Atgriežot tautas nobalsošanas likuma grozījumus Saeimā

Vakar, 28.jūnijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš parakstīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā saskaņā ar Satversmes 71.pantu prasa likuma "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents savā vēstulē izklāsta argumentus, kas liecina, ka likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.

Likumdošanas grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtē kā soli pareizā virzienā, jo "mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos". Šādu vērtējumu Valsts prezidenta skatījumā apliecina arī fakts, ka Satversmes 78.pantā attiecībā uz Latvijas pilsoņu tiesībām ir paredzēts citām Eiropas Savienības valstīm netipisks regulējums. Proti, Saeimā noraidot likuma ierosinājumu, automātiski tiek rīkots referendums par vēlētāju iesniegtā likumprojekta pieņemšanu. "Līdz ar to ir pamatoti izvirzīt pietiekami augstas prasības attiecībā uz nepieciešamo parakstu skaitu likumprojekta iesniegšanai," uzsver Valsts prezidents.

Vienlaikus Valsts prezidents A.Bērziņš pauž bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai.

Analizējot likumdošanas grozījumus, Valsts prezidents savā vēstulē secina, ka likumdevējs ir centies mīkstināt divu posmu principa atcelšanu un paredzējis papildu parakstīšanās iespējas. Proti, to varētu darīt ne tikai pie zvērināta notāra un bāriņtiesā, bet arī citā pašvaldības institūcijā, kā arī elektroniskā veidā.

"Šādi saudzējošāki risinājumi varētu būt pietiekami, lai pamatotu atteikšanos no parakstu vākšanas divos posmos. Tomēr Saeima šos saudzējošākos risinājumus likumā ir tikai vispārīgi ieskicējusi un deleģējusi Ministru kabinetam izdot atbilstošus noteikumus vai uzdevusi iesniegt grozījumus citos likumos, kuru aprises nav skaidras un varētu prasīt papildu finanšu līdzekļus no pašvaldību budžetiem," atzīst Valsts prezidents un uzsver, ka tā nav laba likumdošanas prakse – tiesiskā regulējuma spēkā stāšanos atlikt uz vairākiem gadiem un vienlaikus nenoregulēt principiāli būtiskus jaunā regulējuma darbības aspektus.

Vēstules Saeimas priekšsēdētājai noslēgumā Valsts prezidents uzsver, ka pirms likuma grozījumos nav ietverti skaidri un svarīgākajos jautājumos izsmeļoši priekšraksti attiecībā uz likumdevēja jau piedāvātajiem saudzējošākajiem risinājumiem (parakstu vākšana pašvaldības institūcijā un elektroniski), nevajadzētu lemt par divu posmu principa atcelšanu, un ir iespējamas diskusijas tikai par prasību paaugstināšanu.

Tāpat Valsts prezidents uzskata, ka likumā ir nepieciešami arī citi uzlabojumi, kas novērstu atsevišķas pretrunas un pastiprinātu aģitācijas kontroli. 

"Neapšaubāmi, ka Latvija tiešās demokrātijas ziņā ir samērā unikāla, tomēr Satversmē paredzētās indivīdu kopuma tiesības nedrīkstētu atcelt ar likumā ietvertu nesamērīgu prasību starpniecību. Iespējams, vietā ir diskusija par Satversmē noteikto slieksni – viena desmitā daļa vēlētāju – un paša Satversmes 78.panta konstrukcijas pilnveidošanu. Tas bez sarežģījumiem ļautu atteikties no divu posmu principa likumu ierosināšanā," uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Valsts prezidenta preses dienests