Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība var kalpot labklājības, stabilitātes un attīstības nodrošināšanai Eiropā

Aizvadītajā nedēļā, no 31.maija līdz 2.jūnijam, Rīgā notika Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3.kopējā sēde, 7.Baltijas padome un Baltijas asamblejas 18.sesija

Baltijas asamblejas 18.sesijā:

Igaunijas delegācijas vadītājs, Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja vietnieks Trivimi Velliste

Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Romualds Ražuks

Lietuvas delegācijas vadītājs, Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja vietnieks Andrus Klišonis

7.Baltijas padomes tribīnē: Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs Andris Bērziņš:

Ziņojums Baltijas padomes 7. kopīgajā sēdē Rīgā 2001. gada 1. jūnijā

\Godātie Baltijas asamblejas delegāti, godātie ministru kungi, ekselences, dāmas un kungi!

Man ir gods atklāt Baltijas padomes kārtējo sēdi un sniegt jūsu vērtējumam ziņojumu par Baltijas Ministru padomes darbu aizvadītajā gadā. Vēl jo atbildīgāk man ir to darīt tāpēc, ka Latvija šobrīd ir prezidējošā valsts.

Baltijas valstu sadarbība ir praktiska un racionāla. Tā pamatojas uz mūsu kopējām interesēm un mērķiem ārpolitikas un drošības politikas jomās: drošības un labklājības sekmēšana, ekonomiskās attīstības veicināšana, integrācija ES un NATO, kā arī reģionālā sadarbība.

Izvērtējot Baltijas Ministru padomes darbu Latvijas prezidentūras laikā, jāatzīmē, ka kopumā tas ir bijis veiksmīgs un rezultatīvs, kaut gan tajā pašā laikā es būtu gandarīts dzirdēt arī kritiskas piezīmes un priekšlikumus mūsu kopīgā darba pilnveidošanai. Īpaši vēlētos atzīmēt Muitas, Robežapsardzības, Aizsardzības komitejas, kā arī Izglītības un zinātnes komitejas darbu. Tieši šīm komitejām bija jāstrādā visintensīvāk, jo tās bija atbildīgas par prezidentūras prioritizēto uzdevumu izpildi. Starp nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem jāmin divi svarīgi līgumi vienotās izglītības telpas veidošanā — “Par vienotas Baltijas izglītības telpas veidošanu augstākajā izglītībā” un “Par studentu, zinātnieku un pasniedzēju apmaiņu”, kā arī no 2001. gada 1. janvāra spēkā esošais Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgums.

Var minēt vairākas nozares, kurās izvirzītie uzdevumi ir sekmīgi izpildīti, tai pašā laikā ir jomas, kurās iesāktais darbs būtu jāaktivizē un jāvelta vēl lielāka uzmanība, piemēram, Baltijas valstu vienotā enerģētikas tirgus izveide un jaunu kopīgo robežkontroles punktu atvēršana.

Tagad īsi pēc kārtas apskatīšu trīs galvenos Latvijas prezidentūras virzienus.

Pirmkārt, savstarpējā informācijas apmaiņa un politisko jautājumu koordinācija ES un NATO integrācijas jautājumos.

Baltijas valstu sadarbība ceļā uz ES

Integrācijas ES process ir kopīgs, tomēr individuāls, tāpēc mums nav izstrādāti lieli kopēji projekti, bet tiek attīstīta sadarbība, kas veicina pašu integrācijas procesu. Baltijas valstu sadarbības ietvaros īstenoto uzdevumu izpilde sekmē Baltijas valstu iestāšanās ES procesu. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, robežšķērsošanas procedūras vienkāršošana, izglītības jomas sakārtošana, organizētās noziedzības apkarošana, vides aizsardzība — tās ir jomas, kuru pilnveidošana mums ir aktuāla, lai atbilstu ES izvirzītajiem kritērijiem.

Regulāra informācijas apmaiņa par ES integrācijas gaitu ir notikusi gan Baltijas valstu prezidentu, gan premjerministru, gan ārlietu ministru, gan ekspertu līmenī.

Baltijas valstis sarunās ir starp labākajām, tādējādi parādot, ka ir darīts viss, lai varētu notikt to vienlaicīga iestāšanās. Katrs no mums apzinās, ka tiek darīts viss iespējamais, lai sasniegtu mērķa datumu — iestāšanās sarunas pabeigt 2002. gada beigās. Gribam ticēt, ka arī ES būs gatava mūs uzņemt.

Jāatceras, ka vēsturiski un filozofiski Baltijas valstīm iestāšanās ES nav jauns koncepts — tā ir atgriešanās tur, kur mēs piederam un kur mēs būtu jau tagad, ja ne 50 padomju okupācijas gadi.

Iestāšanās ES Baltijas valstīm nav pašmērķis — tas ir līdzeklis, lai nodrošinātu stabilu mūsu valstu attīstību bez satricinājumiem un revolūcijām pretēji tam, kā tas bija pagājušā gadsimtā.

Tomēr kā nepietiekamu gribu atzīmēt Baltijas valstu politiķu un valdību darbu, sabiedrībai izskaidrojot, kāpēc vēlamies iestāties ES. Sabiedrība vēlas, un tai ir tiesības uzzināt vairāk par iestāšanās procesu, kā arī par pašu ES. Piemēram, nesen veiktais pētījums “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību” rāda, ka vairāk nekā puse LR iedzīvotāju vēlētos uzzināt vairāk par ES, līdz ar to mūsu — politiķu, partiju, valdību — pienākums ir nodrošināt iespēju sabiedrībai saņemt šo informāciju.

Savstarpēja viedokļu apmaiņa Baltijas valstu starpā tikai palīdzētu rast labākos risinājumus.

Baltijas valstu sadarbība ceļā uz NATO

Latvija, Lietuva un Igaunija tika minētas starp 9 NATO kandidātvalstīm 1999. gadā Vašingtonā. Kopš tā laika Baltijas valstis strādājušas, lai īstenotu kopīgo mērķi — dalību NATO jau 2002. gadā Prāgā.

Lai arī integrācijas process NATO, līdzīgi kā ES, ir individuāls, taču tā svarīgākais balsts un mūsu galvenā vērtība ir Baltijas valstu sadarbība. Baltijas valstis diskusijām par alianses paplašināšanos ir guvušas ievērojamu atbalstu tieši dēļ savām spējām sadarboties un īstenot stabilitāti savā reģionā, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas kopējā drošībā. To spilgti apliecina diskusijas 9 NATO kandidātvalstu premjerministru tikšanās laikā Bratislavā un Čehijas prezidenta Vāclava Havela vēsturiskā runa.

Atskatoties uz aizvadīto gadu, man ir patiess prieks atzīmēt, ka mūsu kopīgās pūles un sadarbība ir vainagojušās ar panākumiem. Baltijas valstu sekmes ceļā uz NATO augstu novērtējuši NATO valstu un alianses militārie pārstāvji. Baltijas valstis Rīcības plāna dalībai NATO izpildē sevi ir pierādījušas kā strādīgas un uzticamas NATO partneres.

Ievērojamākie sadarbības piemēri, kas ir guvuši NATO atzinību un kas līdz ar mūsu iestāšanos NATO kļūs par Baltijas valstu svarīgāko militāro ieguldījumu alianses kopīgajai drošībai, ir kopīgie sadarbības projekti aizsardzības jomā BALTBAT, BALTRON, BALTDEFCOL, BALTNET.

Baltijas valstis pārņem arvien lielāku šo projektu vadības un finansiālo atbildību. Tie ir sekmīgi pilnveidoti un papildināti ar jauniem BALT projektiem. Atsevišķi iezīmēšu tikai dažus 2000./2001. gada nozīmīgus pasākumus BALT projektu ietvaros: var atzīmēt no 10. līdz 19. oktobrim notikušās mācības “Baltic Eagle 2000”, Baltijas valstu kopīgā ūdenslīdēju mācību centra infrastruktūras izveides sākšanu šā gada februārī. Pašlaik izstrādes stadijā atrodas vairākas jaunas iniciatīvas. BALTLOG iniciatīva ilgtermiņa perspektīvā koordinētu un saskaņotu Baltijas valstu iegādes un apgādes sistēmas, nodrošinot to savienojamību. BALTMED nodrošinātu medicīnas vienību sadarbību. Savukārt BALTWING attīstītu Baltijas valstu transporta aviācijas vienību.

Ticu, ka šie sasniegumi palīdzēs nodrošināt visām trim Baltijas valstīm uzaicinājumu iestāties NATO 2002. gadā. Es arī aicinu nākamo prezidentūru — Lietuvu — iekļaut šo prioritāti Baltijas Ministru padomes jaunajā darba plānā.

Otrkārt, uzņēmēju darbības vides uzlabošana, sakārtojot juridisko bāzi un atvieglojot robežšķērsošanas procedūru starp Baltijas valstīm.

Ārvalstu uzņēmēji Baltijas valstis skata kā vienotu reģionu, tāpēc sadarbojoties mēs paaugstinām Baltijas reģiona ekonomisko pievilcību. Šobrīd ir svarīgi turpināt sekmēt savstarpējo ekonomisko sadarbību, it īpaši nodrošinot jau noslēgto līgumu praktisko darbību.

Baltijas brīvās tirdzniecības līgums ir devis labas izaugsmes iespējas Baltijas valstu uzņēmumiem, ir palielinājis to konkurētspēju, efektivitāti un spēju strādāt globālajos pasaules tirgos. Arvien pieaugoša ir Baltijas valstu ekonomiskā integrācija un pozitīvā savstarpējā atkarība.

