Ministru kabineta noteikumi Nr.478

Rīgā 2012.gada 3.jūlijā (prot. Nr. 37 11.§)

Izdoti saskaņā ar Vispārīgās programmas
"Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros
izveidoto fondu vadības likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (turpmāk – fonds) 2011.gada programmas šādu aktivitāšu projektu konkursu organizēšanas kārtību:

1.1.1. 1.''a'' aktivitātē "Izglītības vai adaptācijas programmu attīstība un īstenošana ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu trešo valstu pilsoņu integrāciju, t.sk. programmas īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām" (turpmāk – 1.''a'' aktivitāte);

1.1.2. 1.''b'' aktivitātē "Uzlabot trešo valstu valstspiederīgo piekļuvi valsts un privātajiem pakalpojumiem un produktiem, kā arī veicināt labvēlīgāku attieksmi pret migrāciju uzņemošajā sabiedrībā" (turpmāk – 1.''b'' aktivitāte);

1.1.3. 2.aktivitātē "Administratīvās kapacitātes stiprināšana valsts aģentūrām, kuras nodrošina pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem" (turpmāk – 2.aktivitāte);

1.1.4. 3.aktivitātē "Pieredzes un labās prakses apmaiņa integrācijas politikas jomā" (turpmāk – 3.aktivitāte);

1.2. prasības fonda projekta iesnieguma iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.3. fonda projektu iesniegumu (turpmāk – projekta iesniegums) sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, projektu iesniegumu atlases kārtību, kā arī to vērtēšanas kritērijus;

1.4. granta līguma slēgšanas kārtību;

1.5. tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtību.

2. Finansējuma saņēmējs maksājumus fonda projektu ietvaros par izdevumiem, kas radušies līdz 2013.gada 30.jūnijam, var veikt laikposmā no dienas, kad pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai apstiprināts atzinums par nosacījumu izpildi, kas minēti lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, līdz granta līgumā noteiktajam projekta gala pārskata iesniegšanas termiņam, bet ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.jūlijam. Finansējuma saņēmējs maksājumus 1.''b'' aktivitātes ietvaros par izdevumiem, kas radušies līdz 2013.gada 30.jūnijam, var veikt laikposmā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas līdz granta līgumā paredzētajam projekta gala pārskata iesniegšanas termiņam, bet ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.jūlijam.

3. Ar fonda aktivitāšu īstenošanu saistītos Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros izveidoto fondu vadības likuma 7.pantā noteiktos vadošās iestādes pienākumus un tiesības īsteno Kultūras ministrija (turpmāk – vadošā iestāde).

4. Ar fonda aktivitāšu īstenošanu saistītos Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros izveidoto fondu vadības likuma 9.pantā noteiktos revīzijas iestādes pienākumus un tiesības īsteno Finanšu ministrija (turpmāk – revīzijas iestāde).

5. Ar fonda aktivitāšu īstenošanu saistītos Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros izveidoto fondu vadības likuma 10.pantā noteiktos sertificēšanas iestādes pienākumus un tiesības īsteno Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – sertificēšanas iestāde).

6. Fonda mērķa grupa:

6.1. fonda galvenā mērķa grupa ir tādu valstu pilsoņi, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī bezvalstnieki (turpmāk – trešo valstu pilsoņi), kuri Latvijā ieradušies pēdējo piecu gadu laikā un legāli uzturas Latvijas teritorijā;

6.2. fonda mērķa grupā var tikt iekļauti trešo valstu pilsoņi, kas ir saņēmuši atļauju ieceļošanai Latvijas Republikā, lai pirms ieceļošanas tiem nodrošinātu integrācijas pakalpojumus, un trešo valstu pilsoņi, kas legāli uzturas Latvijas Republikā vairāk nekā piecus gadus;

6.3. fonda mērķa grupā nav iekļaujami trešo valstu pilsoņi, kuri iesnieguši patvēruma pieteikumu, par ko galīgais lēmums vēl nav pieņemts, kuriem ir bēgļa vai alternatīvais statuss vai kuri var pretendēt uz bēgļa vai alternatīvo statusu saskaņā ar Patvēruma likumu, kā arī sezonas darbu veicēji.

II. Prasības projekta iesniedzējam

7. Vispārīgās prasības projekta iesniedzējam:

7.1. tas ar tiesas lēmumu nav atzīts par maksātnespējīgu (tai skaitā neatrodas sanācijas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā), tā saimnieciskā darbība nav izbeigta vai saskaņā ar komercreģistra informāciju tas neatrodas likvidācijas procesā (ja attiecināms);

7.2. tas nav sniedzis nepatiesu informāciju vadošajai iestādei saistībā ar fonda līdzfinansēto projektu īstenošanu;

7.3. tā interesēs fiziska persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un tam nav piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi (ja attiecināms);

7.4. tas nav saņēmis finansējumu vai neparedz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem;

7.5. ja tas ir bijis finansējuma saņēmējs citā fonda gada programmā, tas ir ievērojis finansējuma saņemšanas nosacījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri regulē 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmā "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" plānoto līdzekļu pārdales kārtību Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai un Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros izveidoto fondu vadības un kontroles kārtību (ja attiecināms);

7.6. tas vienas fonda aktivitātes ietvaros ir iesniedzis vienu projekta iesniegumu;

7.7. ja tas ir bijis projekta iesniedzējs citā fonda gada programmā, tas līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai ir atmaksājis neatbilstoši veiktos izdevumus pēc vadošās iestādes pieprasījuma;

7.8. tas neatrodas tiesvedības procesā ar prasību pret vadošo iestādi par citu fonda gadu programmu ietvaros iesniegto projektu iesniegumu, to vērtēšanu un citiem prasījumiem fonda gada programmu sakarā.

8. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par projekta iesnieguma sagatavošanu, projekta vadību, īstenošanu un projekta mērķa un rezultātu sasniegšanu.

9. Īstenojot atklātu projektu iesniegumu atlasi, projekta iesniegumā var paredzēt projekta īstenošanu sadarbībā ar partneriem. Sadarbības partneriem ir jāatbilst tām pašām prasībām kā projekta iesniedzējam.

10. Īstenojot ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, projekta īstenošanā nav atļauts piesaistīt sadarbības partnerus.

III. Projektu iesniegumu atlases organizēšanas kārtība

11. Vadošā iestāde rīko ierobežotu projektu iesniegumu atlasi vai atklātu projektu iesniegumu atlasi, ņemot vērā šo noteikumu prasības, kas attiecināmas uz katru konkrēto aktivitāti.

