|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumi Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 1.08.2012., Nr. 120 https://www.vestnesis.lv/op/2012/120.3
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr.520Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" Vēl šajā numurā01.08.2012., Nr. 120 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 518 Pieņemts: 24.07.2012. OP numurs: 2012/120.3 |
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 4 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr.518
Rīgā 2012.gada 24.jūlijā (prot. Nr.41 48.§)
Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma
11.1 panta pirmās daļas 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas (turpmāk – šķirnes novērtēšana) prasības, kārtību un izcenojumus.
2. Šķirni atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem novērtē, lai noskaidrotu:
2.1. šķirnes piemērotību konvencionālajā lauksaimniecībā;
2.2. šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.
3. Šķirnes novērtēšana ir šķirnes audzēšanas, izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšana ar standartšķirni. Standartšķirni pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma nosaka Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests).
4. Standartšķirnes izvēles prasības ir šādas:
4.1. šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs);
4.2. šķirni izmanto ražošanā;
4.3. šķirnei ir nodrošināts sēklas materiāls.
5. Ja katalogā nav iekļauta neviena no attiecīgā kultūrauga šķirnēm, novērtējamo šķirni salīdzina ar attiecīgā kultūrauga šķirni, kurai ir labākie rādītāji.
6. Ja šķirnes novērtēšanā ir vairāk par 15 šķirnēm, standartšķirni sēj atkārtoti. Vērtējot šķirni, tās rādītājus salīdzina ar standartšķirnes vidējiem rādītājiem.
7. Ja kultūraugam standartšķirne nav noteikta, novērtē šķirnes faktiskos rādītājus atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem.
8. Šķirnes novērtēšanas ilgums:
8.1. šķirnes iekļaušanai katalogā:
8.1.1. vasarāju labības, viengadīgo lopbarības augu, eļļas augu (izņemot ziemāju formas), šķiedraugu, kartupeļu un biešu šķirnēm – divi gadi;
8.1.2. ziemāju labības un eļļas augu (ziemāju formas) šķirnēm – divi gadi, ja ziemošanas nosacījumi ir bijuši atbilstoši ziemcietības novērtēšanai. Ja Nacionālā augu šķirņu padome, līdz kārtējā gada 1.jūnijam izvērtējot divu gadu šķirnes ziemcietības novērtēšanas rezultātus, atzīst, ka ziemošanas nosacījumi bijuši neatbilstoši ziemcietības novērtēšanai, šķirnes novērtēšanu pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma turpina vēl trešo gadu;
8.1.3. sarkanā āboliņa šķirnēm – trīs gadi. Sarkano āboliņu izmēģinājumu veikšanai sēj divas reizes – pirmajā un otrajā gadā. Pirmajā gadā izmēģinājumiem sētā āboliņa uzskaiti un novērojumus veic sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā. Otrajā gadā izmēģinājumiem sētā āboliņa uzskaiti un novērojumus veic sējas gadā un pirmajā izmantošanas gadā;
8.1.4. daudzgadīgo lopbarības augu šķirnēm (izņemot sarkano āboliņu) – četri gadi divos izmēģinājumu ciklos. Daudzgadīgo lopbarības augu šķirņu sēklas sēj divas reizes – pirmajā un otrajā gadā. Uzskaiti un novērojumus veic sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;
8.2. citiem mērķiem (piemēram, lai noskaidrotu šķirnes piemērotību audzēšanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos vai veiktu šķirnes pēcreģistrācijas izmēģinājumus) netiek ierobežots.
9. Ja šo noteikumu 13.punktā minētais iesniedzējs ir iepriekš pieteicis šķirnes novērtēšanu citiem mērķiem atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem un saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību un iesniedz iesniegumu par novērtētās šķirnes iekļaušanu katalogā, iegūtos rezultātus izmanto šķirnes izvērtēšanā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu katalogu.
10. Ja šķirne novērtēta iekļaušanai katalogā, tad pārtraukumi šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas laikā nav ilgāki par vienu novērtēšanas gadu.
11. Šķirnes novērtēšanu nodrošina Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
12. Šķirnes novērtēšanai nepieciešami:
12.1. lauku izmēģinājumu dati;
12.2. kvalitātes rādītāju dati.
II. Iesniegums šķirnes novērtēšanai
13. Iesniegumu par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu (turpmāk – iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu Latvijas Lauksaimniecības universitātē var iesniegt viena no šādām personām (turpmāk – iesniedzējs):
13.1. selekcionārs;
13.2. selekcionāra tiesību īpašnieks – fiziska vai juridiska persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības;
13.3. šķirnes uzturētājs – fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina šķirnes uzturēšanu;
13.4. selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis (turpmāk – pilnvarotais pārstāvis).
14. Iesniegumu Latvijas Lauksaimniecības universitātē iesniedz:
14.1. par vasarāju labībām, lopbarības augiem, eļļas augiem, izņemot ziemāju formas, šķiedraugiem, kartupeļiem un biešu šķirnēm – līdz 1.martam;
14.2. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 10.jūlijam;
14.3. par ziemāju labībām – līdz 1.augustam.
15. Latvijas Lauksaimniecības universitāte saņemto iesniegumu reģistrē šķirņu novērtēšanas iesniegumu reģistrācijas žurnālā. Ja iesniegums aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu un norādīta visa nepieciešamā informācija, divu nedēļu laikā iesniedzējam paziņo par pieteiktās šķirnes iekļaušanu šķirņu lauku izmēģinājumu plānā. Iesniedzēju var informēt, nosūtot minēto informāciju uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.
16. Ja iesniegums nav aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, Latvijas Lauksaimniecības universitāte pieteikto šķirni neiekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā un lūdz iesniedzēju 20 darbdienu laikā iesniegt precizētu iesniegumu. Minēto informāciju var paziņot iesniedzējam, nosūtot to uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.
17. Ja iesniegums par vasarāju labību, lopbarības augu, eļļas augu, izņemot ziemāju formas, šķiedraugu, kartupeļu un biešu šķirņu novērtēšanu ir iesniegts pēc 20.marta, par ziemas rapša vai ziemas ripša šķirnes novērtēšanu – pēc 1.augusta, bet par ziemāju labību šķirnes novērtēšanu – pēc 20.augusta, šķirnes novērtēšanu veic nākamajā gadā.
III. Šķirnes novērtēšanas secība
18. Latvijas Lauksaimniecības universitāte atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam nodrošina vietas šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai.
19. Pēc iesnieguma reģistrēšanas Latvijas Lauksaimniecības universitāte nodrošina šķirnes novērtēšanu šādā kārtībā:
19.1. noslēdz ar iesniedzēju līgumu par šķirnes novērtēšanu, tajā norādot:
19.1.1. sugu;
19.1.2. šķirni;
19.1.3. šķirnes lauku izmēģinājumu vietas;
19.1.4. nepieciešamo sēklas materiāla daudzumu;
19.1.5. sēklu piegādes kārtību un laiku;
19.1.6. novērtēšanas rezultātu iesniegšanas kārtību un termiņus;
19.1.7. maksāšanas kārtību par šķirnes novērtēšanu;
19.2. šķirni iekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā, kurā norāda sugu, šķirni, laiku, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, šķirnes novērtēšanas gadus, iesniedzēju, selekcionāru, valsti, kurā šķirne izveidota.
20. Augu šķirņu novērtēšanas izcenojumi norādīti šo noteikumu 4.pielikumā.
21. Kartupeļu sēklas materiāla kvalitāte atbilst pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1), bet pārējo kultūraugu sēklu kvalitāte – bāzes sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. Sēklas materiālu piegādā atbilstoši normatīvajos aktos par attiecīgo laukaugu karantīnu noteiktajām prasībām.
22. Kartupeļu šķirnes tiek iedalītas četrās agrīnuma grupās – agrīnās, vidēji agrīnās, vidēji vēlīnās un vēlīnās. Pēc iesniedzēja iesniegumā norādītās informācijas šķirnes novērtēšanu veic attiecīgajā agrīnuma grupā. Katrai agrīnuma grupai ir sava standartšķirne.
IV. Prasības lauku izmēģinājumu veikšanai
23. Izmēģinājumus veic saskaņā ar izmēģinājumu shēmu, kurā ir ne mazāk par četriem atkārtojumiem. Shēmās norāda šķirņu secību. Šķirnes atkārtojumos izvieto randomizēti.
24. Izmēģinājumu apstākļu noteikšanas prasības ir šādas:
24.1. vienīgās atšķirības princips nodrošina, ka:
24.1.1. izmēģinājumā visām šķirnēm ir vienādi apstākļi;
24.1.2. konkrētā lauka izmēģinājumā drīkst atšķirties tikai šķirnes, bet izsēto dīgstošo sēklu skaits, mēslojums, priekšaugs, augsnes apstrādei, sējumu un stādījumu kopšanai un novākšanai lietotā tehnoloģija ir vienveidīga;
24.1.3. šķirnēm ar dažādu veģetācijas perioda garumu novākšanas termiņi atšķiras;
24.2. precizitāte nodrošina visu darbu precīzu izpildi saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem un šo noteikumu prasībām;
24.3. attālums no izmēģinājumu lauciņiem līdz mežiem, birztalām, automaģistrālēm, ūdenskrātuvēm, ēkām un būvēm, atsevišķiem kokiem, braucamajiem ceļiem, novadgrāvjiem un lauka malām neietekmē izmēģinājumu rezultātus;
24.4. lauka izmēģinājumu novērtējumus un mērījumus vienā izmēģinājumā vienai pazīmei veic viens un tas pats speciālists.
25. Izmēģinājumus veic laukā, kas atbilst šādām prasībām:
25.1. lauka vēsturē vismaz par četriem iepriekšējiem gadiem ir reģistrēti dati par kultūraugiem, izsētajām sēklām, mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļiem un ražu;
25.2. daudzgadīgo nezāļu klātbūtne laukā nedrīkst ietekmēt izmēģinājumu rezultātus;
25.3. augiem viegli izmantojamā fosfora un kālija saturs augsnē atkarībā no augsnes reakcijas un granulometriskā sastāva ir augsts vai vidējs;
25.4. pirms izmēģinājumu iekārtošanas tam paredzētajā platībā laukā vismaz vienu gadu ir ierīkots izlīdzinošais sējums, kurā netiek veikti izmēģinājumi;
25.5. izmēģinājumu šķirnes piemērotībai bioloģiskajā lauksaimniecībā veic laukā, kas sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli.
26. Audzēšanas procesa prasības ir šādas:
26.1. attiecīgās kultūraugu sugas atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar starplaiku, kas nav īsāks par četriem gadiem, bet attiecīgās labības sugas – ar triju gadu starplaiku;
26.2. katrai sugai izvēlas priekšaugu saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem;
26.3. visus darbus lauka izmēģinājumos veic atbilstoši vērtējamā kultūrauga audzēšanas labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot darbu savlaicīgai, vienveidīgai un kvalitatīvai izpildei;
26.4. izmēģinājuma sēju vai stādīšanu veic, ievērojot ieteicamās izsējas normas saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu.
27. Mēslošanas prasības ir šādas:
27.1. aprēķinot nepieciešamās kopējās mēslojuma devas, ņem vērā:
27.1.1. augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātus, kas nav vecāki par tiem termiņiem, kuri minēti normatīvajos aktos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem;
27.1.2. barības vielu iznesi;
27.1.3. priekšauga ietekmi;
27.1.4. citus mēslojuma devu lielumu un mēslošanas laiku ietekmējošus faktorus;
27.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā augu nodrošināšanai ar barības vielām augsekā lieto vienu vai vairākus no šādiem paņēmieniem:
27.2.1. audzē tauriņziežus;
27.2.2. audzē zaļmēslojuma augus;
27.2.3. audzē zaļmēslojuma augus kā starpkultūru;
27.2.4. iestrādā augsnē augu atliekas – salmus, daudzgadīgo zālaugu atliekas, kartupeļu lakstus vai citas augu atliekas;
27.2.5. lieto kompostu, kūtsmēslus vai citu organisko masu;
27.2.6. veic augsnes papildu apstrādi, kas veicina intensīvu mikroorganismu darbību (piemēram, augsnes atkārtotu apvēršanu, kas palielina augiem pieejamo kālija un fosfora daudzumu);
27.2.7. ja nepieciešams, lieto mēslošanas līdzekļus, kas atļauti Komisijas 2008.gada 5.septembra Regulas (EK) Nr.889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, I pielikumā.
28. Izmēģinājumu lauciņu izvietošanas prasības ir šādas:
28.1. lauciņus izvieto perpendikulāri aršanas virzienam;
28.2. vienā izmēģinājumā lauciņu uzskaites platība un lauciņu izmēri ir vienādi. Lauciņu uzskaites platība ir ne mazāka par šo noteikumu 6.pielikumā minēto;
28.3. atkārtojumus (izmēģinājumu platības daļu, kas iekļauj visas šķirnes) izvieto vienā līdz četrās slejās, nesadalot atkārtojumus, starp kuriem ir joslas, kas katru šķirni ļauj novākt atsevišķi.
29. Sējumu un stādījumu kopšanas prasības ir šādas:
29.1. kopšanu katrā izmēģinājumā visām attiecīgās sugas šķirnēm veic vienos un tajos pašos termiņos;
29.2. kopšanai lieto tikai tos augu aizsardzības līdzekļus, kas ir atļauti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību;
29.3. nodrošina pagriezienjoslu uzturēšanu kārtībā un variantu un atkārtojumu iezīmēšanu. Pie katra lauciņa izvieto marķējumu un nodrošina tā saglabāšanu visu veģetācijas periodu. Marķējumā norāda šķirnes numuru vai kodu, šķirnes nosaukumu un atkārtojumu.
V. Lauku izmēģinājumos veiktie novērojumi un to uzskaite
30. Katra kultūrauga novērojumus, uzskaiti un novērtēšanas datu apstrādi nodrošina Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
31. Veģetācijas periodā veic kultūraugu šķirņu fenoloģiskos novērojumus, atzīmējot datumus, kad augi sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi. Par fāzes sākumu uzskata brīdi, kad 10–15 procentu augu ir sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi. Par pilnu fāzi uzskata brīdi, kad 75 procenti augu ir attiecīgajā fāzē.
32. Veicot fenoloģiskos novērtējumus, tiek atzīmētas šādas augšanas (augu attīstības) fāzes:
32.1. labībai – pilna dīgstu fāze, vārpošanas vai skarošanās sākums, ziedēšanas pilna fāze (tikai rudziem) un nogatavošanās pilna fāze;
32.2. griķiem – pilna dīgstu fāze, ziedkopu parādīšanās fāzes sākums un nogatavošanās pilna fāze;
32.3. zirņiem, lauku pupām, vīķiem un lupīnām (izņemot daudzgadīgo lupīnu) – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;
32.4. eļļas augiem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;
32.5. šķiedraugiem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze, agrā dzeltengatavība (tikai šķiedras liniem) un pilna ziedēšanas fāze (tikai šķiedras kaņepēm);
32.6. zaļmasas augiem (eļļas rutkiem, sinepēm un facēlijai) – pilna dīgstu fāze un ziedēšanas fāzes sākums;
32.7. kukurūzai (zaļmasai) – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāzes sākums, piengatavība un vaskagatavība;
32.8. stiebrzālēm – pilna dīgstu fāze un vārpošanas/skarošanās sākums;
32.9. tauriņziežiem (arī daudzgadīgajai lupīnai) – pilna dīgstu fāze un ziedēšanas sākums;
32.10. kartupeļiem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākums un veģetācijas perioda beigas (tikai agrīnajām šķirnēm).
33. Lauka izmēģinājumos šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem, kā arī veic uzskaiti un mērījumus (izņemot kvalitātes analīzes) saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumā minētajām metodēm.
34. Ja slimību vai kaitēkļu parādīšanos konstatē uz vienas vai vairākām šķirnēm, uzskaites žurnālā norāda datumu, kā arī šķirnes attīstības fāzi un lieto augu aizsardzības līdzekļus visam izmēģinājumam.
35. Ja augi šķirnes novērtēšanas izmēģinājumā daļēji vai pilnīgi gājuši bojā, sastāda aktu. Aktā norāda bojāejas iemeslus un tās platības lielumu, par kuru samazina uzskaites platību.
Akta sastādīšanai izveido komisiju triju cilvēku sastāvā. Šķirnes novērtēšanas izdevumu atmaksas kārtību nosaka, savstarpēji vienojoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei un iesniedzējam.36. Lai atsevišķas izmēģinājumu lauciņu uzskaites platības atzītu par novērojumiem nederīgām, sastāda aktu. Samazinot izmēģinājumu lauciņu uzskaites platību, ievēro šādus nosacījumus:
36.1. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā līdz 50 procentiem no lauciņa uzskaites platības, ņem vērā faktisko uzskaites platību;
36.2. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no lauciņa uzskaites platības, lauciņu atzīst par novērojumiem nederīgu;
36.3. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no atkārtojuma uzskaites platības, atkārtojumu atzīst par novērojumiem nederīgu;
36.4. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no izmēģinājuma uzskaites platības, izmēģinājumu noraksta.
37. Ja novērojumi un uzskaite par kādu šķirnes īpašību krasi atšķiras no šķirnes raksturojošajiem rādītājiem, kas iesniegti saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, apstākļus un rezultātus analizē. Šīs atšķirības nevar būt par iemeslu rezultātu atzīšanai par nederīgiem. Nedrīkst atzīt par novērojumiem nederīgiem lauciņus, pamatojoties uz ražības starpību pa atkārtojumiem, ja nav noskaidroti konkrēti atšķirību iemesli.
38. Ražu novāc, kad šķirne sasniegusi novākšanas gatavību.
39. Pirms ražas novākšanas vispirms novāc apgriešanās, izolācijas joslas un platības, kas atzītas par novērojumiem nederīgām, ja tādas ir. Lauciņu uzskaites platību precizē, ņemot vērā uzskaites platības samazinājumu.
VI. Kvalitātes analīžu veikšana
40. Lai novērtētu šķirnes atbilstību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem šķirņu novērtēšanas kritērijiem, Latvijas Lauksaimniecības universitāte nodrošina kvalitātes analīžu veikšanu saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumā minētajām metodēm kādā no šo noteikumu 41.punktā minētajām laboratorijām.
41. Šo noteikumu 1.pielikumā minētās šķirņu kvalitātes analīzes var veikt kādā no šādām laboratorijām:
41.1. laboratorijā, kas akreditēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" lopbarības, pārtikas, šķiedras un iesala testēšanas jomā;
41.2. citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu atzītu institūciju laboratorijās;
41.3. laboratorijā, kurai ir vismaz triju gadu pieredze kvalitatīvo analīžu veikšanā.
VII. Šķirņu novērtēšana, rezultātu apkopošana un paziņošana
42. Latvijas Lauksaimniecības universitāte apkopo šķirnes novērtēšanas lauku izmēģinājumos iegūtos datus, kvalitātes analīžu rezultātus, analizē tos, veic datu matemātisko apstrādi, kā arī novērtē šķirnes ballēs saskaņā ar šķirņu novērtēšanas kritērijiem, ņemot vērā šķirņu saimniecisko īpašību vērtēšanas metodes (7. un 8.pielikums).
43. Latvijas Lauksaimniecības universitāte līdz kārtējā gada 1.maijam paziņo dienestam un dienests piecu darbdienu laikā nosūta Nacionālās augu šķirņu padomes augu šķirņu ekspertu grupām (turpmāk – ekspertu grupas) ziemāju labības un eļļas augu (ziemāju formas) divu gadu ziemcietības novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu.
44. Divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 43.punktā minēto rezultātu saņemšanas ekspertu grupas tos izvērtē, ņemot vērā, vai ziemošanas nosacījumi ir bijuši atbilstoši ziemcietības novērtēšanai, un sniedz priekšlikumus Nacionālajai augu šķirņu padomei par konkrētu šķirņu novērtēšanas turpināšanu trešo gadu.
45. Nacionālā augu šķirņu padome divu nedēļu laikā pēc ekspertu grupas priekšlikuma saņemšanas to izvērtē un sniedz priekšlikumus Latvijas Lauksaimniecības universitātei par konkrētu šķirņu novērtēšanas turpināšanu trešo gadu.
46. Ja Latvijas Lauksaimniecības universitāte, ievērojot Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikumu, pieņem lēmumu par konkrētu šķirņu novērtēšanas turpināšanu trešo gadu, tā līdz kārtējā gada 15.jūnijam informē iesniedzēju par pieņemto lēmumu.
47. Latvijas Lauksaimniecības universitāte paziņo iesniedzējam:
47.1. šo noteikumu 1.pielikumā minētos visus lauka izmēģinājuma datus par attiecīgo sugu divu nedēļu laikā pēc datu apkopošanas, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15.oktobrim;
47.2. labības, viengadīgo lopbarības augu (izņemot viengadīgo aireni) un rapšu šķirnes pilnus novērtēšanas rezultātus – līdz kārtējā gada 1.novembrim;
47.3. pārējo sugu šķirnes pilnus novērtēšanas rezultātus – līdz kārtējā gada 1.decembrim.
48. Ja iesniedzējam ir radušās šaubas par šķirnes novērtēšanas rezultātu pareizību, iesniedzējs divu nedēļu laikā pēc šķirnes novērtēšanas rezultātu paziņošanas ar pamatotiem iebildumiem var vērsties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lai pārskatītu minētos rezultātus.
49. Latvijas Lauksaimniecības universitāte pēc vienošanās ar dienestu par piegādājamo dokumentu tehnisko noformējumu iesniedz dienestā iekļaušanai augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas datubāzē visus šķirnes novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu – līdz kārtējā gada 15.novembrim par labībām, rapsi un viengadīgo lopbarības augu (izņemot viengadīgo aireni) un līdz kārtējā gada 15.decembrim – par pārējām sugām. Dienests visus šķirnes novērtēšanas rezultātus publicē savā tīmekļa vietnē līdz kārtējā gada 31.decembrim.
VIII. Noslēguma jautājumi
50. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 100.nr.).
51. Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kurām 2012.gadā novērtēšana notiek otro gadu, kvalitātes analīzes veic, izmantojot pirmajā pārbaudes gadā lietotās metodes.
52. Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kuras 2012.gadā tiek vērtētas pirmo gadu (arī 2011.gada rudenī sētie ziemāji), kvalitātes analīzes veic saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļā minēto kārtību.
53. Ziemāju sugu šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kuras 2013.gadā tiek vērtētas trešo gadu, kvalitātes analīzes pārbauda, izmantojot tās pašas metodes, ar kurām novērtēšana tika uzsākta, bet 2012.gada rudenī šķirnes sēj šo noteikumu 3.pielikumā minētajās vietās.
54. Iesniegumus par saimniecisko īpašību novērtēšanu 2013.gadā, kas dienestā saņemti pēc 2012.gada 1.augusta, dienests nodod Latvijas Lauksaimniecības universitātei.
55. Noteikumi piemērojami ar 2012.gada 1.augustu.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Komisijas 2003.gada 6.oktobra Direktīvas 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7.pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem.
