzsvēra: Baltijas valstīm iestājoties ES, reģionālās sadarbības nozīme palielināsies.

Baltijas asamblejas preses centrs

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Ceļā uz pasākumu — Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, prezidentes adjutants Arnis Lokmanis un Baltijas asamblejas priekšsēdētājs Romualds Ražuks

Uzruna, atklājot Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3. kopīgo sēdi Rīgā 2001. gada 31. maijā

Dārgie Rīgas viesi, ekselences, dāmas un kungi,

No visas sirds sveicu visus Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes pārstāvjus, kas ieradušies Rīgā – pilsētā, kuras astoņos gadu simtos uzkrātā kultūrvēsturiskā pieredze pieder gan Latvijas, gan arī visām Baltijas jūras reģiona un Eiropas tautām. Esam patiesi priecīgi uzņemt jūs Latvijā, lai kopīgi spriestu par mūsu reģiona vietu 21.gadsimta Eiropā.

Tāpat vēlos uzaicināt jūs visus, kā arī jūsu kolēģus kopīgi svinēt mūsu galvaspilsētas apaļo gadadienu, kuras laikā senā Rīga iegūs godpilno Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu.

Dāmas un kungi!

Šis ir jubilejas gads ne tikai rīdziniekiem, bet visām Baltijas tautām. Pirms desmit gadiem Dziesmotajā revolūcijā mēs atguvām brīvību un patstāvību. Tas bija pagrieziena laiks mūsu tautu un visas Eiropas vēsturē. Esam dziļi pateicīgi saviem Ziemeļvalstu kaimiņiem par stingru atbalstu šajā izšķirošajā brīdī.

Jūsu izpratne un principiālā nostāja stiprināja mūsu savstarpējās simpātijas un solidaritāti. Tā arī palīdzēja starptautiskajai sabiedrībai dziļāk izprast Baltijas tautu centienus atgūt pienācīgu vietu Eiropas valstu saimē. Baltijas tautām joprojām spilgtā atmiņā ir palikušas tieši Ziemeļvalstu parlamentāriešu pirmās vizītes mūsu trešās Atmodas laikā.

Ar jūsu neatlaidīgiem pūliņiem 1990. gada beigās Kopenhāgenā tika atvērts Baltijas valstu informācijas centrs, un 1991. gada pavasarī trijās Baltijas valstīs tika izveidoti Ziemeļu Ministru padomes informācijas biroji.

Šo pārstāvniecību klātbūtne bija svarīga saikne ar ārpasauli. Tās stiprināja pārliecību un ticību, ka mēs spēsim pārvarēt totalitāro režīmu un izrausimies no Padomju Savienības propagandas telpas.

Pēc neatkarības atjaunošanas Ziemeļvalstis kļuva par mūsu ciešākajiem partneriem investīciju, tirdzniecības un satiksmes jomā. Īpaši vērtīga bija pieredze demokrātisko institūciju izveidošanā, ko sniedza Ziemeļvalstu kaimiņi. Sevišķi vēlos izcelt kontaktus ar Ziemeļvalstu nevalstiskajām organizācijām, sadarbību ar Ziemeļu padomi un Ziemeļu Ministru padomi.

Vēlāk šo institūciju principi un darbības modeļi kalpoja par pamatu Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes izveidošanai.

Pēdējo dažu gadu laikā varam būt gandarīti, ka partnerība Baltijas un Ziemeļvalstu starpā aptver arvien jaunus laukus un virzienus. Tagad mēs veidojam astoņu valstu ģimeni, kas sniedz savu unikālu ieguldījumu dažādās dzīves jomās ne tikai reģionā, bet arī visā Eiropā. Kļūstot par vēl ciešākām partnerēm, Baltijas un Ziemeļvalstīm jāizvērtē, kādas varētu būt to intereses un viedokļi iepretim izaicinājumiem, kas sagaida Eiropu un pasauli.

Šodienas tikšanās darba kārtības galvenie jautājumi — Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, reģionālā sadarbība un ES Ziemeļu dimensija — ļoti precīzi atspoguļo astoņu Baltijas un Ziemeļu valstu sadarbības aktuālos virzienus. Ziemeļvalstu sniegtais politiskais un praktiskais atbalsts Baltijas valstu integrācijai Eiropas Savienībā ir bijis neatsverams. Zviedrijas pašreizējā prezidentūra Eiropas Savienībā un gaidāmā Dānijas prezidentūra 2002. gada otrajā pusē Baltijas valstīs tiek uzņemtas ar īpašām cerībām.

Manā skatījumā, Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentārā sadarbība ir ciešāka nekā jebkad. Tā ir laikmetīga atbilde politiskajām realitātēm mūsdienu Eiropas integrācijas procesā. Tajā pašā laikā es saskatu, ka vēl ir plašs sadarbības potenciāls kontaktiem starp radniecīgām politiskajām partijām. Esmu pārliecināta, ka Rīgas tikšanās sekmēs šo mērķu sasniegšanu.

Dāmas un kungi!

Eiropa šobrīd zīmē savas nākotnes vīziju, un arī visas Baltijas jūras reģiona valstis ir dziļi iesaistītas vēsturisko pārmaiņu procesā.

Eiropas integrācija šodien kā vēl nekad agrāk ir pārņēmusi mūsu reģionu. Izšķirošais brīdis pienācis kandidātvalstu — Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas — iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā. Ziemeļeiropas virzienā paplašinājies Šengenas līgumā iesaistīto valstu loks, un pavisam drīzā nākotnē rokās turēsim Eiropas kopējo valūtu — eiro.

Tas ir patiesi vēsturisks mūsu reģiona un arī Eiropas atkalapvienošanās vai kopāsaaugšanas process, kas aizvien vairāk pamudina apzināties, ka Eiropas integrācija būs tik sekmīga, cik drosmīgas un tālredzīgas būs Eiropas valstu vadītāju un politiķu vadīšanas spējas, cik pārskatāmas un demokrātiskas būs jaunās Eiropas institūcijas, cik stiprs un noturīgs būs sabiedrības atbalsts.

Eiropas Savienība laika gaitā ir nodrošinājusi pozitīvo līdzsvaru starp lielām un mazām valstīm, starp dažādiem Eiropas reģioniem un novadiem. Mums kopīgi jārūpējas, lai saglabātu un nostiprinātu šo Eiropas Savienības unikālo vērtību, atbildot uz jautājumu par jaunām identitātēm, kā arī uz to, vai Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā netiks apdraudēta mūsu nacionālā identitāte un kultūra.

 

Pasākumu vidū — Baltijas asamblejas Drošības un ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vītauts Landsberģis

Šis jautājums ir īpaši aktuāls tiem, kas salīdzinoši nesen atguvuši savu mājvietu Eiropā.