12. Projektu iesniegumu atlasi vadošā iestāde var rīkot katrai aktivitātei atsevišķi, vienlaikus vairākām aktivitātēm vai vienlaikus visām aktivitātēm.

13. Projektu iesniegumu atlasē ir šādi posmi:

13.1. vadošā iestāde izsludina:

13.1.1. atklātu projektu iesniegumu atlasi, ievietojot sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

13.1.2. ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, nosūtot uzaicinājumu konkrētajam projekta iesniedzējam, kas minēts šo noteikumu konkrētajā aktivitātē;

13.2. projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu, kas sastāv no aizpildītas projekta iesnieguma veidlapas un papildus pievienojamiem dokumentiem;

13.3. vadošā iestāde nodrošina projektu iesniegumu vērtēšanu un pieņem lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;

13.4. ja projekta iesniegums apstiprināts ar nosacījumu, vadošā iestāde nodrošina to nosacījumu izpildes izvērtējumu, kas minēti lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu;

13.5. vadošā iestāde noslēdz ar apstiprinātā projekta iesnieguma iesniedzēju granta līgumu.

14. Sludinājumā par atklātas projektu iesniegumu atlases izsludināšanu vai uzaicinājumā, ja paredzēta ierobežota projektu iesniegumu atlase, vadošā iestāde iekļauj šādu informāciju:

14.1. fonda aktivitātes nosaukums un mērķi;

14.2. fonda aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums;

14.3. projekta iesnieguma iesniegšanas kārtība un termiņš;

14.4. norāde par vadošās iestādes mājaslapu internetā, kurā pieejamas ziņas par projekta iesnieguma sagatavošanai izmantojamiem materiāliem, projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem, Eiropas Savienības un valsts finansējuma piešķiršanas kārtību un jautājumu uzdošanas kārtību.

IV. Projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība

15. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz vadošajā iestādē šo noteikumu 14.punktā minētajā sludinājumā vai uzaicinājumā norādītajā termiņā.

16. Projekta iesniegums sastāv no aizpildītas projekta iesnieguma veidlapas (1.pielikums) un šādiem papildu dokumentiem:

16.1. projekta budžeta veidlapa (2.pielikums);

16.2. detalizēts rakstisks pamatojums, ja projekta apakšlīgumu summa pārsniedz 40 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām (ja attiecināms);

16.3. projekta iesniedzēja projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistīto personu dzīvesgaitas apraksta oriģināli (CV) (ja attiecināms);

16.4. projekta sadarbības partneru apliecinājums par piekrišanu piedalīties projekta īstenošanā (3.pielikums);

16.5. projekta sadarbības partnera projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistīto personu dzīvesgaitas apraksta oriģināli (CV) (ja attiecināms);

16.6. kredītiestādes izziņa par kredīta piešķiršanu projekta iesniedzējam vai tā sadarbības partnerim vai to konta atlikumiem, ja projektā paredzēts izmantot papildu finanšu līdzekļus, kas nav fonda vai valsts budžeta finansējums, ja projekta īstenošanai pēc tā apstiprināšanas tiks piesaistīts projekta iesnieguma iesniedzēja vai tā partnera finansējums. Minētās izziņas iesniedz par summu, kas nav mazāka par projektā plānoto papildu finanšu līdzekļu kopsummu. Projekta iesnieguma iesniegšanas dienā kredītiestādes izziņa nedrīkst būt vecāka par 30 kalendāra dienām;

16.7. pilnvarojumu apliecinoši dokumenti (ja attiecināms);

16.8. projekta iesniedzēja pavadvēstule, kurā norāda projekta iesniedzēja nosaukumu, aktivitātes numuru un nosaukumu, kā arī projekta nosaukumu.

17. Projekta iesniegumu sagatavo saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību.

18. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu vadošajā iestādē var iesniegt:

18.1. papīra formā, iesniedzot personīgi vadošajā iestādē vai nosūtot pa pastu ierakstītā vēstulē;

18.2. elektroniska dokumenta veidā.

19. Ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā, to iesniedz vienā eksemplārā, pievienojot identisku elektronisko kopiju elektroniskajā datu nesējā ar attiecīgām norādēm. Projekta iesnieguma eksemplāru papīra formā iesniedz caurauklotu, sanumurētu, ar satura rādītāju, uz pēdējās lapas aizmugurē diegu galus pielīmē, apzīmogo ar projekta iesniedzēja zīmogu un uz uzlīmes norāda informāciju par dokumenta lapu skaitu, apliecinājumu par dokumenta satura pareizību, dokumenta autora nosaukumu, parakstu, datumu un dokumenta izstrādāšanas vietu. Projekta iesniedzēja pilnvarojumu (ja attiecināms) un pavadvēstuli iesniedz atsevišķi, necaurauklojot.

20. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, to izstrādā DOC, XLS, PDF vai JPG datņu formātā, paraksta ar drošu elektronisko parakstu, pievieno laika zīmogu un noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

21. Ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē, to ievieto slēgtā aploksnē vai kastē, uz kuras ir šāda informācija:

21.1. norāde "Ierobežotas pieejamības informācija";

21.2. vadošās iestādes nosaukums un adrese;

21.3. projekta iesniedzēja nosaukums un adrese;

21.4. norāde "Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projekta iesniegums";

21.5. gada programma, aktivitātes numurs un nosaukums;

21.6. projekta iesnieguma nosaukums.

22. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, nosūtot uz vadošās iestādes elektroniskā pasta adresi, elektroniskā pasta paziņojuma sadaļā "Tēma" norāda šo noteikumu 21.1., 21.4., 21.5. un 21.6.apakšpunktā minēto informāciju.

23. Vadošā iestāde, saņemot projekta iesniegumu, reģistrē to dokumentu lietvedības sistēmā. Ja projekta iesniegums saņemts papīra formā, vadošā iestāde uz aploksnes vai kastes norāda projekta iesnieguma saņemšanas laiku un identifikācijas numuru.

V. Projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība

24. Iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošina vadošās iestādes izveidotā projektu iesniegumu vērtēšanas komisija (turpmāk – komisija). Komisijas sēdēs novērotāja statusā bez balsstiesībām var piedalīties sertificēšanas iestādes pārstāvji.

25. Ja izsludināta atklāta projektu iesniegumu atlase, komisija uzsāk darbu pēc projektu iesniegumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām.

26. Ja izsludināta ierobežota projektu iesniegumu atlase, komisija drīkst uzsākt projektu iesniegumu vērtēšanu pirms uzaicinājumā norādītā projektu iesniegumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs, kam nosūtīts uzaicinājums, jau iesniedzis projekta iesniegumu.

