Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 26.jūnijā

EM: Par Latvijas ekspozīciju “World Expo 2015” izstādē

Ministru kabineta sēdē 26.jūnijā tika atbalstīta Ekonomikas ministrijas iniciatīva nākamajā “World Expo” izstādē Latvijas ekspozīciju veltīt mākslīgās ekosistēmas pilnveidošanai, izstādes apmeklētāju uzmanības piesaistīšanai izmantojot medus un biškopības piemēru. Latvijas ekspozīcijas izvēlētās tēmas moto ir “Dzīvības drava” (jeb “Apiary of life”). Kā ekosistēmas paraugs ir izvēlēta bišu drava, jo trīs no tās sastāvdaļām ir būtiskas cilvēces sekmīgai tālākai pastāvēšanai: bites, ūdens un cilvēks. Idejas “Dzīvības drava” autors ir režisors Uģis Brikmanis.

Starptautiskā izstāde “World Expo 2015” notiks 2015.gadā no 1.maija līdz 31.oktobrim Itālijas pilsētā Milānā. Šā gada sākumā Ekonomikas ministrija organizēja radošo nozaru profesionāļu diskusiju ar mērķi apzināt un izvēlēties piemērotāko tēmu Latvijas ekspozīcijai. Režisora Uģa Brikmaņa priekšlikums Latvijas ekspozīciju veltīt medus un biškopības tēmai gan diskusijas gaitā, gan arī vēlāk konsultācijās ar radošās industrijas ekspertiem un Latvijas Pārtikas nozares padomes pārstāvjiem tika atzīts par veiksmīgu un piemērotu Latvijas tēla popularizēšanai.

Ministrija uzskata, ka izvēlētais moto “Dzīvības drava” ir plašs un ietilpīgs, kas sniegs iespēju plaši prezentēt Latvijas zinātnieku un ražotāju sasniegumus un jaunās tehnoloģijas. Saskaņā ar minētajiem aprēķiniem, kopējās provizoriskās projekta izmaksas ir 4 023 600 latu, t.sk. investīcijas 1 928 600 LVL un ekspluatācijas izmaksas 2 095 000 LVL. Plānotais izmaksu sadalījums pa gadiem: 2013.gads – 5% – tehniskā projekta izstrādei un saskaņošanai Milānā, mārketingam, komunikācijai; 2014.gads – 45% – paviljona celtniecībai, mārketingam, komunikācijai; 2015.gads – 50% – paviljona ekspozīcijas iekārtošanai, ekspluatācijai, nojaukšanai.

Plānojot Latvijas dalību “World Expo” izstādē Milānā, jāņem vērā fakts, ka 2015.gada pirmajā pusē – no 1.janvāra līdz 30.jūnijam – Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, un šis statuss uzliek mums par pienākumu izstādē piedalīties ar individuālu un labi pamanāmu paviljonu.

Sākotnējā koncepcija ir nepieciešama, lai uzsāktu sarunas ar “Expo” organizatoriem par paviljona celtniecībai nepieciešamā zemes gabala izmēriem un novietojumu, lai pēc tam noslēgtu Latvijas dalības līgumu. Tā ir pietiekoši atvērta, lai neierobežotu radošās izpausmes turpmākajos konkursos un diskusijās.

Ekonomikas ministrija uzsver, ka šobrīd Latvijas dalības sagatavošanā ir sperts tikai pirmais solis – ir ideja par pamata konceptu, un lielākais darbs vēl priekšā – kā šo ideju piepildīt ar saturu un formu, kā caur “Dzīvības dravas” konceptu pasaulei interesantā, unikālā un saistošā veidā pasniegt Latviju un pārtikas nozari kā nozīmīgu mūsu ekonomikas sastāvdaļu.

Pēc koncepcijas apstiprināšanas Ministru kabinetā un dalības līguma noslēgšanas (aptuveni šā gada novembrī/decembrī) tiks izsludināts arhitektūras ideju konkurss, pēc tam arī arhitektūras skiču konkurss. Tāpat tiks rosināta arī diskusija par ekspozīcijas saturu, lai optimālā veidā prezentētu Latviju izstādē.

Izstādes “World Expo 2015” pamattēma ir “Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei”. Izstādes rīkotāji aicina fokusēties uz pārtiku un tās nozīmi ilgtspējīgas globālās attīstības nodrošināšanā, ietverot tādas tēmas kā pārtikas tehnoloģijas un kvalitātes kontrole, inovatīvu risinājumu veicināšana pārtikas piegādes ķēdē, veselīgs dzīvesveids un slimību novēršana ar pareizu ēšanu, ekoloģiskā lauksaimniecība u.tml.

Priekšlikumu Latvijas valsts dalībai izstādē “World Expo” izstrādāja ekonomikas ministra 2011.gadā izveidota darba grupa, kurā ir pārstāvēta Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, VA “Latvijas institūts”, Tūrisma attīstības valsts aģentūra, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija.