Ministru prezidenta vietā –
labklājības ministre I.Viņķele
Zemkopības ministre L.Straujuma
1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija
noteikumiem Nr.518
1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
1.1. Kviešu šķirņu novērtēšanas kritēriji:
1.1.1. ziemcietība (tikai ziemas kviešiem);
1.1.2. augu garums, cm*;
1.1.3. izturība pret veldri**;
1.1.4. graudu raža pie standartmitruma (t ha–1)*;
1.1.5. graudu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
1.1.6. veģetācijas perioda garums dienās*.
Kvalitatīvās analīzes:
1.1.7. tilpummasa, g l–1;
1.1.8. proteīna saturs, %;
1.1.9. lipekļa saturs, %;
1.1.10. sedimentācija (Zeleny indekss), cm3;
1.1.11. krišanas skaitlis, sek.;
1.1.12. 1000 graudu masa, g;
1.1.13. cietes saturs, %.
1.2. Rudzu šķirņu novērtēšanas kritēriji:
1.2.1. ziemcietība;
1.2.2. izturība pret veldri**;
1.2.3. graudu raža pie standartmitruma (t ha–1)*;
1.2.4. graudu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
1.2.5. augu garums, cm*;
1.2.6. veģetācijas perioda garums dienās*.
Kvalitatīvās analīzes:
1.2.7. tilpummasa, g l–1;
1.2.8. proteīna saturs, %;
1.2.9. krišanas skaitlis, sek.;
1.2.10. 1000 graudu masa, g;
1.2.11. cietes saturs, %.
1.3. Tritikāles šķirņu novērtēšanas kritēriji:
1.3.1. ziemcietība;
1.3.2. izturība pret veldri**;
1.3.3. graudu raža pie standartmitruma (t ha–1)*;
1.3.4. graudu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
1.3.5. augu garums, cm*;
1.3.6. veģetācijas perioda garums dienās*.
Kvalitatīvās analīzes:
1.3.7. tilpummasa, g l–1;
1.3.8. proteīna saturs, %;
1.3.9. krišanas skaitlis, sek.;
1.3.10. 1000 graudu masa, g;
1.3.11. cietes saturs, %.
1.4. Miežu šķirņu novērtēšanas kritēriji:
1.4.1. ziemcietība (tikai ziemas miežiem);
1.4.2. izturība pret veldri**;
1.4.3. graudu raža pie standartmitruma (t ha–1)*;
1.4.4. graudu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
1.4.5. augu garums cm*;
1.4.6. veģetācijas perioda garums dienās*.
Kvalitatīvās analīzes:
1.4.7. tilpummasa, g l–1;
1.4.8. proteīna saturs, %;
1.4.9. 1000 graudu masa, g;
1.4.10. cietes saturs, %.
1.5. Auzu šķirņu novērtēšanas kritēriji:
1.5.1. graudu raža pie standartmitruma (t ha–1)*;
1.5.2. graudu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
1.5.3. izturība pret veldri**;
1.5.4. augu garums, cm*;
1.5.5. veģetācijas perioda garums dienās*.
Kvalitatīvās analīzes:
1.5.6. tilpummasa, g l-1;
1.5.7. plēkšņainība, %;
1.5.8. proteīna saturs, %;
1.5.9. tauku saturs, %;
1.5.10. 1000 graudu masa, g.
1.6. Griķu šķirņu novērtēšanas kritēriji:
1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma (t ha–1)*;
1.6.2. graudu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
1.6.3. izturība pret veldri;
1.6.4. augu garums, cm*;
1.6.5. veģetācijas perioda garums dienās*.
Kvalitatīvās analīzes:
1.6.6. tilpummasa, g l–1;
1.6.7. plēkšņainība, %;
1.6.8. proteīna saturs, %;
1.6.9. 1000 riekstiņu masa, g;
1.6.10. cietes saturs, %.
2. Lopbarības augu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
2.1. Zirņu šķirņu novērtēšanas kritēriji:
2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma (t ha–1)*;
2.1.2. sēklu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
2.1.3. izturība pret veldri;
2.1.4. augu garums, cm*;
2.1.5. veģetācijas perioda garums dienās*.
Kvalitatīvās analīzes:
2.1.6. proteīna saturs, %;
2.1.7. garšas īpašības;
2.1.8. gatavības koeficients;
2.1.9. 1000 sēklu masa, g.
2.2. Lauku pupu šķirņu novērtēšanas kritēriji:
2.2.1. sēklu raža pie standartmitruma (t ha–1)*;
2.2.2. sēklu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
2.2.3. izturība pret veldri;
2.2.4. augu garums cm*;
2.2.5. veģetācijas perioda garums dienās*.
Kvalitatīvās analīzes:
2.2.6. proteīna saturs, %;
2.2.7. 1000 sēklu masa, g.
2.3. Vīķu šķirņu novērtēšanas kritēriji:
2.3.1. sēklu raža pie standartmitruma (t ha–1)*;
2.3.2. sēklu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
2.3.3. ziemcietība (tikai ziemas vīķiem);
2.3.4. augu garums, cm*;
2.3.5. veģetācijas perioda garums dienās*.
Kvalitatīvās analīzes:
2.3.6. proteīna saturs, %;
2.3.7. 1000 sēklu masa, g.
2.4. Lupīnu šķirņu (izņemot daudzgadīgo lupīnu) novērtēšanas kritēriji:
2.4.1. sēklu raža pie standartmitruma (t ha–1)*;
2.4.2. sēklu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
2.4.3. izturība pret veldri;
2.4.4. augu garums, cm*;
2.4.5. veģetācijas perioda garums dienās*.
Kvalitatīvās analīzes:
2.4.6. proteīna saturs, %;
2.4.7. 1000 sēklu masa, g.
2.5. Stiebrzāļu šķirņu novērtēšanas kritēriji:
2.5.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo aireni);
2.5.2. zaļās masas raža (t ha–1)*;
2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai)*;
2.5.4. augu garums, cm*;
2.5.5. veldres izturība;
2.5.6. sausnas raža, t/ha*;
2.5.7. sausnas raža, %, salīdzinājumā ar standartu.
Kvalitatīvās analīzes:
2.5.8. sausnas saturs, %*;
2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %.
2.6. Tauriņziežu (tostarp daudzgadīgās lupīnas) šķirņu novērtēšanas kritēriji:
2.6.1. ziemcietība;
2.6.2. zaļās masas raža (t ha–1)*;
2.6.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai)*;
2.6.4. augu garums, cm*;
2.6.5. veldres izturība;
2.6.6. sausnas raža, t/ha*;
2.6.7. sausnas raža, %, salīdzinājumā ar standartu.
Kvalitatīvās analīzes:
2.6.8. sausnas saturs, %*;
2.6.9. kopproteīna saturs sausnā, %.
2.7. Zaļmasas augu (eļļas rutku, sinepju un facēlijas) šķirņu novērtēšanas kritēriji:
2.7.1. zaļās masas raža (t ha–1)*;
2.7.2. augu garums, cm*;
2.7.3. veldres izturība**;
2.7.4. sausnas raža, t/ha*;
2.7.5. sausnas raža, %, salīdzinājumā ar standartu.
Kvalitatīvās analīzes:
2.7.6. sausnas saturs, %*;
2.7.7. kopproteīna saturs sausnā, %.
2.8. Kukurūzas šķirņu (zaļmasas) novērtēšanas kritēriji:
2.8.1. zaļās masas raža (t ha–1)*;
2.8.2. augu garums, cm*;
2.8.3. veldres izturība**;
2.8.4. vālīšu skaits*;
2.8.5. sausnas raža (t ha–1)*;
2.8.6. sausnas raža, %, salīdzinājumā ar standartu.
Kvalitatīvās analīzes:
2.8.7. sausnas saturs, %*;
2.8.8. kopproteīna saturs sausnā, %;
2.8.9. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF);
2.8.10. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF).
3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
3.1. Rapša un ripša šķirņu novērtēšanas kritēriji:
3.1.1. sēklu raža (t ha–1)*;
3.1.2. sēklu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
3.1.3. ziemcietība (tikai ziemas rapsim un ziemas ripsim);
3.1.4. izturība pret veldri;
3.1.5. augu garums, cm*;
3.1.6. veģetācijas perioda garums dienās*;
3.1.7. eļļas raža, %, salīdzinājumā ar standartu.
Kvalitatīvās analīzes:
3.1.8. 1000 sēklu masa, g*;
3.1.9. proteīna saturs, %;
3.1.10. tilpummasa (g l–1)*;
3.1.11. eļļas saturs, %*.
3.2. Garšķiedras linu šķirņu novērtēšanas kritēriji:
3.2.1. salmiņu raža (t ha–1)*;
3.2.2. salmiņu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
3.2.3. izturība pret veldri;
3.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai)*;
3.2.5. augu garums, cm.
Kvalitatīvās analīzes:
3.2.6. šķiedras garums, cm;
3.2.7. lūksnes saturs, %;
3.2.8. šķiedras saturs, %*.
3.3. Eļļas linu šķirņu novērtēšanas kritēriji:
3.3.1. sēklu raža (t ha–1)*;
3.3.2. sēklu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
3.3.3. izturība pret veldri;
3.3.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai)*;
3.3.5. augu garums, cm*;
3.3.6. eļļas raža, %, salīdzinājumā ar standartu.
Kvalitatīvās analīzes:
3.3.7. eļļas saturs, %.
3.4. Šķiedras kaņepju šķirņu novērtēšanas kritēriji:
3.4.1. stublāju raža (t ha–1)*;
3.4.2. stublāju raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
3.4.3. veģetācijas perioda garums (līdz ziedēšanas pilnai fāzei)*;
3.4.4. augu garums, cm.
Kvalitatīvās analīzes:
3.4.5. lūksnes saturs, %*;
3.4.6. šķiedras saturs, %.
3.5. Eļļas kaņepju šķirņu novērtēšanas kritēriji:
3.5.1. sēklu raža (t ha–1)*;
3.5.2. sēklu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
3.5.3. izturība pret veldri;
3.5.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai)*;
3.5.5. augu garums, cm*;
3.5.6. eļļas raža, %, salīdzinājumā ar standartu.
Kvalitatīvās analīzes:
3.5.7. eļļas saturs, %.
4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
4.1. Kartupeļu šķirņu novērtēšanas kritēriji agrīnajām šķirnēm:
4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1)*;
4.1.2. preču produkcija 45 dienas pēc sadīgšanas*;
4.1.3. preču bumbuļu raža, %, salīdzinājumā ar standartu 45 dienas pēc sadīgšanas;
4.1.4. bumbuļu raža, t/ha, 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1)*;
4.1.5. preču produkcija, t/ha, 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1)*;
4.1.6. preču bumbuļu raža, %, salīdzinājumā ar standartu 55 dienas pēc sadīgšanas;
4.1.7. kopraža (t ha–1)*;
4.1.8. kopraža, %, salīdzinājumā ar standartu;
4.1.9. preču produkcija kopražā (t ha–1)*;
4.1.10. preču produkcija kopražā, %, salīdzinājumā ar standartu;
4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas līdz lakstu iznīcināšanai)*.
Kvalitatīvās analīzes:
4.1.12. cietes saturs, %*;
4.1.13. preču bumbuļu vidējā masa, g*;
4.1.14. garšas īpašības*.
Izturība pret slimībām:
4.1.15. lakstu infekcija ar:
4.1.15.1. lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;
4.1.15.2. lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;
4.1.16. bumbuļu infekcija ar:
4.1.16.1. lakstu puvi (Phytophtora infestans) ,%;
4.1.16.2. slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens), %;
4.1.16.3. sauso puvi (Fusarium solani), %.