27. Projektu iesniegumu atvēršanas sanāksmē komisija konstatē, kuri projektu iesniegumi ir iesniegti sludinājumā vai uzaicinājumā noteiktajā termiņā:

27.1. projektu iesniegumiem, kas iesniegti sludinājumā vai uzaicinājumā noteiktajā termiņā, piešķir projekta identifikācijas numuru, par kuru vadošā iestāde rakstiski informē projekta iesnieguma iesniedzēju;

27.2. projektu iesniegumus, kas iesniegti pēc sludinājumā vai uzaicinājumā noteiktā termiņa, neatver un neizskata, un vadošā iestāde tos nosūta atpakaļ projekta iesniedzējiem, norādot neizskatīšanas iemeslu.

28. Komisija projektu iesniegumus vērtē saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajiem administratīvajiem un konkrētajai aktivitātei noteiktajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros iesniegtos projekta iesniegumus atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem specifiskajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem vērtē fonda vadības komiteja.

29. Ja projekta iesniegumā nav informācijas, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, kā arī ja minētā informācija nav salasāma vai nav iesniegta latviešu valodā, uzskata, ka projekta iesniegums neatbilst attiecīgajam kritērijam, vai attiecīgajā kritērijā piešķir zemāko vērtējumu.

30. Vispirms komisija vērtē projekta iesniegumus saskaņā ar neprecizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem (4.pielikums). Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam neprecizējamam administratīvajam vērtēšanas kritērijam, komisija pārtrauc projekta iesnieguma vērtēšanu un iesaka vadošajai iestādei to noraidīt.

31. Ja projekta iesniegums atbilst visiem neprecizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, komisija vērtē projekta iesniegumu saskaņā ar precizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem (4.pielikums), specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem (5.pielikums) un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem (6., 7., 8. vai 9.pielikums).

32. Kopējo vērtējumu saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem iegūst, summējot komisijas locekļu piešķirto punktu skaitu un summu izdalot ar to komisijas locekļu skaitu, kas ir vērtējuši projekta iesniegumu. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam neprecizējamam kvalitātes vērtēšanas kritērijam vai nav ieguvis minimāli nepieciešamo punktu skaitu saskaņā ar konkrēto kvalitātes vērtēšanas kritēriju, komisija pārtrauc projekta iesnieguma vērtēšanu un iesaka vadošajai iestādei to noraidīt.

33. Ierobežotā projektu iesniegumu atlasē:

33.1. komisija projekta iesniegumu atzīst par atbilstošu un virza vērtēšanai pēc precizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, ja:

33.1.1. projekta iesniegums atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem ieguvis vismaz 55 % no maksimāli iespējamā punktu skaita;

33.1.2. projekta iesniegums ieguvis minimāli nepieciešamo punktu skaitu saskaņā ar konkrēto kvalitātes vērtēšanas kritēriju;

33.1.3. komisija noteikusi, ka ir nepieciešami precizējumi kādā kvalitātes kritērijā, kurš saskaņā ar šiem noteikumiem ir noteikts kā precizējams;

33.1.4. aktivitātes ietvaros ir pietiekams finansējums attiecīgā projekta iesnieguma īstenošanai;

33.2. tos projekta iesniegumus, kuri neatbilst šo noteikumu 33.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, komisija atzīst par neatbilstošiem, tālāk nevērtē un iesaka vadošajai iestādei tos noraidīt;

33.3. komisija vērtē projekta iesniegumu atbilstoši precizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un to:

33.3.1. virza apstiprināšanai;

33.3.2. virza apstiprināšanai ar nosacījumu, ja ir nepieciešami precizējumi tādā kritērijā, kurš saskaņā ar šiem noteikumiem ir noteikts kā precizējams;

33.4. komisijas sekretariāts sagatavo un iesniedz vadošajā iestādē vērtēšanas ziņojumu, kurā iekļauj informāciju par saņemtajiem projektu iesniegumiem, to vērtēšanas gaitu, kā arī apstiprināšanai, apstiprināšanai ar nosacījumu un noraidīšanai ieteiktajiem projektu iesniegumiem un to noraidījuma iemesliem.

34. Atklātā projektu iesniegumu atlasē:

34.1. komisija projekta iesniegumu atzīst par atbilstošu un virza vērtēšanai fonda vadības komitejā pēc specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, ja tas ieguvis minimāli nepieciešamo punktu skaitu saskaņā ar konkrēto kvalitātes kritēriju;

34.2. komisija iesniedz projektu iesniegumus fonda vadības komitejā izvērtēšanai saskaņā ar specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem (5.pielikums);

34.3. par projektu iesniegumiem, kas virzāmi noraidīšanai, komisija sagatavo apkopojošu informāciju fonda vadības komitejai;

34.4. katru projekta iesniegumu atbilstoši specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem vērtē divi fonda vadības komitejas dalībnieki;

34.5. kopējo vērtējumu saskaņā ar specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem iegūst, summējot fonda vadības komitejas locekļu piešķirto punktu skaitu un summu izdalot ar to fonda vadības komitejas locekļu skaitu, kas ir vērtējuši projekta iesniegumu;

34.6. fonda vadības komiteja sagatavo un iesniedz komisijai projektu iesniegumu vērtējumus atbilstoši specifiskajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem;

34.7. komisija pēc šo noteikumu 34.6.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas saskaita projekta iesnieguma vērtējumā iegūto punktu skaitu saskaņā ar kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem un sakārto tos prioritārā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam;

34.8. projekta iesniegumu atzīst par atbilstošu un virza vērtēšanai pēc precizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, ja īstenoti visi šie nosacījumi:

34.8.1. projekta iesniegums atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem ieguvis vismaz 55 % no maksimāli iespējamā punktu skaita;

34.8.2. projekta iesniegums ieguvis minimāli nepieciešamo punktu skaitu saskaņā ar konkrēto specifisko vērtēšanas kritēriju;

34.8.3. pēc projektu iesniegumu sakārtošanas prioritārā secībā, ņemot vērā, ka apstiprināmi projektu iesniegumi, kas ieguvuši augstāko punktu skaitu, ir pietiekams finansējums projekta iesnieguma īstenošanai;

34.9. komisija vērtē projekta iesniegumu atbilstoši precizējamiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un to:

34.9.1. virza apstiprināšanai;

34.9.2. virza apstiprināšanai ar nosacījumu, ja ir nepieciešami precizējumi tādā kritērijā, kurš saskaņā ar šiem noteikumiem ir noteikts kā precizējams;

34.10. komisija, pamatojoties uz fonda vadības komitejas un komisijas vērtējumiem, iesniedz vadošajā iestādē vērtēšanas ziņojumu, kurā iekļauj informāciju par saņemtajiem projektu iesniegumiem, vērtēšanas gaitu, kā arī apstiprināšanai, apstiprināšanai ar nosacījumu un noraidīšanai ieteiktajiem projektu iesniegumiem un to noraidījuma iemesliem.

