Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība var kalpot labklājības, stabilitātes un attīstības nodrošināšanai Eiropā

Aizvadītajā nedēļā, no 31.maija līdz 2.jūnijam, Rīgā notika Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3.kopējā sēde, 7.Baltijas padome un Baltijas asamblejas 18.sesija

Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3. kopīgajā sēdē

Piektdien, 1. jūnijā, darbu turpināja Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3. kopīgās sēdes dalībnieki, diskutējot par jautājumiem, kas skar parlamentu iesaisti Ziemeļu dimensijas projektos.

Referējot par Ziemeļu dimensijas projektiem, Ziemeļu padomes Ziemeļu dimensijas darba grupas priekšsēdētājs Kents Ulsons uzsvēra, ka Ziemeļu dimensija ir koncepcija, kuras mērķis ir sekmēt sadarbību Ziemeļu reģionā, kā arī veicināt tā stabilitāti un attīstību. Šī projekta īstenošanai nepieciešama gan valstu parlamentu un valdību, gan arī nevalstisko organizāciju aktīva līdzdalība un atbalsts.

K.Ulsons informēja, ka Ziemeļu padome noteikusi sešus prioritāros virzienus Ziemeļu dimensijas projektu īstenošanā: atomelektrostaciju drošības nodrošināšana; pārrobežu sadarbības intensificēšana veselības un vides aizsardzības jomās; ekonomiskās augušpejas nodrošināšana; infrastruktūras uzlabošana; cīņa ar organizēto noziedzību un atbalsts demokrātijas attīstībai.

Baltijas asamblejas Drošības un ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vītauts Landsberģis norādīja, ka Ziemeļu dimensija ir piesaistījusi uzmanību Eiropas ziemeļu reģionam. Viņš arī uzsvēra tās nozīmi, reģiona aktivitātēs iesaistot Krieviju. Īpaši V.Landsberģis pievērsās Kaļiņingradas jautājumam. Viņš sacīja, ka tai tiek sniegts atbalsts, lai palīdzētu mazināt noziedzības problēmas un uzlabot dzīves līmeni. Lietuvas sadarbība ar šo Krievijas apgabalu notiek visos līmeņos, sākot ar parlamentu, teica V.Landsberģis. Viņš pauda, ka Kaļiņingradas vēlme kļūt par Eiropas daļu aizvien palielinās. Parlamentārietis uzsvēra nepieciešamību palīdzēt Kaļiņingradai attīstīties, lai tā nepaliktu par "melno caurumu" Eiropā, kā dažkārt to mēdz dēvēt.

V.Landsberģis arī norādīja, ka Ziemeļu dimensija ietver drošības aspketu, tomēr uzsvēra, ka tā nav alternatīva Baltijas valstu integrācijai NATO.

Savukārt Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs Romualds Ražuks teica, ka reģionālā sadarbība piedāvā jaunas attīstības iespējas, tādēļ ir svarīgi stiprināt reģionālo sadarbību gan starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, gan dalībvalstīm un kandidātvalstīm. "Šobrīd Ziemeļu dimensijas iniciatīva ir Eiropas Savienības ārējās un pārrobežu politikas būtiska sastāvdaļa, kuras mērķis ir reģiona stabilitātes, miera, demokrātijas un ekonomiskās integrācijas veicināšana," sacīja R.Ražuks. Viņš arī uzsvēra, ka, attīstot Ziemeļu dimensijas projektu, ES stiprina savu lomu Ziemeļeiropā un vienlaikus attīsta attiecības ar Krievijas Federāciju. Baltijas valstis kā nākamās ES dalībvalstis ir Ziemeļu dimensijas neatņemama sastāvdaļa un līdzvērtīgas tās politikas veidotājas.

Ziemeļu dimensijas kontekstā Latvija pirmām kārtām ir ieinteresēta piedalīties tādu stratēģisku ekonomisko projektu īstenošanā kā transporta infrastruktūras un Austrumu–Rietumu tranzīta koridora sakārtošana, vienota gāzes un elektroenerģijas tīkla izveide, austrumu robežas stiprināšana un pārrobežu sadarbība, mežsaimniecības attīstīšana un vides aizsardzība, kā arī sadarbība informācijas tehnoloģiju jomā.

"Ziemeļu dimensijas veiksme būs atkarīga no visu tajā iesaistīto partneru spējas veicināt politisko dialogu un rast kopīgus problēmu risinājumus," savas uzrunas noslēgumā uzsvēra R.Ražuks.

Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētāja vietnieks Trivimi Velliste uzsvēra nepieciešamību informēt sabiedrību par Ziemeļu dimensijas jautājumiem. "Mums jāskaidro saviem vēlētājiem, kādus ieguvumus tā dos," sacīja T.Velliste. Arī viņš pievērsās Kaļiņingradas jautājumam. T.Velliste teica, ka šis apgabals tikai iegūs, ja to ieskaus NATO un ES, jo reģionā kopumā paaugstināsies dzīves līmenis un drošība. Viņš uzsvēra, ka jāveicina reģiona valstu jauniešu savstarpējo kontaktu veidošanās, sekmējot sadarbību izglītībā un citās jomās.

