Top izstāde par priekšpilsētām

Valsts Mākslas muzeja Baltajā zālē no 15. jūnija līdz 22. jūlijam paredzēta izstāde “Priekšpilsēta. Rīgas priekšpilsētas 20. gs. 20. un 30. gadu Latvijas glezniecībā”

Rīgas tēls saistās ar iespaidīgo pret Daugavu vērsto panorāmu, ar Vecrīgas torņu smailēm un jūgendstila bagātību. Taču līdzās Vecrīgas viduslaiku romantikai un bulvāru krāšņumam ir vēl arī cita Rīga — tā, kuru reti rādām tūristiem, bet kurā dzīvo lielākā daļa rīdzinieku, — priekšpilsēta. Priekšpilsēta ar daudzstāvu dzīvojamiem masīviem un dārzu ieskautiem namiņiem, ar transporta maģistrālēm un smilšainām ieliņām, ar Pierīgas smilšu kalniem un Daugavas salām.

Arī gleznotāji par mākslinieciski saistošāko ir uzskatījuši priekšpilsētu, pilsētas centru un Vecrīgu vairāk atstājot suvenīru izgatavotājiem. Pirmā pasaules kara gadi, kas vainagojās ar neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanos, rosināja māksliniekus citādi paskatīties arī uz savu pilsētu. Tur bija izcīnītas brīvības cīņu skarbākās kaujas, bija proklamēta jaunā valsts. Rīga bija kļuvusi par galvaspilsētu, latviešu kultūras centru, kurā koncentrējās mākslas aktivitātes, atraisījās radošā doma.

Starpkaru posmā literatūrā un mākslā sastopamies ar jaunu līdz tam nebijušu Rīgas tēlaino ietilpību. Mākslinieki vairs neskata Rīgu tikai no parādes puses, viņiem Rīga kļūst par dzīvesveidu, stilu, par individuālo pārdzīvojumu un noskaņu paudēju.

Izstādē, kurā eksponēti darbi no Valsts Mākslas muzeja krājuma, atklājās mākslinieku daudzveidīgais savas pilsētas redzējums ainaviskā un sižetiskā skatījumā. Ne tikai gadskārtu ritums, bet arī cilvēku sadzīve, ikdienas gaitas un svētdienas noskaņas. Dažādas pilsētas ainas ar Daugavmalas un ostas skatiem, fabriku dūmeņiem, tirgus raibo kņadu, nomales nesteidzīgo un savas pašcieņas pilno dzīves ritmu, krodziņu un kafejnīcu vilinājumu. Tas viss ir guvis savdabīgas, pilsētas romantikas caurstrāvotu atainojumu dažādu tautību mākslinieku darbos.

Kopumā izstādē pārstāvēti 30 mākslinieki ar vairāk nekā 80 darbiem. To vidū ir gan Ludolfa Liberta gleznotie Torņkalna skati, gan Konrāda Ubāna Pārdaugavas romantiskās ieliņas un Jāņa Liepiņa nomales krodziņu šarms. Tā laika Rīgas neatņemama sastāvdaļa ir Voldemārs Irbe jeb baskājis Irbīte. Izstādē eksponēti viņa pasteļgleznojumi, Hildas Vīkas un Niklāva Strunkes akvareļi. Izstādīti arī daudzi mazāk populāru, bet ne mazāk interesantu gleznotāju darbi.

Izstāde ir veltīta visiem rīdziniekiem mūsu kopīgajā jubilejā.

Irēna Bužinska, Valsts Mākslas muzeja galvenā speciāliste darbā ar presi un reklāmu