Īpaša vieta Baltijas valstu ekonomiskajā sadarbībā ir atvēlēta jautājumam par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Baltijas telpā. Šajā sakarā atzinīgi novērtējams ir 3. Baltijas ekonomiskais forums, kurš šā gada 5. un 6. aprīlī notika Tallinā. Foruma dalībnieki varēja dalīties pieredzē par plašu ekonomisko jautājumu spektru, tā bija laba iespēja politiķiem un uzņēmējiem savā starpā diskutēt par Baltijas valstu nodokļu un muitas likumdošanas harmonizāciju, investīciju piesaisti ražošanas sektora attīstībai, kā arī nodibināt sadarbības kontaktus. Nevar neminēt arī nesen Rīgā notikušo Baltijas jūras partneriātu, kas bija kopīgs mūsu triju valstu projekts mazā un vidējā biznesa kontaktu veicināšanai Baltijas jūras reģionā.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jautājuma sekmīgs risinājums ietver sevī gan juridiskas bāzes sakārtošanu, gan robežšķērsošanas procedūru atvieglošanu starp Baltijas valstīm, gan arī kopīgo robežkontroles punktu nodrošināšanu ar nepieciešamo tehnisko un informatīvo bāzi.

Svarīga Latvijas prezidentūras darba prioritāte bija Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma darbības sākšana. Tas ļaus uzņēmējiem ietaupīt laiku, kas nepieciešams robežas šķērsošanai. Un uzdevums tika izpildīts — ar 2001. gada 1. janvāri līgums ir sācis darboties. Šā gada pavasarī jau tikušas noformētas pirmās Baltijas tranzīta muitas procedūras. Paralēli šim procesam Baltijas valstu muitas dienesti ir izstrādājuši un ieviesuši visu līguma funkcionēšanai nepieciešamo normatīvo bāzi, veikuši muitnieku apmācību, kā arī rīkojuši seminārus un konsultējuši muitas klientus. Šobrīd mūsu kopīgs uzdevums ir aktīvāk popularizēt kopējās tranzīta procedūras piedāvātās iespējas.

Sagatavošanā atrodas arī vairāki divpusējie līgumi, kas būtiski uzlabotu Baltijas valstu robežkontroles dienestu sadarbību, kā arī pilnveidotu robežšķērsošanas un kopīgās robežkontroles kārtību — Latvijas un Lietuvas līgums par robežas pilnvarotajiem pārstāvjiem un grozījumi līgumā par kopīgas robežkontroles organizēšanu, kā arī Latvijas un Igaunijas līgums par kopīgas robežkontroles organizēšanu. Izsaku cerību, ka minēto līgumu sagatavošana tiks pabeigta vistuvākajā laikā.

Godātie Baltijas asamblejas delegāti!

Baltijas jūras reģionam un Baltijas valstīm īpaši ir jāpievērš uzmanība jauno informācijas tehnoloģiju ieviešanai, lai mēs sasniegtu to, par ko tik daudz runājam, — kļūtu par dinamiskāko reģionu Eiropā. Latvija šajā sakarā ir izvirzījusi iniciatīvu “Par harmonizētas e-biznesa vides veidošanu Baltijas jūras reģionā”. Mūsu iniciatīva veiksmīgi papildina Somijas un Igaunijas iepriekš izstrādātās vadlīnijas par informācijas tehnoloģiju jomas attīstību Baltijas jūras reģionā. Tādēļ aicinām jūs piedalīties e–biznesa forumā “Harmonizētas e–biznesa vides veidošana Baltijas jūras reģionā” Rīgā no 26. līdz 28. septembrim.

Treškārt, cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšana, tālāk attīstot kopējo izglītības telpu un tūrismu.

Nākotnes mērķu sasniegšanai Baltijas valstu panākumu atslēga ir spēcīgās un radošās personībās, spējā būt atvērtiem jaunām idejām. Tāpēc Baltijas valstu sadarbības kontekstā aktuāls ir jautājums par kopējās izglītības telpas tālāku attīstīšanu.

Kā ziņojuma sākumā jau minēju, Latvijas prezidentūras laikā tika parakstīti divi svarīgi līgumi augstākās izglītības un mācību spēku apmaiņas jomās. Minētie līgumi, kā arī agrāk noslēgtie līgumi — “Par kopīgās izglītības telpas izveidi vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā” un “Par izglītības kvalifikāciju akadēmisko atzīšanu Baltijas izglītības telpā” — veido kopīgu izglītības telpu un vienotu tiesisko bāzi. Tā sniedz Baltijas valstu iedzīvotājiem lielākas iespējas apgūt kvalitatīvu izglītību ar vienlīdzīgiem nosacījumiem visās izglītības pakāpēs ne tikai savā, bet arī kaimiņu valstīs. Tādējādi ir pabeigts darbs pie līgumtiesiskās bāzes izveides, un šobrīd galvenā uzmanība tiek pievērsta tās praktiskai ieviešanai dzīvē. Nākamais uzdevums ir Baltijas un Ziemeļvalstu kopīgas izglītības telpas izveidošana.

Latvijas prezidentūra ir aktualizējusi arī jautājumu par sadarbību tūrismā. Šajā sakarā Latvijas puse izstrādāja līguma projektu par sadarbību tūrismā, kuru 2000. gada oktobrī iesniedza Lietuvas un Igaunijas pusēm izvērtēšanai. Tiek gaidīts pušu viedoklis par minēto līguma projektu. Ierosinām apstiprināt uzdevumus tūrisma jomā Baltijas Ministru padomes (BMP) formātā, iekļaujot tos jaunajā BMP rīcības plānā.

Izvērtējot Baltijas valstu sadarbības virzienus un jomas, jāsecina, ka sadarbība sekmīgi attīstās visās jomās. Mums nav tādu jomu, kur sadarbības nebūtu vispār. Drīzāk varētu teikt, ka gan Latvijai, gan Igaunijai, gan Lietuvai ir atsevišķi mājasdarbi, kuru izpilde sekmētu sadarbības attīstību un kopējo mērķu drīzāku sasniegšanu.

Jūlijā prezidentūra tiks nodota Lietuvai, un es aicinu neapstāties pie jau sasniegtajiem rezultātiem un turpināt attīstīt mūsu kopīgi aizsāktos sadarbības projektus.

Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Romualds Ražuks:

Runa Baltijas asamblejas 18. sesijā Rīgā 2001. gada 1. jūnijā

Jūsu ekselences! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi!

Rīga vēl nekad nav piedzīvojusi astoņu valstu parlamentāriešu tik plašu vienlaicīgu viesošanos kā šajās dienās — savā astoņsimtajā gadskārtā. Šīs maija dienas mums bija ļoti saspringtas un notikumiem bagātas. Ceru, ka esat jau izjutuši šīs pilsētas viesmīlību un tuvās jubilejas elpu. Es sveicu jūs Baltijas asamblejas 18. sesijā!

Diemžēl man jāatzīst, ka šī sesija notiek laikā, kad presē varam lasīt ne visai pozitīvu vērtējumu Latvijas un Lietuvas attiecībām. Mēs nedrīkstam ignorēt šo signālu un izlikties, ka viss ir kārtībā. Tā nu iznāk, ka, sekojot mūsu kopīgajām prioritātēm — integrācijai NATO un Eiropas Savienībā (ES) — un tuvojoties izšķirošajam brīdim, aizvien vairāk jūtamies kā stadionā. Kurš pirmais? Un, lai būtu pirmie vai, pareizāk sakot, parādītu, ka esam labāki par kaimiņvalsti, tiek izmantotas visas iespējas, pat tās, kas tieši neattiecas ne uz NATO, ne Eiropas Savienību. Es saprotu, ka mēs visi esam konkurenti, tomēr... Manuprāt, tā vairs nav pozitīva konkurence, kas veicina attīstību. Tā ir konkurence, kas nodara vairāk ļauna nekā laba, turklāt visām trijām Baltijas valstīm. Kādreiz rakstījām: “Vienas Baltijas valsts panākumi ir visu triju valstu panākumi.” Tagad mēs varam toreiz teikto papildināt ar vārdiem: “Vienas Baltijas valsts politiķu nepārdomāta rīcība un izteikumi met ēnu uz visām trijām Baltijas valstīm.” Kolēģi! Es vēršos pie jums kā pie Baltijas asamblejas locekļiem, Baltijas sadarbības īstenotājiem. Jūs esat savu parlamentu deputāti, jūs darbojaties parlamentu ārlietu komisijās un tiekaties ar savu ārlietu ministriju pārstāvjiem, jūs piedalāties savu partiju politikas un nostājas veidošanā un runājat ar presi. Jūs situāciju kaimiņvalstīs pārzināt labāk nekā liela daļa jūsu kolēģu. Jūs spējat uzlabot šīs attiecības, un es aicinu jūs to darīt! Jā, ir strīdīgi jautājumi, bet tos var atrisināt. Tiesa, tas prasa vairāk laika un pūļu, bet tas noteikti ir tā vērts. Ja runājam konkrēti par Latvijas un Lietuvas jūras robežlīgumu, mēs visi piekrītam, ka tas ir vitāli nepieciešams un izdevīgs abām valstīm. Latvija to ratificēs, bet vispirms mums ir jāsakārto jautājumi, kas saistīti ar zivsaimniecību. Un mēs to izdarīsim.

Bet tagad par šajā pusgadā paveikto. Esam strādājuši pie Latvijas izvirzītajām prioritātēm:

— ārpolitisko jautājumu saskaņošana un informācijas apmaiņa starp Baltijas valstīm;

 

Bet tagad par šajā pusgadā paveikto. Esam strādājuši pie Latvijas izvirzītajām prioritātēm:

— ārpolitisko jautājumu saskaņošana un informācijas apmaiņa starp Baltijas valstīm;

— uzņēmējdarbības veicināšana, sakārtojot juridisko bāzi un atvieglojot robežšķērsošanas procedūru;

— kopējās izglītības telpas tālāka veidošana;

— sadarbība ar Ziemeļu padomi un Beniluksa parlamentu.

Latvijas prezidentūra Baltijas asamblejā šoreiz sakrita ar Latvijas prezidentūru Baltijas Ministru padomē. Tas zināmā mērā atviegloja mūsu darbu, jo Baltijas asamblejas prioritārie darbības virzieni atspoguļoja Ministru padomes prioritātes parlamentārā līmenī. Ja atceraties, iepriekšējās prezidentūras laikā Latvija lielu uzmanību pievērsa Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes darba saskaņošanai. Man ir prieks, ka nu tas ir īstenojies. Tikko Baltijas padomē mēs parakstījām dokumentu, kas regulēs kārtību, kādā uzdodami jautājumi Baltijas Ministru padomei. Šis dokuments bija nepieciešams, lai sakārtotu līdz šim samērā haotisko procesu. Paldies Tieslietu komitejai un Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministrijām par ieguldīto darbu tā sagatavošanā!