T.Velliste uzsvēra, ka sadarbība Ziemeļu dimensijas ietvaros ir viens no instrumentiem, lai nekad vairs nepieļautu traģiskās vēstures atkārtošanos.

1. jūnijā beidzās Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3. kopīgā sēde, kurā tika spriests par parlamentu iesaisti Ziemeļu dimensijas projektos. Sēdes noslēgumā tās dalībnieki pieņēma kopīgu paziņojumu.

Paziņojumā uzsvērts, ka Baltijas asambleja un Ziemeļu padome arī turpmāk atbalstīs iedzīvotāju kontaktus un veicinās plašu politisku kontaktu izvēršanu starp partijām, politiķiem un parlamentāriešiem.

Ziemeļvalstis aktīvi atbalstīs strauja, demokrātiska un prasībām atbilstoša iestāšanās procesa norisi Baltijas valstīs, kura rezultātā tās kļūtu par pilntiesīgām ES dalībvalstīm. Paziņojumā arī sacīts, ka vides aizsardzība, tieslietas, iekšlietas un administratīvā potenciāla paaugstināšana ir tikai dažas no tām jomām, kurās Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība ES paplašināšanās kontekstā ir noritējusi veiksmīgi. Uzsvērts, ka pašreizējā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība turpinās attīstīties arī pēc ES paplašināšanās.

Jautājumā par reģionālo un pārrobežu sadarbību teikts, ka ir svarīgi Baltijas reģionā izveidot kopīgu enerģijas resursu tirgu un harmonizēt e–komercijas vidi; liela nozīme būs sadarbībai kultūrā, kā arī kopīgajiem pūliņiem organizētās un pārrobežu noziedzības apkarošanā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā.

Paziņojumā uzsvērts — Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes locekļi pievērsīs uzmanību tam, lai nodrošinātu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu atklātu savstarpēju dialogu un konsekventu sadarbību, taisnīgi ņemot vērā katras valsts atšķirīgos apstākļus, potenciālu un perspektīvas.

Dokumenta nobeigumā, kur runāts par drošības un aizsardzības politikas jautājumiem, uzsvērts, ka ES un NATO paplašināšana ir svarīga stabilitātes, brīvības, miera un labklājības nodrošināšanai Eiropā. Parlamentārieši atzīst katras valsts tiesības panākt vienošanās un iekļauties organizācijās vai aliansēs, kuras tā uzskata par visatbilstošākajām savām drošības interesēm. "Abu starpparlamentu organizāciju kopīgās sēdes dalībnieki veicinās sadarbību, kuras mērķis ir nostiprināt drošību Baltijas jūras reģionā, tādējādi dodot ieguldījumu Eiropas kopējās drošības paaugstināšanā," teikts paziņojumā.

Baltijas asamblejas preses centrs

 

Preses konferencē

Pēc Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3.kopīgās sēdes notika preses konference, kurā piedalījās Baltijas asamblejas Prezidija priekšsēdētājs un Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks un Ziemeļu padomes prezidents Svens Eriks Hovmans.

R. Ražuks atzīmēja, ka noslēdzies svarīgs, ilgstoši gatavots parlamentāra darba cēliens, kas iesācies jau 1991.gada 8.novembrī, kad ar Ziemeļu padomes atbalstu un tiešo vadību tika dibināta Baltijas asambleja, kas apvienoja 20 parlamentāriešus no katras valsts. Kopš šī brīža sadarbība bijusi regulāra un kļuvusi arvien ciešāka. Šodien ir iespējams runāt jau par astoņu valstu iespējamo sadarbību, iestājoties Eiropas Savienībā (ES). R. Ražuks atzīmēja jau foruma uzrunā uzsvērto nepieciešamo prioritātes izvirzīšanu paralēli NATO un ES integrācijai — Latvijas un Baltijas integrāciju ziemeļu reģionā. Tā būtu atbilde uz jautājumu, kur un kad būsim pēc tam, kad integrēsimies Eiropā. R. Ražuks uzsvēra, ka vēsturiski, ģeogrāfiski un intelektuāli vistuvākie esam Ziemeļvalstīm. Tas nākotnē palīdzētu paust vienotu astoņu valstu viedokli. Sadarbības formula "5+3" pakāpeniski pāriet uz formulu "8", un sadarbības pamatnostādnes formulētas kopīgi pieņemtajā paziņojumā, atzina R. Ražuks.

S.E.Hovmans piebilda, ka sanāksmē panāktais kopīgais viedoklis veidos stabilu reģiona attīstības pamatu teorētiskā un politiskā līmenī. Viņš uzsvēra, ka jānostiprina sadarbība ar Krieviju, jo šībrīža Krievijas ekonomiskās un sociālās problēmas rāda, ka situācija Krievijā padara nestabilu arī ziemeļu reģiona situāciju. "Valdību lēmumi ir svarīgi cilvēku sadarbībai dzīvē, un galvenais ir panākt, lai cilvēki no mūsu valstīm varētu satikties,sadarbojoties gan kultūras aktivitātēs, gan nevalstisko organizāciju ietvaros," uzsvēra S.E. Hovmans. Viņš norādīja, ka sadarbība starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm kļūst arvien ciešāka, tuvina valstis un nodrošina nepārtrauktu attīstību.

