Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 7., 12.nr.; 2008, 1., 6., 13.nr.; 2009, 2., 11., 13., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205.nr.; 2010, 91., 101., 131., 151., 157., 178., 183., 206.nr.; 2011, 68., 80., 85., 169.nr.; 2012, 24., 50., 56.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

“29) transfertcena — preču vai pakalpojumu cena (vērtība), kas piemērota darījumā starp personām, kas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē uzskatāmas par saistītajiem uzņēmumiem, no kuriem viens ir ārvalstu uzņēmums;

30) riska adrese — nodokļu maksātāja adrese, ja pastāv vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka ne nodokļu maksātāja juridiskajā adresē, ne reģistrētās struktūrvienības, ja tāda ir, adresē saimniecisko darbību nav iespējams veikt,

b) nodokļu maksātāja juridiskā adrese vai komercsabiedrības vienīgā dalībnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese ir sociālās institūcijas, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, vai ieslodzījuma vietas adrese.”

2. Izteikt 14.panta 8.¹ daļu šādā redakcijā:

“(8¹) Piemērojot šā panta astotās daļas 4.punktu, par nodokļu maksātāju tiek uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās fiziskās, juridiskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta kādā no:

1) normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām minētajām valstīm vai teritorijām;

2) valstīm, ar kuru Latvijas Republikai nav noslēgts un nav stājies spēkā starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis.”

3. 15.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) šajā likumā noteiktajos gadījumos ievērot aizliegumu pildīt maksājumu saistības vai veikt darījumus ar nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, izņemot šā likuma 34.¹ panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu.”;

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdus “trīs tūkstošus” ar vārdu “tūkstoš”;

papildināt trešo daļu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

“5¹) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par iepriekšējā gadā ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2000 latu.”

4. Papildināt likumu ar 15.² pantu šādā redakcijā:

“15.² pants. Nodokļu maksātāja pienākums sniegt informāciju par darījumiem ar saistītām personām

(1) Šajā pantā paredzētā prasība pamatot darījuma (cenas) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) attiecas uz likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” minētajiem nodokļu maksātājiem — rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuri veic darījumus ar:

1) saistīto personu, kas likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē ir uzskatāma par saistītu ārvalstu uzņēmumu;

2) saistīto personu, kas ar nodokļu maksātāju veido likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteikto uzņēmumu grupu;

3) komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides;

4) šā likuma 1.panta 18.punktā minētajām fiziskajām personām;

5) citām komercsabiedrībām vai personām, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

(2) Nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ja tā neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz vienu miljonu latu un darījuma summa pārsniedz 10 000 latu, darījumu cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) pamato, norādot šādu informāciju:

1) nodokļu maksātāja darbības nozares vispārēju aprakstu — īsu nodokļu maksātāja pēdējo gadu darbības izklāstu, kas ietver:

a) informāciju par nozari (attīstības tendences, raksturīgākās īpatnības), kurā nodokļu maksātājs darbojas,

b) to ekonomisko un juridisko faktoru analīzi, kuri ietekmē nodokļu maksātāja preču un pakalpojumu cenu noteikšanu,

c) attiecīgās komercdarbības vides raksturojumu (konkurence, realizācijas iespējas un citi tirgus faktori),

d) nemateriālā ieguldījuma aprakstu, kam varētu būt potenciāla ietekme uz darījuma starp nodokļu maksātāju un šā panta pirmajā daļā minēto darījuma dalībnieku cenas (vērtības) noteikšanu,

e) informāciju par darījumos veiktajām funkcijām, uzņemtajiem riskiem un izmantotajiem (iesaistītajiem) aktīviem;

2) nodokļu maksātāja un ar to saistītu personu grupas organizatorisko un juridisko struktūru un to savstarpējo saistību;

3) informāciju par nodokļu maksātāja darbības stratēģiju — tirgus stratēģiju, produkcijas (pakalpojumu) izplatīšanas, pārdošanas stratēģiju un vadības stratēģiju, kas var ietekmēt cenu noteikšanu darījumam ar saistītu personu;

