Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr.75

Rīgā 2012.gada 19.jūnijā

Padome, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.panta trešo daļu, likuma “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums” 17.panta otro daļu, likumu “Oficiālo publikāciju likums”, kas stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā,

nolemj:

1. Apstiprināt lēmuma pielikumā esošo “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2012.–2017.gadam”.

2. Lēmuma 1.punktā apstiprināto “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2012.–2017.gadam” publicēt oficiālajā elektroniskajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Uzdot Padomes sekretariātam informēt elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2012.–2017.gadam” apstiprināšanu.

Pielikumā: “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2012.–2017.gadam”.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs A.Dimants

Apstiprināta
ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
2012.gada 19.jūnija lēmumu Nr.75

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc konsultācijām ar nozarē iesaistītajām pusēm un atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam ir pieņēmusi šo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2012.–2017.gadam kā ārējo normatīvo aktu.

Pamatnostādnes

1. Attīstīt Latvijas demokrātiju, tiesisko valsti un pilsonisko līdzdalību.

2. Veicināt valstisko apziņu, latviešu kultūras identitāti, Latvijas reģionālās identitātes un eiropeisko identitāti.

Saistošie valsts stratēģiskie politikas plānošanas dokumenti

1. Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam "Nacionāla valsts".

2. Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares pamatnostādnes 2011.–2016.gadam.

3. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam.

4. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.

5. Nacionālās drošības koncepcija.

6. Koncepcija par jauna Latvijas elektroniskā sabiedriskā medija izveidi.

7. Koncepcija "Nākamās paaudzes tīklu attīstības koncepcija 2013.–2020.gadam".

8. Koncepcija "Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada".

9. Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.

Izmantotie saīsinājumi un termini

Mērķi

1. Programmu satura kvalitāte un konkurētspēja Latvijas jurisdikcijā esošiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas izplata Latvijā veidotu saturu.

2. Vienlīdzīgi ietvarnoteikumi nozarē.

3. Sabiedrisko mediju stiprināšana un reforma, palielinot sabiedrisko mediju lomu nacionālās kultūras identitātes stiprināšanā un latviešu valodas, ieskaitot latgaliešu valodas, lietošanā.

4. Informācijas telpas latviešu valodā un nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides visā Latvijas teritorijā, it īpaši austrumu pierobežā, nodrošināšana.

5. Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu dažādības sekmēšana.

6. Nacionālā, respektīvi, Eiropas Savienības elektronisko mediju tirgus stiprināšana.

Uzdevumi

1. Jauna sabiedriskā medija izveide

Saskaņā ar Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares pamatnostādnēm 2011.–2016.gadam, kur definēts uzdevums izveidot jaunu Latvijas sabiedrisko mediju, kas darbosies trīs galvenajās tehnoloģiskajās platformās – radio, televīzija un internets, NEPLP paredzējusi īstenot izstrādāto Koncepciju par jauna Latvijas elektroniskā sabiedriskā medija izveidi, uzsākot pakāpenisku jauna vienota Latvijas sabiedriskā medija veidošanu.

Pirms jauna elektroniskā sabiedriskā medija ieviešanas jāveic detalizētu finanšu analīzi, situācijas izpēti un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi un projektu portfeļa izveidi 2012.–2013.gadā. Aktivitāšu plāns izvēlētā modeļa izstrādei un ieviešanai paredz 2012.gada 3.ceturksnī sākt un 2013.gada 2.ceturksnī pabeigt detalizētu situācijas izpēti, kas noteiktu projekta īstenošanai nepieciešamās finanses un darbības katrā no plāna posmiem.

2012.gada otrajā pusē paredzēts izstrādāt:

· sabiedriskā pasūtījuma un satura veidošanas un izplatīšanas modeli;

· pārvaldības modeli un finansēšanas modeli, ieskaitot sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesisko statusu un ES struktūrfondu izmantošanas plānu un mediju izglītības sistēmas izmaiņas;

· arhīva nodrošināšanas modeli;

· tehnoloģiskās platformas arhitektūru.

2013.gada pirmajā pusē paredzēts izstrādāt:

· sabiedriskā EPL investīciju projektu portfeli;

· tehniski ekonomisko pamatojumu.

