Dzīve ir tā, kas spēj priecināt mūs

Ar sadziedāšanos Jēkabpilī, Cēsīs un Rīgā dāņa Bennija Andersena "Svantes dziesmas", latvieša Knuta Skujenieka aprūpētas, ienākušas Latvijā

Dzejnieks un tulkotājs Knuts Skujenieks apgalvo, ka ceļš uz katra dāņa sirdi ved caur "Svantes dziesmām". Tās Dānijā dzied pilīs un būdiņās. Kad karalienei Margarētei II lūguši izvēlēties, kādu dziesmu atskaņot pa radio viņas dzimšanas dienā, Viņas majestāte nosaukusi "Svantes laimīgo dienu".

Skat, rīts kā izmeklēts!

Saule tik sārta lec.

Nīna uz dušu iet.

Es ņemu maizi ciet.

Dzīve ir tā, kas spēj priecināt mūs,

un tūdaļ kafija būs.

Tā sākas šī laimīgā dziesmiņa, kuras mūzika ir tikpat dzīvespriecīga kā teksts. Gan vārdu, gan mūzikas autors ir Bennijs Andersens — savā zemē un pasaulē plaši pazīstams dzejnieks, prozaiķis un dramaturgs, komponists un muzikants, arī Dānijas Akadēmijas loceklis. Viņa "Svantes dziesmas" ir daudzkārt izdotas un tālu pazīstamas, taču grāmatā, ko ar Dānijas Literatūras informācijas centra atbalstu laidis klajā apgāds "Atēna", pirmoreiz vienos vākos ir gan pašas dziesmas kopā ar nošu rakstu, gan autora rakstītā dziesmu vēsture. Prozu tulkojis Pēteris Jankavs, dziesmas atdzejojis Knuts Skujenieks.

Grāmatas galvenais varonis ir kāds gandrīz nezināms liriķis, kurš "tais retajās reizēs, kad viņš uzturējās vairāk nekā viena vai divu cilvēku sabiedrībā, stādījās priekšā kā Svante Svensens, dzimis Svensons, pazudis savien Skones vecākiem uz Malmes prāmja 1935. gada augustā un no tā laika bijis spiests kulties uz priekšu ar citu cilvēku palīdzību". Autoram, proti, Bennijam Andersenam, Svante lūdzis sacerēt mūziku viņa vārsmām. Un tā Bennijs Andersens līdz ar dziesmu tekstiem un notīm izveidojis arī dzīvu un niansētu paša dziesminieka portretu. Viņš ir mazliet līdzīgs Šveikam, pret kura veselīgo dzīves uztveri un zobgalīgo humoru kā pret klinti sašķīst autora naivās ilūzijas un uzspīlētās emocijas. Kā Knuts Skujenieks saka, Bennijs Andersens visās savās daudzajās mākslinieciskajās izpausmēs ir tipisks dānis — artistisks, ekscentrisks, humora pilns. Viņš neliek smieties pilnā kaklā, bet vairāk pasmaidīt.

Ar Dānijas starptautiskā kultūras sekretariāta, Dānijas Literatūras centra, Ziemeļu Ministru padomes Rīgas Informācijas biroja un citu labvēļu atbalstu latviski izdoto "Svantes dziesmu" prezentācija izvērtās par vērā ņemamu kultūras parādību. Literāri muzikālie sarīkojumi ar Bennija Andersena un Knuta Skujenieka piedalīšanos notika Jēkabpils kultūras namā, Cēsu lepnākajā viesnīcā "Cēsis" un omulīgajā restorānā "A. Suns" Berga bazārā Rīgā. Spēlēja jēkabpiliešu "Kreicburgas ziķeri", kas ar savu Sventes dziesmu izpildījumu paguvuši jau savaldzināt pašus dāņus un ar Dānijas Karalistes vēstniecības atbalstu izdot tās arī kompaktdiskā. To steidza iegādāties Kultūras akadēmijas studenti un citi rīdzinieki, kas ar aizraujošajām un ļoti tautiskajām Svantes dziesmām cer piekļūt tuvāk dāņu tautas dvēselei un arī valodai, kaut gan jēkabpilieši tās dzied latviski. Kā paši dāņi apgalvo, Bennijs Andersens arvien biežāk tiekot salīdzināts ar savu slaveno uzvārda brāli, kura pasakas jau arī sen nav vairs tikai dāņu gara bagātība.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore