Tiekoties ar arhibīskapu Jāni Vanagu

Vakar, 28.jūnijā, turpinot Labas gribas manifesta ideju un Latvijas Kara muzejā aizsāktās sarunas ar Otrā pasaules kara veterāniem, kas vērstas uz izlīguma sasniegšanu starp abās frontes pusēs karojušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš Rīgas pilī tikās ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu. Saruna notika pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, balstoties uz arhibīskapa J.Vanaga 16.marta dievkalpojuma sprediķi Rīgas Doma baznīcā, kurā arhibīskaps pauda viedokli par sabiedrības sašķeltības mazināšanu un izlīguma nepieciešamību starp abās frontes pusēs karojušajiem.

"Arī zem vācu karogiem, arī ārpus Latvijas, Volhovas purvos leģionāri cīnījās ne jau par Lielvācijas slavu un uzvaru un ne jau pret Eiropu vai sabiedroto mērķiem. Varbūt daudzi no viņiem pat necerēja, ka izdosies izcīnīt Latvijai brīvību. Viņi cīnījās par to, lai pats lielākais viņu mūžā pieredzētais ļaunums – sarkanie boļševiku mūdži un čekistu slepkavas – neatgrieztos Latvijā pēc viņu tuvinieku un tautiešu asinīm. Tas ir tik cilvēcīgi un saprotami, ka jābūt nezin ar kādu ideoloģisku aklumu sistam, lai to neredzētu. Citādi domājošos es gribētu aicināt uz iejūtību un sapratni.

Savukārt mums, latviešiem, varbūt nekaitētu vairāk iejūtības, raugoties uz vecajiem, ordeņotajiem vīriem, kas uzvaru svin 9.maijā. Varbūt arī viņi gāja cīņā ne par impēriju vai Staļinu, bet pret tiem, kas viņu tautai un viņu ģimenēm bija nesuši milzu ciešanas. Varbūt tas mums palīdzēs izprast, kādēļ viņiem uzvaras diena ir svēta lieta. Vēl mums vajadzētu padomāt arī par tiem, kas te pārcieta holokausta elli. Viņiem neliekas tik svarīgi, ko darīja latviešu leģiona divīzijas 1943.gada frontē, bet gan tas, ko kurš cilvēks darīja vai nedarīja 1941.gadā, kad te tika pazemoti, mocīti un nogalināti ebreju tautības Latvijas pilsoņi. Viņiem ir svarīgi, lai netiktu aizmirsti vai pat attaisnoti pret viņiem un viņu ģimenēm vērstie noziegumi.

Smaga ir mūsu vēstures nasta. Daudz tajā ievainojumu, kas mūs ieļauno citu pret citu. Bet mēs visi dzīvojam vienā zemē. Tieši tādēļ nākotnes ceļš prasīs daudz iejūtas spēju un veselā saprāta. Lūgsim Dievu, lai viņš to mums dod. Pieminēsim, bet nekurināsim naidu zīmīgos datumos," tā 16.marta dievkalpojumā teica arhibīskaps J.Vanags.

Arī šodien notikušajā sarunā ar Valsts prezidentu arhibīskaps apliecināja savu apņemšanos turpināt sabiedrības saliedēšanas procesu veicināšanu un piedalīties Valsts prezidenta iniciētajos pasākumos, ja tiks aicināts to darīt. "Sašķeltība ir milzīga problēma mūsu sabiedrībā, tādēļ esmu gatavs darīt visu iespējamo, lai to mazinātu, un atsaukties Jūsu aicinājumiem sadarboties," atzina arhibīskaps J.Vanags.

Valsts prezidenta preses dienests