35. Vadošā iestāde, pamatojoties uz komisijas vērtēšanas ziņojumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma:

35.1. apstiprināšanu šo noteikumu 33.3.1. un 34.9.1.apakšpunktā minētajos gadījumos;

35.2. apstiprināšanu ar nosacījumu šo noteikumu 33.3.2. un 34.9.2.apakšpunktā minētajos gadījumos;

35.3. noraidīšanu, ja ir īstenojies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

35.3.1. projekta iesniegums neatbilst kaut vienam administratīvās vērtēšanas kritērijam, kas saskaņā ar šiem noteikumiem noteikts kā neprecizējams;

35.3.2. atklātā projektu iesniegumu atlasē projekta iesniegums atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem un ierobežotā projektu iesniegumu atlasē – atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem – nav ieguvis vismaz 55 % no maksimāli iespējamā punktu skaita;

35.3.3. projekta iesniegums nav ieguvis minimāli nepieciešamo punktu skaitu saskaņā ar konkrēto kvalitātes vērtēšanas vai specifisko vērtēšanas kritēriju (ja attiecināms);

35.3.4. pēc projektu iesniegumu sakārtošanas prioritārā secībā, ņemot vērā, ka apstiprināmi projektu iesniegumi, kas ieguvuši augstāko punktu skaitu, nav pietiekama finansējuma projekta iesnieguma īstenošanai.

36. Vadošā iestāde 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 35.punktā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to projekta iesniedzējam.

37. Nosacījumu izpildi, kas minēti lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, projekta iesniedzējs nodrošina vadošās iestādes lēmumā paredzētajā termiņā.

38. Komisija 10 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemta informācija par nosacījumu izpildi, kas minēti lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, izvērtē to atbilstību lēmumā ietvertajiem nosacījumiem.

39. Atklātā projektu iesniegumu atlasē vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc tam, kad komisija izvērtējusi nosacījumu izpildi, kas minēti lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, minēto informāciju nosūta vadības komitejai pārbaudei, vai nosacījumi izpildīti saskaņā ar specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.

40. Pēc nosacījumu izpildes izvērtēšanas vadošā iestāde sagatavo atzinumu. Ja nosacījumi, kas minēti lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, ir izpildīti, vadošā iestāde informē projekta iesnieguma iesniedzēju par granta līguma slēgšanu.

41. Ja nosacījumi, kas minēti lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, nav izpildīti vai nav izpildīti lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu un vadošā iestāde par to informē projekta iesniedzēju.

42. Ja tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs apzināti sniedzis nepatiesas ziņas jebkurā projekta iesnieguma vērtēšanas stadijā, komisija aptur projekta iesnieguma tālāku vērtēšanu un iesaka vadošajai iestādei to noraidīt, kā arī informē par to projekta iesniedzēju.

VI. Granta līguma slēgšana

43. Mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma pieņemšanas par nosacījumu izpildi, kas minēti lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, vadošā iestāde ar finansējuma saņēmēju noslēdz granta līgumu, kurā noteikti līgumslēdzēju pušu pienākumi un tiesības, kā arī fonda projekta īstenošanas kārtība un nosacījumi (tai skaitā finansēšanas nosacījumi un maksāšanas kārtība).

44. Vadošā iestāde izbeidz projektu iesniegumu atlasi, neslēdzot granta līgumu, ja visi iesniegtie projekta iesniegumi ir noraidīti vai tam ir objektīvs pamatojums (nepārvarama vara, nav pieejami finanšu līdzekļi vai citi specifiski apstākļi, kas liedz īstenot fonda projektu).

45. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma pieņemšanas par nosacījumu izpildi, kas minēti lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, bet pirms granta līguma noslēgšanas finansējuma saņēmējs vai vadošā iestāde drīkst precizēt projekta iesniegumā iekļautu informāciju, kas zaudējusi aktualitāti, pēc būtības nemainot projekta iesniegumu.

46. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam un sniedz vadošajai iestādei pārskatu par īstenošanas progresu un finanšu izlietojumu saskaņā ar granta līgumu.

47. Ja finansējuma saņēmējs nesasniedz projekta uzraudzības rādītājus, bet sasniedz projekta mērķi, vadošā iestāde proporcionāli samazina finansējumu attiecīgajam projekta pasākumam, izņemot gadījumu, ja finansējuma saņēmējs sasniedzis vismaz 85 % no uzraudzības rādītāja un pierāda, ka ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu projekta uzraudzības rādītājus.

48. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai atver atsevišķu kontu Valsts kasē, no kura tiek veikti un kurā tiek saņemti visi ar projekta īstenošanu saistītie maksājumi.

49. Grozījumus projektā izdara atbilstoši granta līgumā noteiktajai kārtībai. Nedrīkst grozīt projekta mērķi vai uzraudzības rādītājus, kā arī jautājumus, kuri ietekmē tādos vērtēšanas kritērijos noteikto informāciju, kuri šajos noteikumos attiecībā uz konkrēto aktivitāti norādīti kā neprecizējami.

50. Ja projekta īstenošanas laikā nepieciešami grozījumi projektā, finansējuma saņēmējs iesniedz vadošajā iestādē granta līguma grozījumu projektu un to pamatojumu. Ja vadošā iestāde, izvērtējot iesniegto granta līguma grozījumu projekta atbilstību šo noteikumu 49.punktā minētajām prasībām, kā arī to ietekmi uz projekta mērķa sasniegšanu, konstatē nepieciešamību grozīt granta līgumu, tā sagatavo granta līguma grozījumu projektu un nosūta to projekta finansējuma saņēmējam.

51. Finansējuma saņēmējs nodrošina mērķa grupai paredzētos informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar granta līgumu.

52. Finansējuma saņēmējs nodrošina ar projekta īstenošanu saistītās informācijas un dokumentācijas uzglabāšanu līdz 2022.gada 31.decembrim.