4.2. Kartupeļu šķirņu novērtēšanas kritēriji vidējām un vēlīnajām šķirnēm:
4.2.1. kopraža (t ha–1)*;
4.2.2. kopraža, %, salīdzinājumā ar standartu;
4.2.3. preču produkcija kopražā (t ha–1)*;
4.2.4. preču produkcija kopražā, %, salīdzinājumā ar standartu;
4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas līdz lakstu iznīcināšanai)*.
Kvalitatīvās analīzes:
4.2.6. cietes saturs, %;
4.2.7. cietes raža, %, salīdzinājumā ar standartu*;
4.2.8. preču bumbuļu vidējā masa, g*;
4.2.9. sausnas saturs, %*;
4.2.10. garšas īpašības*.
Izturība pret slimībām:
4.2.11. lakstu infekcija ar:
4.2.11.1. lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;
4.2.11.2. lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;
4.2.12. bumbuļu infekcija ar:
4.2.12.1. lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;
4.2.12.2. slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens), %;
4.2.12.3. sauso puvi (Fusarium solani), %.
5. Lopbarības biešu un cukurbiešu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
5.1. Lopbarības biešu un cukurbiešu šķirņu novērtēšanas kritēriji:
5.1.1. sakņu raža (t ha–1)*;
5.1.2. sakņu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
5.1.3. izziedēšana, %;
5.1.4. sakņu iegremdējums augsnē, %*;
5.1.5. sausnas raža, %, salīdzinājumā ar standartu.
Kvalitatīvās analīzes:
5.1.6. sausnas saturs, %*.
5.2. Cukurbiešu šķirņu novērtēšanas kritēriji:
5.2.1. sakņu raža (t ha–1)*;
5.2.2. sakņu raža, %, salīdzinājumā ar standartu;
5.2.3. izziedēšana, %;
5.2.4. sakņu iegremdējums augsnē, %*;
5.2.5. cukura raža, %, salīdzinājumā ar standartu.
Kvalitatīvās analīzes:
5.2.6. cukura saturs, %.
Piezīmes.
1. * Kritēriju nosaka informācijai, bet neņem vērā, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumu.
2. ** Kritēriju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Zemkopības ministre L.Straujuma
2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija
noteikumiem Nr.518
1. Šķirnes nosaukums vai
pagaidu apzīmējums (selekcionāra piešķirtais apzīmējums).2. Augu sugas paplašināts nosaukums latīņu valodā, norādot ģinti, sugu, pasugu, varietāti.
3. Augu sugas nosaukums latviešu valodā.
4. Informācija par iesniedzēju: juridiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, kontaktinformācija; fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija.
5. Iesniedzējs: selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks, šķirnes uzturētājs (šķirnēm, kurām nav selekcionāra), selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis.
6. Informācija par selekcionāru, ja iesniedzējs nav selekcionārs: nosaukums vai vārds un uzvārds, valstspiederība, adrese, kontaktinformācija.
7. Informācija par šķirnes uzturētāju, ja iesniedzējs nav šķirnes uzturētājs: nosaukums vai vārds un uzvārds, valstspiederība, adrese, kontaktinformācija.
8. Valsts, kurā šķirne izveidota.
9. Informācija par to, vai šķirne ir ģenētiski modificēta.
10. Informācija par šķirni raksturojošiem rādītājiem (piemēram, labībai – ziemāju vai vasarāju forma, miežiem – vārpas kanšu skaits, kartupeļiem – novākšanas gatavība (agrīnums), lopbarības zālaugiem – izmantošanas veids (lopbarībai vai zālieniem), liniem – eļļas vai šķiedras ieguvei, atzīme, vai šķirne ir hibrīds (un hibrīda tips)), kuri jāņem vērā, audzējot šķirni izmēģinājumā.
11. Informācija par to, kā šķirne ir pieteikta saimniecisko īpašību novērtēšanai:
11.1. konvencionālajā lauksaimniecībā;
11.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā;
11.3. gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā.
12. Norāde "Visu informāciju vēlos saņemt elektroniski" (norādi lieto, ja iesniedzējs visu ar šķirnes novērtēšanu saistīto informāciju vēlas saņemt uz norādīto e-pasta adresi).
13. Datums, paraksts un zīmogs.
Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "zīmogs" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Zemkopības ministre L.Straujuma
3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija
noteikumiem Nr.518
|
Nr. |
Suga |
Izmēģinājumu vietas |
|||
|
konvencionālajā lauksaimniecībā |
bioloģiskajā lauksaimniecībā |
||||
|
vietu skaits |
vietas |
vietu skaits |
vietas |
||
|
1. |
Ziemas kvieši |
3 |
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" |
2 |
LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" |
| Viduslatgales profesionālā
vidusskola, Izglītības programmu īstenošanas vieta "Višķi" |
LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
| LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | |||||
|
2. |
Ziemas rudzi |
3 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
| Viduslatgales profesionālā
vidusskola, Izglītības programmu īstenošanas vieta "Višķi" |
LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
| Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts | |||||
|
3. |
Ziemas tritikāle |
3 |
LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
| Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts | LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" | ||||
| Viduslatgales profesionālā
vidusskola, Izglītības programmu īstenošanas vieta "Višķi" |
|||||
|
4. |
Ziemas mieži |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
| LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" | LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" | ||||
|
5. |
Vasaras kvieši |
3 |
LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" |
2 |
LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" |
| LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
| Viduslatgales profesionālā
vidusskola, Izglītības programmu īstenošanas vieta "Višķi" |
|||||
|
6. |
Vasaras mieži |
3 |
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" |
2 |
LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" |
| Viduslatgales profesionālā
vidusskola, Izglītības programmu īstenošanas vieta "Višķi" |
LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
| LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | |||||
|
7. |
Auzas |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
2 |
LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" |
| LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
|
8. |
Zirņi, lauka pupas |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
| LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
|
9. |
Ziemas rapsis |
3 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
| LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" | LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
| LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | |||||
|
10. |
Vasaras rapsis |
3 |
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
| LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
| Viduslatgales profesionālā
vidusskola, Izglītības programmu īstenošanas vieta "Višķi" |
|||||
|
11. |
Kartupeļi |
2 |
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
| LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
|
12. |
Kukurūza, eļļas rutki, sinepes, facēlija |
2 |
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" |
2 |
LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" |
| Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts | LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
|
13. |
Stiebrzāles |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
| LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
|
14. |
Bastarda āboliņš un citi tauriņzieži |
2 |
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
| LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
|
15. |
Sarkanais un baltais āboliņš |
2 |
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
| LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
|
16. |
Lucerna |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
| LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" | LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" | ||||
|
17. |
Griķi |
2 |
Viduslatgales profesionālā
vidusskola, Izglītības programmu īstenošanas vieta "Višķi" |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
| LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
|
18. |
Lopbarības bietes un cukurbietes |
2 |
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" |
2 |
LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" |
| LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
|
19. |
Garšķiedras lini, eļļas lini |
2 |
Viduslatgales profesionālā
vidusskola, Izglītības programmu īstenošanas vieta "Višķi" |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
| LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
|
20. |
Kaņepes |
2 |
Viduslatgales profesionālā
vidusskola, Izglītības programmu īstenošanas vieta "Višķi" |
2 |
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts |
| LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" | LLU aģentūra "Zemkopības zinātniskais institūts" | ||||
Zemkopības ministre L.Straujuma
4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija
noteikumiem Nr.518
|
Nr. |
Suga |
Vienas šķirnes novērtēšana vienā izmēģinājumu vietā vienu gadu (Ls)* |
||
|
kopā |
tai skaitā |
|||
|
lauka izmēģinājumiem** |
kvalitatīvajām analīzēm un administratīvajiem izdevumiem |
|||
|
1. |
Ziemas kvieši |
175 |
130 |
45 |
|
2. |
Vasaras kvieši |
175 |
130 |
45 |
|
3. |
Ziemas mieži |
170 |
130 |
40 |
|
4. |
Vasaras mieži |
170 |
130 |
40 |
|
5. |
Rudzi |
175 |
130 |
45 |
|
6. |
Auzas |
175 |
130 |
45 |
|
7. |
Tritikāle |
175 |
130 |
45 |
|
8. |
Griķi |
180 |
130 |
50 |
|
9. |
Zirņi |
175 |
130 |
45 |
|
10. |
Citi pākšaugi (pupas, vīķi, lupīnas) |
175 |
130 |
45 |
|
11. |
Ziemas rapsis un ripsis |
175 |
130 |
45 |
|
12. |
Vasaras rapsis un ripsis |
175 |
130 |
45 |
|
13. |
Stiebrzāles |
173 |
130 |
43 |
|
14. |
Tauriņzieži (arī daudzgadīgā lupīna) |
173 |
130 |
43 |
|
15. |
Kukurūza |
180 |
130 |
50 |
|
16. |
Eļļas rutki, sinepes, facēlija |
175 |
130 |
45 |
|
17. |
Kartupeļi |
180 |
130 |
50 |
|
18. |
Garšķiedras lini un šķiedras kaņepes |
180 |
130 |
50 |
|
19. |
Eļļas lini un eļļas kaņepes |
175 |
130 |
45 |
|
20. |
Lopbarības bietes un cukurbietes |
170 |
130 |
40 |
Piezīmes.
1. * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 2.panta divdesmit otro daļu.
2. ** Lauka izmēģinājumu izmaksās ietilpst arī standartšķirnes uzturēšana.