Jaunu Latvijas sabiedrisko elektronisko mediju paredzēts izveidot līdz 2018.gadam, sākot ar daļēju sabiedriskā medija konverģenci. Jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides mērķi:

· satura izcilība un kvalitāte;

· laikā un telpā universālu lietošanas iespēju nodrošinājums sabiedrībai kopumā un atsevišķām grupām un indivīdiem;

· medija darbības caurskatāmība un sabiedrības līdzdalība tā pārvaldē, uzraudzībā un satura attīstībā;

· finansējuma lietderīga izmantošana.

Īstenojot Koncepciju, paredzēts veidot vienotu sabiedrisko mediju, kas uztur dialogu ar sabiedrību un veicina iedzīvotāju savstarpējo komunikāciju radio, televīzijas un interneta platformās, uzņemas atbildību par Latvijas informācijas un kultūras vides kvalitāti kopumā un ir atbildīgs par satura kvalitāti, sabiedrības aptvērumu un līdzdalību. Ieviešot Koncepciju, paredzēts veikt būtiskas izmaiņas LTV un LR saturā un struktūrā, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta piekļuve daudzveidīgai informācijai, kas nodrošina sabiedrības izmaiņu un norišu analītisku izvērtējumu un lēmumus, kuri veicina sabiedrības ilgtspēju. Tiek saglabāti LTV un LR zīmoli, nostiprināts programmu autonomais statuss gan redakcionālās neatkarības, gan finansējuma ziņā.

Sabiedriskā medija regulējums jāveido pēc principa – sabiedriskais plašsaziņas līdzeklis ir radīts sabiedrībai, to finansē sabiedrība un kontrolē sabiedrības pārstāvji. Jāīsteno sabiedriskā medija tiesiskā statusa maiņa, kā arī jāievieš sabiedrības līdzmaksājums sabiedriskā medija finansiālās neatkarības nodrošināšanai. Jānovērš interešu konflikta situācija, kurā viena un tā pati uzraudzības iestāde gan kontrolē visus EPL, gan īsteno valsts kā īpašnieka pilnvaras sabiedriskajos EPL.

2. Nepieciešamie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Ņemot vērā, ka aptuveni 85% mājsaimniecību ir kabeļtelevīziju (IP, interneta u. c.) pieslēgumi, bet kabeļoperatoru darbība patlaban EPLL netiek reglamentēta, NEPLP izstrādās likumu grozījumu kopumu, kas paredzēti, lai sakārtotu programmu retranslācijas jomu un lai kabeļoperatoriem tiktu uzlikti noteikti pienākumi, kuru pamatā ir Latvijas nacionālās intereses. Tas atbilst Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai, kura paredz: "Audiovizuālo mediju pakalpojumi vienlīdz ir kultūras un ekonomikas pakalpojumi. To pieaugošā nozīme attiecībā uz sabiedrību, demokrātiju, jo īpaši nodrošinot informācijas brīvību, viedokļu dažādību un mediju plurālismu, kā arī uz izglītību un kultūru attaisno īpašu noteikumu piemērošanu šiem pakalpojumiem."

Ievērojot, ka

· Latvija ģeopolitiski ir piederīga Eiropas Savienībai,

· latviešu valodas lietojums valsts elektronisko mediju vidē ir neproporcionāli mazs un neatbilst iedzīvotāju etniskajam sastāvam,

· neregulēta brīvā tirgus ietekmē Latvijā ir izveidojušās divas atšķirīgas (lingvistiskā, ģeopolitiskā, demokrātijas tradīciju un kultūras ziņā) informācijas telpas,

· Krievija elektroniskos medijus mērķtiecīgi izmanto maigās varas (soft power) īstenošanai, mērķtiecīgi veidojot Latvijas iedzīvotāju sabiedrisko domu, lai sekmētu savas ģeopolitiskās intereses,

NEPLP uzskata, ka nepieciešams pieņemt EPLL grozījumus, nosakot normas, kas šo situāciju ietekmētu Latvijas nacionālo interešu virzienā. Šāda prasība atbilst Direktīvai: "Dalībvalstis patur tiesības pieprasīt, lai to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji ievērotu sīkāk izstrādātus vai stingrākus noteikumus jomās, kuras koordinē šī Direktīva, ja šādi noteikumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem."