Apzinoties, ka Eiropa, tāpat kā senā Rīga, nekad nebūs pilnīgi uzcelta, tomēr uzskatu, ka ir svarīgi apzināt kopīgās intereses un saskaņot viedokļus par jaunās Eiropas pamatprincipiem un institucionālajām aprisēm. Gan Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan kandidātvalstīm jāizvērš diskusija par šiem jautājumiem un kopīgi jāpieņem deklarācija par Eiropas politisko nākotni.

Latvijai ir svarīgi šos jautājumus pārrunāt un lemt kopā ar citiem, iesaistot lēmējvaru, nacionālo parlamentu un pašvaldību deputātus, nevalstiskās organizācijas, visplašākās sabiedrības aprindas atklātā diskusijā par Eiropas vērtībām, par Eiropas idejas attīstību. Lai palīdzētu katram izvērtēt un apzināt ieguvumus, izsvērt visus "par" un "pret", izšķirties par prioritātēm, lai spētu stāties pretī 21.gadsimta izaicinājumiem.

Viena no lielākajām Eiropas un arī mūsu reģiona vērtībām ir kultūrvēsturiskās pieredzes un valodu dažādība un jo īpaši spēja izprast citas kultūras.

Prast vairākas valodas ir mūsdienu eiropieša identitātes iezīme. Latvija pievērš šiem jautājumiem pastiprinātu uzmanību. Šomēnes Latvija noslēdza savu pirmo prezidentūru Eiropas Padomē, tajā galveno uzsvaru liekot uz mazo tautu un valodu nozīmi jaunas, vienotas Eiropas veidošanā.

Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības pamatā ir mūsu kopējais kultūras un vēstures mantojums, līdzīgie uzskati par reģiona attīstību un globālajiem procesiem, kā arī vienojošie nākotnes mērķi.

Šodien ir izveidojušies daudzpusīgi ikdienas kontakti starp nevalstiskajām organizācijām, zinātniekiem, augstskolu pasniedzējiem, studentiem, māksliniekiem, pašvaldībām un parlamentāriešiem.

Baltijas jūras reģiona tautu ģeogrāfisko, vēsturisko un kultūras kopību stiprina radošā mentalitāte, tolerantā attieksme un darba mīlestība, mūsu kultūras vērtībās un tradīcijās sakņotais pasaules redzējums. Izglītoti cilvēki, apņēmīga politiskā griba un sabiedrības izpratne ir mūsu galvenās vērtības, integrējoties vienotā Eiropā.

Esmu pārliecināta, ka arvien ciešākā Baltijas jūras valstu sadarbība un politiskais dialogs visos līmeņos, uzņemoties atbildību par reģiona nākotni, pastiprinās Ziemeļeiropas reģiona nozīmi jaunajā, paplašinātajā Eiropā.

Novēlu jums rosinošu domu apmaiņu un sekmes turpmākajā darbā! Lai jums veicas!

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

Runa Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3. kopīgajā sēdē Rīgā 2001. gada 31. maijā

Cienījamā prezidentes kundze, godātie Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja kungs un Ziemeļu padomes prezidenta kungs, Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes parlamentārieši, dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks piedalīties šajā nozīmīgajā pasākumā, kas ir sapulcinājis parlamenta pārstāvjus no astoņām Baltijas un Ziemeļvalstīm, un ciemiņus no Baltijas jūras reģiona valstīm, Beniluksa, ASV un citām pasaules valstīm.

Zviedrijas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pārstāvja piedalīšanās šīsdienas pasākumā vēlreiz apliecina Zviedrijas un Ziemeļvalstu lielo ieinteresētību veicināt Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā.

Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībai ir sena vēsture, tomēr ļaujiet man šodien uzsvērt kopējo nākotni. Pirmkārt, diskusija par Eiropas Savienības nākotnes darbības modeli ir kopēja mūsu valstīm un Eiropai kopumā. Otrkārt, veiksme iestāšanās sarunās ir kopēja interese un uzdevums mūsu valstīm. Treškārt, Baltijas jūras reģiona dinamiskais izaugsmes potenciāls ir viena no apvienotās Eiropas zīmēm.

Dāmas un kungi!

Argumenti par to, kā apvienotā Eiropa funkcionēs, ieņem aizvien lielāku vietu sabiedrības diskusijā. Eiropa neatrodas statistiskā mierā, gluži pretēji — tā ir dinamiska un uz attīstību orientēta. Eiropā ir nepieciešamība apspriest integrācijas mērķus. Pašreiz ir īstais laiks šādām diskusijām.

Mums, rītdienas dalībvalstij, ir leģitīmas tiesības un arī pienākums kopā ar pašreizējām dalībvalstīm pieņemt lēmumus, kas skar mūsu nākotni Eiropā. Diskusijā ir svarīgi iesaistīt parlamentus, nevalstiskās organizācijas un akadēmiskās aprindas. Tas dotu iespēju aptvert plašu sabiedrības slāņu viedokļus. Tikai tādā veidā pieņemtie lēmumi gūs nepieciešamo sabiedrības atbalstu. Mums visiem kopā nepieciešams diskutēt par šodienas Eiropu un to, kādu to vēlamies redzēt nākotnē.

Latvijas sabiedrībai ir svarīgi būt pārliecinātai, ka mazo valstu balsīm un viedoklim būs sava nozīme kopējo lēmumu pieņemšanā. Mūsu sabiedrībai ir svarīgi apzināties, ka uzreiz kļūsim par vienlīdzīgu dalībvalsti un paplašināšanās gaitā neizveidosies otrās šķiras dalībvalstis ar mazākām pilnvarām. Mūsu sabiedrībai ir svarīgi zināt, ka latviešu valoda un latviešu tautas identitāte gūs jaunu attīstības impulsu. Šādi jautājumi nav sveši arī jums, cienītie parlamentārieši. Es esmu pārliecināts, ka kopējās diskusijās tiks atrastas pareizās atbildes uz tiem, un ir svarīgi, ka mēs, politiķi, tās skaidrojam savai sabiedrībai.

Latvijas valdība debatēm par Eiropas nākotni piešķir lielu nozīmi. Jau tagad Latvijā esam sākuši plašu sabiedrības diskusiju. Esam pārliecināti, ka plašāka sabiedrības iesaistīšana veicinās lielāku atbalstu gan paplašināšanai, gan Eiropas idejai vispār.

Zviedrijas Eiropas Savienības prezidentūra ir paveikusi ievērojamu darbu, veicinot diskusiju par Eiropas nākotni. Jaunajai Eiropai vajag plašu sabiedrības atbalstu, runājot par vienoto nākotnes Eiropu.

