Par Baltijas valstu iekšlietu ministru tikšanos Rīgā

Vakar, 4. jūnijā, Rīgā Latvijas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš tikās ar Lietuvas iekšlietu ministru Vītautu Markeviču un Igaunijas iekšlietu ministru Tarmo Lodusu un apsprieda jautājumus, kas saistīti ar Baltijas Ministru padomes Tieslietu un iekšlietu komitejas aktualitātēm. Pārrunātas arī policijas sakaru virsnieku tīkla paplašināšanas iespējas un šī tīkla savstarpējā izmantošana. Žurnālistu klātbūtnē tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgums “ Par savstarpējo palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”. Pēc līguma parakstīšanas notika Latvijas iekšlietu ministra Mareka Segliņa, Igaunijas iekšlietu ministra Tarmo Lodusa un Lietuvas iekšlietu ministra Vītauta Markeviča preses konference.

M. Segliņš žurnālistiem paskaidroja, ka šī bijusi ikgadējā trīs Baltijas valstu iekšlietu ministru tikšanās un tajā apspriesta galvenokārt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekšlietu ministriju sadarbība aizvadītajā gadā, kad Latvija prezidējusi Baltijas padomē.

Preses konferencē: Lietuvas iekšlietu ministrs Vītauts Markevičs, Igaunijas iekšlietu ministrs Tarmo Loodus un Latvijas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš

“Mēs apspriedām gan padarīto, gan neizdarīto, arī analizējot, kāpēc tas vai cits pasākums nav īstenots,” teica Latvijas iekšlietu ministrs. M.Segliņš arī uzsvēra, ka Latvijā sākts darbs pie jaunajām personkartēm, lai perspektīvā, braucot no Latvijas uz Igauniju vai Lietuvu, vairs nebūtu vajadzīgas pases.

T.Loodus pauda viedokli, ka nule parakstītais Latvijas un Igaunijas valdību līgums ir “savā ziņā formalitāte”, jo Igaunijas un Latvijas glābēji jau reāli sadarbojas. “Par laimi, vēl nekad mums nav bijis problēmu ar robežas šķērsošanu šādās glābšanas operācijās,” uzsvēra Igaunijas iekšlietu ministrs. Viņš augstu novērtēja Latvijas prezidentūru Baltijas padomē, uzsverot, ka gada laikā padarīts tiešām daudz. Igaunijas iekšlietu ministrs atzīmēja arī daudzos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, Latvijas un Igaunijas šoferiem braucot pa kaimiņvalsts ceļiem.

Arī Lietuvas iekšlietu ministrs V.Markevičs pateicās M.Segliņam par Latvijas prezidentūras laikā padarīto un uzsvēra, ka triju valstu iekšlietu ministriju sadarbības “latiņa jau pacelta krietnā augstumā”. V.Markevičs arī atgādināja pagājušajā nedēļā Viļņā notikušo NATO parlamentārās asamblejas konferenci, kurā viņš stāstījis par Lietuvas Iekšlietu ministrijas darbu un triju Baltijas valstu ministriju sadarbību.

“Latvijas Vēstneša” jautājums Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekšlietu ministriem: — Kā Baltijas valstu iekšlietu ministriju sadarbību iespaido fakts, ka visas trīs valstis ir ceļā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO un ka visām trim jāpieskaņojas ES un NATO standartiem?

M.Segliņš: — Tas bija galvenais jautājums mūsu šīsdienas apspriedē. No divām apspriedes stundām vienu mēs veltījām tikai šim jautājumam un dalījāmies pieredzē, kā mūsu valstis pilda ES prasības.

T.Loodus: — ES prasības visām valstīm ir vienādas, un tas ļoti palīdz veidot mūsu sadarbību. Starp mūsu valstīm šajā ziņā nav nekādu pretrunu. Mums nav pretrunu arī ar ES dalībvalstīm, kaut jāteic, ka dažās jomās mēs ES esam jau apsteiguši.

V.Markevičs: — Es pievienojos kolēģu teiktajam. Mums ir īpaši svarīgi tikties arī kā ES un NATO kandidātvalstu iekšlietu ministriem. Jā, dažās jomās mums ir lielāki sasniegumi nekā ES, piemēram, cīņā pret organizēto noziedzību. Kā jau teicu, pagājušajā nedēļā Viļņā notika NATO Parlamentārās asamblejas konference, un tajā vairākkārt izskanēja jautājums, kā mēs reaģētu, ja NATO dalībvalstu vadītāju 2002. gada Prāgas apspriedē vai pēc pāris gadiem ES dalībvalstu vadītāju apspriedē tikai viena no Baltijas valstīm tiktu uzaicināta iestāties NATO vai ES. Mūsu atbilde bija, ka arī tas būtu vērtējams kā panākums visām Baltijas valstīm. Un šis apstāklis vēl padziļina mūsu sadarbības aktualitāti. Iekšlietu ministriju sistēmā ļoti aktuāla ir sadarbība cīņā pret noziedzību, ugunsdzēsības dienestu sadarbība... Šo jautājumu risināšanā nav vajadzīga nekāda politika.

Jautājums Latvijas iekšlietu ministram: — Kādas būs Latvijas identifikācijas kartes?

M.Segliņš: — Latvijas valdība vēl nav pieņēmusi koncepciju. Joprojām strīdas, kādas būs šīs kartes — ļoti vienkāršas vai sarežģītas. Igauņi jau ir izlēmuši, ka jālūkojas perspektīvā, un viņu kartes būs maksimāli sarežģītas. Tās būs veidotas pēc vismodernākās tehnoloģijas. Latvijā mēs no 1.jūlija sāksim ieviest jaunās mašīnlasāmās pases. Būtu labi jaunās identifikācijas kartes ieviest reizē ar šīm pasēm, ko varētu saņemt, nomainot vecās pases, kam beidzies lietošanas termiņš.

T. Loodus: — Mēs, izstrādājot Igaunijas jaunās identifikācijas kartes, vadījāmies pēc principa “Neesmu tik bagāts, lai pirktu lētu uzvalku”. Ja reiz mūsu valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka identifikācijas kartes tiks veidotas pēc pašas modernākās tehnoloģijas, tad ar to nāksies rēķināties arī visai mūsu valsts infrastruktūrai: bankām, veselības aizsardzības iestādēm... No 1. decembra mēs izsniegsim arī jaunas pases, kas būs vajadzīgas, tikai braucot uz ārzemēm. Iekšzemē pasi vairs nevajadzēs, to aizstās personas identifikācijas kartes. Mums Igaunijā jau pieņemts arī likums par elektronisko parakstu, un tagad cilvēks var, piemēram, nopirkt automašīnu, pat neizejot no mājas. Kā redzat, mums bija daudz ko pārrunāt.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Parakstot līgumu “Par savstarpējo palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”: Igaunijas iekšlietu ministrs Tarmo Loodus un Latvijas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš; Lietuvas ārlietu ministrs Antans Valonis un Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”