Kā mums ir veicies aizvadītajā pusgadā? Mēs visi zinām, ka pat vienas delegācijas ietvaros mēdz būt galēji atšķirīgi viedokļi, kur nu vēl triju valstu starpā. Baltijas asamblejā mēs pieņemam lēmumus pēc konsensa principa, līdz ar to jautājumi tiek risināti lēnāk. Pusgads arī nav pārāk ilgs laiks, lai sasniegtu reālus, taustāmus rezultātus, tomēr uzskatu, ka esam strādājuši pēc labākās sirdsapziņas.

Drošības un ārlietu komiteja ir nosūtījusi vēstuli ASV Senāta Eiropas lietu apakškomitejas priekšsēdētājam Gordonam Smita kungam, apsveicot viņu sakarā ar Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tieši šajās dienās notiekošo vizīti. ASV atbalsts mums ir ļoti svarīgs ceļā uz NATO, tādēļ šādai vizītei ir liela nozīme. Komiteja apsprieda arī jautājumu par Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes sadarbības intensificēšanu. Tā ir mūsu sesijas pirmā tēma, un es ceru, ka pēc tikko sekmīgi aizvadītās kopīgās sēdes mēs varēsim iezīmēt konkrētus soļus. Ārlietu komitejas priekšsēdētājas vietnieks Herkela kungs ir ierosinājis Igaunijas prezidentūras laikā, tātad nākamajā pusgadā, rīkot semināru par ciešāku sadarbību ar Ziemeļu padomi. Kolēģi, es domāju, ka tā ir ļoti laba un aktuāla ideja. Varbūt mums vajadzētu uzaicināt ekspertus, lai arī viņi izteiktu savu viedokli līdzīgi tam, kā Ziemeļu padome ir publicējusi pētījumu par Ziemeļvalstu sadarbības attīstību, kurā, cita starpā, ir atzīmēta arī Baltijas valstu vieta reģionā. Man ir prieks, ka Baltijas asambleja arvien vairāk iesaistās Ziemeļu padomes darba grupās, piemēram, darba grupā par civilo krīžu vadību, kura aprīlī tikās Ālandu salās. Mūsu līdzdalība gan varētu būt aktīvāka un neaprobežoties tikai ar referāta sagatavošanu. Gribētos, lai mēs arī aktīvi iesaistītos debatēs, bet sākums ir labs. Integrācijai Ziemeļu reģionā jābūt Baltijas asamblejas prioritātei turpmākajos gados.

Uzņēmējdarbības veicināšana Baltijas telpā ir mūsu sesijas otrais temats. Vienota Baltijas ekonomiskā telpa vienmēr ir bijusi un būs Baltijas asamblejas uzmanības lokā. Atļaujiet man īsumā atgādināt mūsu aktivitātes ekonomikas nozarē. Īpaši es gribētu atzīmēt 1999. gada 4. decembra rezolūciju par akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību Baltijas valstīs. Nav noslēpums, ka nodokļa grozījumi vienā valstī vienmēr ietekmē arī ekonomiskos procesus kaimiņvalstīs. Nodokļu saskaņošana radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus katras valsts uzņēmējdarbībai, mazinātu kontrabandu un tādējādi palielinātu arī nodokļu ieņēmumu apjomu. Mēs esam spiesti atzīt, ka, izmantojot akcīzes nodokļa likmju starpību, Baltijas valstīs noziedzīgās struktūras ik gadu nopelna ievērojamas summas. Vienlaikus pastāv faktori, kas labvēlīgi ietekmē kontrabandu, bet apgrūtina vai pat padara neiespējamu likumīgo uzņēmējdarbību. Turklāt vienotas loģiskas telpas trūkuma dēļ interesi par Baltiju zaudē ārzemju investori. Bet, raugoties no ārpuses, Baltijas reģions ir dabiska vienota zona, kurā gluži dabiski būtu jāveidojas vienotai nodokļu politikai. Pēc mūsu ierosinājuma šis jautājums tika iekļauts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas finansu ministru sarunu darba kārtībā, tika izveidota darba grupa nodokļu un akcīzes politikas saskaņošanai. Tas pierāda, ka parlamentāriešu interese un pārraudzība var paātrināt praktisko jautājumu risināšanu un atbalstīt vienotās ekonomiskās telpas veidošanu. Ekonomiskā sadarbība ir reģiona stabilitāti veicinošs faktors. Atcerēsimies, ka arī Eiropas Savienībā mēs tiksim uzskatīti par reģionu un ka sadarbojoties mēs padarām reģionu ekonomiski pievilcīgāku. Kolēģi, Baltijas telpas attīstības un konkurētspējas potenciāls joprojām nav ne tikai izsmelts, bet, domāju, nav arī pilnībā apzināts.

Šajā pusgadā es gribētu atzīmēt Sociālekonomisko lietu komitejas un Komunikāciju un informātikas komitejas kopīgo izbraukuma sēdi uz tranzīta koridoru Veclaicene/Murati — Luhamā. Varētu likties, ka šis jautājums skar tikai Igauniju un Latviju. Zināmā mērā tā varbūt arī ir, bet neaizmirsīsim, ka tad, ja tā darbība uzlabosies un plūsmas tiks palielinātas, sadarbojoties attiecīgajām Igaunijas un Latvijas institūcijām, ieguvēji būsim mēs visi. Arī Lietuva. Es ļoti priecājos, ka Komunikāciju un informātikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Tamma kungs šajā sēdē ir izteicis ierosinājumu par Baltijas valstu un Krievijas ekonomisko sadarbību tādos jautājumos kā, piemēram, tranzīts un kvotu sistēma, un šī ierosme tiks apspriesta Igaunijas prezidentūras laikā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komiteja kopā ar Baltijas Ministru padomes attiecīgo komiteju ir risinājusi kopējās izglītības telpas aktualitātes. Ir sagatavota rezolūcija ar konkrētiem priekšlikumiem, un mēs sekosim līdzi šim procesam arī turpmāk.

Es gribētu uzsvērt sadarbību ar Beniluksa parlamentu, kas kļūst arvien ciešāka un konkrētāka. Ar Beniluksa parlamenta atbalstu un aktīvu līdzdalību 9. februārī Valkā notika konference par pārrobežu sadarbību robežpilsētās. Beniluksa valstīm ir liela pieredze šajā jomā, un, tā kā Beniluksa un Baltijas valstu sadarbības modeļi un problēmas ir līdzīgas, mums šī pieredze ir ļoti noderīga. Runājot par Valku un Valgu, es gribu jūs informēt, ka, sekojot konferences aicinājumam, Latvijā ir izveidota darba grupa šīs problēmas risinājumam, un es esmu šīs grupas loceklis. Atgriežoties pie sadarbības ar Beniluksu, es vēlos pateikties Beniluksa parlamentam par atbalstu Baltijas valstu integrācijai NATO un Eiropas Savienībā, kas izskanēja Beniluksa parlamenta sesijā Luksemburgā. Mums šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs.

Es priecājos, ka strauji attīstās Baltijas asamblejas, Ziemeļu padomes un Beniluksa parlamenta sadarbība. Gribu atgādināt, ka 27. aprīlī Briselē notika klimata jautājumiem veltīta konference, kurā ziņojumu Baltijas asamblejas vārdā sniedza un debatēs piedalījās Stalidzānes kundze. Konferences noslēgumā tās dalībnieki pieņēma kopīgu paziņojumu, kas tiks iesniegts Bonnas konferencei jūlijā. Klimata pārmaiņu problēma patiešām ir ļoti nozīmīga, un tā skars visas valstis. Šis jautājums tika apspriests arī Ziemeļu padomes apspriedē Oslo 2. un 3. aprīlī, un pēc Stalidzānes kundzes iniciatīvas esam sagatavojuši rezolūcijas projektu šai Baltijas asamblejas sesijai.

Es zinu, ka Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes viceprezidents Apāra kungs, kas viesojas mūsu sesijā, ir ierosinājis rīkot trīspusēju konferenci par lauksaimniecību un ar to saistītām problēmām. Manuprāt, ir ļoti svarīgi attīstīt sadarbību ar Ziemeļu padomi un Beniluksa parlamentu. Tas tika uzsvērts arī Beniluksa parlamenta sesijā, un man ir patiess prieks, ka kolēģiem jau ir konkrēts priekšlikums. Baltijas asambleja to noteikti atbalstīs.

Runājot par labajiem darbiem, nevaru nepieminēt lēmumu atvēlēt 15 000 dolāru Baltijas asamblejas literatūras balvu ieguvušo grāmatu izdošanai. Tas ir ļoti svarīgs solis, jo tā patiešām ir būtiska problēma. Tās sakarā pastāvīgi saņemam pārmetumus no rakstnieku savienībām.

Kolēģi! Mūsu darbs rit jau otro dienu, iešūpojušies esam, un ceru, ka vēl neesam pārāk noguruši, kaut gan ir jau piektdienas pēcpusdiena un mums visiem aiz muguras saspringta darba nedēļa. Es aicinu jūs aktīvi piedalīties diskusijās. Un, atgriežoties pie savas runas sākumā izteiktās domas par Baltijas sadarbību, aicinu domāt Baltijas mērogā. Manuprāt, domāšana reģiona līmenī ir tas, kā mums pietrūkst. Mēs nez kādēļ nespējam novērtēt un saskatīt reģiona iespējas. Arī tad, kad runājam citos forumos, pārstāvot Baltijas asambleju, mēs visbiežāk pievēršamies tikai savai valstij, aizmirstot, ka pārstāvam Baltijas asambleju, tas nozīmē — Igauniju, Latviju un Lietuvu, kā reģionu, līdzīgi kā to dara Ziemeļu padome un Benilukss.