Zviedrijas ES prezidentūras laikā arī Latvija tika uzaicināta piedalīties diskusijā par Eiropas nākotni. Jebkura projekta panākumu pamatā ir iesaistīto pušu panāktā kopīgā vienošanās par idejām. Kopā strādājot pie Eiropas politiskās nākotnes deklarācijas, dalībvalstis un kandidātvalstis izpildītu Starpvaldību konferences veiksmes priekšnosacījumus. Pirmo reizi ES vēsturē dalībvalstis un kandidātvalstis kopīgi apspriežas par nākotnes jautājumiem.

Integrācijas ideja spēj pastāvēt tikai tad, ja tai ir sabiedrības atbalsts. Manā skatījumā ir svarīgi ieklausīties sabiedrības viedoklī par ES dalības visdažādākajiem aspektiem. Sabiedrības viedokli mēs uztveram kā valsts intereses, un tas tiks ņemts vērā, formulējot Latvijas pozīciju Eiropas nākotnes jautājumos.

Mūsu kopējais mērķis ir padarīt Eiropas Savienību caurspīdīgāku un labāk saprotamu tās pilsoņiem, ES institūcijas padarīt efektīvākas un labāk funkcionējošas.

Uzskatu, ka jautājumu par iedzīvotāju plašāku iesaistīšanu ES procesos var veiksmīgi risināt, stiprinot dalībvalstu nacionālo parlamentu lomu. Mēs esam gatavi aktīvi piedalīties institucionālo risinājumu meklējumos, lai iesaistītu dalībvalstu parlamentus ES lēmumu pieņemšanā.

Dāmas un kungi!

Visu mūsu — gan kandidātvalstu, gan dalībvalstu — interesēs ir sekmīga iestāšanās sarunu pabeigšana. Integrācija Eiropas Savienībā nav pašmērķis, tā notiek mūsu valstu iedzīvotāju interesēs. Esmu pārliecināts, ka Latvijas centieni kļūt par ES dalībvalsti meklējami mūsu sabiedrības un nācijas pamatinteresēs. Sekojot šim ceļam, mēs stiprinām savu nacionālo neatkarību un demokrātiju un uzlabojam sabiedrības labklājību un drošību. Tādējādi mēs palielinām Latvijas ietekmi starptautiskajā arēnā, vienlaikus saglabājot kultūras identitāti un latviešu valodu.

Latvija ir noteikusi par savu mērķuzdevumu pabeigt iestāšanās sarunas 2002. gadā, kam arī pakārtots Latvijas iekšējo reformu process.

Latvija ir nobažījusies par atsevišķu ES dalībvalstu ieteikumiem veikt kandidātvalstu grupēšanu Gēteborgas sammita laikā, lai tiktu pabeigtas sarunas un definēti iestāšanās datumi. Latvija uzskata jebkuru grupēšanu, it īpaši ja tā balstīta uz kvantitatīviem rādītājiem, par pāragru un patieso kandidātvalstu gatavības līmeni neatspoguļojošu.

Latvija līdz šim ir bijusi apmierināta ar sarunu procesa tempiem. Mēs ātri virzāmies uz priekšu, veiksmīgi īstenojot panākšanas principu — ar 26 atvērtām sadaļām Latvija atrodas ļoti tuvu tām valstīm, kurām atvērtas 29 sadaļas. Zviedrijas prezidentūra ir apņēmusies atvērt visas atlikušās sarunu sadaļas ar Latviju. Taču tas nebūtu iespējams bez Latvijas mājasdarbu sekmīgas izpildes, jo sarunu sadaļu atvēršana ir vienlīdzīga reformas novērtēšanai. Tā liecina par mūsu sagatavotību.

Mūsu pieeja iestāšanās sarunām ir pragmatiska un racionāla. Mēs prasām piešķirt pārejas periodus tikai tajās jomās, kurās ir objektīva nepieciešamība.

ES iestāšanās sarunu process veicina Latvijas valsts iekšējo attīstību, tādējādi paātrinot iekšējo reformu īstenošanu. Iestāšanās sarunas palīdz arī noteikt problēmas un formulēt prioritātes.

Dāmas un kungi!

Eiropas nākotnei ir nepieciešams Baltijas jūras reģiona attīstības potenciāls. Padziļinoties globālajiem politiskajiem un ekonomiskajiem integrācijas procesiem, ievērojami pieaug reģionālās sadarbības nozīme. Baltijas jūras reģions ir viens no visdinamiskākajiem Eiropas reģioniem, tam ir lielas iespējas kļūt par vienu no Eiropas ekonomiski un politiski stiprākajiem reģioniem. Līdz ar Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos šī reģiona stratēģiskā nozīme tikai turpina pieaugt.

Galvenais reģionālās sadarbības mērķis ir nodrošināt reģiona stabilitāti, drošību un attīstību, jo stabilitāte Baltijas jūras reģionā ir priekšnosacījums vispārējai stabilitātei Eiropā. Globalizācijas laikmetā atsevišķas valsts pastāvēšanu var nodrošināt, vienīgi sadarbojoties ar citām valstīm.

Arvien nozīmīgāka kļūst Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība. Reģionālā sadarbība vienmēr bijusi viens no Latvijas ārpolitikas galvenajiem aspektiem, un mēs patiesi atbalstām astoņu Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības un integrācijas modeli. Reģionālā attīstība ir jāskata kā viens no ķēdes posmiem plašākā Eiropas integrācijas procesa kontekstā. Nākotnes Eiropas Savienība sastāvēs no vairākiem reģioniem, no kuriem viens, bez šaubām, būs Baltijas jūras reģions.

Dažādas reģionālās sadarbības iniciatīvas papildina sadarbību plašākā starptautiskā ietvarā. ES un NATO paplašināšanās līdztekus Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībai ir savstarpēji papildinoši procesi, kas kalpos ilgstošas labklājības, stabilitātes un attīstības nodrošināšanai Eiropā.

Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību var raksturot kā veiksmīgas un daudzveidīgas sadarbības piemēru. Astoņu valstu sadarbība patiešām ir izcils sadarbības piemērs starp pašreizējām un nākamajām ES dalībvalstīm.

Ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija un pārējās Baltijas valstis no Ziemeļvalstīm saņēmušas gan politisku, gan praktisku atbalstu, kas liecina, ka perspektīvā domājam par līdzsvarotas attīstības reģiona izveidi.

Ziemeļvalstis vienmēr bijušas aktīvas Baltijas valstu politiskās advokātes ceļā uz ES. Somijas ES prezidentūra uzaicināja Latviju un Lietuvu sākt iestāšanās sarunas. Zviedrijas ES prezidentūra patlaban dara visu iespējamo iestāšanās sarunu tempa uzturēšanā.

Papildus politiskajam atbalstam Ziemeļvalstis sniegušas plašu praktisku palīdzību Baltijas valstīm ceļā uz ES. Vide, tieslietas un iekšlietas, informācijas tehnoloģijas ir tikai dažas no jomām, kur Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība ES paplašināšanās kontekstā būtu uzskatāma par īpaši izcilu un efektīvu.

