Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”

Izdarīt likumā “Par Latvijas valsts ģerboni" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 7.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 8.nr.; 2006, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ikvienam ir pienākums ar cieņu izturēties pret valsts ģerboni.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

2. Izteikt 4., 5. un 6.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. (1) Lielajam valsts ģerbonim, mazajam valsts ģerbonim un papildinātajam mazajam valsts ģerbonim jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam, kā arī pamatā jāsakrīt ar likumam pievienotajiem attēliem tā 1.pielikumā. Lielā valsts ģerboņa kontūrzīmējumam, mazā valsts ģerboņa kontūrzīmējumam un papildinātā mazā valsts ģerboņa kontūrzīmējumam jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam, kā arī pamatā jāsakrīt ar likumam pievienotajiem attēliem tā 3.pielikumā.

(2) Valsts ģerbonis var būt izpildīts jebkādā vizuāli uztveramā veidā.

(3) Ministru kabinets, saskaņojot ar Valsts heraldikas komisiju, nosaka valsts ģerboņa un ar to saistīto Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu heraldisko krāsu toņus atbilstoši materiālam un tehnikai, kā arī heraldisko krāsu grafiskos apzīmējumus.

(4) Par valsts ģerboņa atbilstību šajā likumā noteiktajam aprakstam un pievienotajiem attēliem atzinumu sniedz Valsts heraldikas komisija, kuras izveidošanas kārtību un darbības principus nosaka Valsts prezidents.

5.pants. (1) Lielo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:

1) Valsts prezidents;

2) Saeima, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas komisija un apakškomisija, kā arī Saeimas deputāts;

3) Tieslietu padome, Satversmes tiesa, Augstākā tiesa un Ģenerālprokuratūra;

4) Ministru kabinets, Ministru kabineta loceklis;

5) ministrija un īpašu uzdevumu ministra sekretariāts;

6) Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja;

7) Valsts kontrole;

8) Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Centrālā vēlēšanu komisija, tiesībsargs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Centrālā zemes komisija (turpmāk — patstāvīgā iestāde), kā arī Satversmes aizsardzības birojs;

9) Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība.

(2) Lielo valsts ģerboni ir tiesīga lietot arī koleģiālā institūcija, kuru vada šā panta pirmajā daļā minētā amatpersona.

6.pants. Papildināto mazo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:

1) iestāde, kura atrodas Ministru kabineta, Ministru kabineta locekļa vai ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā;

2) apgabaltiesa, administratīvā apgabaltiesa, rajona (pilsētas) tiesa, administratīvā rajona tiesa, zemesgrāmatu nodaļa;

3) dzimtsarakstu iestāde;

4) prokuratūras iestāde;

5) zvērināts notārs;

6) zvērināts tiesu izpildītājs;

7) vēlēšanu komisija;

8) publisko tiesību pašpārvaldes autonomais subjekts;

9) bāriņtiesa, izdarot apliecinājumu.”

3. Aizstāt 7.pantā vārdus “kā arī pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes” ar vārdiem “pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes, kā arī privātpersonas dokumentos, ko tās rada, pildot valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu”.

4. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. (1) Lielais valsts ģerbonis izvietojams Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, apgabaltiesas, administratīvās apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas, administratīvās rajona tiesas, zemesgrāmatu nodaļas, zvērināta notāra, zvērināta tiesu izpildītāja, bāriņtiesas un dzimtsarakstu nodaļas telpās.

(2) Lielo valsts ģerboni saskaņā ar normatīvajiem aktiem lieto valstiski atzītā diplomā, apliecībā vai atestātā, kas apliecina zinātniskā grāda, attiecīgas izglītības pakāpes vai kvalifikācijas līmeņa ieguvi pēc akreditētas izglītības programmas.

(3) Lielo valsts ģerboni attēlo tiesas nolēmumā. Lielo valsts ģerboni lieto oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Lielo valsts ģerboni lieto personu apliecinošā dokumentā un šo dokumentu aizvietojošā pagaidu dokumentā, valsts robežzīmē, civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecībā.

(5) Valsts ģerboni lieto naudas zīmē un valsts vērtspapīrā. Valsts apbalvojumā valsts ģerboni lieto saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu.

(6) Šā likuma 5.—7.pantā minētā institūcija un amatpersona drīkst lietot jebkuru valsts ģerboni uz formas tērpa un amata zīmē normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.”

5. Papildināt likumu ar 8.¹  un 8.² pantu šādā redakcijā:

“8.¹ pants. (1) Šā likuma 5.—7.pantā minētā institūcija un amatpersona pārvaldes dokumenta veidlapas rekvizītu zonā kopā ar valsts ģerboni nelieto citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo.

(2) Šā likuma 5.—7.pantā minētā institūcija un amatpersona valsts ģerboni lieto pārvaldes dokumenta veidlapas rekvizītu zonā, ja šajā zonā tas paredzēts. Šis noteikums neattiecas uz patstāvīgo iestādi, publisko tiesību pašpārvaldes autonomo subjektu un tā iestādi, muzeju, bibliotēku, zinātnisko institūtu, ārstniecības iestādi un izglītības iestādi, kā arī uz Latvijai saistošā starptautiskā dokumentā noteikto, kad attiecīgās institūcijas drīkst lietot vai nu valsts ģerboni atbilstoši šā likuma noteikumiem, vai apstiprinātu savu ģerboni atbilstoši Ģerboņu likumam, vai institūcijas apstiprinātu zīmi, emblēmu vai logo.