VII. 1.''a'' aktivitātes "Izglītības vai adaptācijas programmu attīstība un īstenošana ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu trešo valstu pilsoņu integrāciju, t.sk. programmas īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām" īstenošana un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji

53. 1.''a'' aktivitātes mērķis ir kvalitatīvu trešo valstu valstspiederīgo adaptācijas programmu (valodas kursu, kultūrorientācijas kursu, atbalsta pasākumu mazaizsargātām trešo valstu valstspiederīgo grupām) izstrāde un organizēšana, lai nodrošinātu pilnvērtīgu piekļuvi pakalpojumiem un iesaisti uzņemošajā sabiedrībā, kā arī veicinātu integrācijas pasākumu pieejamību mazaizsargātām trešo valstu valstspiederīgo grupām – sievietēm, bērniem, veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai personām ar zemu izglītības līmeni.

54. 1.''a'' aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

54.1. valodu un integrācijas kursos apmācīti un iesaistīti 300 trešo valstu valstspiederīgie;

54.2. kursos apmācīti un naturalizācijas eksāmena kārtošanai sagatavoti 100 trešo valstu valstspiederīgie. Organizētas informatīvās dienas piecos Latvijas reģionos, nodrošinātas publikācijas plašsaziņas līdzekļos un mājaslapā internetā;

54.3. izveidotas divas platformas dialogam ar trešo valstu valstspiederīgajiem, brīvprātīgo palīgu iesaistīšana;

54.4. izveidoti trīs atbalsta mehānismi mazaizsargātām trešo valstu valstspiederīgo grupām, piemēram, bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, specifiskas atbalsta grupas, pasākumi, kas vērsti uz informācijas un pakalpojumu pieejamības uzlabošanu;

54.5. trešo valstu valstspiederīgo bērni un jaunieši iesaistīti izglītojošos un interaktīvos pasākumos, kas veicina trešo valstu valstspiederīgo iesaistīšanos sabiedriskās aktivitātēs, tai skaitā brīvprātīgajā darbā, un neformālās izglītības programmās, lai veicinātu kultūras un tradīciju saglabāšanos;

54.6. izveidots viens atbalsta mehānisms trešo valstu valstspiederīgo pirmsskolas vecuma bērniem un viņu vecākiem.

55. 1.''a'' aktivitātē projektu ietvaros atļauti šādi pasākumi:

55.1. latviešu valodas un integrācijas kursu izveide un īstenošana, lai sniegtu iespēju imigrantiem iegūt pamatzināšanas latviešu valodas, vēstures, sociālo un ekonomikas iezīmju, kultūras dzīves, valsts pārvaldes sistēmas, pamattiesību un citās jomās;

55.2. kursi un informatīvas aktivitātes, lai trešo valstu valstspiederīgos sagatavotu naturalizācijas procesam;

55.3. biedrību un nodibinājumu, pašvaldību un augstskolu iesaiste trešo valstu valstspiederīgo integrācijas procesu uzlabošanā, tai skaitā praktisks atbalsts Latvijas kultūras un valodas apguvei, iesaistot vietējos iedzīvotājus kā brīvprātīgos un īpašu vērību pievēršot imigrantu pilsoniskajai līdzdalībai un interešu aizstāvībai;

55.4. atbalsta mehānismu izveide un pakalpojumu sniegšana mazaizsargātām trešo valstu valstspiederīgo grupām, kā arī bērniem paredzēta izglītojoša un interaktīva pasākuma organizēšana, veicinot to iesaistīšanos;

55.5. atbalsta mehānismu izveide trešo valstu valstspiederīgo pirmsskolas vecuma bērniem.

56. 1.''a'' aktivitāti īsteno kā atklātu projektu iesniegumu atlasi.

57. 1.''a'' aktivitātē projektu iesniedzēji un to sadarbības partneri var būt valsts iestādes, pašvaldības, pašvaldību iestādes, atvasinātas publiskas personas, biedrības un nodibinājumi, starptautiskas organizācijas, augstskolas.

58. 1.''a'' aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 743 525,21 lats, ko veido fonda finansējums 557 643,91 lats un valsts budžeta finansējums 185 881,30 latu. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem projekta iesnieguma finansēšanai var piesaistīt projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus.

59. 1.''a'' aktivitātē pieejamais finansējums viena projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu segšanai ir ne mazāk kā 14 056 lati un ne vairāk kā
120 000 latu.

60. Projekta ietvaros var īstenot tikai tādus latviešu valodas un integrācijas kursus un programmas, kuras izstrādātas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Kursa vai programmas aktualizācijas izmaksas nedrīkst pārsniegt 20 % no tās izstrādes izmaksām. Kurss vai programma uzskatāma par aktualizētu, ja izmaiņas tās saturā pārsniedz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no tās apjoma. Kurss vai programma, kurā izmaiņas saturā nepārsniedz 10 %, uzskatāma par neaktualizētu. Kurss vai programma, kurā izmaiņas pārsniedz 50 %, uzskatāma par izstrādātu no jauna.

61. Ja projekta iesnieguma ietvaros plānots īstenot tādus latviešu valodas un integrācijas kursus un programmas, kuras izstrādātas iepriekš, projekta iesniedzējs šo noteikumu 16.8.apakšpunktā minētajā projekta pavadvēstulē norāda papildu informāciju par latviešu valodas un integrācijas kursa vai programmas izstrādes izmaksām, kā arī iekļauj satura rādītāju.

62. 1.''a'' aktivitātes ietvaros latviešu valodas un integrācijas kursa vai programmas minimālais apjoms ir 120 stundas.

63. 1.''a'' aktivitātes ietvaros izmantotais finansējums vienam projekta tiešās mērķa grupas dalībniekam nedrīkst pārsniegt 800 latu.

64. Projektu iesniegumus 1.''a'' aktivitātē vērtē saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, 5.pielikumā minētajiem specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem un 6.pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

VIII. 1.''b'' aktivitātes "Uzlabot trešo valstu valstspiederīgo piekļuvi valsts un privātajiem pakalpojumiem un produktiem, kā arī veicināt labvēlīgāku attieksmi pret migrāciju uzņemošajā sabiedrībā" īstenošana un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji

65. 1.''b'' aktivitātes mērķis ir ilgtspējīgas organizatoriskās, izpētes un uzraudzības struktūras (Nacionālais integrācijas centrs) izveide, lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju Latvijas sabiedrībā, uzlabotu trešo valstu valstspiederīgo piekļuvi valsts un privātajiem pakalpojumiem un precēm, kā arī sabiedrības informēšana, lai veicinātu labvēlīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem uzņemošā sabiedrībā.