Pašreiz ES paplašināšanās kontekstā notiekošā Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība būtu noteikti turpināma pēc paplašināšanās pabeigšanas. Šādam sadarbības formātam būs svarīga nozīme paplašinātajā Eiropas Savienībā, jo Eiropas Savienību nākotnē veidos daudzas mazas un vidēji lielas dalībvalstis. Tādējādi, darbojoties kopā kā vienotam reģionam, šīm valstīm ir iespēja nostiprināt savas pozīcijas paplašinātajā Eiropas Savienībā.

Latvija cer, ka Ziemeļvalstis būs aktīvas aizstāves ātram, bet tajā pašā laikā kvalitatīvam iestāšanās sarunu procesam. Īpaši svarīga būs Dānijas ES prezidentūra 2002. gada otrajā pusē.

Dāmas un kungi!

Esmu gandarīts, ka parlamentārās sadarbības kontakti vēršas plašumā, jo tādējādi mums ir lieliska iespēja apmainīties ar savstarpējo pieredzi visdažādākajās jomās: parlamentārās kultūras tradīcijās, sabiedrības demokratizācijas attīstīšanā. Tā ir iespēja nodibināt ciešus starppartiju kontaktus un, protams, arī regulāri satikties un pārrunāt starptautiskās aktualitātes.

Man pašam ir ilggadēja pieredze parlamentārajā darbā, tāpēc jūtos īpaši pagodināts uzstāties šai man tik tuvajai auditorijai. Diskusijām paredzētajā laikā labprāt atbildēšu uz jūs interesējošiem jautājumiem.

 

Lietuvas Republikas ārlietu ministra vietnieks Ēvalds Ignatavičs:

Foto: Arnis Blumbergs, "

Runa Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3. kopīgajā sēdē Rīgā 2001. gada 31. maijā

Priekšsēdētāja kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Vispirms atļaujiet man pateikties jums par doto iespēju izteikt mūsu attieksmi pret Eiropas Savienības (ES) paplašināšanu.

Baltijas un Ziemeļvalstu forums notiek ļoti īpašā laikā, kad Eiropas Savienība un kandidātvalstis iesāk sarunu procesa posmu, kad tiek apspriesti daudz sarežģītāki un ļoti jutīgi jautājumi, kas izraisa lielāku sabiedrības reakciju nekā agrāk. Šie jautājumi ietver lauksaimniecības politiku, reģionālo politiku un strukturālos fondus, kā arī personu brīvo pārvietošanos. Citiem vārdiem, mēs jūtam, ka diskusijas kļūst karstākas.

No vienas puses, mēs pilnībā saprotam, ka iestāšanās sarunu jautājumi vispirms jāatrisina pašās kandidātvalstīs, kam jāpieņem lēmums par savu nostāju. Un tikai tad tām jāsēžas pie sarunu galda ar Eiropas Savienību. No otras puses, runājot par uzņemšanas sarunām, vienlīdz svarīgi ir tas, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm jāatrod kopīgs viedoklis par reformām, kas ir saistītas ar Eiropas Savienības paplašināšanu.

Lauksaimniecības politika ir starp tām jomām, par kuru mēs sagaidām kopīgu viedokli no Eiropas Savienības. Maija beigās Viļņā notika kandidātvalstu lauksaimniecības ministru sanāksme, kurā raisījās diskusijas ar Eiropas Savienības komisāru Franci Fišleru, kuru rezultātā kļuva skaidrs, ka vēl daudz jādara, lai novērstu būtiskas atšķirības starp to, ko sagaida un ar ko rēķinās nākamās un pašreizējās ES dalībvalstis.

Vēl viena joma, par kuru ļoti tiek gaidīts vienots Eiropas Savienības viedoklis, ir personu brīva pārvietošanās. Jautājums par personu brīvu pārvietošanos ir tipisks gadījums, kad Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir līdzīgas intereses, problēmas un iespējas. Mūsu valstis nav lielas, tajās ir mazs iedzīvotāju skaits, tām nav sauszemes robežu ar pašreizējām ES dalībvalstīm, un migrācija pamatā ir zema. Tātad, kad Lietuva, Latvija un Igaunija kļūs par ES dalībvalstīm, darbaspēka kustība no mūsu valstīm būs ārkārtīgi maza un neatstās lielu iespaidu uz Eiropas Savienību kopumā.

Tāpēc rodas jautājums, kāpēc šajā jomā, tāpat kā daudzās citās, Eiropas Savienība nevarētu vienoties par nostāju, kuras pamatā ir individuālisma princips, kas tiek attiecināts uz kandidātvalstīm citās sarunu jomās.

Es gribētu izmantot to, ka šī ir Baltijas valstu un Ziemeļvalstu kopīga diskusija, un mudināt Ziemeļvalstis, kas ietilpst Eiropas Savienībā, apspriest iespējas noslēgt divpusējus līgumus par personu brīvu pārvietošanos. Turklāt šo jautājumu varētu izskatīt arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ministru kopīgajā apspriedē par sociālo nodrošināšanu un nodarbinātību.

Lietuva, Latvija un Igaunija vēlas iestāties Eiropas Savienībā pirmajā paplašināšanās vilnī, tas ir, agrāk, nevis vēlāk. To jau pagājušā gada decembrī Rīgā apstiprināja Baltijas valstu prezidenti, kas izteica kopīgu viedokli un cerību, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņi piedalīsies nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 2004. gadā. Un vismaz līdz šim mums nav bijis iemesla apšaubīt, ka tieši tā arī notiks.

Mēs visi zinām, ka Eiropas Padomes sammitam Gēteborgā būs nozīmīga loma ES paplašināšanā, tomēr skaidrāks viedoklis, visticamāk, tiks izteikts novembrī — decembrī, kad Eiropas Komisija sniegs Progresa ziņojumu, kas kalpos par pamatu, lai ES dalībvalstu vadītāji varētu gūt vēl vienu un pat, iespējams, precīzāku ieskatu par paplašināšanu.

Vispārīgi runājot, Lietuvas sarunas ar Eiropas Savienību varētu nosaukt par sekmīgām. Augstāk vērtējot kvalitatīvo, nevis ātru sarunu tempu, mēs līdz šim esam sākotnēji vienojušies par 15 sarunu sadaļām. Un saskaņā ar to pozīciju skaitu, kurās sarunas ir pabeigtas, mēs minam uz papēžiem tām valstīm, kas sarunas par uzņemšanu ES iesāka divus gadus agrāk nekā mēs. Citiem vārdiem, Zviedrijas prezidentūras laikā kļuva skaidrs, ka panākšanas princips ir kļuvis par realitāti.