4) saistītu personu savstarpējos saimnieciskās darbības procesus paskaidrojošu informāciju — saistītu personu grupas locekļu funkcijas, ar tām saistītos riskus un izmantotos aktīvus, kā arī darījumos iesaistīto dalībnieku lomu un atbildību, informāciju par nodokļu maksātāja darbības reorganizāciju, kuras rezultātā saistītām personām tiek nodotas vai no tiem tiek pārņemtas saimnieciskās darbības funkcijas, aktīvi vai riski par tirgus cenai atbilstošo atlīdzību;

5) darījuma priekšmeta aprakstu, kas attiecas uz konkrēto darījumu ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām;

6) līguma nosacījumus darījumos ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām;

7) nodokļu maksātāja turpmākās darbības prognozi atbilstoši noslēgtajam darījumam ar saistītu personu;

8) izvēlētās metodes aprakstu, lai noteiktu darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai);

9) atkarībā no izvēlētās metodes — salīdzināmu nesaistītu komersantu finanšu rādītāju analīzi vai nesaistītu komersantu salīdzināma darījuma cenas (vērtības) un piemērota atbilstoša darījuma cenas (vērtības) analīzi;

10) citus dokumentus, kas pamato piemēroto cenu (vērtību) darījumos ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām, — savstarpējos līgumus, izmaksas pamatojošos dokumentus, uzņēmuma valdes, padomes, akcionāru, dalībnieku sapulču lēmumus.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju nodokļu maksātājs glabā piecus gadus un iesniedz nodokļu administrācijai mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(4) Ja nodokļu maksātājs šā panta otrajā daļā minēto informāciju neiesniedz noteiktajā termiņā, nodokļu administrācija nosaka darījumu tirgus cenu (vērtību) pēc tās rīcībā esošās informācijas.”

5. Papildināt IV nodaļu ar 16.¹ pantu šādā redakcijā:

“16.¹ pants. Nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu

(1) Šā likuma 15.² pantā minētais nodokļu maksātājs, veicot vai uzsākot darījumus ar personu, kas likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē ir saistīts ārvalstu uzņēmums, ir tiesīgs ierosināt noslēgt iepriekšēju vienošanos ar nodokļu administrāciju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, ja darījuma vai plānotā darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz vienu miljonu latu gadā.

(2) Ja nodokļu maksātājs ir rīkojies atbilstoši noslēgtās iepriekšējās vienošanās nosacījumiem un tā saimnieciskajā darbībā nav notikušas izmaiņas, kas ir pretrunā ar šo iepriekšējo vienošanos, nodokļu administrācijai nav tiesību nodokļu revīzijā (auditā) precizēt konkrētam darījumam vai darījumu veidam noteikto tirgus cenu (vērtību).

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu administrācija noslēdz iepriekšēju vienošanos ar nodokļu maksātāju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, kā arī maksu par iepriekšējās vienošanās noslēgšanu un kārtību, kādā tā tiek iekasēta. Maksa par iepriekšējās vienošanās noslēgšanu nedrīkst pārsniegt ar tās noslēgšanu saistītās vidējās izmaksas.”

6. 18.panta pirmajā daļā:

papildināt 10.punktu ar vārdiem “kā arī to, vai tiks pārbaudīta transfertcenas atbilstība darījuma tirgus cenai (vērtībai)”;

papildināt daļu ar 21.punktu šādā redakcijā:

“21) uzturēt riska adrešu sarakstu un regulāri sniegt šo informāciju Uzņēmumu reģistram. Kārtību, kādā tiek nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par riska adresēm, kā arī personām, kuras ir pieteikušās reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pārziņā esošajos reģistros un kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvietas adrese atbilst šā likuma 1.pantā minētajam terminam “riska adrese”, un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās.”

7. 23.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Nodokļu administrācija, pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai (vērtībai), nodokļu revīzijas (audita) ietvaros nosaka vai precizē nodokļu un informatīvo deklarāciju sastāvdaļās norādāmās summas, apliekamos ienākumus (zaudējumus), nodokļu aprēķinus atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, uzliek soda naudu piecu gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, izņemot šā likuma 16.¹ panta otrajā daļā minēto gadījumu.”;

papildināt 3.¹ daļas ievaddaļas pirmo teikumu ar vārdiem “vai no nodokļu maksātāja, kuram tiek veikta transfertcenu pārbaude”;

papildināt 3.¹ daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) no dienas, kad transfertcenu pārbaudes ietvaros nodokļu maksātājam ir pieprasīta informācija, līdz atbildes saņemšanas dienai.”