Detalizēti ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu “Par gatavošanos starptautiskajai izstādei “Expo Milano 2015” Milānā, Itālijā” var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā. Papildu informācija publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

Kā zināms, 2011.gada 4.janvārī Latvija saņēma Itālijas Republikas premjerministra Silvio Berluskoni vēstuli Valsts prezidentam ar ielūgumu piedalīties izstādē “Expo Milano 2015”. Pagājušā gada 5.jūlijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Latvijas dalību “World Expo 2015”.

EM: Par finansējumu Augstas pievienotās vērtības investīciju atbalsta programmai

Ministru kabinets 26.jūnija sēdē akceptēja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu palielināt ERAF līdzfinansējumu un valsts uzņemto virssaistību apjumu atbalsta programmā “Augstas pievienotās vērtības investīcijas”, kas pēc sākotnējām prognozēm ļaus atbalstīt divas reizes vairāk komersantu projektu kā iepriekš cerēts.

Atbalsta programmas ietvaros ir saņemts 51 projekta iesniegums, kas pretendē uz līdzfinansējumu 82 039 631 lata apmērā. Līdz šim programmas kopējais finansējums bija 26 173 764 lati, kas ļautu atbalstīt 16 projektus.

Pieņemtais lēmums kopējā finansējuma apmēru palielina līdz 47 152 788,79 latiem, tādējādi sniedzot iespēju atbalstīt 29 projektus. Jāņem vērā, ka projektu vērtēšana notiek līdz š.g. 2.jūlijam, un šobrīd plānotais atbalstīto projektu skaits noteikts, ņemot vērā iesniegto projektu vidējo apjomu, un finālā atbalstīto projektu skaits var atšķirties.

Papildu finansējums piešķirts un virssaistību apmērs palielināts no šīs pašas programmas “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” projektu iesniegumu atlases 1.kārtā neiztērētā finansējuma, kā arī no programmas “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” neiztērētā finansējuma.

Kā zināms, programmas “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādejādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm.

Aktivitātes ietvaros finansējumu piešķir ieguldījumiem pamatlīdzekļos – jaunu iekārtu (un aprīkojuma) iegādei un ēku un būvju būvniecībai un rekonstrukcijai. Minimālā attiecināmo izmaksu summa ir noteikta 3 000 000 latu un maksimālais atbalsta apjoms vienam projekta iesniedzējam – 3 000 000 latu. Projekta īstenošanai pieejamais maksimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām ir 35%.

Detalizētāk ar grozījumiem MK 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr.817 “Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” projektu iesnieguma atlases otro un turpmākajām kārtām” var iepazīties MK mājaslapā internetā. Ar programmas nosacījumiem var iepazīties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par noteikumiem Padziļinātās sadarbības programmas īstenošanaii

Lai ieviestu Padziļinātās sadarbības programmu, kuras ietvaros ir paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar nodokļu administrāciju nodokļu saistību izpildei un samazināti administratīvie šķēršļi, otrdien, 26.jūnijā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti vairāki Finanšu ministrijas izstrādāti noteikumu projekti.

Padziļinātās sadarbības programmas īstenošanu ir plānots uzsākt šā gada 1.jūlijā. Tādējādi nodokļu maksātāji, kas ir pierādījuši savu izcilību attieksmē (nodokļu saistību izpildē) pret valsti, saņems īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību no valsts puses. Noteikumu projekts par Padziļinātās sadarbības programmas darbību nosaka kritērijus programmas dalībnieka statusa iegūšanai, kārtību pieteikuma iesniegšanai un izskatīšanai, kā arī kārtību, kādā nodokļu maksātāju iekļauj Padziļinātās sadarbības programmā un publicē informāciju Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā.

Nodokļu maksātājam, lai iegūtu Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, būs jāatbilst vairākiem kritērijiem, piemēram, tam nedrīkstēs būt Valsts ieņēmumu dienesta administrētie nodokļu parādi, kuru kopsumma pārsniedz 100 latus, nodokļu maksātājs nedrīkstēs būt maksātnespējīgs un tam nevarēs būt īstenots tiesiskās aizsardzības process, nodokļu maksātājs vai tā amatpersona nevarēs būt sodīta par būtiskiem pārkāpumiem saistībā ar nodokļu maksātāja darbību un nodokļu maksātāja darba ņēmēju ienākumiem jābūt augstākiem par vidējiem attiecīgajā nozarē.

Divpadsmit mēnešus no minēto noteikumu spēkā stāšanās nodokļu maksātājam, kas vēlēsies iegūt Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, būs jāatbilst arī papildu kritērijiem – darbinieku skaits ne mazāks par 25, apgrozījums pārsniedz 3 miljonus latu gadā un valsts budžetā iemaksāto nodokļu kopsumma taksācijas gadā pārsniedz 500 000 latu.

Savukārt noteikumu projekts par padziļinātās sadarbības programmas komisijas nolikumu nosaka Padziļinātās sadarbības programmas komisijas sastāvu, uzdevumus, tiesības un darba organizāciju. Komisijas sastāvā būs pārstāvji no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas. Ar grozījumiem noteikumos par muitas procedūras – tranzīts piemērošanas kārtību paredzēts nodokļu maksātājiem, kuri ir ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, piemērot atbrīvojumu no prasības gada laikā veikt vismaz 48 starptautiskos kravu pārvadājumus (vismaz seši pārvadājumi ārpus Eiropas Savienības teritorijas) un vismaz četrus starptautiskos kravu autopārvadājumus mēnesī. Tādējādi personai, kas būs Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks, būs paredzēti tādi paši atbrīvojumi kā atzītajam komersantam.