Tas, ka Lietuva jau ir vienojusies par tām sarunu sadaļām, kas nosaka ES pamatbrīvības, tādas kā preču un kapitāla brīva kustība, ir ļoti nozīmīgs sasniegums. Tikpat nozīmīgs sasniegums ir panāktais progress sarunās par vides aizsardzības sadaļu. Tas pierāda, ka jaunā Lietuvas valdība iestāšanos Eiropas Savienībā uzskata par galveno prioritāti.

Mēs priecājamies par līdzšinējo sekmīgo sarunu gaitu un saprotam, ka jau drīz būs jārunā par vissarežģītākajiem jautājumiem. Tāpēc mums jāpatur prātā, ka sabiedrība, tas ir, politiskās partijas, interešu grupas, jaunatnes organizācijas un masu mediji ir jāuzskata par pastāvīgiem partneriem. Vēl viens aspekts, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības paplašināšanu, kā arī ar Baltijas jūras reģiona interesēm, ir jautājums par Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Lietuva piešķir lielu nozīmi tam faktam, ka pagājušajā gadā deklarētajā Paplašināšanas stratēģijā ir norādīts, ka jautājums par Kaļiņingradas apgabalu attiecas uz jautājumiem, ko ietekmēs ES paplašināšana.

Mēs bijām liecinieki tam, kādu nozīmi šis jautājums ieguva Zviedrijas prezidentūras pusgada laikā: Eiropas Komisijas janvārī sniegtajā paziņojumā bija izteikti priekšlikumi, kā Krievija un ES varētu sadarboties, lai atrisinātu galvenās problēmas, kas saistītas ar Kaļiņingradas apgabalu. Turklāt šajā dokumentā ir atspoguļoti soļi, ko Lietuva ir spērusi, lai uzturētu attiecības ar Kaļiņingradas apgabalu un sekmētu tā attīstību.

Pēc Eiropas Komisijas sniegtā paziņojuma sākās diskusijas Eiropas Savienībā un starp Eiropas Savienību un Krieviju. Es vadīju delegāciju, kas piedalījās ES dalībvalstu, Eiropas Komisijas un partnervalstu apspriedē par Ziemeļu dimensijas jautājumiem, kas notika 9. aprīlī Luksemburgā. Šajā apspriedē izdarītajos secinājumos tika uzsvērts, ka ir panākts progress, kas attiecas uz Ziemeļu dimensijas rīcības plāna vairākām daļām, ieskaitot Kaļiņingradas apgabala jautājumus. Tika arī panākta vienošanās, ka sekos turpmākas aktivitātes šajos pašos virzienos. Tas dod lieliskas iespējas reģionālās sadarbības attīstībai un kopīgai jautājumu risināšanai šajā apgabalā.

Ir vēl viens aspekts, kas interesē Baltijas valstis un citas kandidātvalstis, tāpat kā Eiropas Savienības dalībvalstis, — diskusija par Eiropas Savienības nākotni.

Es domāju, ka Eiropas Savienības paplašināšana, kā arī diskusijas par ES reformām ir tieši saistītas ar to, kādu vietu mums piedāvās Eiropā, kā arī ar Eiropas Savienības attīstības modeli, kas vislabāk atbilst mūsu interesēm.

Ir pašsaprotami un tikai dabiski, ka Lietuvas sabiedrība, kā arī citas valstis izrāda arvien lielāku interesi par sarunām uzņemšanai ES un ES dalības izmaksām. Es domāju, ka mūsu sabiedrība novērtē iestāšanos Eiropas Savienībā, pamatojoties uz to jautājumu ļoti konkrētiem risinājumiem, kas ir saistīti ar mūsu dalību ES nākotnē, tādiem kā, piemēram, nodokļu politika, darbaspēka kustība un lauksaimniecība. Kad cilvēki apzinās, kādas reformas veic Eiropas Savienība un kādi lēmumi tiek pieņemti, viņi attiecīgi sāk skaidrāk saprast, kāda būs viņu nākotne Eiropas Savienībā.

Šo iemeslu dēļ mēs uzskatām, ka ir svarīgi daudz aktīvāk iesaistīties diskusijā Eiropas līmenī par nozīmīgām Eiropas Savienības reformām nākotnē.

Šāda veida diskusija jau ir iesākta — sekojot Lietuvas ārlietu ministra Antanasa Valioņa iniciatīvai, ir organizētas tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem, kā arī ar augstskolu mācību spēkiem. Turklāt šajā diskusijā ļoti svarīga loma bija parlamentam, nevalstiskajām organizācijām, kā arī masu medijiem.

Es ceru, ka jūs man piekritīsit, ka ir ļoti svarīgi saņemt no sabiedrības atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar suverenitāti un konstitucionālo attīstību.

Ņemot to visu vērā, būtu lietderīgi apsvērt domu par iespēju rast kopīgu Baltijas valstu, Ziemeļvalstu, visu šo valstu vai, iespējams, visa Baltijas jūras reģiona viedokli diskusijā par Eiropas Savienības nākotni.

"LV" (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums

no angļu valodas

Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis:

Runa Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3. kopīgajā sēdē Rīgā 2001. gada 31. maijā

Godājamie sēdes dalībnieki! Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks jūs uzrunāt Baltijas asamblejas un Ziemeļvalstu padomes 3. kopīgā sēdē un divkāršs prieks sveicināt jūs Rīgā, kas turpina uzkrāt pieredzi plaša mēroga pasākumu rīkošanā kā Baltijas jūras reģiona nozīmīga ekonomikas un kultūras metropole.

Latvijas piederība politiski un ekonomiski aktīvam reģionam, ko veido viens no lielākajiem globālajiem rūpniecības un tirdzniecības centriem — Rietumeiropa — līdz ar Skandināvijas, Austrumeiropas un Baltijas subreģioniem, dod gan stimulus, gan arī uzliek papildu pienākumus, lai mūsu valsts būtu līdzvērtīga citām šī reģiona valstīm.

Latvijai kā mazai valstij ar atvērtu ekonomiku un ierobežotiem resursiem ir īpaši nozīmīgi integrēties reģionālajā saimnieciskajā darbībā, nepārtraukti paaugstinot sabiedrības zināšanu līmeni, sakārtojot un nepārtraukti uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un attīstot modernu infrastruktūru, pārstrukturējot ražošanu un akcentējot zināšanu ietilpīgās nozares un inovācijas.