2.1. Jānosaka kabeļoperatoru tiesisko statusu, programmu paketes jēdzienu, pamatpaketes jēdzienu, pamatpaketes veidošanas principus. Nepieciešams juridiski formulēt kabeļoperatora statusu. Likuma grozījumos jāietver obligātus nosacījumus, kuri jāievēro visiem kabeļoperatoriem, kas vēlas sniegt pakalpojumus Latvijas teritorijā. Grozījumiem jānosaka pamatpaketes veidošanas pamatprincipus: pamatpaketē jāiekļauj Latvijas nacionālo, reģionālo un vietējo televīziju, ES dalībvalstu sabiedrisko televīziju programmas. Noteikumi attiecas uz pamatpaketi, kuru kabeļoperators piedāvā galalietotājam, un tajā iekļautajām programmām. Likuma grozījumi jāizstrādā atbilstoši nacionālajām interesēm, vienlaikus tiem jābūt samērīgiem.

2.2. Jānosaka NEPLP pilnvaras EPL reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā. Patlaban Latvijā plašsaziņas līdzekļu pirkšanu un pārdošanu regulē tikai Komerclikums. Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" prasa: "Masu informācijas līdzekļu dibinātājiem un īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības, ir pienākums Komerclikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā informēt komercreģistra iestādi par to patiesajiem labuma guvējiem." Ņemot vērā lielo nozīmi, kāda ir EPL īpašniekiem Latvijas nacionālās mediju vides veidošanā, jāizdara grozījumus EPLL un citos normatīvajos aktos, lai EPL reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā NEPLP tiktu piešķirtas tiesības pēc lēmuma pieņemšanai nepieciešamās finansiālās un juridiskās informācijas saņemšanas apstiprināt darījumu atbilstoši nacionālajām interesēm.

2.3. Jānosaka programmu tiesību turētāju tiesisko statusu, reģistrācijas kārtību, jāreglamentē programmu piedāvājumu un programmu komplektāciju. Problēma: nav iespējams nopirkt atsevišķu programmu par samērīgu cenu, jo tiek piedāvāts programmu komplekts. Jautājums jārisina sadarbībā ar kabeļoperatoru asociācijām un Konkurences padomi konkurences tiesību ietvaros.

2.4. Jāveic mediju lietojuma un sociolingvistisku pētījumu un jāatsakās no televīzijas raidījumu ieskaņošanas, pakāpeniski pārejot uz subtitrēšanu un dublēšanu.

2.5. Latviešu valodas proporciju radio un televīzijā jāattiecina uz skatītākajiem un klausītājiem laikiem (prime time), nevis tikai uz programmas kopējo raidlaiku.

2.6. Saistībā ar slēptās retranslācijas problēmu nepieciešams noteikt, ka Latvijā veidotam radio programmas saturam jāveido 80% no kopējā raidlaika.

2.7. Nepieciešams definēt dažādus interneta TV paveidus, noteikt to regulējumu un reģistrācijas kārtību. Programmu retranslētāja statuss jāattiecina arī uz darbību interneta platformā, respektīvi, jānosaka programmu retranslētāja internetā juridisko statusu. Jānosaka interneta radio definējumu un reģistrācijas kārtību. Jautājums jārisina sadarbībā ar VAS "Elektroniskie sakari". Problēma: reģistrēšanās ārzemēs un programmu izplatība Latvijā, iekļaujot programmu piedāvājumā Latvijā aizliegtas reklāmas; nenoteiktība par kabeļoperatora statusa attiecināšanu uz televīzijas programmu retranslētājiem, kas izmanto interneta tehnoloģijas.

2.8. Jāprecizē pārrobežu televīzijas definīciju un jāizvērtē atteikšanās no programmu iedalījuma pēc aptveramības zonas.

2.9. Jāpapildina neatkarīgo producentu definīciju, paredzot, ka elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kuram neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nedrīkst piederēt vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (kapitālsabiedrībā), kā arī jābūt atklātiem tā finansēšanas avotiem.

2.10. Lai sekmētu radošo industriju attīstību un konkurenci satura kvalitātes nodrošināšanai, jāveicina neatkarīgo producentu darbību un atbildīgumu, paredzot Latvijas jurisdikcijā esošo audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās audiovizuālajās programmās vismaz līdz 20 procentiem visu raidījumu un raidlaika kopapjoma nedēļas laikā, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, iekļaut Latvijas un Eiropas neatkarīgo producentu veidotos audiovizuālos darbus.