Grozījumi noteikumos par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai paredzēs nodokļu maksātājiem, kuri ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, atbrīvojumu no galvojuma sniegšanas par muitas parādu (kas var rasties), par pievienotās vērtības nodokļa parādu (ja, piemērojot muitas procedūru – tranzīts, tiek izmantots vispārējais galvojums), par akcīzes nodokļa parādu (izņemot, ja tiek piemērota muitas procedūra – tranzīts). Tāpat grozījumi paredz ilgāku atbrīvojuma no vispārējā galvojuma piemērošanu, ja tiek izmantota muitas procedūra – tranzīts.

Grozījumi noteikumos par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem paredzēs nodokļu maksātājiem, kuri ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, noteikt iespēju piemērot akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā, izņemot gadījumus, kad akcīzes preces tiek pārvietotas, tām piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu.

Paredzēts, ka nodokļu maksātājiem, kuri būs ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, tiks nodrošināta pievienotās vērtības nodokļa atmaksa saīsinātā termiņā, individuāls Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsultants, informācijas saņemšana vienu reizi mēnesī par nodokļu un informatīvajās deklarācijās norādīto datu neatbilstību VID rīcībā esošajai informācijai un atbilžu sniegšana uz nodokļu maksātāja iesniegumiem (izņemot uzziņas), saīsinātā termiņā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par finansējumu sporta nozares neatliekamiem pasākumiem

26.jūnijā Ministru kabinetā izskatīts “Informatīvais ziņojums “Par valsts īpašumā esošajās sporta bāzēs neatliekami veicamajiem darbiem un tiem nepieciešamo finansējumu””, kā arī izskatīti un atbalstīti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie rīkojumu projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa sēdē dotajam uzdevumam IZM sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta tām sporta bāzēm, par kuru turpmāko attīstību un tajās neatliekami veicamajiem darbiem ir lemts Latvijas Nacionālajā sporta padomē. Informatīvajā ziņojumā IZM analizējusi situāciju saistībā ar infrastruktūras nolietojumu Murjāņu sporta ģimnāzijā, bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” un Tenisa centrā “Lielupe”.

Pamatojoties uz informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju, valdība atbalstīja finanšu līdzekļu piešķiršanu 263 025 latu apmērā, lai nodrošinātu Murjāņu sporta ģimnāzijas mācību un treniņu darbu 2012./2013.m.g., kas, neveicot neatliekamos remontdarbus, var tikt apdraudēts. Murjāņu sporta ģimnāzijā līdz nākamā mācību gada sākumam jānodrošina apkures sistēmas rekonstrukcija, ventilācijas sistēmas izveide un atsevišķu tehnoloģisku iekārtu iegāde virtuves un ēdnīcas blokā, kā arī remontdarbu veikšana Murjāņu sporta ģimnāzijas struktūrvienībā – Specializētajā airēšanas sporta skolā Jūrmalā.

Informatīvajā ziņojumā akcentēts, ka Siguldas trase ir unikāls sporta infrastruktūras objekts, kam Austrumeiropā nav analogu un kurā pasaules mēroga sporta sacensības norisinās katru gadu, tāpēc to nepieciešams attīstīt, īpaši saistībā ar faktu, ka 2015.gadā tur norisināsies pasaules čempionāts kamaniņu sportā, kā arī to, ka līdzīgās trasēs Eiropā pēdējos gados ir investēti ~10 – 20 miljoni eiro katrā. Ministru kabinets atbalstīja līdz 200 000 latu piešķiršanu, lai nodrošinātu SIA “Bobsleja un kamaniņu trases

“Sigulda”” rekonstrukcijas projekta izstrādi un neatliekamo pasākumu īstenošanu trases drošības uzlabošanai.

Papildus sporta infrastruktūras un jauno sportistu sagatavošanas atbalstam Ministru kabinets lēma par 89 704 latu piešķiršanu, lai nodrošinātu ar Latvijas vīriešu handbola izlases gatavošanos un dalību 2014.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra 2.kārtas spēlēs saistītās izmaksas, ar Latvijas vīriešu volejbola izlases un Latvijas jauniešu volejbola izlašu (U-17 meiteņu un U-18 zēnu) gatavošanos un dalību Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīros saistītās izmaksas un ar Latvijas vīriešu un sieviešu izlases gatavošanos un dalību Pasaules Šaha olimpiādē saistītās izmaksas.

Izvērtējot prioritātes un apzinoties, ka vienlaicīgi visu sporta nozarei svarīgu valsts sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošana nav iespējama, jautājums par Latvijas Nacionālā valsts sporta centra “Mežaparks”, Tenisa centra “Lielupe” un Siguldas sporta kompleksa būvniecības projektiem Ministru kabinetā tiks skatīts pēc Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcijas pieņemšanas, ne ātrāk, kā gatavojot valsts budžeta projektu 2014.gadam.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departaments