2000. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 6,6%, kas liecina, ka Latvijā pozitīvie pieauguma tempi turpinās un Latvija ir viena no valstīm, kura pašreiz visstraujāk attīstās Viduseiropas un Austrumeiropas reģionā. Inflācija Latvijā saglabājas stabili zema, 2000. gadā — 1,8%. Prognozējam, ka 2001. gadā IKP pieaugums Latvijā varētu sasniegt 7%. Augstais investīciju līmenis, iespējas saņemt būtisku atbalstu no ES pirmsstrukturālajiem fondiem, uzņēmējdarbības vides uzlabošanās vieš cerības, ka Latvijai ir reāla iespēja noturēt augstus ekonomiskā pieauguma tempus arī nākotnē. Uzskatu, ka, balstoties uz augsti kvalificētiem speciālistiem zināšanu ietilpīgās un augsto tehnoloģiju nozarēs — programminženierijā, aparātbūvniecībā, farmakoloģijā, biotehnoloģijā — un ieguldot lielākus līdzekļus šo nozaru speciālistu sagatavošanā, mēs daudz agrāk pietuvosimies attīstīto valstu līmenim. Aktīva iesaistīšanās starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās, reģionālajā sadarbībā, iespējams, ir vienīgais līdzeklis, kā Latvija nākamajās desmitgadēs varētu panākt ekonomiski attīstītākās valstis.

Mūsu priekšrocību un iespēju aktīvai izmantošanai un riska faktoru mazināšanai ir izstrādāts integrēts Latvijas ekonomiskās, politiskās un sociālās attīstības modelis turpmākajiem 20 — 30 gadiem ar mērķi sasniegt attīstīto valstu dzīves standartiem atbilstošu labklājības līmeni. Šis modelis nodrošina pāreju no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku. Esmu pārliecināts, ka šādu virzību īstenot mums palīdzēs reģionālā un subreģionālā sadarbība.

Baltijas jūras reģions kopumā pašlaik ir viens no visdinamiskākajiem rajoniem pasaulē informācijas sabiedrības veidošanas ziņā, tāpēc sadarbība šajā jomā būtu īpaši veicināma. Gan Skandināvijas valstis, gan Baltijas valstis, gan Sanktpēterburgas apgabals ir priekšgalā sev līdzīgu vidū. Latvijā, sevišķi pēdējos divos gados, pieņemti būtiski dokumenti informācijas tehnoloģiju attīstības veicināšanai, kā arī notikuši un ir paredzēti vairāki ar informācijas tehnoloģijām saistīti pasākumi. Tas liecina par strauji augošu interesi sadarboties un noturīgu aktivitāti kopumā reģionā.

Pagājušā gada nogalē Latvijas valdība ir pieņēmusi sociāli ekonomiskās programmmas "e–Latvija" konceptuālās pamatnostādnes. Programmas galvenais uzdevums ir informētas un gudras Latvijas sabiedrības veidošana Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai. Programma tiks īstenota vienlaikus ar brīvā telekomunikāciju tirgus veidošanos.

Atzīmēšu arī Baltijas Ministru padomes Informācijas tehnoloģiju komitejas rīkoto starptautisko informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju forumu "Baltic IT&T" — "e–Baltics: konkurētspējīgs reģions Eiropā" šā gada aprīlī Rīgā. Foruma laikā Latvija izteica politisku iniciatīvu sadarboties informācijas sabiedrības veidošanā Baltijas jūras reģionā. Latvijas politiskā iniciatīva ietver Latvijas valdības apņemšanos iesaistīties reģionālajos projektos, kas sekmētu likumdošanas aktu un regulējošo mehānismu harmonizāciju reģiona valstu starpā.

Viens no šādiem projektiem ir Baltijas jūras reģiona e–biznesa forums, kurš septembrī notiks Rīgā un kura laikā plānots pieņemt Ziemeļu e-dimensijas rīcības plānu un parakstīt deklarāciju informācijas sabiedrības veidošanai. Foruma moto ir "Ceļā uz saskaņotu e-biznesa vidi Baltijas jūras reģionā".

Latvija atbalsta sadarbību Ziemeļu e-dimensijas ietvaros, īpaši veidojot "jauno ekonomiku" un izvirzot to kā politisko prioritāti reģiona valstu starpā.

E-dimensijas prioritātes, kuras Latvija atzīst par prioritārām integrācijai Eiropas Savienībā un lai veicinātu sadarbību ar Ziemeļvalstīm, ir:

— platjoslu datu apmaiņas kabeļi (Nordnet);

— IT drošības paaugstināšana: e–biznesā, e–pastam, e–dokumentiem;

— e-prasmju attīstība vidusskolās un augstskolā;

— e-business — go digital pay (MVU mājaslapa);

— e– pārvaldes ieviešana.

Jāatzīst, ka Ziemeļu dimensija kopumā ir nozīmīgs Eiropas Savienības politiku un programmu koordinācijas instruments. Tas attiecas gan uz ES dalībvalstīm, gan uz kandidātvalstīm, gan uz tām valstīm, kuras nav kandidātvalstu starpā. Koordinācija notiek ekonomiskās aktivitātes veicināšanā, enerģētikas sektorā, tālākā transporta infrastruktūras attīstības jomā, jau minētās informācijas sabiedrības veidošanā un citās sfērās.

Gribētos izteikt cerību, ka Ziemeļu e-dimensijas rīcības plāns sekmēs vienotas ilglaicīgas politikas izstrādi visam Baltijas jūras reģionam, ietverot esošās iniciatīvas un nodrošinot to ciešu koordināciju.

Kā ļoti nozīmīgu pasākumu gan Latvijas, gan Baltijas un Ziemeļvalstu ekonomiskajā dzīvē gribētu atzīmēt tikko Rīgā sekmīgi noslēgušos biznesa forumu "Baltijas jūras partneriāts 2001" , kura pamatā bija Eiropas Komisijas iedibinātais eiropartneriāta modelis.

Baltijas jūras partneriāta mērķis bija atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu sadarbību, sekmēt uzņēmējdarbību un tirdzniecību visā Baltijas jūras valstu reģionā. Baltijas jūras partneriātā ar atsevišķiem stendiem piedalījās 168 Latvijas, 53 Igaunijas un 83 Lietuvas firmas, kā arī 620 ārvalstu uzņēmēji no 27 Eiropas valstīm. Šajā forumā tika pārstāvēti kokapstrādes, celtniecības, pārtikas ražošanas, tūrisma, elektronikas, telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju sektori, kā arī vairākas citas rūpniecības un pakalpojumu nozares.

Ar gandarījumu jāatzīmē, ka Baltijas jūras partneriāts izvērtās par unikālu reģionālo biznesa forumu maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo divu dienu laikā notika vairāk nekā desmit tūkstoši iepriekš plānotu lietišķo tikšanos starp viesu kompānijām un vietējiem uzņēmumiem. Šāda pasākuma forma ir teicams instruments jaunu biznesa kontaktu veidošanā un reāls pamats sadarbībai nākotnē.