2.11. Virszemes apraides pēc 2013.gada 31.decembra tiesiskajam regulējumam ir jāparedz, ka:

2.11.1. maksas televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā aizsargāta pakalpojuma veidā nodrošina vairāk nekā viens konkursa rezultātā izvēlēts komersants;

2.11.2. NEPLP nosaka maksas televīzijas programmu atlases kritērijus;

2.11.3. tiek nodrošināta iespēja vietējiem un reģionāliem EPL veikt virszemes ciparu apraidi ar saviem tehniskajiem līdzekļiem apraides atļaujā noteiktajā ģeogrāfiskajā vietā.

2.12. Vēl pirms 2013.gada 31.decembra jāatļauj vietējiem un reģionāliem EPL veikt virszemes ciparu apraidi ar saviem tehniskajiem līdzekļiem apraides atļaujā noteiktajā ģeogrāfiskajā vietā.

2.13. Lai efektīvāk īstenotu EPLL noteiktās NEPLP funkcijas, tai jāpiešķir likumdošanas iniciatīvas tiesības.

3. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma piemērošana

3.1. EPL, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, nodrošina televīzijas programmu pievadīšanu visiem attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentiem nemainītā veidā – jebkuras izvēles (valodas maiņa, subtitru noņemšana vai uzlikšana) ir pieļaujamas kā papildu iespējas, ko abonents var izvēlēties ar gala iekārtas palīdzību.

3.2. Apraides atļauju pārreģistrācija notiek atbilstoši pārreģistrācijas brīdī spēkā esošajai NEPLP stratēģijai un citiem normatīvajiem aktiem.

3.3. Apraides atļaujas NEPLP prioritāri piešķir tādiem vietējiem, reģionāliem, nacionāliem un pārrobežu EPL, kuri apraidi veic galvenokārt latviešu valodā un kuru programmas darbības pamatnosacījumi paredz lielākoties Latvijā veidotu saturu. Piešķirot apraides atļauju, tiek ņemta vērā medija īpašnieku reputācija un darbības ilgtspēja.

3.4. Lemjot par reģionālo un nacionālo radio staciju apraides zonu paplašināšanu, NEPLP ņem vērā apraides zonas nepārtrauktību.

4. Jāizstrādā jaunu Sabiedriskās konsultatīvās padomes nolikumu un jāpilnveido tās darbību, paredzot mediju lietotāju apakšstruktūras izveidi un ekspertu atzara izveidi.

5. Jāpilnveido sabiedriskā pasūtījuma budžeta veidošanas principus. Sabiedriskā pasūtījuma izpildē jāievieš sabiedriskā labuma tests. Jāpanāk, ka citu resoru finansējums, kas tiek izmantots raidījumu veidošanai, tiek iekļauts sabiedriskajā pasūtījumā.

6. Jāturpina papildu līdzekļu piesaisti sabiedriskajam pasūtījumam, lai atbilstoši EPLL varētu tos piešķirt arī komerciālajiem EPL, primāri – vietējiem un reģionāliem EPL.

7. Jānodrošina sabiedrisko pasūtījumu raidījumiem latgaliešu valodā.

8. Atbilstoši EPLL nepieciešams veikt sociolingvistisku pētījumu sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (Izglītības un zinātnes ministrija) un Valsts valodas centru (Tieslietu ministrija) par to, vai kādā valsts teritorijas daļā valsts valodas lietošana ir apdraudēta. NEPLP, pamatojoties uz pētījumā gūtajiem datiem un to analīzi, nepieciešamības gadījumā aicina MK noteikt, kurās valsts teritorijas daļās latviešu valodas lietojums ir apdraudēts, un atbilstoši UNESCO Konvencijai par kultūru daudzveidību jāveic īpaši pasākumi valodas lietojuma veicināšanai.

9. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas ietvaros jārisina jautājumu par apraides atļaujas izsniegšanu trešajās valstīs veidotajām programmām, kas tiek raidītas no kādas no ES dalībvalstīm un kas piedalās Latvijas reklāmas tirgū. Ņemot vērā, ka Krievija nav ratificējusi Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju, un ievērojot Direktīvā noteikto, ka mediju pakalpojumu sniedzēji atrodas dalībvalsts jurisdikcijā arī tad, ja tie izmanto satelīta raidošo zemesstaciju, kas atrodas šajā dalībvalstī, vai satelīta resursus, kas pieder šai dalībvalstij, jārisina jautājumu par Krievijas EPL darba uzraudzību kopā ar ES dalībvalstīm, kur tie reģistrēti. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju ES līmenī jāaktualizē jautājumu, vai šāda atbilstība Direktīvai ir pietiekama, lai trešo valstu EPL tiktu atzīti par līdzvērtīgiem ES dalībvalstu EPL. Problēma: minētais Direktīvas princips ir pretrunā ar Direktīvas mērķi veidot vienotu Eiropas informatīvo un audiovizuālo pakalpojumu telpu.

10. Sadarbībā ar Konkurences padomi nepieciešams izvērtēt iespēju ieviest diferencētu nodevu par ārzemēs veidotu audiovizuālo programmu retranslāciju, kas piedalās Latvijas reklāmas tirgū.

11. Tā kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (piemēram, hibrīdtelevīzija, interaktīvā televīzija) attīstība būtiski ietekmē mediju vidi un rada jaunas iespējas gan mediju satura izplatīšanai plašā mērogā, gan mijiedarbībai ar mediju lietotājiem, neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām sabiedrisko mediju programmām jābūt pieejamām visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat nacionālajām komerctelevīzijām ir jābūt bez maksas pieejamām visiem Latvijas iedzīvotājiem. Attiecīgajā reģionā vai lokālajā apraides teritorijā bez maksas jābūt pieejamiem arī reģionālajiem un vietējiem EPL.

12. Lai uzlabotu mediju lietotprasmes līmeni valstī, sadarbībā ar citām institūcijām jāizstrādā kritērijus un mehānismu šī līmeņa novērtēšanai. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju nepieciešams izveidot darba grupu mediju lietotprasmes veicināšanas politikas un veicamo pasākumu plāna izstrādei.

13. Mediju kvalitātes un žurnālistu atbildīguma veicināšanai nepieciešams ieviest mediju personāla mācības, sadarbībā ar Latvijas augstskolām izmantojot jaunveidojamā Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija bāzi, attīstot izglītības un tālākizglītības iespējas un piesaistot ES līdzekļus.

14. Jārīko gadskārtēju "Mediju dienu" – mediju kritikas konferenci un profesionālās izcilības balvu pasniegšanu.

15. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

15.1. Jānodrošina mediju pētījumus, kas ir nepieciešami, analizējot elektronisko mediju stāvokli un attīstības iespējas, izstrādājot un īstenojot nozares stratēģiju, kā arī veidojot sabiedrisko pasūtījumu. Pilnvērtīgai EPLL īstenošanai, ieskaitot EPL darbības kontroli atbilstoši to darbības pamatnosacījumiem, viens no pirmajiem veicamajiem darbiem ir Monitoringa centra kapacitātes palielināšana. Jāstiprina NEPLP juridisko kapacitāti, kā arī jārada iespēju piesaistīt atzinumu sniegšanai tehnoloģiju un citus mediju ekspertus.

15.2. Jāstiprina NEPLP Informācijas centra kapacitāti. Jāattīsta NEPLP ārējo komunikāciju, nodrošinot atvērtību, caurskatāmību un atgriezenisko saiti ar iesaistītajām pusēm. Jāpalīdz medijiem iegūt informāciju par izglītības programmām un iespējām piesaistīt ES finanšu līdzekļus. Sadarbībā ar dažādiem partneriem jārīko izglītojošus seminārus žurnālistiem un citiem mediju darbiniekiem.

15.3. Nepieciešams pilnvērtīgi līdzdarboties Eiropas regulatoru platformas (EPRA) tīklā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2012.–2017.gadam stājas spēkā pēc publicēšanas oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Pielikumi

1. 2011.gada 17.marta lēmums Nr.27 "Par izplatīto programmu uzskaites žurnāla formas apstiprināšanu".

2. 2010.gada 25.novembra lēmums Nr.186 "Par elektronisko plašsaziņas līdzekļu reģistrāciju pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanai".