Nobeigumā gribētu pateikties Baltijas Ministru padomei par veiksmīgo sadarbību mūsu prezidentūras laikā un personīgi ārlietu ministram Bērziņa kungam un Baltijas un Ziemeļeiropas valstu nodaļai. Mēs esam vairākkārt tikušies, lai pārrunātu Baltijas sadarbības jautājumus. Nevaru nepieminēt pastāvīgo un visai ciešo Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sekretariātu sadarbību, kas ļoti atviegloja un veicināja mūsu darbu. Baltijas asamblejas vārdā izsaku atzinību Baltijas Ministru padomes sekretariāta direktoram Uģim Ulmaņa kungam, Marikai Laizānei, bet vislielāko pateicību izsaku Latvijas delegācijas nacionālajai sekretārei Anitrai Jankevicai, kas, apvienojot neapvienojamo, spēja nodrošināt gan organizatorisko, gan saturisko pusi Latvijas prezidēšanas laikā.

Baltijas asamblejas 18.sesijā

1.jūnijā darbu sāka Baltijas asamblejas (BA) 18.sesija. Ar ziņojumiem par paveikto uzstājās Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs un Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks, Prezidija priekšsēdētāja vietnieks un Baltijas asamblejas Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste un Prezidija priekšsēdētāja vietnieks un Baltijas asamblejas Lietuvas delegācijas vadītājs Audrus Klišonis.

Sesijas dalībnieki uzklausīja arī Ziemeļu padomes prezidenta, Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes viceprezidenta, Lietuvas Republikas Seima un Polijas Republikas Seima asamblejas priekšsēdētāja, kā arī citu viesu apsveikuma uzrunas.

Baltijas asamblejas delegāti diskutēja par jautājumiem, kas skar ciešāku Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentāriešu sadarbību, kā arī apsprieda sagatavoto dokumentu projektus.

Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs R.Ražuks, atklājot BA 18.sesiju, uzsvēra, ka, sekojot kopīgajām prioritātēm — integrācijai Eiropas savienībā un NATO — un tuvojoties izšķirošajam brīdim, situācija līdzinās sacensībām stadionā — kurš pirmais? “Es saprotu, ka mēs visi esam konkurenti, bet, manuprāt, tā vairs nav pozitīva konkurence, kas veicina attīstību. Tā ir konkurence, kas nodara vairāk ļauna nekā laba, turklāt visām trijām Baltijas valstīm,” teica R.Ražuks.

Runājot par Latvijas un Lietuvas robežlīguma noslēgšanas iespējām, Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs atzina, ka tas ir strīdīgs, tomēr vitāli svarīgs jautājums, kura atrisināšana nepieciešama abām valstīm. Viņš uzsvēra, ka Latvija ratificēs robežlīgumu ar Lietuvu, bet vispirms jāatrisina domstarpības, kas saistītas ar zivsaimniecību.

Izvērtējot Latvijas prezidentūras laikā paveikto, R.Ražuks minēja, ka strādāts pie mūsu valsts izvirzītajām prioritātēm — ārpolitisko jautājumu saskaņošanas un informācijas apmaiņas Baltijas valstu starpā, uzņēmējdarbības veicināšanas, sakārtojot juridisko bāzi un atvieglojot robežšķērsošanas procedūru; kopējās izglītības telpas tālākas veidošanas, kā arī sadarbības intensificēšanas ar Ziemeļu padomi un Beniluksa parlamentu.

Savukārt Baltijas asamblejas Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste sacīja, ka no pagātnes ir jāmācās. Baltijas valstīm jāstrādā kopā, lai nepieļautu 1941.gada jūnija traģisko notikumu atkārtošanos, jo “slotu vienmēr vieglāk salauzt pa vienam žagariņam,” teica Igaunijas parlamentārietis.

Viņš arī uzsvēra nepieciešamību ieguldīt kopīgas pūles, lai apkarotu narkotiku izplatīšanu. Jāsekmē pārrobežu sadarbība, jo tādā veidā var atvieglot un padarīt efektīvāku daudzu jautājumu risināšanu.

Baltijas asamblejas Lietuvas delegācijas vadītājs Audrus Klišonis akcentēja starpparlamentu organizāciju sadarbību un sacīja, ka Baltijas asambleja ir aktīvi darbojusies starptautiskā līmenī. Viņš norādīja, ka visaktīvāk Baltijas asambleja, Ziemeļu padome un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvā padome sadarbojušās jautājumos, kas saistīti ar apkārtējās vides aizsardzību. A.Klišonis pauda gandarījumu par to, ka kopīga problēmu risināšana tuvina Baltijas jūras reģiona valstis.

2.jūnijā Baltijas asamblejas 18.sesijas dalībnieki sprieda par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Baltijas valstīs.

Runājot par transporta infrastruktūras attīstību reģionā, Lietuvas transporta un komunikāciju ministra vietnieks Ārijs Ramons norādīja, ka lielāka uzmanība jāpievērš transporta attīstībai Eiropas Savienības integrācijas kontekstā. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību uzlabot dzelzceļa satiksmi Baltijas valstu reģionā.

Jautājumā par vienotas Baltijas tranzītprocedūras ieviešanu un kopīgu robežkontroles punktu izveidi Latvijas Republikas Robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš informēja, ka robežkontrole uz Latvijas, Igaunijas un Lietuvas robežas tuvāko gadu laikā tiks saglabāta — to nosaka tādi objektīvie apstākļi kā, piemēram, atšķirīgie ārvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un kontroles nosacījumi Baltijas valstīs.

Viņš uzsvēra, ka Valsts robežsardze aktīvi darbojas trijos virzienos — likumdošanas pilnveidošanā, lai valsts un starptautiskajos normatīvajos aktos precīzi noteiktu robežšķērsošanas kārtību dažādām personu un transportlīdzekļu kategorijām; robežas šķērsošanas vietu infrastruktūras attīstībā uz Baltijas valstu iekšējām robežām un robežsargu profesionālās apmācības uzlabošanā.

G.Dāboliņš pastāstīja, ka valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Galveno muitas pārvaldi un analoģiskajiem kaimiņvalstu dienestiem panākusi apvienoto robežkontroles uz robežām ar Lietuvu un Igauniju darbības pārorientāciju uz robežkontroles veikšanu tikai iebraukšanas valstī. Šāda sistēma pilnībā realizēta visos Latvijas–Igaunijas apvienotajos robežkontroles punktos, savukārt uz Latvijas–Lietuvas robežas visi robežpārejas punkti izveidoti kā vienpusēji.

Runājot par tuvākajā nākotnē veicamajiem pasākumiem, Latvijas Robežsardzes priekšnieks sacīja, ka likumdošanas jomā ir jāizstrādā starpvalstu līgums, kas noteiktu Baltijas valstu kopējo robežu šķērsošanas nosacījumus, pamatojoties uz ārējo un iekšējo robežu kontroles kritērijiem. Vienlaikus uzmanība pievēršama robežkontroles punktu infrastruktūras paplašināšanas jautājumiem. Savukārt muitas jomā Baltijas valstīs būtu jāievieš vienoti muitas procedūras noteikumi, kā arī jārisina jautājums par sociālo garantiju nodrošināšanu robežkontroles punktos strādājošajiem.

Latvijas Galvenās muitas pārvaldes Tranzīta kontroles daļas priekšnieka vietnieks Guntis Štamers iepazīstināja delegātus ar paveikto muitas procedūru vienkāršošanā. Viņš informēja, kā darbojas līgums par Baltijas kopējo tranzīta procedūru, kurš stājies spēkā 2001.gada 1.janvārī. G.Štamers uzsvēra, ka šis līgums ir svarīgs ne tikai tirdzniecības veicināšanai Baltijas telpā, bet arī saistībā ar Baltijas valstu centieniem iestāties Eiropas Savienībā.

Sesijas turpinājumā Baltijas asamblejas delegāti ievēlēja Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāju un komiteju vadītājus. Par Prezidija priekšsēdētāju tika ievēlēts Baltijas asamblejas Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste, par viņa vietniekiem — Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks un Lietuvas delegācijas vadītājs Audrus Klišonis.

Sesijas nobeigumā tika pieņemti arī vairāki dokumenti, tostarp “Paziņojums par Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes sadarbības attīstīšanu” un “Aicinājums Krievijas Federācijas Valsts domei un Čečenijas Republikas Ičkerijas vadībai”.

18.Baltijas asamblejas sesija noslēdza Latvijas prezidentūru organizācijā. Nākamo pusgadu Baltijas asamblejas prezidējošā valsts būs Igaunija, bet asamblejas 19.sesija notiks Tallinā šā gada decembrī.

Baltijas asamblejas preses centrs

 

Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja vietnieks, Igaunijas delegācijas vadītājs Trivimi Velliste:

Uzruna Baltijas asamblejā Rīgā 2001.gada 1.jūnijā

Priekšsēdētāja kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Vispirms atļaujiet man Igaunijas delegācijas vārdā pateikties par sirsnīgo uzņemšanu un lieliski organizēto Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgo sēdi.

Kā jau es agrāk minēju, Rīgas 800.gadadiena ir mūsu kopējie svētki. Un šajā sakarā es nevaru nepieminēt, ka pirms gada Baltijas asambleja notika Tartu, Rīgas kalnā, Rīgas ielā. Un simboliski ir arī tas, ka Latvijas Republikas Ārlietu ministrija atrodas Tartu (Tērbatas) ielā.

Un, pat ja Rīgā bez Kristjana Jāka Petersona un Ernsta Rūdolfa Jāksona nebūtu piedzimusi neviena cita izcila personība, Rīgas vārds tomēr būtu rakstīts ar lielajiem burtiem mūsu vēsturē. Taču pat Vecrīgas ielas ir bruģētas ar bruģakmeni, kas galvenokārt ņemts no Sāremā salas krasta. Šovasar mēs svinam Rīgas gadadienu. Bet šogad mūs kopā pulcē arī citas gadadienas ar apaļu gada skaitli, kas vieno mūs priekos un bēdās. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas liktenī ir daudz kopīga. Augusta beigās paies desmit gadi, kopš mēs atguvām neatkarību. Bet jau pēc divām nedēļām paies sešdesmit gadi kopš tās traģiskās dienas, kad desmitiem tūkstošu mūsu tēvu un vectēvu, māšu un vecomāšu tika iemests lopu vagonos un izsūtīts uz austrumiem. Pirms daudz gadiem Toronto trimdā dzīvojošie lietuvieši, latvieši un igauņi nosauca 14.jūniju par sēru dienu. Igaunijā mēs šo dienu saucam arī par salauztās rudzupuķes dienu.