8. 30.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli “3000” ar skaitli “1000” un skaitli “10 000” — ar skaitli “5000”;

aizstāt otrajā daļā skaitli “10 000” ar skaitli “5000”;

papildināt ceturto daļu ar vārdiem “izņemot šā panta septītajā daļā noteikto gadījumu”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Nodokļu maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2000 latu. Minētais neattiecas uz skaidrā naudā veiktajiem darījumiem (izmaksātajiem laimestiem), par kuriem nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz paziņojumu saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta 11.¹ daļā noteikto.”

9. Izteikt 34.¹ pantu šādā redakcijā:

“34.¹ pants. Saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos

(1) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimniecisko darbību, ja ir konstatēts vismaz viens no šādiem pārkāpumiem:

1) nodokļu maksātājs nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts rakstveida darba līgums, un šo personu skaits ir 50 procenti vai vairāk, bet ne mazāk kā trīs personas no pārbaudāmajā objektā (nodokļu maksātājam piederošās vai tā lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai fiziskajai vai juridiskajai personai piederošā vai lietošanā esošā teritorijā vai telpā) nodarbinātajām personām;

2) nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas;

3) nodokļu maksātājs lieto kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu, kurai ir mainīta programmatūra vai veiktas citas darbības, ar kurām radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu;

4) nodokļu maksātājs nodarbinātajai personai izmaksā ienākumus, kuri nav uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, vai nodarbina vairāk nekā vienu personu, ar kuru nav noslēdzis rakstveida darba līgumu;

5) nodokļu maksātājs nav novērsis pārkāpumus, kas bija par pamatu tā izslēgšanai no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra.

(2) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma konstatācijas rakstveidā brīdina nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu, izņemot gadījumu, kad tiek konstatēts šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais pārkāpums.

(3) Piecu darbdienu laikā pēc šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā pārkāpuma konstatācijas Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu.

(4) Valsts ieņēmumu dienests aptur nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, pieņemot lēmumu piecu darbdienu laikā, bez brīdināšanas, ja konstatē kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem un kādu no šādiem apstākļiem:

1) nodokļu maksātāja adrese atbilst riska adresei;

2) Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka komercreģistrā kā nodokļu maksātāja vienīgais dalībnieks vai vienīgā amatpersona šā fakta konstatācijas brīdī ir norādīta tāda persona, kuras nolūks nav bijis veikt komercdarbību un kuras dati bez šīs personas piekrišanas tika izmantoti ierakstu izdarīšanai komercreģistrā vai kura par dalībnieku vai vienīgo amatpersonu kļuva pēc trešo personu lūguma;

3) Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka nodokļu maksātāja atsevišķu dalībnieku vai atsevišķu amatpersonu nolūks nav bijis veikt komercdarbību;

4) nodokļu maksātāja norādītā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā;

5) nodokļu maksātājs pēc nodokļu administrācijas paziņojuma par pārbaudes veikšanu atkārtoti gada laikā nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā.

(5) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu 15 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā rakstveida brīdinājuma paziņošanas, ja nodokļu maksātājs nav novērsis tajā norādītos pārkāpumus.

(6) Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas veic šādas darbības:

1) nosūta ziņas par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu Uzņēmumu reģistram, ja aptur Uzņēmumu reģistra žurnālā vai komercreģistrā ierakstītā nodokļu maksātāja saimniecisko darbību;

2) pieņem lēmumu par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgajā kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) aptur Valsts ieņēmumu dienesta izsniegto speciālo atļauju (licenču) darbību;

4) iesniedz ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību apturēt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt komercdarbību;

5) dod finanšu iestādēm un kredītiestādēm obligāti izpildāmus rīkojumus par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;

6) noplombē vai aizzīmogo nodokļu maksātāja struktūrvienību vai citu saimnieciskās darbības veikšanas vietu, ja to izvietojums šādu rīcību pieļauj, un veic citus normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksātāja saimniecisko darbību ierobežojošus pasākumus.

(7) Ja Valsts ieņēmumu dienests aptur tādas nodokļu maksātāja struktūrvienības darbību, kurā noticis pārkāpums, tas veic šā panta sestās daļas 6.punktā minētās darbības.

(8) Lēmums par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas savā mājaslapā internetā publicē informāciju par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.

(9) Nodokļu maksātājam, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus, izņemot šā panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu. Nodokļu maksātājam aizliegts veikt darījumus ar tādu nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, no nākamās dienas, kad izsludināts komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla ieraksts par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu, vai nodokļu maksātājam, kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, no nākamās dienas, kad attiecīgā informācija publicēta Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā.

(10) Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums atļaut pabeigt darījumu, arī izpildīt maksājumu saistības, ja nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu ar lūgumu atļaut pabeigt darījumu un Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka darījums netiek veikts, lai izvestu, atsavinātu vai slēptu mantu vai citus ienākuma avotus vai citādā veidā izvairītos no nodokļu saistību izpildes. Valsts ieņēmumu dienests piešķir šo atļauju triju darbdienu laikā pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas no nodokļu maksātāja. Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties anulē piešķirto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā tas ieguvis pamatotu informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Ja piešķirtā atļauja tiek anulēta, normatīvajos aktos noteikto atbildību par saimnieciskās darbības apturēšanas ierobežojumu neievērošanu piemēro no dienas, kad nodokļu maksātājam apturēta saimnieciskā darbība.

(11) Ja nodokļu maksātājs veic darījumu ar tādu nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, un darījums vai kopējā darījumu summa pārsniedz 1000 latu, izdevumi, kas nodokļu maksātājam radušies šādas rīcības rezultātā, nav uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Minētais nosacījums neattiecas uz darījumiem, kuri veikti pirms Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu stāšanās spēkā.

(12) Ja nodokļu maksātājs apstrīd lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu, Valsts ieņēmumu dienests izskata nodokļu maksātāja iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu. Iesnieguma iesniegšana neaptur apstrīdētā lēmuma izpildi.

(13) Lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

10. Papildināt likumu ar 34.² pantu šādā redakcijā:

“34.² pants. Nodokļu maksātāja apturētās saimnieciskās darbības atjaunošana

(1) Ja nodokļu maksātājs ir novērsis visus lēmumā par saimnieciskās darbības apturēšanu minētos pārkāpumus un par to paziņojis, Valsts ieņēmumu dienests pēc pārbaudes veikšanas vienas darbdienas laikā atjauno nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Lēmums par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

(2) Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu pieņemšanas veic šādas darbības:

1) nosūta ziņas par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu Uzņēmumu reģistram, ja atjauno Uzņēmumu reģistra pārziņā esošajā reģistrā ierakstītā nodokļu maksātāja saimniecisko darbību;

2) pieņem lēmumu par aizlieguma atzīmes atcelšanu attiecīgajā kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) atjauno Valsts ieņēmumu dienesta apturēto speciālo atļauju (licenču) darbību;

4) atsauc saskaņā ar šā likuma 34.¹ panta sestās daļas 4. un 5.punktu iesniegtos pieprasījumus un dotos rīkojumus;

5) atplombē un noņem aizzīmogojumus nodokļu maksātāja struktūrvienībās un citās saimnieciskās darbības veikšanas vietās, kā arī atceļ citus nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas ierobežojumus.”

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 142., 143. un 144.punktu šādā redakcijā:

“142. Šā likuma 1.panta 29.punkts, grozījums 15.panta trešās daļas 5.punktā un 15.panta trešās daļas 5.¹ punkts, 15.², 16.¹ pants, grozījums attiecībā uz šā likuma 18.panta pirmās daļas 10.punkta papildināšanu, 23.panta 1.¹ daļa, grozījums attiecībā uz šā likuma 23.panta 3.¹ daļas ievaddaļas pirmā teikuma papildināšanu, 23.panta 3.¹ daļas 4.punkts, grozījums 30.panta pirmajā, otrajā, ceturtajā daļā un 30.panta septītā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

143. Ministru kabinets līdz 2012.gada 30.decembrim izdod šā likuma 16.¹ panta trešajā daļā, kā arī 30.panta septītajā daļā paredzētos normatīvos aktus.

144. Šā likuma 15.panta trešās daļas 5.¹ punktā un 30.panta septītajā daļā noteiktais skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums pildāms, sākot ar 2014.gadu un katru gadu deklarējot iepriekšējā gadā skaidrā naudā veiktos darījumus.”

Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 21.jūnijā.