Pēc tam

Romualds Ražuks un Svens Eriks Hovmans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kopīgajā pieņemtajā paziņojumā īpaši atzīmēta drošības politika un sadarbības nepieciešamība, kas līdz šim nav bijusi daļa no oficiālās Ziemeļvalstu sadarbības politikas. Vai šīsdienas kopīgais paziņojums par NATO un ES, kā arī Baltijas valstu nākotnē sagaidāmais uzsvars uz drošības politikas lomu sadarbībā neatsvešinās atsevišķas Ziemeļeiropas valstis no turpmākās sadarbības ar Baltiju?

R. Ražuks:

— Nē, nekādā gadījumā. To parādīja arī šodienas diskusija par nobeiguma dokumentu, kad somu delegātu atsevišķais viedoklis tika demokrātiski pausts un argumentēts, bet tajā pašā laikā diskusiju nobeigumā viņi pievienojās kopīgai nostājai. Šajā forumā netiek paustas valdību, ārlietu ministriju vai valstu nostājas. Šeit kopā ir sanākuši parlamentārieši, kuru mērķis ir palīdzēt Baltijas valstīm sasniegt tās prioritātes, pēc kurām tās izmisīgi tiecas. Paziņojuma nākamajā teikumā pēc uzsvērtās ES un NATO integrācijas ir pateikts, ka katras valsts parlamentārieši var izvēlēties tos drošības un attīstības pasākumus, kuri nepieciešami katrai konkrētajai valstij. Es domāju, esam ienākuši jaunā, savstarpējas cieņas un sapratnes pakāpē, kad neliedzam mūsu kolēģiem un sabiedrotajiem to, uz ko tie tiecas, kaut varbūt paši savu valsts iekšējo dzīvi veidojam pēc nedaudz citiem kritērijiem. Domāju, ka šajā jautājumā tādi draudi nepastāv, jo nav jau noslēpums, ka ne visas Ziemeļvalstis ir ES locekles un ne visas valstis ir NATO. Bet tas netraucē Ziemeļu padomei stabili pastāvēt, un tas nebūs drauds, atbildot uz jūsu jautājumu.

S. E. Hovmans:

— Man jāsaka, šodienas diskusija norādīja, ka tā nav problēma. Mēs respektējam cits cita viedokli, tiesības, pieņemot lēmumus. Ziemeļvalstīs jau ilgāku laiku esam sadarbojušies drošības politikas jautājumos. Mums ir Helsinku vienošanās, kas padarīja iespējamu drošības jautājumu kopīgu risināšanu. Taču, kā jau uzsvēra Romualds Ražuks, Ziemeļvalstis cita no citas atšķiras, dažas ir ES dalībvalstis, dažas ir NATO dalībvalstis. Tas nav pārsteigums, ka apmaināmies ar viedokļiem un mūsu viedokļi atšķiras, kā tas bija šodien. Taču, no otras puses, gribu uzsvērt, ka Ziemeļvalstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir ES, NATO vai nav, ir liela vēlēšanās atbalstīt Ziemeļu dimensiju, jo mēs visi tajā saskatām miera nostiprināšanas iespējas mūsu reģionā. ES Ziemeļu dimensija ir ES izgudrojums, bet visas Ziemeļvalstis atzīst, ka Ziemeļu dimensija ir svarīgs politisks mērķis. Tas arī pierāda apgalvojumu, ka mūsu atšķirības tomēr neliedz vienoties par šī mērķa sasniegšanu.

— Ziemeļu dimensijai ir divas dimensijas: vienotā un ekonomiskā. Kādas ir garantijas Baltijas valstu saimniecībai, ka iekļaušanās šajā projektā ļaus tām būt līdzvērtīgām arī konkurences cīņā ar Skandināvijas valstu uzņēmējiem, bet nepadarīs mūs par Skandināvijas ekonomiskajiem vasaļiem?

R. Ražuks:

— Ziemeļu dimensija ir atvērta visām tās dalībvalstīm. Jau 1999.gada februārī Helsinku tikšanās reizē, kad mums notika otrā kopīgā Ziemeļu padomes un Baltijas asamblejas sēde, mēs runājām par šīs līdzvērtības vienādo tiesību loģiskas iekļaušanās principiem. Baltijas valstīm ir pašām ko likt lietā — Baltijas valstīm ir tranzīta koridori. Piemēram, Latvijai ir milzīga gāzes krātuve. Baltijas valstīm ir tas, kāpēc Ziemeļu dimensija vispār var pastāvēt. Baltijas valstīm ir robeža ar Krievijas Ziemeļu reģionu, izdevīga ģeogrāfiskā situācija, tranzīta ceļi un ekonomiskās attīstības iespējas. Turklāt Baltijas Ziemeļu dimensija ir arī parlamentāra dimensija. Tāpēc, izvirzot ideju par to, ka mums vajadzētu nosaukt integrāciju Ziemeļu reģionā par mūsu tuvākās nākotnes prioritāti, es saprotu, ka liela daļa no saturiskās puses būs Ziemeļu dimensija un darbs ap to.