Saka, ka vēsture uzliek pienākumus. Vēsture ir kā parāds, kas jānomaksā. Ja šo parādu nenomaksā, nav iespējams veidot nākotni. Vēstures nozīmīgajās dienās mums ir nepieciešams uz brīdi pamest skatu atpakaļ un ar skatienu novērtēt noieto ceļu. Ko Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir izdevies sasniegt pēdējos desmit gados? Kas ir palicis nesasniegts? Ko mēs esam pieredzējuši un ko esam iemācījušies iepriekšējos sešdesmit gados? Vai šis laiks ir atstājis kaut ko mūsu kopīgajā atmiņā, no kā varētu mācīties pārējā Eiropa?

Jau vairākus gadus mēs trīs valstis Latvija, Lietuva un Igaunija — esam ceļā, un mūsu ceļa galamērķis ir Brisele, Eiropas un NATO galvaspilsēta. Dažreiz mēs esam centušies darīt visu, kas ir mūsu spēkos, un laiku pa laikam mēs esam guvuši diezgan labus panākumus. Bet vai mēs tagad esam apmierināti?

Nesen publicētie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti parāda, daudziem par lielu pārsteigumu, ka, ja šodien Igaunijā notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, tā rezultāts būtu negatīvs. Vai šis fakts mums neliek padomāt? Īpaši mums, deputātiem, kas pārstāv trīs valstu tautas. Mums, kas tik bieži ir runājuši par Eiropas Savienību mūsu sesijās.

Bez Eiropas Savienības NATO ir tēma, par ko esam runājuši visvairāk. Par laimi, šajā jautājumā ir lielāka vienprātība mūsu starpā. Un to nav grūti saprast. Pietiek uz mirkli iedomāties 1941.gada 14.jūniju. Mēs negribam, ka šāda diena atkārtotos. Tādēļ mēs esam spiesti pielikt pūles, lai tas nenotiktu. Un mums tas ir jādara kopā, jo mēs zinām, ka vienmēr vieglāk ir salauzt katru zaru atsevišķi, nevis visu zaru bunti kopā.

Rūpes par izdzīvošanu vienmēr ir bijušas Baltijas jūras austrumu krastā dzīvojošo tautu liktenis. To jau parāda Baltijas asamblejas dienas kārtība, pieņemto lēmumu saturs, kas, sākot ar pašiem pirmajiem gadiem, ir lielā mērā centrēti uz nacionālo drošību. Sākumā tie bija vērsti uz svešas valsts bruņoto spēku izvešanu, bet vēlāk uz to, lai radītu apstākļus, kas nepieļautu to atgriešanos.

Mēs jau esam paspējuši pierast pie domas, ka 20. gadsimts ir pagātnē un ka pašreiz ir 21. gadsimts. Taču mēs vēl maz zinām par 21. gadsimta iezīmēm. Tās vēl tikai veidosies, un to darīsim arī mēs. Tās veidos arī Igaunija, Latvija un Lietuva. Zināmā mērā tās veidos arī Baltijas asamblejas kopīgi paveiktais darbs.

Kādi ir Baltijas asamblejas nākamie uzdevumi? Ko mēs esam sasnieguši pēdējos sešos mēnešos? Kādi mērķi mums jāizvirza nākamajiem sešiem mēnešiem?

Kā mēs to atceramies, Baltijas asamblejas pirmā kārtējā sesija notika Rīgā 1992. gadā. Pirmais dokuments, ko pieņēma Baltijas asambleja, bija lūgums Krievijas prezidentam un Augstākajai padomei izvest Krievijas karaspēku no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Mēs jau esam gandrīz aizmirsuši, ka kādreiz Rīgas, Viļņas un Tallinas ielās varēja sastapt Krievijas militārpersonas. Tomēr šo naidīgo spēku izraisītie pagātnes notikumi vēl aizvien met ēnu pār mums. Noplicinātā un piesārņotā zeme Lietuvā, Latvijā un Igaunijā vēl ilgi atgādinās par viņiem. Simptomātiski, ka deviņus gadus vēlāk, esot Rīgā, mums atkal jālūdz mūsu lielais austrumu kaimiņš un jāatgādina, ka tā juridiskais priekštecis Padomju Savienība, draudot ar ieročiem, gandrīz pirms sešiem gadu desmitiem izdarīja brutālu starptautisku noziegumu, noziegumu pret cilvēci, ko Maskava vēl joprojām nav atzinusi vai par ko nav atvainojusies.

Septembrī paies desmit gadu kopš tās dienas, kad ANO galvenajā mītnē tika pacelti Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karogi. Bet vai mēs, trīs Apvienoto Nāciju dalībvalstis, varam būt drošas, ka mūs atkal nepiemeklēs līdzīgs liktenis tam, ko pārdzīvojām tad, kad bijām Tautu Savienības locekles?

Kāpēc mēs aicinām Krievijas Federāciju kā Padomju Savienības juridisko mantinieci atzīt Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta nostāju par Padomju Savienības lomu Baltijas valstu vēsturē? Kādēļ mūs satrauc tas, ka Maskava ir oficiāli atvainojusies Varšavai, Prāgai un Budapeštai, bet joprojām nav atvainojusies Rīgai, Viļņai un Tallinai? Dabiski, ka iemesls nav trīs Krievijas mazo ziemeļrietumu kaimiņvalstu vēlme izturēties stūrgalvīgi. Tas ir mūsu pasaules uzskata jautājums. Mēs, kas, neskatoties uz mūsu ciešanām vai, iespējams, tieši šo ciešanu dēļ, esam pieraduši saukt lietas īstajos vārdos, mēs zinām: ja nekas neliecina par nožēlošanu, nav drošības par nākotni. Tas, kas nav sapratis to, kas noticis, nav pasargāts no nopietnām kļūdām nākotnē. Tas, kas nevar nomest pagātnes nastu, nespēj pretoties vilinājumam nākotnē.

To pierāda pēdējo gadu notikumi pie Krievijas dienvidu robežām. Mēs esam pārliecināti, ka miers Čečenijā ir nepieciešams un iespējams. Karš ir sliktākais problēmas risinājums, jo karš nekad neko neatrisina. Viens karš izraisa nākamo. Mēs ceram, ka Krievija un Čečenija iesāks jaunas miera sarunas. Kamēr diplomāti risina sarunas, lielgabali klusē.

No kara tēmas es gribu pāriet pie jautājuma par 21. gadsimta mēri — narkomāniju. Varētu iedomāties, ka liela daļa pasaules skaidri nesaprot, cik lielas briesmas mums draud. Vai mūs pārāk nenodarbina ikdienas problēmas, kas neļauj mums paraudzīties mazliet tālāk?

Baltijas valstis atrodas Krievijas, Ziemeļvalstu un pārējās Rietumeiropas krustcelēs. Igaunija, Latvija un Lietuva arvien vairāk un vairāk kļūst par narkotiku un psihotropo vielu tranzīta un izplatīšanas kanālu. Mūsu visu spēkos ir uzlabot situāciju, vismaz zināmā mērā. Viss sākas ar attieksmi. Pašreizējai iecietībai un paviršībai ir jādara gals. Tas mums ir jādara mūsu bērnu labā.

Kā jau es teicu, vieglāk ir salauzt katru zaru atsevišķi. Spēks slēpjas vienotībā. Baltijas valstu sadarbība sākas pie mūsu robežām. Mums ir jāsekmē un jāattīsta pārrobežu sadarbība jebkuriem līdzekļiem. Šeit varam ņemt vērā ES dalībvalstu pieredzi, attiecīgo Eiropas konvenciju un tās papildprotokolus. Citu valstu pieredze skaidri parāda, ka pašvaldību un reģionālo administratīvo iestāžu sadarbība palīdz daudz efektīvāk paveikt ikdienas uzdevumus un īpaši sekmē to teritoriju attīstību, kas atrodas pie valsts robežām.

Ārkārtīgi svarīga ir sadarbība dažādo sabiedrisko pakalpojumu jomā un vides aizsardzībā, sevišķi krīzes situācijās.

Es gribētu izteikt pateicību Beniluksa parlamentam, kas ir Baltijas asamblejas pastāvīgais sadarbības partneris, par palīdzību Valgas–Valkas pārrobežu sadarbības konferences sarīkošanā šā gada februārī. Šī konference mums sniedza ļoti labu ieskatu pārrobežu problēmās. Mēs iepazināmies ar robežšķērsošanas kārtību un robežsargu sadarbību, uzzinājām par izglītības problēmām, ko rada valsts robeža. Mēs arī redzējām, ka dažreiz šķietami vienkāršu problēmu atrisināšana var prasīt daudz vairāk laika, nekā mēs vēlamies. Sanāksmē Valgā tika pieņemts Baltijas asamblejas aicinājums Baltijas valstu valdībām par problēmām, kas attiecas uz pārrobežu sadarbību.

Kad Baltijas valstis iestāsies Eiropas Savienībā, robežas starp mūsu valstīm kļūs par iekšējām robežām, bet mūsu austrumu robežas — par ES ārējās robežas daļu. Šis apstāklis izvirza mums jaunas, vienotas prasības. Pašreiz mēs saskatām problēmu mūsu gatavībā sadarboties, kas ir nepieciešams neatkarīgi no tā, vai mēs iestāsimies ES visi kopā vai katrs atsevišķi. Mums arī jāizskata jautājums par kopīga spēka izveidošanu, lai risinātu problēmas, ko rada Krievija. Šeit es domāju, kā atrast labāku risinājumu visai muitas procedūrai.

Tomēr mēs esam daudz sasnieguši: vienkāršojuši muitas procedūras uz dzelzceļa, izveidojuši jaunu prāmja līniju starp Kuresāri un Rīgu.

Kas attiecas uz vides aizsardzību, Baltijas asambleja sākusi padziļināti risināt šīs problēmas. Kā piemēru var minēt specifisko medicīnisko atkritumu apsaimniekošanu. Ir jāmin arī iepakojuma utilizācija un otrreizējā pārstrāde, izmantojot ekonomiskus stimulus. Oglekļa dioksīda izplūde atmosfērā bija uzmanības centrā diskusijās, kas notika Briselē, lai sagatavotu konferenci par klimatu, kas ir Kioto konferences turpinājums.

Diskusijās par kopīgu Baltijas un arī par kopīgu Baltijas–Ziemeļvalstu elektrības tirgu ir notikusi domu apmaiņa par tehniskiem jautājumiem un par drošības un nacionālās aizsardzības aspektiem.

Jo vairāk Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ekonomika ir savstarpēji saistītas, jo lielākas ir kopīgās intereses aizsargāt mūsu sasniegumus. Ja mēs labāk pazīstam viena otras kultūru, mēs varam labāk saprast viena otru, un mūsu sadarbība ir auglīgāka, sevišķi potenciālo briesmu gadījumā.

Tāpēc, es domāju, ir ļoti svarīgi, ka Baltijas asambleja katru gadu piešķir balvas. Ir svarīgi, ka mēs esam iesākuši studentu apmaiņu. Šodienas studenti rīt būs mūsu valstu mugurkauls.

Priekšsēdētāja kungs! Diskusijas ar mūsu ziemeļu kolēģiem, kas notika vakar un šodien, parādīja, ka trīs Baltijas valstis un piecas Ziemeļvalstis stingri virzās, lai arī soli pa solim, uz dziļāku savstarpēju izpratni un auglīgāku sadarbību. To pierāda abu pušu pieaugošā vēlme apvienot Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes aktivitātes. Mums un mūsu Ziemeļu padomes kolēģiem ir iespējams atrast konkrētu formu un arī saturu, lai piepildītu šo vēlmi. Turpināsim darboties šajā virzienā!

Esmu pārliecināts, ka Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgais paziņojums, ko mēs šodien pieņēmām, ir solis šajā virzienā. Tas sekmēs arī mūsu progresu virzienā uz Baltijas valstu oficiāli paziņotajiem mērķiem, tas ir, uz iestāšanos ES un NATO.

Ņemot vērā mūsu vēstures pieredzi, ir labi, ka padziļinās dialogs starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, kur ietilpst arī drošības jautājumi. Katrai brīvai valstij jābūt tiesībām brīvi izvēlēties, kā aizsargāt savu brīvību. ES un NATO paplašināšanai, bez šaubām, ir būtiska loma ilgstoša miera nodrošināšanā Eiropā un zināmā mērā arī visā pasaulē.

Dārgie kolēģi! Mēs esam pabeiguši mūsu un Ziemeļu padomes kopīgo sēdi, un Baltijas asamblejas 18.sesija ir tikko kā sākusies. Lai Baltijas asamblejas diskusijas un lēmumi, ko mēs kopīgi pieņemsim, tuvina mūs mērķiem, kurus esam sev izvirzījuši!

Nobeigumā es vēlreiz gribu pateikties Latvijas delegācijai un priekšsēdētājam par lielo darbu, kas ir paveikts pēdējos sešos mēnešos. Es vēlu panākumus mūsu sesijai!

“LV” (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums

no angļu valodas

 

Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja vietnieks, Lietuvas delegācijas vadītājs  Andrus Klišonis:

Uzruna Baltijas asamblejas 18. sesijā Rīgā 2001. gada 1. jūnijā

Kolēģi, dāmas un kungi!

Lietuvas delegācijas vārdā sveicu Baltijas asamblejas 18. sesiju, kas notiek Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Mēs sveicam Latvijas delegāciju un tās vadītāju Romualdu Ražuka kungu, kurš iepriekšējos sešus mēnešus vadīja Baltijas asamblejas darbu. Mēs sveicam savus ziemeļu kaimiņus — Igaunijas delegāciju un tās vadītāju Trivimi Vellistes kungu, kas deva konstruktīvus ieguldījumu sesijai iesniegto dokumentu sagatavošanā.

Aizvadīto sešu mēnešu darbs Baltijas asamblejā jaunizveidotajai Lietuvas delegācijai bija sākumpieredze. Visu mūsu delegācijas locekļu vārdā vēlos izteikt pateicību kolēģiem — Latvijas un Igaunijas delegācijām — par kopīgu darbu, draudzību, sapratni un atbalstu. Esmu stingri pārliecināts, ka šī Baltijas asamblejas 18.sesija, kas norisinājās viesmīlīgajā Latvijā, nāks par labu mums visiem un kļūs par vērtīgu impulsu turpmākajā Baltijas asamblejas darbā.

Ar gandarījumu jāatzīmē mūsu kolēģu — Ziemeļu padomes parlamentāriešu un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes pārstāvju — dalība šajā sesijā.

Kopš iepriekšējās Baltijas asamblejas sesijas pagājušā gada beigās Viļņā Lietuvas delegācija aktīvi piedalījusies Baltijas asamblejas komiteju sēdēs, konferencēs un citos pasākumos.

Daudzi Lietuvas delegācijas locekļi piedalījās Baltijas asamblejas un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes rīkotajā konferencē Valkā, kas bija veltīta Valkas un Valgas problēmām.

Aizvadītie seši mēneši liecina par intensīvu visu Baltijas asamblejas komiteju darbu Baltijas valstīm svarīgu jautājumu risināšanā.

Baltijas asamblejas 18. sesijai iesniegtās rezolūcijas ir laba liecība komiteju veikumam.

Baltijas asambleja bijusi aktīva arī starptautiskā līmenī. Baltijas asamblejas prezidija locekļi piedalījās Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes pavasara sesijā Luksemburgā.

Visaktīvāk Baltijas asambleja, Ziemeļu padome un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvā padome sadarbojas apkārtējās vides aizsardzībā.

Ar gandarījumu jāatzīmē, ka kopīgās problēmas un to risināšana tuvina Baltijas jūras reģiona valstis.

Tāpat kā iepriekšējā, arī šī Baltijas asamblejas sesija īpašu nozīmi piešķir Baltijas valstu integrācijai NATO un Eiropas Savienībā. Baltijas asamblejas Prezidija un komiteju sēdēs atkārtoti apstiprināts, ka Baltijas valstu stratēģiskās prioritātes paliek nemainīgas — Lietuva, Latvija un Igaunija ir stingri pārliecinātas, ka tām jākļūst par NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Lietuvas delegācija ar prieku atzīmē, ka Baltijas asamblejas Prezidijs atbalstīja tās ideju rīkot šoruden konferenci par gatavību Eiropas Savienības strukturālo fondu lietošanai. Esmu pārliecināts, ka tas būs nozīmīgs Lietuvas delegācijas ieguldījums Baltijas asamblejas darbā.

Noslēgumā es gribētu pateikties Latvijas delegācijai un tās vadītājam Romualdam Ražukam par intensīvo un labi organizēto Baltijas asamblejas darbu. Vēlu panākumus Igaunijas delegācijai, kas pārņems prezidentūru Baltijas asamblejā.

Sirsnīgs paldies mūsu kolēģiem no Ziemeļu padomes un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes par atbalstu un palīdzību. Ceru, ka kopīgais darbs mūs tuvinās.

“LV” (Juris Afremovičs)

neoficiāls tulkojums

no angļu valodas

Baltijas asamblejas Drošības un ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vītauts Landsberģis un Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Romualds Ražuks Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Par Baltijas asambleju

Baltijas asambleja ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī.

Asamblejā katras Baltijas valsts parlamentu pārstāv 20 deputāti.

Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kas tiesīga izteikt savu viedokli nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā, bet citām starptautiskajām un reģionālajām organizācijām — aicinājumu, priekšlikumu un paziņojumu formā.

Baltijas asamblejas sesijas notiek divas reizes gadā, un ik pa pusgadam mainās Baltijas asamblejas prezidējošā valsts. Kopš 2000.gada decembra Baltijas asamblejas prezidējošā valsts ir Latvija, bet 2001.gada jūnijā prezidentūra tiks nodota Igaunijai.

 

Vēl par Baltijas asamblejas 18.sesiju, Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3.kopējo sēdi,

kā arī pieņemtie dokumenti — kādā no tuvākajiem “Latvijas Vēstneša” laidieniem

7.Baltijas padomē

Preses konferencē: Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas ārlietu ministrs Antans Valonis un Igaunijas ekonomikas ministrs Mihkels Pernoja

1.jūnijā notika Baltijas padomes 7.sēde. Ziņojumu par Baltijas Ministru padomes paveikto aizvadītajā gadā sniedza Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs un Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš, bet ar līdzziņojumiem uzstājās Lietuvas Republikas ārlietu ministrs Antans Valionis un Igaunijas Republikas ekonomikas ministrs Mihkels Pernoja. Sēdes nobeigumā tika parakstīts dokuments “Kārtība, kādā Baltijas asamblejas locekļi iesniedz jautājumus Baltijas Ministru padomei un saņem atbildes uz tiem”.

Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs Andris Bērziņš savā ziņojumā uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība pamatojas uz kopējām interesēm un mērķiem ārpolitikā un drošības politikā: drošības un labklājības sekmēšanu, ekonomiskās attīstības veicināšanu, integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, kā arī reģionālo sadarbību.

Baltijas Ministru padomes darbu Latvijas prezidentūras laikā A.Bērziņš kopumā novērtēja kā veiksmīgu, īpaši atzīmējot Muitas, Robežapsardzības, Aizsardzības, kā arī Izglītības un zinātnes komiteju darbu. Tieši šīm komitejām bija jāstrādā visintensīvāk, jo tās bija atbildīgas par prezidentūras prioritizēto uzdevumu izpildi. Starp nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem A.Bērziņš minēja divus svarīgus līgumus vienotās izglītības telpas veidošanā — “Par vienotas Baltijas izglītības telpas veidošanu augstākajā izglītībā” un “Par studentu, zinātnieku un pasniedzēju apmaiņu”, kā arī Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgumu.