Izmantojot iespēju, es gribētu pateicības vārdus izteikt Baltijas jūras partneriāta organizatoriem, finansētājiem un atbalstītājiem un aicināt šo pozitīvo pieredzi izmantot kā iedvesmas avotu jauniem pasākumiem.

Kā aktuālus es gribētu minēt šobrīd realizācijas procesā esošos divus interneta projektus — "SME Website Baltic Sea States", kura mērķis ir radīt portālu internetā, kas varētu nodrošināt Baltijas jūras valstu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem pieeju oficiālai, kvalitatīvai un praktiskai informācijai par citām valstīm reģionā, un "Investment Oportunities in Baltic Sea Region", kura mērķis nodrošināt visa Baltijas jūras reģiona biznesa iespēju mārketingu, dodot to salīdzinājumā ar citām valstīm un reģioniem.

Esmu pārliecināts, ka interneta projekti, arvien pieaugot tehnoloģiju izmantojumam atvieglos kontaktus un ekonomisko sadarbību.

Kaut arī ekonomiskas sadarbības līmenis gan Baltijas valstu starpā, gan arī starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm pieaug, tomēr esmu pārliecināts, ka mūsu saimniecisko attiecību attīstības iespējas ir ievērojami lielākas.

Latvija ir ieinteresēta integrācijas padziļināšanā Baltijas valstu starpā, kā arī noslēgto līgumu darbības saglabāšanā līdz ar iekļaušanos Eiropas Savienībā. Baltijas valstu aktīva ekonomiskā sadarbība sekmē iestāšanos Eiropas Savienībā. Spilgts piemērs Baltijas valstu konkurences palielināšanai ir trīspusējais brīvās tirdzniecības līgums. Šo līgumu varētu tēlaini raksturot kā pirmos Baltijas valstu centienus uz savstarpējo vienoto tirgu. Šī Baltijas valstu savstarpējā integrācija, kā arī katras atsevišķas valsts integrācija ES ļauj vienlaikus nodrošināt gan lielāku integrāciju pasaules tautsaimniecībā, gan drošas ekonomiskās politikas īstenošanu.

Kā svarīgākie no šobrīd risināmajiem uzdevumiem būtu jāmin šādi.

Ir jāaktualizē sadarbība informācijas apmaiņā par likumdošanas aktiem, kuri saistīti ar līguma par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā.

Ir jāturpina darbs pie robežšķērsošanas procedūru uzlabošanas starp Baltijas valstīm.

Ir jākoordinē Baltijas valstu akcīzes nodokļa politika, lai tā atbilstu Eiropas Savienības politikai šajā jomā.

Šo jautājumu risināšanā svarīga nozīme ir Baltijas Ministru padomes ietvaros izveidotajām komitejām. Ceru, ka darbs šajās komitejās būs sekmīgs.

Centieni kļūt par ES dalībvalsti ir veicinājuši Latvijas, gan arī, pēc manām domām, pārējo Baltijas un Ziemeļvalstu progresu ceļā uz iekļaušanos pasaules tautsaimniecībā, kā arī veicina katras valsts ekonomisko politiku, kas ir orientēta uz ilgtermiņa stabilitāti.

Nobeigumā gribu vēlreiz atzīmēt — esmu pārliecināts, ka pastāv iespēja atrast vēl jaunus ceļus, kā attīstīt mūsu sadarbību uz savstarpēji izdevīgiem pamatiem. Gribu izteikt cerību, ka mūsu valstu sadarbība būs aktīva un savstarpēji izdevīga arī turpmāk un šodienas tikšanās iezīmēs jaunus ceļus, kā aktivizēt tālāko sadarbību starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.

 

Preses konferencē

Foto: Arnis Blumbergs, "LV" Preses konferencē: Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Ēvalds Ignatavičs un Igaunijas Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības sarunu grupas vadītājs Alars Streimans

Pēc Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3. kopējās sēdes pirmās daļas un debatēm par Baltijas valstu virzību uz Eiropas Savienību tika rīkota preses konference. Tajā piedalījās Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Lietuvas Republikas ārlietu ministra vietnieks Ēvalds Ignatavičs un Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības sarunu grupas vadītājs Alars Streimans.

Preses konferencē Indulis Bērziņš teica:

— Baltijas valstu sadarbība tiek sekmēta divos institucionālos līmeņos. Tā ir Baltijas Ministru padome un Baltijas asambleja. Latvijas prezidentūra Baltijas Ministru padomē sākās 2000.gada 1.jūlijā un beigsies 2001.gada 30.jūnijā. Mūsu prioritātes ir, pirmkārt, politiskie kontakti, Baltijas valstu sadarbība ceļā uz NATO un ES, otrkārt, uzņēmējdarbības vides uzlabošana un, treškārt, cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšana. Šodienas tikšanās man liekas ļoti svarīga un būtiska, jo visas trīs Baltijas valstis un arī Ziemeļvalstis ir izteiktas parlamentārās demokrātijas. Parlamentiem šinīs valstīs — Latvijā un pārējās — ir ļoti liela un noteikta loma, tajā skaitā ārpolitisko prioritāšu realizācijā. Baltijas valstīm ārpolitiskās prioritātes pilnībā sakrīt, es gribētu teikt, gan laikā, gan telpā. Protams, viss būs atkarīgs no individuālās gatavības, bet reāli mēs gribam pabeigt sarunas līdz 2002. gadam un pēc tam iestāties ES. Mēs ceram, ka nākamā Prāgas tikšanās nesīs mums labu vēsti par NATO paplašināšanos, tas ir, visas trīs Baltijas valstis tiks uzaicinātas kļūt par NATO dalībvalstīm. No šī viedokļa šī tikšanās ir ļoti nozīmīga, un deputāti no dažādām valstīm, tiekoties un diskutējot par šiem jautājumiem, daudz labāk ne tikai izprot viens otru, bet spēj dot zināmu kopējo politiku. Arī pēc ES paplašināšanās, arī pēc Baltijas valstu iekļaušanās NATO reģioniem būs ļoti liela nozīme, sevišķi jau ES kontekstā, un šādu vienu reģionu ap Baltijas jūru redzu skaidri. Šinī reģionā ir piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis, kuras šobrīd mēs lepni saucam par astoņām valstīm jeb astoņu valstu sadarbību. Un šajā gadījumā tas ir ļoti būtiski un liecina par kvalitatīvām izmaiņām mūsu sabiedrībā.