S. E. Hovmans:

— Es nevaru īsti iedomāties situāciju, kurā Baltijas valstis būtu "otrās" šķiras komanda, ja pareizi sapratu jautājumu. Notiek attīstība, iekšzemes kopprodukta pieaugums Latvijā ir 6 procenti, kas pieaudzis trīskārt ātrāk nekā manā valstī Dānijā. Politiskā un ekonomiskā attīstība ir pozitīva, dzīves līmenis Baltijas valstīs paaugstinās, salīdzinot rādītājus ar Ziemeļvalstīm. Visi šie rezultāti norāda uz abām pusēm labvēlīgām izmaiņām. Domāju, pareizi būtu teikt, ka līdzīgi kā Māršala plānā pēc Otrā pasaules kara mēs esam ieguldījuši šeit, lai veicinātu ekonomisko attīstību, kas nes labumu visam reģionam, — gan Baltijas valstīm, gan Ziemeļvalstīm. Šī iemesla dēļ varu teikt, ka tas ir labi abām pusēm.

— Man jautājums Hovmana kungam. Jūs runājāt par Krievijas apgabaliem — Murmansku, Kaļiņingradu, Sanktpēterburgu. Vai pašreizējā formula "5+3" nākotnē nedraud kļūt par "5+3+1"?

S.E. Hovmans:

— Ziemeļu padome ir runājusi ar Krieviju un Poliju. Pirms sešiem mēnešiem tiku uzaicināts uz Krievijas domi Maskavā. Tas viss parāda, ka Krievijai ir liela interese sadarboties noteiktos jautājumos, pie kuriem strādā Ziemeļu dimensija. Ziemeļvalstis ir ieinteresētas sadarboties ar katru mūsu reģionā. Es gribētu uzsvērt, ka, manuprāt, tas nav iemesls formālai formulas noteikšanai, bet gan tas ir jautājums par to, ko kopīgi varam sasniegt. Es domāju, ka šodien liels politisks panākums ir spēja pateikt, ka Ziemeļu padome tagad pirmo reizi nodibinājusi tiešus kontaktus ar Krievijas parlamenta pārstāvjiem un tajā pašā laikā turpina ciešu sadarbību pašu vidū ar Baltijas nācijām. Mēs varam strādāt pie konkrētiem mērķiem, kas palīdzētu nojaukt robežas. Taču process, kas ir sācies, manuprāt, norāda, ka kopīgi spējam vienoties, lai veicinātu stabilitāti mūsu reģionā. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pēc pieciem gadiem mēs būsim pieredzējuši attīstību, kas vēl vairāk paplašinās pēdējo trīs gadu attīstības gaitu. Es ticu, ka stipra griba ir ne tikai Ziemeļu padomei un Baltijas asamblejai, bet arī Maskavai, lai notiktu ciešāka sadarbība enerģētikas, vides, noziedzības apkarošanas un jebkuros citos jautājumos, kas svarīgi mūsu ikdienas dzīvē.

— Jūs minējāt trīs Krievijas reģionus, bet man ir jautājums tieši par Pleskavas apgabalu, kas Latvijai kaimiņos. Vai tas iekļaujas Ziemeļu reģionā? Un kāda ir ES nozīme Ziemeļu dimensijas sakarā?

S. E. Hovmans:

— ES Ziemeļu dimensijas ideja nāca no somiem, bet tā kļuvusi par daļu ES praktiskās darbības. Ziemeļu dimensija pieņemta ES, un ES pieņēmusi virkni dažādu lēmumu par starpvaldību sadarbību, lai atbalstītu Ziemeļu dimensiju. Tāpēc jāatbild apstiprinoši — Ziemeļu dimensija ir kļuvusi par Arktikas logu, kā mēs to mēdzam saukt, ne tikai raugoties uz Krievijas robežreģioniem, bet arī uz kopīgām Arktikas vides problēmām — Grenlandi, Ziemeļnorvēģiju, Zviedrijas ziemeļiem, Murmanskas apgabalu. Tie ir jautājumi, kas veido daļu no Ziemeļu dimensijas kopīgā darba. Runājot par Pleskavas apgabalu, jāatzīst, ka arī šis reģions, tāpat kā citi Krievijas robežreģioni, tiek iesaistīts Ziemeļu reģionā.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore

 

Par Ziemeļu padomi

Ziemeļvalstu sadarbības modelis ietver Ziemeļu padomi kā Ziemeļvalstu parlamentu sadarbības organizāciju un Ziemeļu Ministru padomi kā Ziemeļvalstu valdību sadarbības organizāciju.

Dalībvalstis — Dānija, Somija, Islande, Norvēģija, Zviedrija, kā arī autonomās teritorijas — Fēru salas, Ālandu salas un Grenlande.