(3) Šā likuma 5.pantā minētā institūcija vai amatpersona pārvaldes dokumenta veidlapas rekvizītu zonā kopā ar lielo valsts ģerboni ir tiesīga nenorādīt citu informāciju (piemēram, dokumenta autora adresi un sakaru līdzekļus).

(4) Attiecīgo valsts ģerboni saskaņā ar šā panta noteikumiem lieto paziņojumā presei, kā arī Saeimas deputāts, prokurors, tiesnesis, zvērināts notārs, zvērināts tiesu izpildītājs un tāda amatpersona, kas ir tiesīga pārstāvēt institūciju vai tās struktūrvienību, — dokumentos.

8.² pants. (1) Šā likuma 5.—7.pantā minētā institūcija un amatpersona vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā (piemēram, pie institūcijas ēkas, dienesta telpās, uz institūcijas transportlīdzekļiem, iespieddarbos, goda rakstos, mājaslapā internetā, rīkotajos pasākumos, vizītkartēs, spiedogos, zīmogos, reprezentācijas materiālos) drīkst lietot attiecīgo valsts ģerboni, bet nedrīkst lietot citu ģerboni, kas nav valsts ģerbonis, zīmi, emblēmu vai logo, izņemot:

1) patstāvīgo iestādi, publisko tiesību pašpārvaldes autonomo subjektu un tā iestādi, muzeju, bibliotēku, zinātnisko institūtu, ārstniecības iestādi, izglītības iestādi, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādi un Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Ģenerālprokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Satversmes aizsardzības biroju, Nacionālos bruņotos spēkus, kā arī Aizsardzības ministriju, kad tā reprezentē sevi kopā vai saistībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

2) gadījumu, kad citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo lieto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētā valsts institūcijas apbalvojumā vai to paredz Eiropas Savienības politiku instrumentu vai ārvalstu finanšu palīdzības piešķiršanu vai izmantošanu regulējošie dokumenti vai Latvijas starptautiskās saistības.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētā institūcija un amatpersona vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā var vienlaikus lietot valsts ģerboni un citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie nosacījumi neattiecas uz šā likuma 5.—7.pantā minētās institūcijas un amatpersonas dokumentiem, kuros valsts ģerboņa lietošanu nosaka šā likuma 8.¹ pants.

(4) Šā likuma 5.—7.pantā minētā institūcija vai amatpersona nosaka, kuru institūcijas amatpersonu un darbinieku vizītkartēs lietojams attiecīgais vai mazais valsts ģerbonis.

(5) Ministru kabinets, saskaņojot ar Valsts heraldikas komisiju, tam padotajām institūcijām nosaka vienotu vizuālās identitātes un grafisko standartu.”

6. 9.pantā:

aizstāt vārdus “ģerboņa attēlu” ar vārdu “ģerboni”;

papildināt pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts ģerboni drīkst lietot Latvijas Republikas pasta apmaksas zīmēs.”

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. (1) Privātpersonām ir tiesības lietot valsts ģerboni vai atribūtiku ar to, ja vien ģerboņa lietošana nemaldina par lietotāja juridisko statusu un, lietojot valsts ģerboni vai atribūtiku ar to, persona garantē pienācīgu cieņu pret valsts ģerboni.

(2) Atribūtika ar valsts ģerboni apstiprināma Ģerboņu likumā noteiktajā kārtībā.”

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5., 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“4. Šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētā institūcija un amatpersona, kurai līdz 2012.gada 31.augustam bija tiesības lietot papildināto mazo valsts ģerboni, bet no 2012.gada 1.septembra ir tiesības lietot lielo valsts ģerboni, izbeidz papildinātā mazā valsts ģerboņa lietošanu ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.

5. Šā likuma 5.—7.pantā minētās institūcijas un amatpersonas, kurām valsts ģerboņa lietošanas noteikumi uz 2012.gada 1.septembri noteikti citos likumos, piemēro šo likumu noteikumus, bet ne ilgāk par 2014.gada 31.decembri. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektus, kas nodrošina attiecīgo likumu saskaņošanu ar šajā likumā noteikto.

6. Izglītības iestāde pēc 2012.gada 1.septembra drīkst izsniegt šā likuma 8.panta otrajā daļā minēto diplomu, apliecību vai atestātu, kurā lietots papildinātais mazais valsts ģerbonis, bet ne ilgāk par 2014.gada 31.decembri.

7. Šā likuma 5.—7.pantā minētā institūcija un amatpersona nodrošina valsts ģerboņa un cita ģerboņa, zīmes, emblēmas vai logo lietošanu atbilstoši šā likuma 8.¹ un 8.² panta prasībām ne vēlāk par 2014.gada 31.decembri. Līdz 2014.gada 31.decembrim dokumentos, vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā ir pieļaujams lietot arī attiecīgās institūcijas un amatpersonas ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo, ja tāds izstrādāts līdz 2012.gada 1.septembrim.

8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.panta trešajā daļā un 8.² panta piektajā daļā paredzētos normatīvos aktus.”

9. Izslēgt otro pielikumu.

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 14.jūnijā.