3. 2010.gada 16.decembra lēmums Nr.194 "Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto reklāmas un sponsorēšanas noteikumu piemērošanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem".

4. 2010.gada 2.decembra lēmums Nr.189 "Par programmu veidošanas vispārīgajiem noteikumiem".

5. 2010.gada 25.novembra lēmums Nr.185 "Par retranslācijas atļauju izsniegšanas kārtību kabeļtelevīzijām".

6. 2010.gada 23.septembra lēmums Nr.153 "Par nolikuma "Kārtība, kādā nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izsludina un organizē konkursus apraides tiesību piešķiršanai" apstiprināšanu".

7. 2012.gada 19.jūnija lēmums Nr.74 "Par elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatnosacījumu veidlapas apstiprināšanu".

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr.27

Rīgā 2011.gada 17.martā

Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 29.panta otro, trešo un ceturto daļu, Padome

nolemj:

1. Apstiprināt izplatīto programmu uzskaites žurnāla formu.

2. Nosūtīt izplatīto programmu uzskaites žurnāla formu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri veic programmu veidošanu un izplatīšanu.

3. Atcelt Padomes 2007.gada 15.novembra lēmumu Nr.146 "Par izplatīto programmu (raidījumu) uzskaites žurnāla formas apstiprināšanu un Padomes 1996.gada 17.janvāra lēmuma Nr.2 ar grozījumiem 2005.gada 26.maija lēmumā atcelšanu".

4. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri sniedz audiovizuālos pakalpojumus, reizi gadā iesniedz Padomē pārskatus par Eiropas audiovizuālo darbu iekļaušanu un valsts valodas lietošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, kā arī neatkarīgo producentu un to veidoto darbu iekļaušanu plašsaziņas līdzekļu programmās.

Pielikumā: Izplatīto programmu uzskaites žurnāla forma.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs Ā.Kleckins

Pielikums
Padomes 2011.gada 17.marta
lēmumam Nr.27

Datums, Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa amatpersonas amata nosaukums, paraksts, paraksta atšifrējums

1. Numurs pēc kārtas

2. Datums

3. Programmas nosaukums

4. Raidījuma nosaukums

5. Raidījuma laiks (no-līdz)

6. Programmas raidījuma klasifikācija atbilstoši darbības pamatnosacījumiem

7. Raidījuma ilgums minūtēs

8. Audio un audiovizuālie komerciālie paziņojumi minūtēs

9. Raidījuma valoda

10. Autortiesību un blakus tiesību subjekti

11. Raidījuma sponsori

12. Eiropas audiovizuālie darbi (*aizpildāms tikai televīzijām)

12.1. Darba ilgums minūtēs

12.2. Latviešu valodā veidoto Eiropas audiovizuālo darbu ilgums minūtēs

12.3. Neatkarīgo producentu veidotie Eiropas audiovizuālie darbi

12.4. Eiropas audiovizuālo darbu izlaiduma gads

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr.186

Rīgā 2010.gada 25.novembrī

Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 22.pantu un 23.pantu, Padome

nolemj:

1. Elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim pakalpojumu pēc pieprasījumu sniegšanai ir nepieciešams reģistrēties Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (turpmāk – Padome).

2. Pakalpojumu pēc pieprasījumu sniegšanas reģistrācijai ir nepieciešams Padomē iesniegt attiecīgu iesniegumu, kurā norādīt:

2.1. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods;

2.2. juridiskai personai, personu apvienībai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.

3. Šā lēmumā 2.punktā norādītajam iesniegumam jāpievieno:

3.1. darbības pamatnosacījumi, kuros norāda:

3.1.1. kataloga nosaukumu;

3.1.2. elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības mērķi;

3.1.3. kataloga formātu;

3.1.4. citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām.

3.2. informāciju par elektronisko sakaru tīklu, kādā pakalpojums tiks izplatīts (kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, internets).

3.3. dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

4. Visiem iesniedzamajiem dokumentiem jābūt latviešu valodā vai ar normatīvajos aktos noteikto tulkojumu.

5. Pēc dokumentu iesniegšanas Padome reģistrē pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēju, par ko informē elektronisko plašsaziņas līdzekli.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs Ā.Kleckins