A.Bērziņš uzskata, ka jau vistuvākajā nākotnē jāaktivizē un vēl lielāka uzmanība jāveltī Baltijas valstu vienotā enerģētikas tirgus izveidei un jaunu kopīgu robežkontroles punktu atvēršanai.

Runājot par Latvijas prezidentūras prioritārajiem virzieniem, Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs minēja savstarpējās informācijas apmaiņu un politisko jautājumu koordināciju integrācijas ES un NATO kontekstā. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, robežšķērsošanas procedūras vienkāršošana, izglītības nozares sakārtošana, kā arī organizētās noziedzības apkarošana un vides aizsardzība ir tās jomas, kuru pilnveidošana Baltijas valstīm ir aktuāla, lai pilnībā atbilstu ES izvirzītajiem kritērijiem. Diskusijās par NATO paplašināšanu Baltijas valstis guvušas ievērojamu atbalstu, pateicoties spējām sadarboties un īstenot stabilitāti savā reģionā, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas kopējā drošībā.

Savā ziņojumā A.Bērziņš minēja arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, sakārtojot juridisko bāzi un atvieglojot robežšķērsošanas procedūru starp Baltijas valstīm, kā arī cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšanu, tālāk attīstot kopējo izglītības telpu un tūrismu.

Izvērtējot Baltijas valstu sadarbības virzienus, Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs secināja, ka tā sekmīgi attīstās visās nozarēs. Nav tādu jomu, kur sadarbības nebūtu. Drīzāk varētu teikt, ka gan Latvijai, gan Lietuvai un Igaunijai ir atsevišķi mājasdarbi, kuru izpilde sekmētu sadarbības attīstību un kopējo mērķu drīzāku sasniegšanu. “Jūlijā Baltijas padomes prezidentūra tiks nodota Lietuvai, un es aicinu neapstāties pie jau sasniegtā, bet turpināt attīstīt mūsu kopīgi aizsāktos sadarbības projektus,” ziņojuma noslēgumā sacīja A.Bērziņš.

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Antans Valionis, runājot par Baltijas valstu sadarbību drošības jomā, kā vienu no veiksmīgākajiem projektiem minēja Baltijas bataljonu. Viņš arī norādīja, ka Baltijas valstīm, attīstot savu militāro saimniecību, būtu jāveic savstarpējā informācijas apmaiņa.

Ministrs uzsvēra, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai jāsekmē sadarbība arī izglītībā. Viņš norādīja, ka jau ilgu laiku tiek runāts par kopīga Baltijas valstu enerģētikas tirgus izveidi, un uzsvēra šīs ieceres īstenošanas nepieciešamību.

A.Valionis sacīja, ka Baltijas kopējais tranzīta procedūras līgums jau ir spēkā un tā lietošana atvieglos robežu šķērsošanu. Ministrs uzsvēra nepieciešamību popularizēt šī līguma sniegtās priekšrocības, kā arī sacīja, ka jārūpējas par transporta un komunikāciju attīstību Baltijas valstīs. A.Valionis atzinīgi novērtēja “Via Baltica” projekta īstenošanu un uzsvēra, ka jāuzlabo dzelzceļa satiksme starp Baltijas valstīm.

Arī Igaunijas ekonomikas ministrs Mihkels Pernoja atzinīgi novērtēja Baltijas valstu ekonomisko un militāro sadarbību. Runājot par integrāciju NATO, viņš sacīja, ka tas, vai Baltijas valstis mācēs vienlaikus iestāties Ziemeļatlantijas aliansē, ir jautājums, uz kuru pašlaik nav atbildes. Taču M.Pernoja pauda pārliecību, ka kopīga Baltijas valstu uzņemšana NATO būtu labākais risinājums.

Baltijas asamblejas preses centrs

 

Preses konferencē

Piektdien, 1. jūnijā, Rīgā notika 7. Baltijas padomes sēde, kurā ar ziņojumu uzstājās Baltijas Ministru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, bet ar līdzziņojumiem — Lietuvas ārlietu ministrs Antans Valonis un Igaunijas ekonomikas ministrs Mihkels Pernoja. Tika parakstīts arī dokuments “Kārtība, kādā Baltijas asamblejas locekļi iesniedz jautājumus Baltijas Ministru padomei un saņem atbildes uz tiem”. Pēc sēdes notika Andra Bērziņa, Antana Valoņa un Mihkela Pernojas kopīga preses konference. Tās ievadā žurnālistus uzrunāja Latvijas vadības vadītājs Andris Bērziņš.

A.Bērziņš: — Baltijas valstu sadarbība norit divos līmeņos. Pirmkārt, tā ir Baltijas Ministru padome, kurā tiek risināti konkrēti, ar valdību darbu saistīti jautājumi un panākti konkrēti risinājumi. Otrais līmenis ir Baltijas asambleja, kurā vairāk tiek saskaņoti lēmumi un runāts par nepieciešamību politiski risināt tos vai citus jautājumus. Latvija pašlaik Baltijas Ministru padomē ir prezidējošā valsts. Šo stafeti pārņems Lietuva. Tāpēc mēs izmantojām šo Baltijas asambleju, lai no Latvijas pozīciju viedokļa paustu savu redzējumu par Baltijas Ministru padomes darbību pagājušajā pusgadā. Mēs kā prezidējošā valsts vēl neesam beiguši savu darbību, mums būs vēl viena tikšanās jūlija sākumā. Es šodien informēju par to, ko mēs esam izdarījuši.

Ļoti svarīgs bijis jautājums par vienotas Baltijas tranzīta procedūras sākšanu. Pašlaik jau ir iedibināta kārtība, ka jebkurš tranzīta kravas īpašnieks var deklarēt šo tranzīta kravu uz vienas Baltijas valsts robežas, viņam tas vairs nav jādara iekšzemē. Tas parāda kravu plūsmu un ietaupa laiku, kas agrāk bija nepieciešams, stāvot pie robežām. Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, kura risināšanā bija jāpārvar nopietni šķēršļi tādēļ vien, ka mūsu muitu likumdošana un personāls strādāja pēc dažādām procedūrām. Mums bija jāapmāca personāls, bija jāizveido vienota programmatūra, kā arī vienota nodrošinājuma sistēma. Protams, es pieskāros arī jautājumiem, kas saistīti ar Baltijas valstu integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Šeit aktuāls jautājums ir arī vienota Baltijas izglītības telpa. Es ziņoju, ka Baltijas prezidentūras laikā parakstīti divi nolīgumi: viens — par pasniedzēju apmaiņu un akadēmisko grādu atzīšanu, otrs — par vienoto telpu profesionālajā izglītībā. Tas nozīmē, ka jebkurš Latvijas cilvēks tagad var braukt mācīties Lietuvas un Igaunijas augstskolās, kā arī tehnikumos un koledžās pēc tiem pašiem konkrētās valsts noteikumiem un tieši to pašu Latvijā var darīt jebkurš Igaunijas vai Lietuvas iedzīvotājs. Es domāju, kopumā tas veicinās mūsu valstu profesionālo mācību iestāžu specializāciju, uzlabos zināšanu kvalitāti un palīdzēs izlīdzināt zināšanu līmeni mūsu valstīs. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgi mūsu virzībā uz ES.

A.Valonis: — Mūsu sadarbībā ļoti nozīmīga ir perspektīvas sajūta, domājot par stratēģiju Baltijas valstu virzībā uz ES un NATO. Kā es šodien sapratu, mūsu kopīgais viedoklis ir, ka Baltijas valstu sadarbības iespējas vēl nebūt nav izsmeltas. Ja kādreiz mēs savu sadarbību sākām ar vienu galveno jautājumu — kā kopīgiem spēkiem atbrīvoties no padomju okupācijas un atjaunot savas neatkarīgās valstis, tad tagad mēs risinām ļoti konkrētus sadarbības jautājumus, kas izriet no mūsu ikdienas vajadzībām un kas varētu likties dažkārt sīki salīdzinājumā ar kādreiz vienīgo kopīgo uzdevumu. Taču tie šodienas apstākļos ir ļoti svarīgi sadarbības jautājumi.

Kā jau Latvijas Ministru prezidents teica, pēc nākamās Baltijas valstu premjerministru tikšanās sāksies Lietuvas prezidentūra Baltijas padomē. Mūsu prioritātes būs Baltijas valstu stratēģiskā sadarbība, kā arī infrastruktūras projektu tālāka attīstība. Mēs arī gribētu aktīvi veicināt kopēja enerģētikas tirgus radīšanu, iekļaujot to kopīgajā Baltijas gredzenā. Mēs gribētu arī attīstīt ilgtermiņa projektu “Rail Baltica”, kas būtībā mainītu mūsu valstu ģeopolitisko situāciju un nostiprinātu mūsu valstu infrastruktūru. Mēs risināsim arī citus ļoti konkrētus, vitāli svarīgus jautājumus.

M. Pernoja: — Es gribu vēlreiz izteikt atzinību Latvijai par sekmīgu prezidentūras gadu Baltijas padomē, kas drīz beigsies, pateikties Latvijai par tās veikto darbu. Mēs šajā laikā esam ļoti būtiski pavirzījušies uz priekšu. Bet, kā jau allaž, sadarbība izvirza aizvien jaunus uzdevumus, kas prasa pielikt jaunus spēkus. Tāpēc es vēlu panākumus Lietuvai tās prezidentūras laikā.

Baltijas padomes uzdevumi, ko es aplūkošu Igaunijas valdības īstenotās politikas kontekstā, izceļ vispirms ekonomisko sadarbību, kas jau notiek starp mūsu valstīm un kas, protams, attīstīsies arī turpmāk. Kopumā ekonomiskās sadarbības telpas veidošana noritējusi sekmīgi, neraugoties uz nelieliem šķēršļiem, kuri bijuši un kuru novēršanai pieliktas lielas pūles. Es ceru, ka turpmāk Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbībā vairs nebūs tādu problēmu, kas jārisina valdību līmenī. Ir svarīga strauja virzība uz priekšu, risinot vienotā enerģētikas tirgus izveides jautājumus. Svarīgi, ka ciešāka kļuvusi arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas ministriju sadarbība, mūsu valstīm gatavojoties iestāties ES un NATO. Mēs esam ieplānojuši Igaunijā visu trīs Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanos, lai apmainītos domām visos svarīgākajos jautājumos, kas saistīti ar mūsu gaidāmo pievienošanos ES. Ir vesels jautājumu loks, kuru risināšanā mēs sadarbojoties daudz labāk spēsim aizstāvēt savu valstu intereses. Vispirms tas attiecas uz enerģētikas jautājumiem. Būtisks jautājumu loks saistīts arī ar preču brīvo plūsmu ES integrācijas kontekstā. Tas, ko mēs jau šodien dzirdējām, ļoti sekmēs mūsu kopīgo interešu aizstāvēšanu, iestājoties ES un NATO.

“Latvijas Vēstneša” jautājums Latvijas Ministru prezidentam, Lietuvas ārlietu ministram un Igaunijas ekonomikas ministram:

— Kurš, jūsuprāt, ir pats aktuālākais jautājums, kurš kavē vēl labāku Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbību un kura atrisināšana ļautu mūsu valstīm kalpot par patiešām ideālas reģionālās sadarbības piemēru?

A.Valonis: — Atklāti sakot, jūsu jautājums man nāk negaidīti. Atbildot es varētu piebilst, ka kopumā vēl nepieciešams atvieglot robežu šķērsošanas iespējas. Viena no asākajām problēmām joprojām saistīta ar sarežģījumiem, šķērsojot mūsu valstu robežas. Jāatzīst, ka parakstītie līgumi tomēr nedarbojas pietiekami labi. Ir arī virkne sīku jautājumu, kas radušies starp kaimiņvalstīm un prasa atrisinājumu. Taču es neredzu nekādus lielus šķēršļus mūsu valstu ekonomiskai un politiskai sadarbībai.

M.Pernoja: — Man nav īpaši ko piebilst par mūsu kopīgo sadarbību. Protams, mums katram ir savas problēmas, kas saistītas galvenokārt ar pārejas perioda grūtībām. Pati svarīgākā problēma ir padziļināt mūsu kontaktus, lai mēs būtu pietiekami informēti par abu pārējo Baltijas valstu veiktajiem soļiem un varētu savus soļus laikus saskaņot.

A. Bērziņš: — Es gribu teikt, ka starp Baltijas valstu valdībām un premjerministriem nav pretrunu. Jā, mums gan ir neatrisināti jautājumi, bet mums nav pretrunu. Ir jautājumi, kuros mums ir dažādi viedokļi. Tas notiek tāpēc, ka laiks, kurā mēs gribam īstenot savas vēlmes un izpildīt savus konkrētus mērķus, ir atšķirīgs. Gan Luksemburgā, Kopenhāgenā un Helsinkos, gan Vašingtonā ir ieviests princips, ka katra kandidātvalsts šajās starptautiskajās organizācijās — ES un NATO — tiek uzņemta atbilstoši savai gatavības pakāpei. Tas arī nosaka situāciju, ka mēs savā starpā it kā sacenšamies. Taču es gribu teikt, ka šī ir labdabīga sacensība.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs, Latvijas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks un Andris Bērziņš

Romualds Ražuks un Lietuvas ārlietu ministrs Antans Valonis

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Baltijas padome

Atbilstoši Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes Sadarbības protokola 5.punktam Baltijas asambleja un Baltijas Ministru padome vienojās par šādu kārtību, kādā Baltijas asamblejas locekļi iesniedz jautājumus Baltijas Ministru padomei un saņem atbildes uz tiem.

1. Jautājumus par Baltijas valstu sadarbību Baltijas Ministru padomei var uzdot Baltijas asamblejas locekļi personiski vai savas dalībvalsts delegācijas, kādas pastāvīgas komitejas vai reģistrētas partiju grupas (frakcijas) vārdā.

2. Jautājumi iesniedzami rakstveidā Baltijas asamblejas sekretariātam Rīgā. Pēc jautājumu reģistrēšanas Baltijas asamblejas sekretariātā sekretariāts tos nekavējoties nodod Baltijas Ministru padomes Sadarbības komitejas pilnvarotajiem pārstāvjiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā un informē par to Baltijas asamblejas Prezidiju. Baltijas Ministru padomes Sadarbības komitejas pārstāvji nodod jautājumus attiecīgajam adresātam savā valstī.

3. Baltijas Ministru padomes vārdā atbildi sniedz Baltijas valstu valdību vadītāji vai ministri, kuriem viņi uzlikuši šo pienākumu. Atbildes tiek sagatavotas rakstveidā divu nedēļu laikā pēc jautājuma saņemšanas un nekavējoties iesniegtas Baltijas Ministru padomes Sadarbības komitejai.

4. Baltijas Ministru padomes Sadarbības komitejas pārstāvji atbildes nosūta Baltijas asamblejas sekretariātam Rīgā.

5. Baltijas asamblejas sekretariāts izsūta atbildes Baltijas asamblejas dalībvalstu delegācijām, pievienojot pilnu jautājuma tekstu, norādot jautājuma reģistrācijas numuru un jautājuma iesniedzēju.

6. Baltijas padomes sēdes darba kārtībā tiek iekļauti tikai tie jautājumi, kuri ir iesniegti ne vēlāk kā mēnesi pirms Baltijas padomes sanākšanas. Atbildes uz jautājumiem tiek sagatavotas saskaņā ar 1.—5.punktā minēto kārtību.

7. Baltijas padomes sēdes darba kārtībā tiek paredzēts speciāls laiks Baltijas Ministru padomes atbildēm uz Baltijas asamblejas locekļu jautājumiem. Šajā laikā Baltijas asamblejas locekļi var Baltijas Ministru padomes pārstāvjiem uzdot mutvārdos ne vairāk kā divus papildjautājumus par saņemtajām atbildēm.

Romualds Ražuks, Andris Bērziņš,

Baltijas asamblejas prezidija Baltijas Ministru padomes

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

Rīgā 2001.gada 1.jūnijā

Baltic Council

In compliance with point 5 of the Co-operation protocol between the Baltic Assembly and the Baltic Council of Ministers, the Baltic Assembly and the Baltic Council of Ministers agreed on the following procedure for submitting questions by the members of the Baltic Assembly to the Baltic Council of Ministers and for getting reports on them:

1. Questions relating to the co-operation of the Baltic States may be submitted to the Baltic Council of Ministers by the members of the Baltic Assembly personally or on behalf of the delegation of the appropriate BA member state, specific standing committee or registered party group (faction).

2. Questions shall be submitted in writing to the Secretariat of the Baltic Assembly in Riga. Upon registering them at the Secretariat of the Baltic Assembly, the Secretariat shall immediately refer the questions to the authorised representatives of the Co-operation Committee of the Baltic Council of Ministers in Estonia, Latvia and Lithuania and shall inform the Presidium of the Baltic Assembly about this. Representatives of the Co-operation Committee of the Baltic Council of Ministers shall forward the questions to the respective addressee in the country.

3. The heads of the governments of the Baltic States or the ministers whom they have authorised to do so shall provide answers on behalf of the Baltic Council of Ministers. Answers shall be drawn up in written form within two weeks after receipt of the question and shall be submitted without delay to the Co-operation Committee of the Baltic Council of Ministers.

4. Representatives of the Co-operation Committee of the Baltic Council of Ministers shall forward the answers to the Secretariat of the Baltic Assembly in Riga.

5. The Secretariat of the Baltic Assembly shall distribute answers to the national delegations of the Baltic Assembly, attaching the full text of the question and indicating the registration number of the question, as well as the name of the person who submitted the question.

6. An agenda of the Baltic Council shall include only those questions that have been submitted not later than one month before the Baltic Council. Answers to the questions shall be drawn up in accordance with the procedure described in points 1 to 5.

7. The agenda of the Baltic Council shall allocate a special time for the Baltic Council of Ministers to answer the questions of the members of the Baltic Assembly. Within this time period the members of the Baltic Assembly may orally pose to representatives of the Baltic Council of Ministers not more than two follow-up questions in relation to the answers received.

Romualds Ražuks Andris Bērziņš

Chairman Chairman

Presidium of the Baltic Assembly Baltic Council of Ministers

1 June 2001, Riga

Par Baltijas Ministru padomi

Baltijas Ministru padome ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994.gada jūnijā. Tās augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās, kas notiek vismaz divas reizes gadā.

Baltijas Ministru padomes uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī; tā ir atbildīga par Baltijas valstu valdību sadarbību, kā arī sadarbību starp valdībām un Baltijas asambleju. Baltijas Ministru padome pieņem lēmumus par Baltijas asamblejas ieteikumu izpildi, risina būtiskus jautājumus Baltijas valstu sadarbības kontekstā, izstrādā un īsteno nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu plašu un saturīgu savstarpējo sadarbību.

Baltijas Ministru padomei ir lēmējtiesības tikai visu Baltijas valstu pārstāvju klātbūtnes gadījumā. Padomes lēmumi tiek pieņemti pēc konsensa principa.

Baltijas Ministru padomē darbojas 17 komitejas, kas nodrošina padomes darbību nozaru ministriju līmenī.

Prezidentūra Baltijas Ministru padomē valstu starpā tiek mainīta ik pa gadam alfabēta secībā. Pašlaik prezidējošā valsts ir Latvija, bet 2001.gadā prezidentūru pārņems Lietuva.

 

Par Baltijas padomi

1994.gada jūnijā parakstītais līgums par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu un valdību sadarbību paredz, ka vienu reizi gadā tiek rīkota kopīga Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sesija — Baltijas padome. Tās laikā Baltijas Ministru padome sniedz ziņojumu par Baltijas valstu sadarbību iepriekšējā gadā un turpmākajiem sadarbības plāniem.