Ziemeļvalstu sadarbības pamats ir 1962.gada martā Helsinkos parakstītā Helsinku konvencija. Šī vienošanās, kas gan nav tiesiski saistoša, kodificēja pastāvošās sadarbības formas un konstatēja turpmākās sadarbības pamatlīnijas un sasniedzamos mērķus.

Mērķis — Ziemeļu padomes dalībvalstu parlamentu un valdību sadarbības uzlabošana un lielākas vienotības sasniegšana.

Ziemeļu padome sastāv no 87 deputātiem, kurus apstiprina attiecīgo valstu parlamenti pēc politisko partiju pārstāvniecības principa parlamentos. Vēl tajā darbojas nacionālo valdību pārstāvji (80 cilvēki), kuriem ir tiesības uzstāties un piedalīties diskusijās, bet nav balsošanas tiesību.

Ziemeļu padomē katra valsts prezidē vienu gadu; sesijas notiek divas reizes gadā.

Ziemeļu padomes lēmumu pieņemšanas augstākā institūcija ir sesija, kurā tomēr nevar tikt pieņemti dalībvalstīm saistoši lēmumi. Dalībvalstis sesijā pieņem lēmumus, nosaka darba kārtību, lemj par komiteju skaitu un to uzdevumiem un atbildību, ievēlē Ziemeļu padomes Prezidiju. Būtiska atšķirība no Baltijas asamblejas — Ziemeļu padomes nacionālajām delegācijām katrā sesijā jāsniedz atskaite par to, kā Ziemeļu padomes sesijā pieņemtie lēmumi izskatīti attiecīgajos nacionālajos parlamentos.

Pašlaik Ziemeļu padomē ir trīs pastāvīgās komitejas:

Ziemeļu reģiona komiteja — izskata jautājumus, kas skar izglītību, kultūru, zinātni, sociālo drošību, vienlīdzību, sadarbību un pilsonību;

Pieguļošo teritoriju komiteja — jautājumi par kontaktu uzturēšanu starp Ziemeļvalstīm un pieguļošajām teritorijām un starp pieguļošajām teritorijām un Eiropas Savienību, kā arī par vidi un enerģētiku;

Eiropas komiteja — ekonomiskie, industriālie un nodarbinātības jautājumi, sadarbība ar Eiropas Savienību.

Ziemeļu padomē pastāv četras politisko partiju grupas, un balsojums sesijā visbiežāk notiek pēc politisko partiju, nevis nacionālo delegāciju principa: sociālisti, sociāldemokrāti, centristi, konservatīvie.

Ziemeļu Ministru padome izveidota 1971.gadā, lai sasniegtu lielāku Ziemeļvalstu sadarbības efektivitāti. Ziemeļu Ministru padomē katra dalībvalsts izvirza vienu pārstāvi — ārlietu ministru vai premjerministru.

Ziemeļu Ministru padomes lēmumi jāpieņem vienbalsīgi, un dalībvalstīm tie ir saistoši. Atsevišķos gadījumos paredzēts, ka attiecīgie lēmumi jāratificē nacionālajos parlamentos.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Romualds Ražuks:

Ziemeļu padomes Ziemeļu dimensijas darba grupas priekšsēdētājs Kents Ulsons; Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks un Ziemeļu padomes priekšsēdētājs Svens Eriks Hovmans

Ziņojums "Parlamentu iesaiste Ziemeļu dimensijas jautājumos" Rīgā 2001. gada 1. jūnijā

Godājamie klātesošie!

Ziemeļu dimensijas iniciatīva ir viens no svarīgākajiem tematiem daudzu starptautisko forumu darba kārtībā. Arī šodien Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3. kopīgajā sēdē mēs diskutējam par Ziemeļu dimensijas jautājumiem, par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību Ziemeļu dimensijas ietvaros, kā arī par parlamentu iesaisti šajā iniciatīvā.

Jau mūsu iepriekšējā kopīgajā sēdē 1999. gada 8. un 9. februārī Helsinkos mēs diskutējām par Ziemeļu dimensiju, uzsverot, ka šī iniciatīva padziļinās reģionālo sadarbību un palīdzēs tajā aktīvāk iesaistīt Krieviju. Atļaušos atgādināt, ka abu mūsu parlamentārās sadarbības organizāciju kopīgajā paziņojumā presei uzsvērām, ka Ziemeļu dimensija kā savu neatņemamu sastāvdaļu ietver Baltijas valstu un Ziemeļvalstu komponentu. Ziemeļu dimensijas veicināšanai ir jākļūst par neatliekamu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu kopīgu mērķi.

Aukstā kara beigas krasi mainīja Ziemeļeiropas ģeopolitisko karti — 1991. gadā Baltijas valstis atguva neatkarību, 1995. gadā Zviedrija un Somija pievienojās Eiropas Savienībai. Šie notikumi padarīja Eiropas Savienību "ziemeļnieciskāku", kā arī radīja jaunu — 1300 kilometrus garu — Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas robežu, un visa tā rezultātā radās nepieciešamība attīstīt un intensificēt Eiropas Savienības sadarbību ar jaunajām dalībvalstīm un kaimiņvalstīm.