Zemkopības ministre L.Straujuma
5.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija
noteikumiem Nr.518
|
Nr. p.k. |
Kultūraugs |
Dīgtspējīgo sēklu skaits uz m2 |
| 1. | Labība | |
| 1.1. | Ziemas kvieši |
400–550 |
| 1.2. | Vasaras kvieši |
550–650 |
| 1.3. | Ziemas rudzi |
400–550 |
| 1.4. | Ziemas rudzi (hibrīdi) |
200–250 |
| 1.5. | Ziemas tritikāle |
400–550 |
| 1.6. | Vasaras tritikāle |
500–550 |
| 1.7. | Auzas |
500–600 |
| 1.8. | Ziemas mieži |
350–400 |
| 1.9. | Vasaras mieži |
400–450 |
| 1.10. | Griķi |
250–300 |
| 2. | Lopbarības augi | |
| 2.1. | Pļavas lapsaste |
1300–1500 |
| 2.2. | Kamolzāle |
1400–1600 |
| 2.3. | Augstā dižauza |
600–800 |
| 2.4. | Pļavas auzene |
1000–1200 |
| 2.5. | Niedru auzene |
1100–1400 |
| 2.6. | Miežabrālis |
1200–1400 |
| 2.7. | Bezakotu lāčauza |
700–900 |
| 2.8. | Pļavas timotiņš |
2500–2900 |
| 2.9. | Ganību airene |
1000–1300 |
| 2.10. | Hibrīdā airene |
1000–1300 |
| 2.11. | Auzeņairene |
1000–1300 |
| 2.12. | Daudzziedu airene, viengadīgā |
1000–1200 |
| 2.13. | Baltā smilga |
6000–6200 |
| 2.14. | Ložņu smilga |
5000–7000 |
| 2.15. | Parastā smilga |
5000–7000 |
| 2.16. | Sarkanā auzene |
1500–1800 |
| 2.17. | Aitu auzene |
2200–2700 |
| 2.18. | Pļavas skarene |
3700–4000 |
| 2.19. | Purva skarene |
4500–5000 |
| 2.20. | Parastā skarene |
4500–5000 |
| 2.21. | Sarkanais āboliņš |
500–700 |
| 2.22. | Bastarda āboliņš |
1300–1500 |
| 2.23. | Baltais āboliņš |
1200–1400 |
| 2.24. | Sējas lucerna |
800–1100 |
| 2.25. | Hibrīdā lucerna |
600–900 |
| 2.26. | Austrumu galega |
300–500 |
| 2.27. | Ragainie vanagnadziņi |
700–900 |
| 2.28. | Sējas esparsete |
300–400 |
| 2.29. | Daudzgadīgā lupīna |
300–350 |
| 2.30. | Zirņi |
100–120–150 |
| 2.31. | Ziemas vīķi, vasaras vīķi |
120–150 |
| 2.32. | Lauka pupas |
50–60 |
| 2.33. | Lupīnas (izņemot daudzgadīgo lupīnu) |
100–130 |
| 2.34. | Facēlija |
100–150 |
| 2.35. | Sinepes (zaļmasai) |
80–120 |
| 2.36. | Eļļas rutki |
80–120 |
| 2.37. | Kukurūza (zaļmasai) |
8–10 |
| 3. | Eļļas augi un šķiedraugi | |
| 3.1. | Ziemas rapsis, ziemas ripsis (hibrīdi) |
60–80 |
| 3.2. | Ziemas rapsis, ziemas ripsis (līnijšķirnes) |
80–100 |
| 3.3. | Vasaras rapsis, vasaras ripsis (hibrīdi) |
60–80–100 |
| 3.4. | Vasaras rapsis, vasaras ripsis (līnijšķirnes) |
80–100–120 |
| 3.5. | Garšķiedras lini |
1800–2000 |
| 3.6. | Eļļas lini |
600–700 |
| 3.7. | Šķiedras kaņepes |
550–600 |
| 3.8. | Eļļas kaņepes |
200–300 |
| 4. | Kartupeļi |
50 000–60 000 |
| 5. | Bietes | |
| 5.1. | Lopbarības bietes |
7–7,5 |
| 5.2. | Cukurbietes |
7–7,5 |
Zemkopības ministre L.Straujuma
6.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija
noteikumiem Nr.518
|
Nr.p.k. |
Kultūraugs |
Lauciņu uzskaites platība (vismaz) |
|
1. |
Labība, eļļas augi un šķiedraugi |
10 m2 |
|
2. |
Lopbarības augi |
10 m2 |
|
3. |
Kartupeļi |
25 m2 |
|
4. |
Agrīnie kartupeļi ražas pieauguma dinamikas noteikšanai |
2 x 5 m2 |
|
5. |
Bietes |
10 m2 |
Zemkopības ministre L.Straujuma
7.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija
noteikumiem Nr.518
I. Ziemcietība
1. Ziemcietību vērtē vizuāli, salīdzinot pavasara sējumu stāvokli (pēc veģetācijas atjaunošanās) ar sējumu stāvokli pirms ziemošanas (1., 2.tabula).
Sējumu stāvokļa novērtējums
1.tabula
|
Nr.p.k. |
Novērtējums ballēs |
Sējuma stāvoklis |
|
1. |
9 |
Ļoti labs, biezība normāla (izretošanās vizuāli nav konstatējama, nav arī vietu ar nedzīviem augiem), augi veseli |
|
2. |
8 |
|
|
3. |
7 |
Labs, biezība nav mazāka par 75 % no normālas, augi veseli |
|
4. |
6 |
|
|
5. |
5 |
Vidējs, biezība nav mazāka par 50 % no normālas, augi ar nelielām slimību pazīmēm |
|
6. |
4 |
|
|
7. |
3 |
Slikts, biezība nav mazāka par 25 % no normālas, augi slimi |
|
8. |
2 |
Ļoti slikts, biezība mazāka par 25 % |
|
9. |
1 |
Augi pilnīgi gājuši bojā |
2. Ja sējuma stāvokļa novērtējums pavasarī ir tāds pats kā rudenī, ziemcietību novērtē ar 9 ballēm, bet, ja zemāks, arī ziemcietību vērtē attiecīgi zemāk (2.tabula).
Ziemcietības novērtējums
2.tabula
| Sējuma stāvoklis rudenī (balles) | 1 | - | |||||||||
| 2 | 1 | 9 | |||||||||
| 3 | 1 | 8 | 9 | Ziemcietība (balles) | |||||||
| 4 | 1 | 7 | 8 | 9 | |||||||
| 5 | 1 | 6 | 7 | 8 | 9 | ||||||
| 6 | 1 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | |||||
| 7 | 1 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | ||||
| 8 | 1 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | |||
| 9 | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | ||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | |||
| Sējuma stāvoklis pavasarī (balles) | |||||||||||
3. Ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs, lauciņu sadala vairākās vienādās daļās un katru daļu vērtē atsevišķi. Vērtējumus saskaita un dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo lauciņa vērtējumu.
II. Izturība pret veldri
4. Izturību pret veldri vērtē divos posmos. Tiklīdz veldre parādās, atzīmē kultūrauga attīstības fāzi un veldrēšanās pakāpi. Galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas. Ja veldrēšanās nav vienmērīga, to vērtē atsevišķi pa lauciņa daļām un aprēķina vidējo. Veldrēšanās pakāpi nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no stiebru vertikālā stāvokļa ballēs saskaņā ar 3.tabulu:
Izturības pret veldri novērtējums
3.tabula
|
Nr.p.k. |
Sējuma stāvoklis |
Novērtējums ballēs |
|
1. |
Veldres nav, stiebri atrodas vertikālā stāvoklī |
9 |
|
2. |
8 |
|
|
3. |
Veldre neliela, visi stiebri noliekušies līdz 30º slīpumā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 45º slīpumā, vai 1/2 stiebru noliekušies līdz 60º slīpumā, vai 1/4 stiebru noliekušies līdz 90º slīpumā |
7 |
|
4. |
6 |
|
|
5. |
Veldre vidēja, visi stiebri noliekušies līdz 45º slīpumā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 60º slīpumā, vai 1/2 stiebru noliekušies līdz 90º slīpumā |
5 |
|
6. |
4 |
|
|
7. |
Veldre stipra, visi stiebri noliekušies līdz 60º slīpumā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 90º slīpumā |
3 |
|
8. |
2 |
|
|
9. |
Veldre ļoti stipra, visi stiebri noliekušies līdz 90º slīpumā |
1 |
III. Augu garums
5. Labībai augu garumu mēra dzeltengatavības attīstības fāzes laikā divos atkārtojumos, kas neatrodas blakus. Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem izmēra augu garumu no augsnes līdz pēdējās vārpiņas/skaras augšai (neskaitot akotus). Mērījumus veic ar mērkoku, kurā atzīmētas iedaļas centimetros. Pēc tam aprēķina augu vidējo garumu katrai šķirnei.
6. Griķiem augu garumu mēra divos atkārtojumos, kas neatrodas blakus, kad tie sasnieguši tehnisko gatavību (nogatavojušies 70−75 % riekstiņu). Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem izmēra augu garumu no augsnes līdz visaugstāk izvietotās ziedkopas galam. Mērījumus veic ar mērkoku, kurā atzīmētas iedaļas centimetros. Pēc tam aprēķina augu vidējo garumu katrai šķirnei.
7. Pākšaugiem augu garumu nosaka ziedēšanas fāzes beigās – pākšu attīstības stadijas sākumā divos atkārtojumos, kas neatrodas blakus. Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem izmēra augu garumu no augsnes līdz stublāju galam. Mērījumus veic ar mērkoku, kurā atzīmētas iedaļas centimetros. Pēc tam aprēķina augu vidējo garumu katrai šķirnei.
8. Eļļas augiem, šķiedraugiem un zaļmasas augiem (kukurūzai, eļļas rutkiem, facēlijai) augu garumu nosaka ziedēšanas pilnas fāzes laikā divos atkārtojumos, kas neatrodas blakus. Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem izmēra augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam. Kultūraugiem, kuru garums pārsniedz 1,50 m, darbu veic divi cilvēki. Pēc tam aprēķina vidējo augu garumu katrai šķirnei, noapaļojot līdz veseliem centimetriem.
9. Daudzgadīgo un viengadīgo zālaugu šķirnēm (tostarp daudzgadīgajai lupīnai) augu garumu nosaka pirms pirmā pļāvuma divos atkārtojumos, kas neatrodas blakus. Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem izmēra augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam. Pēc tam aprēķina vidējo augu garumu katrai šķirnei, noapaļojot līdz veseliem centimetriem.
IV. Labības, pākšaugu un eļļas augu ražas novākšana un uzskaite
10. Ražu novāc novākšanas gatavībā:
10.1. labību vāc, kad tā ir sasniegusi novākšanas gatavību (grauds ir ciets, un tajā vairs nevar iespiest ar īkšķa nagu);
10.2. griķus vāc, kad tie ir sasnieguši novākšanas gatavību (riekstiņi nogatavojušies par 85–90 %);
10.3. zirņiem, vasaras un ziemas vīķiem visas pākstis ir sausas un brūnas, sēklas sausas;
10.4. lopbarības pupām un lupīnām visas pākstis sausas un melnas, sēklas cietas;
10.5. rapsis, ripsis, sinepes, eļļas rutks ir dzeltenīgi zaļš, lapas vīst un nokrīt, visas sēklas tumšas un cietas. Pāksteņi sāk birzt;
10.6. eļļas liniem pogaļas (ne mazāk kā pusei augu) nobrūnējušas un apžuvušas. Ja pogaļas sakrata, sēklas tajās grab;
10.7. eļļas kaņepēm sēklas ir kļuvušas pelēcīgas, un pavērušās riekstus aptverošās lapiņas.
11. Vispirms novāc apgriešanas, izolācijas un izslēgšanas joslas. Atliec saveldrējušos augus no izolējošajiem celiņiem. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.
12. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei. Pēc katra lauciņa novākšanas kombainu vairākas minūtes darbina tukšgaitā, lai novērstu graudu vai sēklu uzkrāšanos kombaina mezglos. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā.
13. Ražu no katra lauciņa (atkārtojuma) kuļ atsevišķā maisā, kurā ieliek vienu etiķeti, bet otru piestiprina pie maisa. Ražu sver uz lauka vai noliktavās ar precizitāti līdz 0,01 kg. Svēršanas laikā no katra maisa (atkārtojuma) ņem iegrābumus un sagatavo katrai šķirnei vienu apvienoto paraugu saskaņā ar standartu LVS EN ISO 24333+AC:2011 "Graudaugi un graudaugu produkti. Paraugu ņemšana (ISO 24333:2009)".
14. Apvienotā parauga masai jābūt tādai, lai pēc žāvēšanas un piemaisījumu atdalīšanas tā nebūtu mazāka par 1 kg (zirņiem, pupām un lupīnām – 2 kg, eļļas augiem – 0,5 kg). Apvienoto paraugu ievieto īpašā iepakojumā, kas nepieļauj parauga mitruma izmaiņas. Iespējami īsā laikā (lai sēklas nesāktu bojāties) pievienotajam paraugam nosaka tīrību atbilstoši standartam LVS-271:2000 "Labība. Analīžu metodes. Piemaisījumu noteikšana labību graudos". Vienlaikus tīrajai frakcijai nosaka sēklu mitrumu ar pārbaudītām ekspresiekārtām vai saskaņā ar standartu LVS 272:2000 "Labība. Analīžu metodes. Graudu mitruma noteikšana".
