Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 4.jūnijā

Intervija Latvijas Radio 4. jūnija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Kādi šonedēļ domē, domes un valdes sēdē būs būtiskākie lēmumi?

Gundars Bojārs: — Šonedēļ būtiskākais lēmums, ko acīmredzot dome pieņems, ir par vēl viena vicemēra kandidatūru, un tā ir Inese Vaidere. Šim balsojumam notiek nopietna gatavošanās, jo šeit ir jāpārbauda, jāpārliecinās un jānodrošina visas pozīcijas saskaņota darbība. Es esmu pārliecināts, ka tā arī notiks.

— Vai piekrītat domai, ka tādēļ, ka trīs deputāti no koalīcijas aizvadītajā nedēļā bija Spānijā, šis darbiņš netika izdarīts?

G.Bojārs: — Jā, šeit nekas nav ārkārtējs. Tiešām trīs deputāti no koalīcijas bija komandējumā, un ir ārkārtīgi būtiski pārliecināties un parādīt saskaņotu balsojumu šinī ziņā.

— Tas nozīmē, ka komentāriem par to, ka koalīcija nebūt nav tik stabila, kā to mālē, acīmredzot ir kāds pamats?

G.Bojārs: — Nē, es nedomāju, ka šeit būtu kāds īpašs pamats, koalīcija ir stabila, bet katrā ziņā šajā pirmajā būtiskajā balsojumā jāparāda vienotība un jābūt klāt visiem koalīcijas partneriem pēc iespējas pilnā skaitā.

— Ko īsti darīs otrais vicemērs, un vai tāds amats ir finansiāli izdevīgs domei?

G.Bojārs: — Līdz šim domē ir bijuši divi vicemēri, darbības lauks ir pietiekami plašs. Nav aptvertas pilnībā sociālās, komunālās un arī dažas ekonomiskās sfēras, ko varētu kūrēt otrs vicemērs, un līdz ar to šis amats ir būtisks un nepieciešams.

— Pēdējās dienās izvirzījies jautājums par nepilsoņu padomes nepieciešamību Rīgas domē. Kā jūs uz šo lietu skatāties?

G.Bojārs: — Es nedomāju, ka būtu vajadzīga nepilsoņu padome, es domāju, ka domē ir nepieciešama sabiedrības integrācijas padome. Dalīt tik smalki — pilsoņos, nepilsoņos, tādā vai vēl citādā kategorijā, pensionāru padomes, represēto padomes — manuprāt, nebūtu racionāli. Mums ir jārūpējas par vispārēju sabiedrības integrāciju, nevis jāaizstāv nepilsoņu intereses atsevišķi.

— Un tas nozīmē, ka šāda integrācijas padome varētu rasties jau tuvākajā laikā?

G.Bojārs: — Jā. Protams, ir jāveic pārrunas ar visām šīm ieinteresētajām struktūrām, sabiedriskajām padomēm, sabiedriskajām organizācijām, kuras vēlētos piedalīties šajā padomē. Citās Latvijas pilsētās tādas eksistē.

— Aizvadītajā nedēļā diezgan kuriozu situāciju domē kārtējo reizi radīja Liepiņa kungs, es pat nezinu, kā viņu šobrīd dēvēt — bijušais pašvaldības policijas šefs vai esošais. Jūs esat izteicies, ka izmantosit visas iespējas, lai viņš tomēr nepaliktu amatā. Kādas ir šīs iespējas?

G.Bojārs: — Šobrīd Liepiņa kungs ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot viņu amatā un saglabājot viņam darba algu. Taču likumdošanā — diemžēl vai paldies Dievam — likumdošanā citas iespējas nav paredzētas, un mēs esam noskaņoti ļoti nopietni likumus pildīt, it sevišķi tos, kas ir saistīti ar darbinieku interešu aizsardzību. Tātad svarīgāk varbūt ir kādā atsevišķā gadījumā saskarties ar šādām grūtībām, nevis pieļaut iespēju darba devējam atlaist darbinieku no darba nekontrolētā veidā. Es domāju, ka likumdošana varbūt arī nav pilnīga, bet katrā ziņā mēs esam šādu iespēju atraduši, un Liepiņa kunga gadījumā tiek veikta nopietna izmeklēšana par viņa pārkāpumiem.

— Vai iespējams prognozēt, cik ilgi tas varētu ilgt?

G.Bojārs: — Es domāju, ka izmeklēšana varētu ilgt vēl nedēļu vai divas un tad būtu iespējams izveidot pietiekami kvalificētu viedokli.

— Cik pamatoti ir presē lasāmie izteikumi par jūsu mīklaino padomnieku skaitu, un vai tad te kas slēpjams?