66. 1.''b'' aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

66.1. 300 trešo valstu valstspiederīgajiem pieejamas konsultācijas sociālajos, juridiskajos, izglītības, nodarbinātības un citos jautājumos;

66.2. atrisinātas 12 krīzes situācijas trešo valstu valstspiederīgajiem;

66.3. īstenoti divi informatīvie pasākumi, un sagatavoti divi informatīvie materiāli par Nacionālā integrācijas centra darbu;

66.4. trešo valstu valstspiederīgajiem nodrošināta pieeja Nacionālā integrācijas centra mājaslapai internetā latviešu, krievu un angļu valodā, kā arī nodrošināta tās sasaiste ar citiem svarīgiem informācijas avotiem;

66.5. organizēta vismaz viena pārraudzības un konsultācijas sesija divos reģionālajos integrācijas atbalsta punktos;

66.6. sniegtas vismaz 10 konsultācijas dažādu jomu pakalpojumu sniedzējiem un speciālistiem no vismaz 10 pašvaldībām attiecībā uz darbu ar trešo valstu valstspiederīgajiem;

66.7. nodrošināta bezmaksas informatīvā tālruņa darbība, kas paredzēts trešo valstu valstspiederīgajiem;

66.8. vismaz 50 trešo valstu valstspiederīgajiem sniegts Nacionālā integrācijas centra atbalsts saistībā ar profesionālās kvalifikācijas uzlabošanu vai jaunu kvalifikāciju iegūšanu, kā arī īstenoti citi aktīvās darba tirgus politikas pasākumi;

66.9. sniegts atbalsts vismaz 100 trešo valstu valstspiederīgajiem profesionālās kvalifikācijas atzīšanai;

66.10. īstenoti trīs izglītojoši un informatīvi pasākumi, kas paredzēti plašam iedzīvotāju lokam un palielina izpratni par imigrantu integrācijas jautājumiem, kā arī veicina imigrantu iekļaušanos Latvijas kultūras un sabiedriskajā dzīvē;

66.11. īstenoti trīs pasākumi, kas veicina plašsaziņas līdzekļu iesaisti trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jautājumu risināšanā un tolerantākas sabiedrības veidošanos.

67. 1.''b'' aktivitāti īsteno kā ierobežotu projektu iesniegumu atlasi.

68. 1.''b'' aktivitātē projekta iesniedzējs var būt valsts institūcija, kura ir vadošā valsts institūcija sabiedrības integrācijas politikas plānošanas un koordinācijas jomā.

69. 1.''b'' aktivitātē projektu ietvaros atļauti šādi pasākumi:

69.1. dažādu speciālistu – juristu, psihologu, sociālo darbinieku – konsultāciju un palīdzības sniegšana trešo valstu valstspiederīgajiem krīzes situācijās;

69.2. informatīvu un kultūras pasākumu organizēšana, lai integrētu un veicinātu trešo valstu valstspiederīgo līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, kā arī uzlabotu attiecības starp trešo valstu valstspiederīgajiem un pārējo sabiedrību, tai skaitā valsts institūcijām, sociālajiem partneriem un sabiedrības vairākumu, informatīvo materiālu publicēšana, mājaslapas internetā uzturēšana (latviešu, krievu un angļu valodā);

69.3. konsultāciju sniegšana sociālo pakalpojumu institūciju pārstāvjiem darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem un palīdzība reģionālajos integrācijas atbalsta punktos darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem;

69.4. konsultāciju sniegšana citiem pakalpojumu sniedzējiem un dažādu jomu profesionāļiem, kas strādā ar trešo valstu valstspiederīgajiem;

69.5. bezmaksas informatīvā tālruņa trešo valstu valstspiederīgajiem darbības nodrošināšana;

69.6. atbalsts trešo valstu valstspiederīgo piekļuvei darba tirgum (profesionālās kvalifikācijas uzlabošanai, jaunas kvalifikācijas iegūšanai, valsts valodas kursi un citi aktīvās darba tirgus politikas pasākumi);

69.7. atbalsts trešo valstu valstspiederīgo profesionālās kvalifikācijas atzīšanai (piemēram, juridiskas konsultācijas);

69.8. izglītojoši un informatīvi pasākumi, kas paredzēti plašam iedzīvotāju lokam un palielina izpratni par imigrantu integrācijas jautājumiem, kā arī veicina imigrantu iekļaušanos Latvijas kultūras un sabiedriskajā dzīvē;

69.9. pasākumi, kas veicina plašsaziņas līdzekļu iesaisti trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jautājumu risināšanā un tolerantākas sabiedrības veidošanos.

70. 1.''b'' aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 486 650,52 lati, ko veido fonda finansējums  364 987,89 lati un valsts budžeta finansējums 121 662,63 lati. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem projekta finansēšanai var piesaistīt projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus.

71. 1.''b'' aktivitātē pieejamais finansējums viena projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir ne mazāk kā 14 056 lati un ne vairāk kā 486 650,52 lati.

72. Projektu iesniegumus 1.''b'' aktivitātē vērtē saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un 7.pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

IX. 2.aktivitātes "Administratīvās kapacitātes stiprināšana valsts aģentūrām, kuras nodrošina pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem" īstenošana un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji

73. 2.aktivitātes mērķis ir stiprināt spēju koordinēt, īstenot, uzraudzīt un novērtēt trešo valstu valstspiederīgo integrācijas pasākumus dažādos valsts pārvaldes un pakalpojumu sniegšanas līmeņos, kā arī stiprināt iesaistīto speciālistu daudzveidības pārzināšanas un starpkultūru dialoga prasmes.

74. 2.aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

74.1. izveidota starpkultūru mācību un daudzveidības pārzināšanas sistēma (pasākumu komplekss, kas ietver programmas izstrādi un aprobāciju);

74.2. uzlabotas vismaz 100 ar trešo valstu valstspiederīgajiem strādājošu speciālistu zināšanas un pakalpojumu kvalitāte par trešo valstu pilsoņu uzņemšanas, integrācijas, naturalizācijas un repatriācijas jautājumiem, kā arī starpkultūru komunikāciju;

74.3. organizētas vismaz trīs apaļā galda diskusijas par dažādības vadības jautājumiem, iesaistot pašvaldību darbiniekus un dažādu jomu speciālistus;

74.4. uzlabota uzņemšanas procedūras metodika.

75. 2.aktivitātē projektu ietvaros atļauti šādi pasākumi:

75.1. pasākumi, kuru ietvaros izveido un īsteno starpkultūru mācību sistēmu (pasākumu komplekss, kas ietver programmas izstrādi, aprobāciju un personāla apmācības);

75.2. kompetences paaugstināšana un speciālistu apmācība par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas, integrācijas, naturalizācijas un repatriācijas jautājumiem, kā arī starpkultūru komunikāciju;

75.3. uzņemšanas procedūras metodikas uzlabošana.

76. 2.aktivitāti īsteno kā atklātu projektu iesniegumu atlasi.

77. 2.aktivitātē projektu iesniegumu iesniedzēji var būt valsts iestādes, pašvaldības, pašvaldību iestādes, atvasinātas publiskas personas, biedrības un nodibinājumi, starptautiskas organizācijas un augstskolas.

78. 2.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 103 032,15 latu, ko veido fonda finansējums 77 274,11 latu un valsts budžeta finansējums
25 758,04 lati. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem projekta finansēšanai var piesaistīt projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus.

79. 2.aktivitātē pieejamais finansējums viena projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu segšanai ir ne mazāk kā 14 056 lati un ne vairāk kā 103 032,15 latu.

80. Projektu iesniegumus 2.aktivitātē vērtē saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, 5.pielikumā minētajiem specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem un 8.pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

X. 3.aktivitātes "Pieredzes un labās prakses apmaiņa integrācijas politikas jomā" īstenošana un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji

81. 3.aktivitātes mērķis ir gūt citu Eiropas Savienības dalībvalstu labāko pieredzi un praksi, lai izveidotu efektīvu trešo valstu valstspiederīgo integrācijas sistēmu, un analizēt iespējas ieviest gūto pieredzi Latvijā.

82. 3.aktivitātē sasniedzams šāds uzraudzības rādītājs – uzlabotas vismaz 20 speciālistu zināšanas, kas strādā ar trešo valstu valstspiederīgajiem un guvuši pieredzi par trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politiku citās dalībvalstīs.

83. 3.aktivitāti īsteno kā ierobežotu projektu iesniegumu atlasi.

84. 3.aktivitātē projekta iesniedzējs var būt valsts institūcija, kura ir vadošā valsts institūcija sabiedrības integrācijas politikas plānošanas un koordinācijas jomā.

85. 3.aktivitātē projektu ietvaros atļauti pasākumi, kas veicina informācijas un labākās pieredzes apmaiņu un sadarbību ar dalībvalstīm saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas jomu un pasākumu izstrādi un īstenošanu.

86. 3.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 14 113,99 lati, ko veido fonda finansējums 10 585,49 lati un valsts budžeta finansējums
3 528,50 latu. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem projekta finansēšanai var piesaistīt projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus.

87. 3.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu segšanai ir 14 056 lati.

88. Projektu iesniegumus 3.aktivitātē vērtē saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un 9.pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

XI. Projektu īstenošanas nosacījumi

89. Īstenojot atklātu projektu iesniegumu atlasi, sadarbības partnerus attiecībās ar vadošo iestādi pārstāv projekta iesniedzējs, un vadošajai iestādei saistības ir tikai ar projekta iesniedzēju. Sadarbības partneri saskaņā ar partnerības līgumu visi kopā drīkst īstenot ne vairāk kā 30 % projekta aktivitāšu un saņemt ne vairāk kā 30 % no projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma.

90. Fonda ietvaros ir attiecināmas tiešās un netiešās izmaksas atbilstoši fonda izmaksu noteikumiem (10.pielikums).

91. Ja, īstenojot projektu, veiktās tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par projekta iesniegumā paredzētajām izmaksām, vadošā iestāde pieņem lēmumu par projekta netiešo attiecināmo izmaksu proporcionālu samazinājumu, lai netiešās attiecināmās izmaksas nepārsniegtu šo noteikumu 10.pielikumā minēto proporciju no projekta atbilstoši veiktajām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

92. Ja, īstenojot projektu, tiek konstatēts, ka apakšlīgumi pārsniegs 40 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, finansējuma saņēmējs pirms apakšlīgumu slēgšanas informē vadošo iestādi, iesniedzot pārsnieguma pamatojumu. Vadošā iestāde granta līgumā paredzētajā kārtībā izskata pārsnieguma pamatojumu, izvērtējot, vai aktivitātes, kuras paredzēts īstenot, slēdzot attiecīgos apakšlīgumus, finansējuma saņēmējs vai tā sadarbības partneris nevar īstenot efektīvāk un labāk, vai apakšlīgumu slēgšana ir nepieciešama konkrētās aktivitātes īstenošanai un vai netiek pārkāptas šo noteikumu 89.punktā minētās prasības. Ja vadošā iestāde piekrīt apakšlīgumu proporcijas palielināšanas pamatojumam, tā izsniedz rakstisku saskaņojumu apakšlīgumu slēgšanai. Ja vadošā iestāde nepiekrīt apakšlīgumu proporcijas palielināšanas pamatojumam, tā nesaskaņo apakšlīguma slēgšanu, nosūtot finansējuma saņēmējam rakstisku vēstuli. Ja finansējuma saņēmējs ir noslēdzis apakšlīgumus, bet nav iesniedzis pārsnieguma pamatojumu vadošajā iestādē saskaņošanai, vadošā iestāde pārsnieguma summu atzīst par neatbilstoši veiktiem izdevumiem.

93. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumus fonda projekta ietvaros plāno kā attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs pievienotās vērtības nodokli nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā.

94. Finansējuma saņēmējam, slēdzot līgumus par projekta aktivitāšu īstenošanu, jānodrošina atklātuma, brīvas konkurences un optimāla fonda līdzekļu izmantošanas principa un publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošana.

95. Finansējuma saņēmējs, slēdzot līgumus par projekta aktivitāšu īstenošanu, ievēro atbilstošu publicitāti, lai nodrošinātu pārskatāmības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu. Līgumus, kuru vērtība ir no 3 514 līdz 50 000 latu, var slēgt, ja finansējuma saņēmējs ir pieprasījis un izskatījis vismaz trīs cenu piedāvājumus. Līgumus, kuru vērtība ir 50 000 latu vai lielāka, slēdz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

96. Darba samaksa projekta iesniegumā nepārsniedz projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera parasti veikto darba samaksu par līdzīgu darbu veikšanu un ir ne vairāk kā seši lati stundā (neskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas), izņemot virsstundu darba samaksu. Par virsstundu darbu samaksu veic saskaņā ar darba tiesības regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

97. Finansējuma saņēmēja personām aizliegts piedalīties lēmuma pieņemšanā par saimnieciska rakstura līgumu slēgšanu un slēgt līgumus (izņemot darba līgumu) ar personām, kas ir finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera darbinieki, biedri, amatpersonas, to laulātie, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, pusbrāļi vai pusmāsas, adoptētie vai adoptētāji, vai ar komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuru dalībnieki, kapitāldaļu īpašnieki vai valdes locekļi ir šajā punktā minētās personas.