15. Ražu t ha-1 aprēķina pie standartmitruma un 100 % tīrības ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:
|
X = |
A × (100 − B) × E |
, kur |
|
(100 − D) × 10C |
X – graudu (sēklu) masa pie standartmitruma (t ha-1);
A − lauciņa ražas graudu (sēklu) masa (svars) (kg);
B – graudu (sēklu) mitrums (%) ražas svēršanas laikā;
C − lauciņa uzskaites platība (m2);
D − standartmitrums, % (labībām un pākšaugiem 14 %, rapsim – 8 %, ripsim – 9 %, linsēklām – 12 %, sinepēm – 9 %, kaņepēm – 12 %);
E − tīrība (%).
16. Apvienoto paraugu nekavējoties žāvē līdz mitrumam, kas nav lielāks par standartmitrumu, un attīra no atkritumu piemaisījumiem. No izžāvētā un attīrītā apvienotā parauga sagatavo vidējo paraugu(-us) kvalitatīvo rādītāju noteikšanai (zirņiem, pupām un lupīnām – 2 kg, labībai – 1 kg, eļļas augiem – 0,5 kg).
V. Šķiedraugu ražas novākšana un uzskaite
17. Pēc garšķiedras linu lauciņu noplūkšanas no noklātiem stiebriņiem, ņemot vienmērīgi pa saujai no katra lauciņa, sagatavo katras šķirnes paraugkūli, kura diametrs ir 15–17 cm.
18. Garšķiedras liniem stiebriņus sasien kūlīšos un saliek pa 8–10 statos žāvēties. Ne vēlāk kā pēc 10–12 dienām izkuļ sēklas. Nosver atsevišķi stiebriņus un sēklas. Nosaka mitruma saturu un pārrēķina stiebriņu ražu pie standartmitruma (t ha-1).
19. Stiebriņu ražu t ha-1 aprēķina pie standartmitruma ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:
|
X = |
A × (100 − B) × E |
, kur |
|
(100 − D) × 10C |
X – stiebriņu raža pie standartmitruma (t ha-1);
A – stiebriņu svars lauciņā (kg);
B – stiebriņu mitrums (%) ražas svēršanas laikā;
C − lauciņa uzskaites platība (m2);
D − standartmitrums, % (linu stiebriņiem – 19 %);
E − tīrība (%).
20. Paraugkūli žāvē līdz mitrumam, kas nav lielāks par standartmitrumu, un attīra no atkritumu piemaisījumiem. No izžāvētā un attīrītā paraugkūļa, kurā ir tikai pamatkultūra, sagatavo vidējo paraugu (1,5–1,6 kg) kvalitatīvo analīžu noteikšanai.
VI. Kartupeļu ražas novākšana un uzskaite
21. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumos ražu vāc:
21.1. 45 dienas pēc pilniem dīgstiem vismaz vienai šķirnei – pirmais termiņš;
21.2. 55 dienas pēc pilniem dīgstiem vismaz vienai šķirnei – otrais termiņš.
22. Ražas novākšanas pamatvākumu agrīnajām un vidēji agrīnajām kartupeļu šķirnēm uzsāk, kad 75 % šķirnes augu sākusies lakstu dzeltēšana un atmiršana.
23. Vidēji vēlīnajām un vēlīnajām kartupeļu šķirnēm bumbuļu nobriešanu pasteidzina (ja nepieciešams) par vismaz 10–12 dienām, ja pirms ražas novākšanas lakstus nopļauj vai iznīcina ar ķīmiskajiem līdzekļiem.
24. Vispirms novāc izslēdzamās vietas un izolācijas.
25. Kartupeļu ražu šķiro trijās frakcijās – nestandarta mazie bumbuļi, vidējā izmēra bumbuļi un lielie bumbuļi. Nestandarta mazie bumbuļi agrīnajām šķirnēm ir mazāki par 28 x 28 mm. Nestandarta mazie bumbuļi vidējām un vēlīnajām kartupeļu šķirnēm ir mazāki par 35 x 35 mm, iegarenas formas bumbuļiem – mazāki par 30 x 30 mm. Lielie bumbuļi ir lielāki par 80 x 80 mm, un iegarenas formas bumbuļi ir lielāki par 75 x 75 mm.
Puvušos bumbuļus savāc atsevišķi, nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg un ieskaita šo daudzumu kopējā un nestandarta ražā. Atsevišķi nosver katru no trim frakcijām un aprēķina katras frakcijas bumbuļu īpatsvaru % kopējā ražā. Mehāniski bojātos bumbuļus, kas pēc lieluma atbilst pārtikā izmantojamiem, atkarībā no to lieluma pieskaita vidējo vai lielo bumbuļu frakcijai. Izmēģināmās šķirnes kopējo ražu un vidējo vai lielo bumbuļu ražu aprēķina, izmantojot šādas formulas:
|
R = |
S + N |
x 10 |
|
L |
||
|
Rs = |
S |
x 10, |
|
L |
kur
R – izmēģināmās šķirnes kopējā raža (t ha-1);
Rs – izmēģināmās šķirnes vidējo vai lielo bumbuļu raža (t ha-1);
S – izmēģināmās šķirnes vidējo vai lielo bumbuļu masa (kg);
N – izmēģināmās šķirnes nestandarta bumbuļu masa (kg);
L – lauciņa platība (m2).
26. Kartupeļiem preču bumbuļu (vidējie un lielie bumbuļi) vidējo svaru nosaka šādi: vispirms aprēķina preču bumbuļu proporcionālo attiecību starp vidējo un lielo bumbuļu frakcijām. Pēc tam atlasa 100 bumbuļu atbilstoši aprēķinātajai attiecībai, tos nomazgā, nosver un aprēķina preču bumbuļu vidējo svaru gramos, svaru izdalot ar bumbuļu skaitu.
27. Kartupeļu kvalitātes analīžu noteikšanai atlasa 3 kg nemazgātu slimību neskartu un mehāniski nebojātu bumbuļu paraugu nosūtīšanai uz laboratoriju.
VII. Daudzgadīgo un viengadīgo zālaugu (arī daudzgadīgās lupīnas) ražas novākšana un uzskaite
28. Sējas gadā, appļaujot daudzgadīgos zālājus, ražu neuzskaita. Viengadīgajām stiebrzālēm sējas gadā un daudzgadīgajām stiebrzālēm pirmajā un otrajā izmantošanas gadā pirmo pļāvumu veic skarošanās vai vārpošanās fāzes sākumā, tauriņziežiem – ziedēšanas sākumā. Atālu stiebrzālēm vāc ne vēlāk kā pēc 35 dienām. Āboliņus un lucernu atālā pļauj ziedēšanas sākumā. Pļaušanas augstums nav zemāks par 5 cm.
29. Vispirms novāc apgriešanas, izolācijas un izslēgšanas joslas. Precizē lauciņu uzskaites platības, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.
30. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā.
31. No katra lauciņa iegūto zaļo masu nosver (ar precizitāti līdz 0,1 kg), vienlaikus paņem vienu vidējo paraugu 1,5–2 kg (ar aprēķinu, lai no tā varētu sagatavot paraugu ar masu 1 kg kvalitātes analīzēm) pārbaudāmās šķirnes sausnas un kopproteīna noteikšanai.
32. Vidējo paraugu nosver ar precizitāti līdz 0,01 kg un šķiro izmēģināmajā šķirnē un piemaisījumos (piemēram, citi augi, rugāju atliekas). Paraugus kvalitatīvajām analīzēm ņem no pirmā pļāvuma.
33. Izmēģināmās šķirnes zaļo masu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
|
R = |
P x M |
x 1000, kur |
|
K x L |
R – izmēģināmās šķirnes zaļā masa (t ha –1);
P – izmēģināmās šķirnes masa vidējā paraugā (pēc šķirošanas) (kg);
K – vidējā parauga masa pirms šķirošanas (kg);
M – no lauciņa novāktās zāles masa (kg);
L – lauciņa platība (m2).
34. Izmēģināmās šķirnes produkcijas vidējo paraugu nekavējoties sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos un no tā paņem paraugu – 1 kg kvalitatīvo analīžu veikšanai.
35. Mitruma satura noteikšanai iesver divus iesvarus – pa 50 g katru ar precizitāti 0,01 g. Žāvē žāvēšanas skapī 100–105 oC līdz nemainīgai masai. Sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu:
|
M = |
(a − b) × 100 |
, kur |
|
a |
M – mitrums (%);
a – zaļās masas iesvars (g);
b – izžāvētā iesvara masa (g).
36. Mitruma saturu katrai šķirnei aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.
37. Kvalitatīvajām analīzēm sagatavo atlikušo parauga daļu. To 20–30 minūtes karsē 80–90 oC temperatūrā, lai pārtrauktu fermentu un mikroorganismu darbību. Pēc karsēšanas turpina žāvēšanu temperatūrā, kas nav augstāka par 60–65 oC, līdz parauga pastāvīgai masai. Izžāvēto paraugu ievieto auduma maisiņā un pievieno etiķetes – vienu ievieto maisiņa iekšpusē, otru piestiprina ārpusē.
38. Katrai šķirnei sausnas ražu pa atkārtojumiem aprēķina, izmantojot šādu formulu:
|
X = |
A x (100 – M) |
, kur |
|
100 |
X – sausnas raža (t ha-1);
A – zaļās masas raža (t ha-1);
M – zaļās masas mitrums ražas svēršanas laikā (%).
VIII. Zaļmasas augu (eļļas rutku, sinepju, facēlijas un kukurūzas) ražas novākšana un uzskaite
39. Eļļas rutkus un facēliju lopbarībai novāc ziedēšanas sākumā, zaļmēslojumam – ziedēšanas beigās. Kukurūzu novāc pēc iespējas vēlāk, bet pirms rudens salnām.
40. Zaļmasas augu (eļļas rutku, sinepju un facēlijas) ražas novākšanu, zaļās masas aprēķinu, paraugu sagatavošanu kvalitātes analīzēm, mitruma satura noteikšanu un sausnas ražas aprēķinu veic saskaņā ar daudzgadīgajiem un viengadīgajiem zālaugiem paredzēto metodiku.
41. Vālīšu skaitu kukurūzai nosaka pieciem normāli attīstītiem stiebriem. Saskaita attīstītās vālītes. Aprēķina vidējo vālīšu skaitu katrai šķirnei.
42. Kukurūzai katrā lauciņā atsevišķi uzskaita vālīšu masu (ar seglapām) un stiebru lapu masu. Vālītes, stiebrus un lapas sasmalcina un sagatavo vidējo paraugu, kuru nekavējoties nogādā laboratorijā kvalitatīvo analīžu veikšanai.
IX. Graudu/riekstiņu plēkšņainības noteikšana
43. Lai noteiktu plēkšņainību auzām:
43.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro graudu frakciju, iesverot divos atkārtojumos iesvaru ~ 5 g. Graudiem plēksnes atdala ar preparējamo adatu;
43.2. nosver atplēkšņotos kailos graudus ar precizitāti līdz 0,01 g;
43.3. graudu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
|
a = |
100 × (P − K) |
, kur |
|
P |
a − graudu plēkšņainība (%);
K − atplēkšņoto graudu masa iesvarā (g);
P − iesvars (g).
44. Lai noteiktu plēkšņainību griķiem:
44.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro riekstiņu frakciju, iesverot divos atkārtojumos iesvaru ~ 2,5 g. Riekstiņus piestā saspiež līdz pakāpei, kas kodolus ļauj atdalīt no apvalkiem;
44.2. nosver atdalītās plēksnes ar precizitāti līdz 0,01 g;
44.3. riekstiņu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu formulu:
|
a = |
K × 100 |
, kur |
|
P |
a − riekstiņu plēkšņainība (%);
K − plēkšņu masa iesvarā (g);
P − iesvars (g).
45. Plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu auzu graudiem un griķu riekstiņiem nedrīkst pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto.
X. Kartupeļu slimību uzskaite
46. Slimību uzskaiti veic fitopatoloģiskās uzskaites kalendārā norādītajos termiņos (4.tabula).
Fitopatoloģiskās uzskaites kalendārs
4.tabula
| Kartupeļu lakstu slimības | |||
|
Nr. p.k. |
Slimība |
Uzskaites termiņš |
Uzskaites rādītājs |
| 1. | Lakstu puve (Phytophthora infestans) |
Pirmoreiz – slimībai parādoties. Otrreiz – 10 dienas pēc pirmās uzskaites. Trešoreiz – 10 dienas pēc otrās uzskaites | Infekcijas pakāpe, % |
| 2. | Lakstu sausplankumainība (Alternaria solani Sor.) | Veģetācijas periodā, parādoties slimības simptomiem | Infekcijas pakāpe, % |
|
Kartupeļu bumbuļu slimības |
|||
| 1. | Lakstu puve (Phytophtora infestans) |
Ražu novācot | Inficētie bumbuļi, % |
| 2. | Slapjā puve (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp. Clostridium spp.) |
Ražu novācot | Inficētie bumbuļi, % |
| 3. | Sausā puve (Fusarium spp. un Phoma foveata) |
Ražu novācot | Inficētie bumbuļi, % |
47. Kartupeļu lakstu slimības nosaka, vizuāli konstatējot bojājumu pakāpi procentos, bojāto lapu virsmu dalot ar visa lauciņa augu lapu virsmu.
48. Kartupeļu bumbuļu slimības nosaka, analizējot 100 bumbuļu paraugu, nosakot bumbuļu bojājumu pakāpi procentos, bojāto bumbuļu skaitu dalot ar kopējo bumbuļu skaitu paraugā. Ja uz viena bumbuļa konstatē vairākas slimības, uzskaita visas.
XI. Izziedēšana
49. Izziedēšanu bietēm aprēķina, izmantojot šādu formulu:
|
Izziedēšana (%) = |
ziedošie augi lauciņā, gab. |
x 100 % |
|
sakņu skaits lauciņā, gab. |
XII. Zirņu vārīšanas koeficients
50. Zirņu vārīšanas koeficientu nosaka šādi:
50.1. nosver 50 g sēklu no katras šķirnes (visu izmēģināmo šķirņu sēklām mitruma saturs nav augstāks par standartmitrumu) un vāra ūdenī bez sāls. Katras šķirnes sēklu paraugu vāra atsevišķi;
50.2. katram paraugam pirmo apskati veic pēc 70 minūtēm kopš vārīšanās sākuma. To atkārto ik pēc 10–15 minūtēm līdz pilnīgai gatavībai, ko nosaka organoleptiski – viegli uzspiežot ar karotīti uz atsevišķām sēklām. Par pilnīgu gatavību uzskata stāvokli, kad vairums sēklu ir mīkstas;
50.3. vārītos paraugus (katru atsevišķi) uz sieta notecina, izliek uz šķīvīšiem, atdzesē un sver ar precizitāti līdz 0,1 g. Vārīšanas koeficientu izsaka kā izvārītās sēklu masas attiecību pret sausu sēklu masu. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:
|
X = |
V |
, kur |
|
S |
X – vārīšanas koeficients;
V – vārītu sēklu masa;
S – sausu sēklu masa.
XIII. Garšas novērtējums
51. Garšas īpašības zirņiem un kartupeļiem nosaka organoleptiski pēc 9 ballu skalas saskaņā ar 5.tabulu.
5.tabula
|
Nr.p.k. |
Garša |
Novērtējums ballēs |
|
1. |
Ļoti garšīgi |
9 |
|
2. |
Garšīgi |
7 |
|
3. |
Vidēji garšīgi |
5 |
|
4. |
Negaršīgi |
3 |
|
5. |
Ļoti negaršīgi |
1 |
52. Zirņus mērcē ūdenī ne mazāk par 10 stundām. Katras šķirnes sēklu paraugu vāra atsevišķi ūdens daudzumā, kas vismaz divas reizes pārsniedz vārāmo sēklu masu. Kad 75–80 % sēklu ir izvārījušās (gatavības pakāpi nosaka organoleptiski), pievieno vārāmo sāli (NaCl) ar aprēķinu, lai sēklas turpinātu vārīties 1 % sāls šķīdumā līdz 95 % gatavības pakāpei. Degustē siltas.
53. Kartupeļu šķirņu garšas īpašības vērtē degustācijā visās šķirņu novērtēšanas vietās visām šķirņu agrīnuma grupām. Agrīnajām šķirnēm degustāciju veic katram vākumam atsevišķi. Degustācijā šķirnes vērtē ne mazāk kā pieci degustatori. Kartupeļiem katras šķirnes mizotus bumbuļus vāra atsevišķi katliņā 2 % sāls šķīdumā (20 g sāls uz 1 l ūdens). Degustācijai neizmanto apzaļotus bumbuļus. Kad kartupeļi mīksti, ūdeni nolej un uz mazas liesmas nosusina. Degustē siltus (šķirnes pasniedz ar šifrētiem numuriem).
XIV. Kvalitatīvās analīzes
54. Kviešiem:
54.1. proteīna, cietes, sedimentācijas (Zeleny indekss), lipekļa un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu WH 280710 T4;
54.2. krišanas skaitli nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 3093:2011 "Kviešu un rudzu graudi un to milti, cieto kviešu graudi un to manna. Krišanas skaitļa noteikšana pēc Hagberga-Pertena metodes (ISO 3093:2009)";
54.3. 1000 graudu masu nosaka atbilstoši ISTA metodikām.
55. Rudziem un tritikālei:
55.1. proteīna, cietes un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu RY 310705 T;
55.2. krišanas skaitli nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 3093:2011 "Kviešu un rudzu graudi un to milti, cieto kviešu graudi un to manna. Krišanas skaitļa noteikšana pēc Hagberga-Pertena metodes (ISO 3093:2009)";
55.3. 1000 graudu masu nosaka atbilstoši ISTA metodikām.
56. Miežiem:
56.1. proteīna, cietes un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu BA 040609 T3;
56.2. 1000 graudu masu nosaka atbilstoši ISTA metodikām.
57. Auzām:
57.1. proteīna, tauku un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu OA 070308 LV;
57.2. 1000 graudu masu nosaka atbilstoši ISTA metodikām.
58. Griķiem:
58.1. tilpummasu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 7971-3:2011 "Graudaugi. Tilpummasas "hektolitra masa" noteikšana. 3. daļa. Parastā metode (ISO 7971-3:2009)";
58.2. proteīna saturu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 20483:2011 "Graudaugi un pākšaugi. Slāpekļa satura noteikšana un kopproteīna satura aprēķināšana. Kjeldāla metode";
58.3. cietes saturu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 10520:2001 "Dabīgā ciete. Cietes satura noteikšana. Eversa polarimetriskā metode";
58.4. 1000 riekstiņu masu nosaka atbilstoši ISTA metodikām.
59. Rapsim:
59.1. eļlas un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu RA 050904 T3;
59.2. 1000 sēklu masu nosaka atbilstoši ISTA metodikām;
59.3. proteīna saturu nosaka atbilstoši standartam LVS 277:2000 "Labība. Analīžu metodes. Kopproteīna noteikšana graudos un graudu produktos".
60. Eļļas liniem un eļļas kaņepēm eļļas saturu nosaka atbilstoši standartam
LVS EN ISO 659:2009 "Eļļas augu sēklas. Eļļas satura noteikšana (References
metode) (ISO 659:2009)".
61. Zirņiem:
61.1. proteīna un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu FP 310804 vai FP 090107 PTM;
61.2. 1000 sēklu masu nosaka atbilstoši ISTA metodikām.
62. Kartupeļiem:
62.1. cietes saturu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 10520:2001 "Dabīgā ciete. Cietes satura noteikšana. Eversa polarimetriskā metode";
62.2. sausnas saturu aprēķina, lietojot attiecīgas pārrēķinu tabulas, par pamatu izmantojot noteikto cietes daudzumu.
63. Daudzgadīgajiem un viengadīgajiem zālaugiem kopproteīna saturu sausnā nosaka pirmajam pļāvumam atbilstoši standartam LVS EN ISO 5983-2:2009 "Dzīvnieku barība. Slāpekļa satura noteikšana un kopproteīna satura aprēķins. 2.daļa: Mineralizācijas un tvaiku destilācijas metode (ISO 5983-2:2009)".
64. Zaļmasas augiem (eļļas rutkiem, sinepēm, facēlijai un kukurūzai) kopproteīna saturu sausnā nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 5983-2:2009 "Dzīvnieku barība. Slāpekļa satura noteikšana un kopproteīna satura aprēķins. 2.daļa: Mineralizācijas un tvaiku destilācijas metode (ISO 5983-2:2009)".
65. Kukurūzai:
65.1. neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 16472:2006 "Dzīvnieku barība. Ar amilāzi apstrādātu neitrālos mazgāšanas līdzekļos nešķīstošu šķiedru satura (aNDF) noteikšana";
65.2. skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 13906:2008 "Dzīvnieku barība. Skābi saturošo mazgāšanas līdzekļu šķiedru (ADF) un skābi saturošo mazgāšanas līdzekļu lignīna (ADL) satura noteikšana (ISO 13906:2008)".
66. Ja kāda kvalitātes rādītāja noteikšanai Latvijā apstiprinātu metodisko standartu nav, to nosaka pēc vispāratzītām starptautiskajām metodēm.