G.Bojārs: — Nē. Šis skaits netiek slēpts, un arī padomnieku funkcijas netiek slēptas. Protams, ap to notiek dažnedažādas interpretācijas, bet tas ir tikai normāli — viens cilvēks nespēj aptvert visas jomas un visas sfēras, tātad dienu dienā padomnieki, gan jāsaka, ka sabiedriskā kārtā, par to netiek veikta nekāda atlīdzība vai atalgojums, pilda zināmus uzdevumus un zināmas funkcijas.

— Konkrētu skaitu jūs nevēlaties atklāt?

G.Bojārs: — Viņu ir trīspadsmit.

— Skaidrs. Lielo pašvaldību vadītāju tikšanās aizvadītajā nedēļā — vai tiešām jaunais likums par dzīvojamo telpu īri bija tas, kas lika meklēt kopsaucējus visiem kopā? Jo visus tomēr biedē iespējamais dzīvokļu bads, kuru nāksies pārciest, ja šo likumu pieņems. Kā jūs prognozējat tā pieņemšanas gaitu un sekas?

G.Bojārs: — Tas, kas vienoja pašvaldības, nebūt nav tikai šis likums. Šādas pašvaldību vadītāju tikšanās ir bijušas vismaz pēdējā Saeimas sasaukuma laikā.

— Es te domāju asociācijas nepieciešamību.

G.Bojārs: — Katrā ziņā koordinācija notikusi arī iepriekš, bet bieži vien ir būtiski iet ar vienu kopīgu saskaņotu viedokli. Līdz šim ir izdevies šo darbu veikt, taču, lai to veiktu kvalitatīvāk, ir nepieciešama juridiskā bāze, jāformulē juridiski šī asociācija un jāiedala zināms budžets un zināmi cilvēki, kas ar šo lietu nodarbosies. Līdz ar to tika pieņemts lēmums veidot šo asociāciju un deleģēt tajā kādu pārstāvi, kas būtu pietiekami profesionāls, lai apkopotu pašvaldību viedokļus atsevišķos būtiskos jautājumos, kas skar tieši lielās pilsētas.

— Vēl daži temati, par kuriem nerimst rakstīt prese un analizēt, proti, kādēļ ar Bambes kungu noslēdza šo beztermiņa līgumu par atrašanos amatā? Vai tika meklētas arī kādas citas kandidatūras uz šo amatu, jo Bambes kungam ļoti daudz kas presē tiek pierakstīts?

G.Bojārs: — Es domāju, ka nav pamata apšaubīt Bambes kunga profesionalitāti. Viņš “Rīgas ūdenī” ir nostrādājis kopumā 30 gadus, arī šajā amatā viņam jau bijuši divi termiņa pagarinājumi. Man gan jāsaka, ka es esmu ārkārtīgi neapmierināts ar domes Juridiskās nodaļas darbu, jo lēmums par Bambes kunga līguma apstiprināšanu netika juridiski korekti noformēts. Es esmu noskaņots veikt reformas Juridiskajā nodaļā, acīmredzot ir jāveido spēcīga juridiskā pārvalde vai juridiskais departaments. Domes sēdē vienīgi bija jāapstiprina šis līguma pagarinājums, nevis jānoslēdz ar viņu jauns līgums, jo trešais līgums pēc procedūras jau ir beztermiņa. Mums bija piedāvāts terminēts līgums kārtējo reizi.

— Izskan pārmetumi, ka Karpoviča kungs mānījis sabiedrību, apsolīdams izveidot zinātnieku komisiju par celulozes rūpnīcas ietekmes uz Daugavas dzeramā ūdens pārbaudi. Komisija izveidota, bet vieta nevienam no zinātnes aprindām gan nav atradusies.

G.Bojārs: — Tā nu gluži nebūtu taisnība, no zinātnes aprindām mums pārstāvji šajā komisijā ir. Komisijai ir jāpieņem stratēģiski lēmumi būtībā, un tā ir tiesīga pieaicināt zinātniekus, vadoties no viņu kompetences. Es domāju, ka šis jautājums par dzeramā ūdens kvalitāti visiem rīdziniekiem ir ārkārtīgi būtisks tādā ziņā, ka “Rīgas ūdens” ir ieguldījis attīrīšanas iekārtās 17 miljonus latu, šīs attīrīšanas iekārtas nav paredzētas atsevišķu piesārņojuma veidu likvidācijai, kā tas varētu būt gadījumā, ja tiek uzcelta celulozes rūpnīca. Tas mūsos rada ļoti nopietnas bažas, vai šī nauda nav būtībā izmesta vējā un vai Rīgas domei nebūs jāiegulda vēl papildu līdzekļi; tādā gadījumā mums ir jāveic ārkārtīgi nopietnas pārrunas ar valdību.

— Tātad tā ir leģenda, ka “Rīgas ūdens” apzināti pretojas zinātnieku ieteikumiem par apakšzemes ūdens izmantošanu, jo tas būtu neizdevīgi “Rīgas ūdenim”, bet lētāk rīdziniekiem?