Jaunā starptautiskā sistēma skaidri pierādīja, ka reģionālā sadarbība piedāvā jaunas attīstības iespējas, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt reģionālo sadarbību gan starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Viens no pozitīviem reģionālās sadarbības risinājumiem ir Ziemeļu dimensijas iniciatīva, kas pirmoreiz plaši tika apspriesta Eiropas Padomē 1997. gada decembrī Luksemburgā. Šobrīd Ziemeļu dimensijas iniciatīva ir Eiropas Savienības ārējās un pārrobežu politikas būtiska sastāvdaļa, kuras mērķis ir reģiona stabilitātes, miera, demokrātijas un ekonomiskās integrācijas veicināšana. Attīstot Ziemeļu dimensijas projektu, Eiropas Savienība stiprina savu lomu Ziemeļeiropā un vienlaikus attīsta attiecības ar Krievijas Federāciju.

Ziemeļu dimensija, kas aptver ģeogrāfisko telpu no Islandes uz rietumiem līdz Krievijas ziemeļrietumiem un no Norvēģu, Barenca un Karas jūras ziemeļos līdz Baltijas jūras dienvidu piekrastei, ir politisks process, kura konkrētie rezultāti sasniedzami pakāpeniski. Šīs koncepcijas mērķis ir paplašināt attiecīgo reģiona valstu sadarbību, sadarbību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Savienības kandidātvalstīm un Krievijas Federāciju. Ziemeļu dimensijas iniciatīva ir unikāls piemērs tam, kā veicināt reģionālu sadarbību un vienlaikus Eiropas Savienības labklājību kopumā.

Ziemeļu dimensijas uzdevums ir veicināt Ziemeļeiropas reģionālo sadarbību dažādās jomās, piemēram, vides aizsardzībā, enerģētikā, infrastruktūrā, ekonomikā, sociālajā attīstībā, robežšķērsošanā, cīņā pret organizēto noziedzību, telekomunikācijās un informācijas tehnoloģijā, Kaļiņingradas jautājumā un tā tālāk.

Aktīvāka Eiropas Savienības politika Eiropas ziemeļos kontekstā ar šīs organizācijas paplašināšanos un Baltijas jūras reģiona attīstību ir svarīgs faktors ne tikai Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona, bet arī visas Eiropas dinamiskai attīstībai. Eiropas Savienības paplašināšanās un sadarbība Baltijas jūras reģionā ir savstarpēji papildinoši procesi, tādēļ Latvija pievērš lielu uzmanību politiskā dialoga un praktiskās sadarbības veicināšanai reģionā.

Tāpēc Latvija un arī Baltijas valstis kopumā atbalsta Eiropas Savienības politiku Eiropas ziemeļu reģionam — Ziemeļu dimensijas koncepciju, atzīmējot saskaņotas, visaptverošas un savstarpēji papildinošas reģionālās sadarbības nozīmi. Ar Ziemeļu dimensijas iniciatīvu tiek veicināta stabilitāte, drošība un ekonomiskā potenciāla efektīvāka izmantošana, tādējādi sekmējot pilnvērtīgāku Baltijas jūras un Eiropas ziemeļu daļas reģiona tirgus potenciāla izmantošanu, labklājību un nodarbinātību, kā arī tirdzniecību un ekonomisko sadarbību. Baltijas valstis kā nākamās Eiropas Savienības dalībvalstis ir Ziemeļu dimensijas neatņemamas sastāvdaļas un līdzvērtīgas Ziemeļu dimensijas politikas veidošanas dalībnieces.

Latvija ir atbalstījusi Eiropas Savienības Ziemeļu dimensijas iniciatīvu kopš tās rašanās brīža, jo Ziemeļu dimensija ir līdzeklis, kas ļaus gūt augļus no pozitīvas, savstarpēji nepieciešamas sadarbības starp Baltijas jūras reģionu, Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Ziemeļu dimensijas vadlīnijas sekmē pirmām kārtām vienotas ilglaicīgas stratēģijas izveidi visam Baltijas jūras reģionam, ietverot jau esošās iniciatīvas un nodrošinot to ciešu koordināciju, kā arī reģiona konkurētspēju iepretim citiem reģioniem.

Ziemeļu dimensijas kontekstā Latvija pirmām kārtām ir ieinteresēta piedalīties stratēģisku ekonomisko projektu īstenošanā:

— transporta infrastruktūras un Austrumu–Rietumu tranzīta koridora sakārtošanā;

— vienota gāzes tīkla izveidē, lai nodrošinātu reģiona valstīm alternatīvus gāzes resursu avotus, izmantojot arī Latvijas gāzes krātuvju potenciālu;

— vienota elektroenerģijas tīkla izveidē;

— austrumu robežas stiprināšanā;

— mežsaimniecības attīstīšanā;

— vides aizsardzībā;

— pārrobežu sadarbībā;

— sadarbībā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas jomā utt.

Latvijas Republikas Saeima par ārpolitikas prioritātēm izvirzījusi Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, kā arī labu kaimiņattiecību veidošanu ar Krievijas Federāciju. Latvija ir ieinteresēta Krievijas Federācijas aktīvā iesaistē Ziemeļu dimensijas jautājumos, jo tas ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem stabilitātes un drošības garantēšanai Baltijas jūras reģionā. Iesaistoties Ziemeļu dimensijas iniciatīvā, mēs varam veiksmīgi sadarboties ar Krievijas Federāciju. Uzskatu, ka Ziemeļu dimensijas iniciatīva atzinīgi novērtējama kā ieguldījums pozitīvas savstarpējas atkarības veidošanā starp Krieviju, Baltijas jūras reģionu un Eiropas Savienību, jo reģionālajai politikai jābūt visas ieinteresētās puses iekļaujošai, nevis izslēdzošai vai atbīdošai.

Īpaši gribu akcentēt nozīmi, kāda ir parlamentu iesaistei Ziemeļu dimensijas jautājumos. Uzskatu, ka tieši nacionālajiem parlamentiem ir aktīvāk jāpiedalās Ziemeļu dimensijas iniciatīvā, lai veicinātu pirmām kārtām jau pašu parlamentāriešu, kā arī sabiedrības interesi par šiem jautājumiem. Tieši nacionālais parlaments ir tā institūcija, kas var sniegt vislielāko atbalstu valdības īstenotajiem projektiem. Ciešākas parlamenta un valdības sadarbības rezultātā tiek aktualizēti Ziemeļu dimensijas jautājumi.

Šobrīd Ziemeļu dimensijas jautājumi visbiežāk tiek apspriesti Saeimas Eiropas lietu komisijas ietvaros. Pozitīvi vērtējama arī regulārā informācijas apmaiņa starp parlamentu un valdību par Ziemeļu dimensijas aktualitātēm.

Īpaši vēlos akcentēt nepieciešamību veicināt arī mūsu parlamentu sadarbības organizāciju — Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes — politisko dialogu par Ziemeļu dimensijas jautājumiem, tādējādi nodrošinot viedokļu koordinēšanu un saskaņošanu, kopīgu Ziemeļu dimensijas projektu un problēmu apspriešanu mūsu parlamentāro organizāciju ietvaros. Manuprāt, mums vajadzētu diskutēt par iespēju veidot Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgu darba grupu Ziemeļu dimensijas jautājumos. Tādējādi mēs varētu šos jautājumus apspriest, risināt un koordinēt jau praktiskā līmenī.

Arī Baltijas valstu sadarbības modeļa ietvaros vienlīdz svarīgi ir attīstīt atgriezenisko saiti starp Baltijas asambleju kā parlamentu sadarbības organizāciju un Baltijas Ministru padomi kā valdību sadarbības organizāciju šo jautājumu risināšanā un tādējādi nodrošināt Ziemeļu dimensijas jautājumu iekļaušanu Baltijas sadarbības formātā.

Īsā laika periodā Ziemeļu dimensija ir kļuvusi par svarīgu reģionālās sadarbības instrumentu, veicinot reģiona stabilitāti, Eiropas Savienības paplašināšanās procesu un Krievijas ekonomisko integrāciju, mazinot dažādus draudus un kopumā atbalstot reģiona stratēģiskās ekonomiskās intereses.

Ziemeļu dimensijas veiksme būs atkarīga no visu tajā iesaistīto partneru spējas veicināt politisko dialogu un rast kopīgus problēmu risinājumus. Tādēļ vēlreiz aicinu gan Baltijas valstu, gan Ziemeļvalstu parlamentāriešus aktīvāk iesaistīties dialogā par Ziemeļu dimensijas jautājumiem.

 

Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3.kopīgās sēdes kopīgais paziņojums

Parlamentāriešu sadarbība

• Astoņu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība pakāpeniski kļuvusi pastāvīga, ražena un savstarpēji izdevīga, un joprojām turpinās sadarbības jaunu perspektīvu un integrētu veidu attīstība.

• Baltijas asambleja un Ziemeļu padome arī turpmāk atbalstīs iedzīvotāju kontaktus un veicinās plašu politisku kontaktu izvēršanu starp partijām, politiķiem un parlamentāriešiem.

Eiropas Savienības paplašināšanās

• Ziemeļvalstis aktīvi atbalsta strauja, pārdomāta, demokrātiska un prasībām atbilstoša iestāšanās procesa norisi Baltijas valstīs, kura rezultātā tās kļūtu par pilntiesīgām ES dalībvalstīm. Zviedrijas pašreizējā prezidentūra Eiropas Savienībā, kā arī Dānijas gaidāmā prezidentūra 2002. gada otrajā pusē Baltijas valstīm ir īpaši nozīmīga.

• Vides aizsardzība, tieslietas, iekšlietas un administratīvā potenciāla paaugstināšana ir tikai dažas no tām jomām, kurās Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība ES paplašināšanās kontekstā ir noritējusi veiksmīgi un efektīvi.