98. Finansējuma saņēmējs var slēgt līgumus par projektā paredzētu pienākumu veikšanu projekta īstenošanā ar sadarbības partnera darbiniekiem, amatpersonām, biedriem vai brīvprātīgajiem, ja visu ar vienu personu noslēgto līgumu kopsumma nepārsniedz šo noteikumu 95.punktā norādīto apmēru – 3514 latu (bez pievienotās vērtības nodokļa), un šo līgumu summas ņem vērā, aprēķinot sadarbības partneriem nodotā finansējuma apjomu saskaņā ar šo noteikumu 89.punktu.

XII. Tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošana

99. Tehniskās palīdzības aktivitāti īsteno šādas fondu vadībā, kontrolē un uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes institūcijas (turpmāk – atbildīgās iestādes):

99.1. vadošā iestāde;

99.2. revīzijas iestāde;

99.3. sertificēšanas iestāde.

100. Tehniskās palīdzības aktivitātes maksimāli pieejamo fonda finansējumu nosaka fonda gada programma. Par tehniskās palīdzības finansējuma sadalījumu starp vadošo iestādi, revīzijas iestādi un sertificēšanas iestādi vienojas fonda vadības komitejā.

101. Tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas attiecināmos izdevumus sedz 100 % apmērā no fonda finansējuma.

102. Lai nodrošinātu revīzijas iestādes vai sertificēšanas iestādes tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanu, kā arī pienācīgu revīzijas iestādes un sertificēšanas iestādes funkciju nodalīšanu, vadošā iestāde ar revīzijas iestādi un sertificēšanas iestādi slēdz vienošanos par revīzijas iestādes vai sertificēšanas iestādes tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtību.

103. Lai nodrošinātu vadošās iestādes tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanu, vadošā iestāde izdod iekšējo normatīvo aktu, kurā nosaka vadošās iestādes tehniskās palīdzības projekta īstenošanas un uzraudzības kārtību, kā arī grozījumu veikšanas kārtību vadošās iestādes tehniskās palīdzības projektā.

104. Vadošā iestāde šo noteikumu 102.punktā minēto vienošanos slēdz un šo noteikumu 103.punktā minēto iekšējo normatīvo aktu izdod par visu programmas fondu īstenošanas periodu.

105. Grozījumus tehniskās palīdzības projektā veic pēc atbildīgās iestādes ierosinājuma, grozot šo noteikumu 102.punktā minēto vienošanos vai izdodot rīkojumu par vadošās iestādes tehniskās palīdzības projekta grozījumiem. Saņemot atbildīgās iestādes ierosinājumu izdarīt grozījumus tehniskās palīdzības projektā, vadošā iestāde izvērtē ierosināto grozījumu atbilstību fonda izmaksu noteikumiem, gada programmām un citiem fondu regulējošiem tiesību aktiem un sagatavo granta līguma grozījumu vai rīkojuma grozījumu projektu vai nosūta vēstuli, ar kuru informē, ka iesniegtie grozījumi neatbilst fonda izmaksu noteikumiem, gada programmām un citiem fondu regulējošiem tiesību aktiem un nav atbalstāmi.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Kultūras ministre,
tieslietu ministra
pienākumu izpildītāja Ž.Jaunzeme-Grende

Kultūras ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 3.jūlija
noteikumiem Nr.478

Kultūras ministre,
tieslietu ministra
pienākumu izpildītāja Ž.Jaunzeme-Grende

Kultūras ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 3.jūlija
noteikumiem Nr.478

Kultūras ministre,
tieslietu ministra
pienākumu izpildītāja Ž.Jaunzeme-Grende

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 3.jūlija
noteikumiem Nr.478

Apliecinu, ka:

1. Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (turpmāk – fonds) projekta ieviešanā netiks pieļauta diskriminācija dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, seksuālās orientācijas vai vecuma dēļ un tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas dažādām sabiedrības grupām;

2. pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vadošajā iestādē esmu iepazinies ar projekta iesnieguma saturu un savu lomu projekta ieviešanā;

3. pilnvaroju projekta iesniedzēju noslēgt granta līgumu ar vadošo iestādi un pārstāvēt sadarbības partneri visās ar projekta ieviešanu saistītajās darbībās;

4. vismaz astoņus gadus pēc projekta pabeigšanas glabāšu visu ar projekta ieviešanu saistīto dokumentāciju un informāciju un, ja nepieciešams, to uzrādīšu, kā arī piekrītu Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības institūciju pārstāvju kontrolēm un auditiem pirms projekta apstiprināšanas, projekta ieviešanas laikā un pēc projekta pabeigšanas;

5. projekta ietvaros iegādājamais vai nomājamais nekustamais īpašums pirms projekta ieviešanas nav iegādāts ar Eiropas Savienības finanšu atbalstu;

6. ja sadarbības partneris ir bijis projekta iesniedzējs citā fonda gada programmā, tas līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai ir atmaksājis neatbilstoši veiktus izdevumus, ja vadošā iestāde to ir pieprasījusi;

7. projekta iesniegumā plānotās aktivitātes nav un netiks finansētas no citiem ārvalstu finanšu resursiem.

Sadarbības partnera institūcijas vadītājs

Kultūras ministre,
tieslietu ministra
pienākumu izpildītāja  Ž.Jaunzeme-Grende

4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 3.jūlija
 noteikumiem Nr.478

Kultūras ministre,
tieslietu ministra
pienākumu izpildītāja Ž.Jaunzeme-Grende

5.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 3.jūlija
noteikumiem Nr.478

Kultūras ministre,
tieslietu ministra
pienākumu izpildītāja Ž.Jaunzeme-Grende

6.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 3.jūlija
 noteikumiem Nr.478

Kultūras ministre,
tieslietu ministra
pienākumu izpildītāja   Ž.Jaunzeme-Grende

7.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 3.jūlija
 noteikumiem Nr.478

Kultūras ministre,
tieslietu ministra
pienākumu izpildītāja  Ž.Jaunzeme-Grende

8.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 3.jūlija
 noteikumiem Nr.478

Kultūras ministre,
tieslietu ministra
pienākumu izpildītāja Ž.Jaunzeme-Grende

9.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 3.jūlija
 noteikumiem Nr.478

Kultūras ministre,
tieslietu ministra
pienākumu izpildītāja Ž.Jaunzeme-Grende

10.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 3.jūlija
noteikumiem Nr.478