G.Bojārs: — Šajā ziņā būtībā jau tiek slēgts līgums ar tiem pagastiem, kur atrodas “Rīgas ūdens” apakšzemes ieguves vietas, par celtniecības pārtraukšanu vai apturēšanu. Diemžēl situācija ir pietiekami nopietna tajās vietās, kur šis ūdens tiek ņemts, tiek pieļauta apbūve, tiek pieļauts piesārņojums, un mums ir svarīgi nodrošināt šī ūdens kvalitāti. Tātad ūdens tiek ņemts gan no apakšzemes urbumiem, gan arī no Daugavas.

— Pošot Rīgu svētkiem, runājot par jaunajiem objektiem, kā es saprotu, Torņakalnā pagaidām viss rit veiksmīgi un iekļausies minētajos datumos, bet cik ilgi jūs grasāties paciest situāciju “jauncelsmju drupās” starp autoostu un dzelzceļa staciju? Šobrīd laikam dome apsargā šo būvlaukumu, tādējādi vēl piemaksā somiem, kuru projekts tā arī nav īstenots.

G.Bojārs: — Projekts virzās uz priekšu, man ir bijusi tikšanās ar šī projekta autoriem, un viņi ir gatavi turpināt. Diemžēl vēlreiz jāatzīst, ka visas Rīgas domes saskaņojošās struktūrvienības darbu veic pietiekami neefektīvi un saskaņošanas process velkas pat gadu vai divus. Tas vēlreiz pierāda nepieciešamību izveidot vienas pieturas aģentūru, kas varētu būt būvvalde.

— Tas nozīmē — pilnīgi jauna tipa?

G.Bojārs: — Tā būtu reorganizācija uz esošās domes struktūrvienības bāzes, Arhitektūras pārvalde un citas struktūrvienības — tās varētu veidot šo būvvaldi. Rīt man būs darba grupas tikšanās, kurā tiks pārstāvēta gan Būvnieku asociācija, gan Arhitektūras asociācija, gan Arhitektu savienība, gan mūsu Arhitektūras pārvalde, arī citas struktūrvienības, kuru uzdevums būs izstrādāt kopīgu, vienotu, saskaņotu un saprotamu modeli.

— Kā jūs apmierina tiltu un ielu remontdarbu tempi šopavasar? Autovadītāji gan kurn, ka daudz ko tomēr varētu darīt arī naktīs, bet es skatos, ka Brīvības iela sakārtojas, Matīsa iela gandrīz jau visa kārtībā, vienīgi Salu tilts laikam kavējas.

G.Bojārs: — Visumā šie tempi mani apmierina. Tas nav nekas ārkārtējs, jāsaka, ka vasara ir vienīgais laiks, kad var veikt šādus darbus, tā notiek visur pasaulē un Eiropā. Protams, tas rada zināmas neērtības.

— Bet tas ir neizbēgami.

G.Bojārs: — Tas ir neizbēgami.

— “Es sapņoju par siltu vannu un lieliem, baltiem prāmjiem” — tas ir sapnis no “Dienas” supertopša. Vai šis sapnis iet uz piepildījumu kaut kādā veidā konkrēti?

G.Bojārs: — Par siltu vannu?

— Šeit tā otrā daļa man liekas būtiskāka — balti prāmji no Rīgas.

G.Bojārs: — Jā, šis process turpinās, zināmas iestrādes ir veiktas Somijā, mūsu vēstnieks Somijā ir aktīvi iesaistījies saskaņošanas darbā. Iespējams, ka ar Helsinkiem šovasar varētu notikt tiešā prāmju satiksme, man ir paredzēta vizīte arī Grieķijā, kur tiks parakstīts līgums ar Atēnām, un otra tēma ir prāmju satiksmes organizācija. Jāsaka, ka grieķiem laikam vienīgajiem Eiropas Savienībā ir izdevies piesaistīt Eiropas Savienības strukturālos fondus prāmju satiksmes dotēšanai. Tā ir ļoti būtiska sfēra, mums ļoti nopietni jādomā, kādā veidā šo prāmju satiksmi varētu atbalstīt un dotēt. Jo pašvaldība viena pati nevarēs saviem spēkiem vien tikt galā.

— Tātad arī uz šo lietu jūs skatāties visnotaļ cerīgi. Veloceliņu turpmākās attīstības projekts — tas tiks vai netiks turpināts?

G.Bojārs: — Tas tiek turpināts, tempi mani neapmierina. Vienam no mūsu deputātiem — Emša kungam — bija izstrādāta programma, es esmu vērsies pie viņa ar ierosinājumu šo programmu turpināt un arī virzīt uz priekšu. Atbilde pagaidām nav saņemta.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā