Par izlīguma sasniegšanu starp Otrajā pasaules karā abās frontes pusēs karojušajiem Latvijas valstspiederīgajiem

Lai turpinātu Labas gribas manifesta ideju un Latvijas Kara muzejā aizsāktās sarunas ar Otrā pasaules kara veterāniem, kas vērstas uz izlīguma sasniegšanu starp abās frontes pusēs karojušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš 26.jūnijā Rīgas pilī tikās (attēlā pa kreisi) ar Latviešu strēlnieku apvienības (LSA) pārstāvjiem (LSA priekšsēdētāju Jāni Aivaru Baškeru, LSA valdes priekšsēdētāju Franci Valinieku, Jāzepu Ancānu, Zigurdu Mežavilku, Arnoldu Zeltiņu, Jāni Kušķi). Turpinot aizsāktās sarunas, Valsts prezidents vakar, 27.jūnijā, tikās (attēlā pa labi) arī ar Latviešu virsnieku apvienības (LVA) pārstāvjiem (Alekseju Ozoliņu, Ojāru Uldi Aleksi, Oskaru Baltputni, Gunāru Kramiņu, Jāni Slaidiņu)
Foto: VPK

26.jūnijā, turpinot Labas gribas manifesta ideju un Latvijas Kara muzejā aizsāktās sarunas ar Otrā pasaules kara veterāniem, kas vērstas uz izlīguma sasniegšanu starp abās frontes pusēs karojušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš Rīgas pilī tikās ar Latviešu strēlnieku apvienības (LSA) pārstāvjiem.

LSA pārstāvji informēja Valsts prezidentu par organizācijas dibināšanas vēsturi, kas sasaucas ar Latvijas Tautas frontes izveidošanas laiku un tautas atmodu, kā arī vairāku LSA dibinātāju līdzdalību neatkarīgas Latvijas valsts robežsardzes izveidošanā.

Vērtējot šābrīža aktualitātes un notikumus saistībā ar Valsts prezidenta iniciatīvām veicināt izlīgumu starp abās frontes pusēs karojušajiem Otrā pasaules kara veterāniem, sarunas dalībnieki izteica pateicību Andrim Bērziņam par izrādīto iniciatīvu, vienlaikus uzsverot, ka izlīgumam ir jānotiek uz visus tā dalībniekus vienojošas pārliecības par to, ka Latvija ir neatkarīga valsts un tāda paliks vienmēr, lai netiktu lolotas cerības par atgriešanos pagātnē pirms Atmodas.

“Kas traucē šobrīd izlīgt? Tā ir šā jautājuma politizēšana. No radikālas politizēšanas būtu jāatturas. Ne vieniem, ne otriem nav pamata sevi saukt par uzvarētājiem šajā karā, jo mēs visi karojām zem svešu lielvaru karogiem, mūs komandēja svešu armiju virsnieki,” atzina Jāzeps Ancāns.

Tāpat arī Latviešu strēlnieku apvienības pārstāvji piebilda, ka būtiskākais, viņuprāt, esot savstarpēja tolerance, lai ne 16.marts, ne 8. un 9.maijs netiktu izmatoti politiskiem mērķiem.

A.Bērziņš vērtējot sarunas gaitu uzsvēra, ka šobrīd ir būtiski tieši vecākajai paaudzei rast savstarpēju sapratni, lai arī jaunāko paaudzi ievirzītu vienotā valsts vēsturiskās atmiņas gultnē. “Labāk vēlu, nekā vispār nesākt nekad. Šajā virzienā ir jāstrādā visiem, aicinu pievienoties arī jūsu organizāciju. Pasaule mainās. Vienas taisnības un vienas patiesības nav,” piebilda Valsts prezidents un informēja, ka politiskajā līmenī jautājums par likumdošanā definētu Otrā pasaules kara veterāna statusu ir pavirzījies pozitīvi, jo Saeimas politiķi Sabiedrības saliedētības komisijā ir vienojušies par kopīgu procedūru šā likuma sagatavošanā, apturot individuālas iniciatīvas, kas pēc Valsts prezidenta domām ir cerīgs solis uz vienošanos.

Sarunā piedalījās Jānis Aivars Baškers – LSA priekšsēdētājs, Francis Valinieks – LSA valdes priekšsēdētājs, Jāzeps Ancāns, Zigurds Mežavilks, Arnolds Zeltiņš un Jānis Kušķis.

Savukārt, 27.jūnijā, turpinot Labas gribas manifesta ideju un Latvijas Kara muzejā aizsāktās sarunas ar Otrā pasaules kara veterāniem, kas vērstas uz izlīguma sasniegšanu starp abās frontes pusēs karojušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš Rīgas pilī tikās ar Latviešu virsnieku apvienības (LVA) pārstāvjiem.

Uzsākot sarunu, LVA pārstāvji dalījās atmiņās par leģionāru gaitām Otrajā pasaules karā un Litenes traģēdiju 1941.gada vasarā, kad tika iznīcināti Latvijas armijas virsnieki. LVA virsnieki uzsvēra, ka tikai tad, kad tiks atvērti Podoļskas arhīvi Krievijā, Latvijai būs pieejama pilnīga un objektīva informācija par visiem iznīcinātajiem virsniekiem.

Vērtējot Valsts prezidenta iniciatīvu par izlīgumu starp abu frontes pušu karavīriem, Aleksejs Ozoliņš atzina, ka iniciatīva ir apsveicama, tomēr pirms šāda izlīguma ir būtiski “atšifrēt to, kas ir kas šajā situācijā”. A.Ozoliņš uzsvēra: “Pret karavīriem, kuri ir karojuši otrajā pusē ierakumos un kuri tika iesaukti padomju armijā tāpat kā leģionāri tika iesaukti vācu armijā, mums nav nekādu pretenziju. Bet par tiem, kas čekas aizsegā strādāja melnos darbus un slepkavoja, nevar būt ne runas.”

Tāpat Latviešu virsnieku apvienības pārstāvji izteica viedokli, ka atsauksies Valsts prezidenta aicinājumam un 8.maijā dosies uz Brāļu kapiem pieminēt visus Otrajā pasaules karā kritušos karavīrus.

LVA virsnieki pateicās Valsts prezidentam par viedokli, kas tika pausts pirms 16.marta leģionāru piemiņas aizstāvībai, un uzsvēra, ka šo datumu nekad nedrīkst aizmirst, jo tā ir piemiņa tiem kritušajiem leģionāriem, kurus Volhovas kaujās vācu karaspēks faktiski pameta neapmācītus un nepietiekami apbruņotus.

“Otrā pasaules kara noziedznieki savu sodu ir saņēmuši. Ja vēl par kādu ir pierādījumi, tad tie jāliek galdā. Mums ir jānonāk pie kopsaucēja, kamēr vēl ir dzīvi kara tiešie dalībnieki un liecinieki. Ja ne, var būt par vēlu. Ja neizdosies situāciju mainīt, tas nākotnē var radīt Latvijai ļoti negatīvas sekas ne tikai iekšpolitiski,” atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Sarunā piedalījās Aleksejs Ozoliņš, Ojārs Uldis Aleksis, Oskars Baltputnis, Gunārs Kramiņš, Jānis Slaidiņš.

Valsts prezidenta preses dienests