• Pašreizējā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība ES paplašināšanās kontekstā turpinās attīstīties arī pēc ES paplašināšanās.

Reģionālā un pārrobežu sadarbība

• Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes locekļi uzsvēra to, ka ir svarīgi Baltijas reģionā izveidot kopīgu enerģijas resursu tirgu un harmonizēt e-komercijas vidi. Informācijas sabiedrības izveidošana ir īpaši svarīgs uzdevums.

• Parlamentārieši atbalstījuši iniciatīvu izveidot vienotu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu augstākās izglītības telpu.

• Ļoti liela nozīme ir sadarbībai kultūras jomā un kultūras apmaiņas procesam. Baltijas valstis ir uzaicinājušas Ziemeļvalstis piedalīties Baltijas kultūras festivālā, kas šogad notiks visās Ziemeļvalstīs.

• Jāpastiprina kopīgie pūliņi organizētās noziedzības un pārrobežu noziedzības apkarošanā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā.

• Jaunatnes apmaiņas programmu veicināšanai jābūt vienai no Baltijas valstu un Ziemeļvalstu prioritātēm.

Parlamentāriešu līdzdalība ES Ziemeļu dimensijas īstenošanā

• Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes locekļi ir apņēmušies kopīgiem spēkiem veicināt ES Ziemeļu dimensijas rīcības plāna īstenošanu.

• Parlamentārieši pievērsīs uzmanību tam, lai nodrošinātu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu atklātu savstarpēju dialogu un konsekventu sadarbību, taisnīgi ņemot vērā katras valsts atšķirīgos apstākļus, potenciālu un perspektīvas.

Drošības politika

• Parlamentārieši atbalsta Baltijas valstu un Ziemeļvalstu dialoga pastiprināšanu drošības un aizsardzības politikas jomā.

• ES un NATO paplašināšanās ir svarīga stabilitātes, brīvības, miera un labklājības nodrošināšanai Eiropā. Parlamentārieši atzīst katras valsts tiesības panākt vienošanos un iekļauties organizācijās vai aliansēs, kuras tā uzskata par vislabāk atbilstošām savām drošības interesēm.

• Sēdes dalībnieki veicinās sadarbību, kuras mērķis ir nostiprināt drošību Baltijas jūras reģionā, tādējādi dodot ieguldījumu Eiropas kopējās drošības paaugstināšanā.

Rīgā 2001. gada 1. jūnijā

Joint statement of the 3

rd Joint meeting between the Baltic Assembly and the Nordic Council

 

Parliamentary co-operation

• Co-operation among the eight Baltic and Nordic countries has gradually assumed a continuous, productive and mutually beneficial mode, and will continue to develop new perspectives and integrated approaches of co-operation;

• The Baltic Assembly and the Nordic Council will continue facilitating people-to-people contacts and promoting a broad spectrum of political contacts between parties, politicians, and parliamentarians.

EU enlargement

• The Nordic countries are actively supporting a swift, thorough, democratic and qualified accession process for the Baltic States that will lead to their full EU membership. The current Swedish EU presidency and the forthcoming Danish EU presidency in the second half of 2002 are particularly important for the Baltic States;

• Environmental protection, justice and home affairs, and the development of administrative capacities are just some of the areas in which co-operation between the Baltic States and the Nordic countries in the context of EU enlargement has proven fruitful and efficient;

• The current co-operation between the Baltic States and the Nordic countries in the context of EU enlargement will continue to develop after the enlargement has taken place.

Regional and cross-border co-operation

• Members of the Baltic Assembly and the Nordic Council have emphasised the importance of establishing a common energy market and harmonising the e–business environment of the region. The creation of an information society is an important challenge;

• Parliamentarians have expressed support for the initiative of establishing a common Baltic–Nordic area of higher education;

• Cultural exchange and cooperation are of fundamental value. The Baltic States have invited the Nordic countries to take part in the forthcoming Baltic Culture Festival to be held later this year in all the Nordic countries;

• Joint efforts to combat organised crime and trans-border crime in the Baltic–Nordic region must be intensified;

• Promotion of youth exchange should be a high priority for the Baltic States and the Nordic countries.

Parliamentary involvement in the EU Northern Dimension

• Members of the Baltic Assembly and the Nordic Council have agreed to make joint efforts in promoting the implementation of the Action Plan of the EU Northern Dimension;

• Parliamentarians will continuously act to ensure that open dialogue and consistent co-operation between the Baltic States and the Nordic countries are maintained on the basis of a fair acknowledgment of the varying conditions, potentials and prospects of each country.

Security policy

• Parliamentarians welcome the strengthening of the dialogue among the Baltic States and the Nordic countries in the area of security and defence policy;

• The EU and NATO enlargements are important in securing stability, freedom, peace and welfare in Europe. Parliamentarians recognise the right of each country to adopt or enter into arrangements, organisations or alliances that are considered to serve their security interests best;

• Participants of the meeting will encourage co-operation aimed at strengthening the security in the Baltic Sea region, thereby contributing to the overall enhancement of European security.

June 1, 2001, Riga