Lietuvas Republikas ārlietu ministra vietnieks Ēvalds Ignatavičs teica:

— Es piekrītu Latvijas Republikas ārlietu ministra teiktajam, un man arī ir pozitīvas izjūtas par tikšanos. Man ir sajūta, ka visi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu pārstāvji runā vienotā valodā, un sajūta, ka esam viena ģimene. Es ceru, ka šī tikšanās būs nozīmīgs solis, noslīpējot sarunas par ES paplašināšanos. Mēs galvenokārt runājām par ES paplašināšanos un par ES nākotni. Mūsu valstis turpinās sadarbību pirmsiestāšanās procesos, jo, neraugoties uz straujo integrācijas gaitu, mēs esam vēl tikai pusceļā uz ES.

Lietuva līdz šim ir slēgusi 15 iestāšanās sarunu sadaļas, bet vēl priekšā ir smagas diskusijas par smagākajiem un problemātiskākajiem jautājumiem, kā brīva darbaspēka kustība, strukturālo fondu turpmākais sadalījums un ES lauksaimniecības politikas attīstība nākotnē. Šie ir svarīgākie jautājumi, kuri interesē Lietuvas sabiedrību.

Pārrunājot jautājumus par ES paplašināšanos, galvenokārt tika runāts par iestāšanās sarunām, sabiedrības informētību, kā arī par attiecībām ar trešajām valstīm, piemēram, Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Īpaši tika izdalīts jautājums par Kaļiņingradas apgabala turpmāko likteni. Mūsu pārliecība ir, ka Krievija un īpaši tuvējās pierobežas reģioni neapšaubāmi būs lieli ieguvēji no Baltijas valstu dalības ES. Līdzīgi jau pašlaik Polijas rietumu reģioni gūst labumu no Vācijas tuvuma un Krievijas ziemeļrietumu reģioni ir ieguvēji no ES dalībvalsts Somijas tuvuma. Un līdzīgi arī Kaļiņingradas reģions būs tikai ieguvējs no atrašanās divu ES dalībvalstu Polijas un Lietuvas ielenkumā. Lietuva apzinās savu nozīmīgo partnera lomu nākotnē ES un Krievijas attiecību veidošanā.

Vēl šodien tika runāts par ES un NATO paplašināšanās procesu savietojamību. Mūsu pārliecība ir, ka mums ir nepieciešama dalība abās šajās organizācijās. ES un NATO ir kā vienas zelta monētas divas puses. ES paplašināšanās nozīmē mūsu labklājības celšanu, bet NATO šīs labklājības aizsardzību. Bet, atbildot tiem, kas runā par militāro neitralitāti, es gribētu teikt, ka tas ir visai neapdomīgs redzējums un NATO ir vienīgā realitāte Baltijas valstu drošībai.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas ES sarunu grupas vadītājs Alars Streimans :

— Lai man nebūtu jāatkārto savu kolēģu teiktais, es vēlos pievienoties visam iepriekš teiktajam par mūsu valstu veiksmīgo sadarbību. Un papildinot es varu teikt tikai to, ka šodienas lieliskā tikšanās un daudzie pārrunātie jautājumi par mūsu valstu sadarbību pierāda, ka šī sadarbība tiešām ir auglīga un veiksmīgi attīstās.

—

Ja Ziemeļvalstu sadarbība un reģionālā sadarbība kopumā paplašinātā ES ir tik svarīga, tad kādēļ šobrīd Ziemeļu padome tomēr atsakās mūs uzņemt oficiāli?

I.Bērziņš

: — Pirmkārt, šis ir jautājums Ziemeļu padomes pārstāvjiem, jo, ja lēmums būtu jāpieņem mums, mēs droši vien uzņemtu. Ārlietu ministri ir vienojušies, ka mēs šīs Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgās tikšanās saucam par astoņnieka tikšanos, un tā jau ir ļoti cieša sadarbība mūsu valstu starpā. Bet, kas attiecas uz uzņemšanu, tad katrai organizācijai ir tiesības izvēlēties savus biedrus, uzņemot jaunus dalībniekus. Droši vien šobrīd pastāv vēl nozīmīgi argumenti, kas neļauj spert šo, manā uztverē, ļoti pozitīvo un pareizo soli.

Ē.Ignatavičs

: —Baltijas valstīm vēl joprojām ir ļoti daudz jautājumu, kuri tām jārisina tikai trijatā, un Ziemeļvalstīm, kuru sadarbība ir jau daudz, daudz senāka, neapšaubāmi ir vēl vairāk savstarpēji risināmu jautājumu. Ir diezgan skaidrs, ka katrs sadarbības jautājums nevar tikt diskutēts starp visām astoņām valstīm, tādēļ pašreizējās sadarbības modelis "pieci plus trīs" ir uzskatāms par vispieņemamāko.

— Ņemot vērā pašreiz ES notiekošās diskusijas, ko jūs sagaidāt no gaidāmās ES valstu vadītāju tikšanās Gēteborgā?

I.Bērziņš

: — Svarīgākais, kas Latvijai un laikam arī Lietuvai sagaidāms no Gēteborgas tikšanās, ir, lai Zviedrijas prezidentūras laikā tiktu atvērtas visas sarunu sadaļas. Tas nav tikai tehnisks jautājums, tas liecina par to, ka ES valstis pozitīvi vērtē mūsu gatavību šajās sarunu sadaļās un runā ar mums kā ar līdzīgiem. Tas būtu labs priekšnoteikums, lai mēs sasniegtu attiecīgos rezultātus un 2002. gada beigās pabeigtu sarunas. Tas mums kā kandidātvalstij ir pats svarīgākais. Uz Gēteborgas tikšanos es raugos ļoti cerīgi, jo Zviedrijas prezidentūra kopumā ir ļoti enerģiska. Zviedrija stādīja sev reālistiskus mērķus un šos mērķus kopumā arī sasniedz.

A. Streimans: —

Gēteborgas tikšanās laikā ES dalībvalstīm būtu jādod zināms vērtējums par kandidātvalstu sasniegto progresu, nosakot turpmāko sarunu gaitu. Igaunija katrā ziņā ļoti uzmanīgi raudzīsies uz to, kāds būs novērtējums un kāds varētu izskatīties sarunu noslēgums. Mēs varam saskatīt vairākas nopietnas problēmas turpmākajā sarunu procesa attīstībā, tādos jautājumos kā lauksaimniecība, brīva darbaspēka kustība un finansu nosacījumi. Igaunijas gadījumā mums ir atlikuši tikai paši grūtākie jautājumi sarunās, tādēļ mēs ceram, ka dalībvalstis pēc iespējas drīzāk būs gatavas sniegt kopējo pozīciju šajos problemātiskajos jautājumos, jo jau līdz šim mēs redzējām, cik grūti ir panākt kompromisu atsevišķos sarežģītos jautājumos. Tādēļ mēs ceram, ka ES dalībvalstis Gēteborgā augstākajā politiskajā līmenī apliecinās, ka iepriekš noteiktais laika grafiks sarunām tiks respektēts.

Kristīne Valdniece, Artis Nīgals, "LV" nozaru redaktori