Zemkopības ministre L.Straujuma
8.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija
noteikumiem Nr.518
I. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
|
1. Labības šķirņu ražu veidojošo faktoru vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Ziemcietība |
ļoti slikta |
slikta |
vidēja |
laba |
ļoti laba |
||||
| Izturība pret veldri* |
ļoti slikta |
slikta |
vidēja |
laba |
ļoti laba |
||||
| Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu)** |
ļoti slikta |
66−75 |
slikta |
86−95 |
vidēja |
106−115 |
laba |
126–135 |
ļoti laba |
|
2. Kviešu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Tilpummasa, g l–1 |
ļoti zema |
688−709 |
zema |
720−729 |
vidēja |
751−770 |
augsta |
786−799 |
ļoti augsta |
| Proteīna saturs, % |
ļoti zems |
9,0–9,6 |
zems |
10,4–11,2 |
vidējs |
12,0–13,0 |
augsts |
14,1–16,0 |
ļoti augsts |
| Lipekļa saturs, % |
ļoti zems |
15,0−18,0 |
zems |
19,1−22 |
vidējs |
augsts |
25,1−29,0 |
ļoti augsts |
|
| Sedimentācija (Zeleny indekss), cm3 |
zema |
15−20 |
vidēja |
26−35 |
augsta 36−45 |
46−55 |
ļoti augsta |
||
| Krišanas skaitlis, sek. |
ļoti zems |
180–200 |
zems |
vidējs |
augsts |
ļoti augsts |
|||
| 1000 graudu masa
ziemas kviešiem, g |
ļoti zema |
27−30 |
zema |
35−38 |
vidēja |
43−46 |
augsta 47−50 |
51−54 |
ļoti augsta |
| 1000 graudu masa
vasaras kviešiem, g |
ļoti zema |
20−24 |
zema |
29−32 |
vidēja |
37−41 |
augsta |
46−50 |
ļoti augsta |
| Cietes saturs, % |
ļoti zems |
65,0–65,6 |
zems |
66,4–67,0 |
vidējs |
67,8–68,4 |
augsts |
69,2–70,0 |
ļoti augsts |
|
3. Rudzu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
||||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
| Tilpummasa, g l–1 |
ļoti zema |
600–620 |
zema |
641–660 |
vidēja |
681−700 |
augsta |
721–730 |
ļoti augsta |
|
| Proteīna saturs, % |
ļoti zems |
8,0−8,9 |
zems |
10,0−10,9 |
vidējs |
12,0−12,9 |
augsts |
14,0−15,0 |
ļoti augsts |
|
| Krišanas skaitlis, sek. |
ļoti zems |
zems |
91−109 |
vidējs |
augsts |
ļoti augsts |
||||
| 1000 graudu masa, g | tetraploīdajiem rudziem |
ļoti zema |
30–33 |
zema 34−37 |
38−41 |
vidēja |
46−50 |
augsta |
55−60 |
ļoti augsta |
| diploīdajiem rudziem |
ļoti zema |
25–28 |
zema 29−31 |
32−34 |
vidēja |
38−40 |
augsta |
44−46 |
ļoti augsta |
|
| Cietes saturs, % |
ļoti zems |
60,0–60,9 |
zems |
62,0–62,9 |
vidējs |
64,0–64,9 |
augsts |
66,0 |
ļoti augsts |
|
|
4. Tritikāles šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Tilpummasa, g l–1 |
ļoti zema |
650–660 |
zema |
671–680 |
vidēja |
691–700 |
augsta |
731–750 |
ļoti augsta |
| Proteīna saturs, % |
ļoti zems |
8,0−8,9 |
zems |
10,0−10,9 |
vidējs |
12,0−12,9 |
augsts |
14,0−15,0 |
ļoti augsts |
| Krišanas skaitlis, sek. |
ļoti zems |
zems |
91−109 |
vidējs |
augsts |
ļoti augsts |
|||
| 1000 graudu masa, g |
ļoti zema |
31–33 |
zema |
37–39 |
vidēja |
44–46 |
augsta 47–50 |
51–54 |
ļoti augsta |
| Cietes saturs, % |
ļoti zems |
61,0–62,0 |
zems |
63,1–64,0 |
vidējs |
65,1–66,0 |
augsts |
67,1–68,0 |
ļoti augsts |
|
5. Miežu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Tilpummasa, g l–1 |
ļoti zema |
550–570 |
zema 571–590 |
591–600 |
vidēja |
621−650 |
augsta |
681–700 |
ļoti augsta |
| Proteīna saturs, % |
ļoti zems |
8,1–9,0 |
zems 9,1–10,0 |
10,1−12,0 |
vidējs |
13,1−14,0 |
augsts |
15,1−17,0 |
ļoti augsts |
| 1000 graudu masa, g |
ļoti zema |
34,1−36,0 |
zema 36,1−38,0 |
38,1−40,0 |
vidēja |
42,1−45,0 |
augsta |
48,1−50,0 |
ļoti augsta |
| Cietes saturs, % |
ļoti zems |
55,0−56,6 |
zems 56,7−58,3 |
58,4−60,1 |
vidējs |
62,0−63,6 |
augsts |
65,4−67,0 |
ļoti augsts |
|
6. Auzu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Tilpummasa, g l–1 |
ļoti zema |
430–440 |
zema |
451–460 |
vidēja |
augsta |
491–500 |
ļoti augsta |
|
| Plēkšņainība, % |
ļoti augsta |
33,0−35,0 |
augsta |
26,0−29,9 |
vidēja |
22,0−23,9 |
zema |
18,0−19,9 |
ļoti zema |
| Proteīna saturs, % |
ļoti zems |
8,0–9,0 |
zems |
10,1–11,0 |
vidējs |
12,1−13,0 |
augsts |
15,1–16,0 |
ļoti augsts |
| Tauku saturs, % |
ļoti zems |
3,5–3,6 |
zems |
3,9–4,0 |
vidējs |
4,3–4,4 |
augsts |
4,7–5,0 |
ļoti augsts |
| 1000 graudu masa, g |
ļoti zema |
18−19 |
zema |
23−25 |
vidēja |
31−35 |
augsta |
41−45 |
ļoti augsta |
|
7. Griķu šķirņu riekstiņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Tilpummasa, g l–1 |
ļoti zema |
501–520 |
zema |
541–560 |
vidēja |
581–600 |
augsta |
620–650 |
ļoti augsta |
| Plēkšņainība, % |
ļoti augsta |
24,1–25,0 |
augsta |
22,1–23,0 |
vidēja |
20,1–21,0 |
zema |
18,0–19,0 |
ļoti zema |
| Proteīna saturs, % |
ļoti zems |
10,0−11,0 |
zems |
12,1−13,0 |
vidējs |
14,1−15,0 |
augsts |
16,1−17,0 |
ļoti augsts |
| 1000 riekstiņu masa, g |
ļoti zema |
20,1–21,0 |
zema |
22,1–23,0 |
vidēja |
24,1–25,0 |
augsta |
27,1–30,0 |
ļoti augsta |
| Cietes saturs, % |
ļoti zems |
52,0–53,0 |
zems |
54,1–55,0 |
vidējs |
56,1–57,0 |
augsts |
58,1–60,0 |
ļoti augsts |
II. Lopbarības augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
|
1. Pākšaugu šķirņu ražu veidojošo faktoru vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Ziemcietība, % |
ļoti slikta |
slikta |
vidēja |
laba |
ļoti laba |
||||
| Veldres izturība |
ļoti zema |
zema |
vidēja |
augsta |
ļoti augsta |
||||
| Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu) tīrsējā |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
|
2. Zirņu šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Proteīna saturs sēklās, % |
ļoti zems |
17,1–18,0 |
zems |
19,1–20,0 |
vidējs |
21,1–22,0 |
augsts |
23,1–25,0 |
ļoti augsts |
| Garšas īpašības |
ļoti sliktas |
sliktas |
vidējas |
labas |
ļoti labas |
||||
| Zirņu vārīšanas koeficients |
ļoti slikts |
slikts |
vidējs |
labs |
ļoti labs |
||||
| 1000 sēklu masa, g |
ļoti maza |
101–140 |
maza |
181–220 |
vidēja |
261–300 |
liela |
341–370 |
ļoti liela |
|
3. Lauka pupu šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Proteīna saturs sēklās, % |
ļoti zems |
22,1–23,0 |
zems |
24,1–25,0 |
vidējs |
27,1–29,0 |
augsts |
31,1–32,0 |
ļoti augsts |
| 1000 sēklu masa, g |
ļoti maza |
101–140 |
maza |
181–220 |
vidēja |
261–300 |
liela |
341–370 |
ļoti liela |
|
4. Vīķu šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
||||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
| Proteīna saturs sēklās, % |
ļoti zems |
22,1–23,0 |
zems |
25,1–27,0 |
vidējs |
29,1–31,0 |
augsts |
33,1–35,0 |
ļoti augsts |
|
| 1000 sēklu masa, g | vasaras vīķiem |
ļoti maza |
41–45 |
maza |
51–55 |
vidēja |
61–65 |
liela |
71–75 |
ļoti liela |
| ziemas vīķiem |
ļoti maza |
16–20 |
maza |
26–30 |
vidēja |
36–40 |
liela |
46–50 |
ļoti liela |
|
|
5. Lupīnu (izņemot daudzgadīgo lupīnu) šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
||||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
| Proteīna saturs sēklās, % |
ļoti zems |
32,1–34,0 |
zems |
36,1–38,0 |
vidējs |
40,1–42,0 |
augsts |
44.1–48,0 |
ļoti augsts |
|
| 1000 sēklu masa, g | dzeltenā lupīna |
ļoti maza |
80–100 |
maza |
121–140 |
vidēja |
161–180 |
liela |
201–220 |
ļoti liela |
| šaurlapu lupīna |
ļoti maza |
101–120 |
maza |
141–160 |
vidēja |
181–200 |
liela |
221–240 |
ļoti liela |
|
| baltā lupīna |
ļoti maza |
201–250 |
maza |
301–350 |
vidēja |
401–450 |
liela |
501–550 |
ļoti liela |
|
|
6. Stiebrzāļu saimniecisko īpašību vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Ziemcietība |
ļoti zema, augi pilnīgi gājuši bojā |
zema, pārziemojuši ap 25 % augu |
vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu |
augsta, pārziemojuši ap 75 % augu |
ļoti augsta, pārziemojuši visi augi |
||||
| Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Kopproteīna saturs sausnā, % |
ļoti zems |
4,0–6,0 |
zems |
8,1–10,0 |
vidējs |
12,1–15,0 |
augsts |
18,1–20,0 |
ļoti augsts |
|
7. Tauriņziežu (arī daudzgadīgās lupīnas) saimniecisko īpašību vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Ziemcietība |
ļoti zema, augi pilnīgi gājuši bojā |
zema, pārziemojuši ap 25 % augu |
vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu |
augsta, pārziemojuši ap 75 % augu |
ļoti augsta, pārziemojuši visi augi |
||||
| Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Kopproteīna saturs sausnā, % |
ļoti zems |
10,0–14,0 |
zems |
17,1–20,0 |
vidējs |
22,1–25,0 |
augsts |
27,1–30,0 |
ļoti augsts |
|
8. Eļļas rutku, sinepju un facēlijas šķirņu saimniecisko īpašību vērtējums pēc 9 ballu skalas |
||||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
| Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
|
| Kopproteīna saturs sausnā, % | eļļas rutkiem |
ļoti zems |
8,0–9,0 |
zems |
11,1–13,0 |
vidējs |
15,1–17,0 |
augsts |
19,0–20,0 |
ļoti augsts |
| sinepēm |
ļoti zems |
9,0–10,0 |
zems |
11,1–13,0 |
vidējs |
14,1–15,0 |
augsts |
16,1–18,0 |
ļoti augsts |
|
| facēlijai |
ļoti zems |
5,0–7,0 |
zems |
8,1–10,0 |
vidējs |
11,1–13,0 |
augsts |
14,1–15,0 |
ļoti augsts |
|
| Turklāt bioloģiskajā lauksaimniecībā vērtē | ||||||||||
| Veldres izturība |
ļoti zema |
zema |
vidēja |
augsta |
ļoti augsta |
|||||
| Kopproteīna saturs sausnā, % | eļļas rutkiem |
ļoti zems |
1,28–1,44 |
zems |
1,77–2,08 |
vidējs |
2,41–2,72 |
augsts |
3,05–3,20 |
ļoti augsts |
| sinepēm |
ļoti zems |
1,44–1,60 |
zems |
1,77–2,08 |
vidējs |
2,25–2,40 |
augsts |
2,57–2,88 |
ļoti augsts
|
|
| facēlijai |
ļoti zems |
0,80–1,12 |
zems |
1,29–1,60 |
vidējs |
1,77–2,08 |
augsts |
2,25–2,40 |
ļoti augsts |
|
|
9. Kukurūzas (zaļmasai) šķirņu saimniecisko īpašību vērtējums pēc 9 ballu skalas |
||||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
| Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
|
| Kopproteīna saturs sausnā, % (N% x 6,25) |
ļoti zems |
4,0–5,0 |
zems |
6,1–7,0 |
vidējs |
8,1–9,0 |
augsts |
10,1–11,0 |
ļoti augsts |
|
| Neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), % sausnā |
ļoti augsta |
augsta |
vidēja |
zema |
ļoti zema |
|||||
| Skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), % sausnā |
ļoti augsta |
augsta |
vidēja |
zema |
ļoti zema |
|||||
| Turklāt bioloģiskajā lauksaimniecībā vērtē | ||||||||||
| Veldres izturība |
ļoti zema |
zema |
vidēja |
augsta |
ļoti augsta |
|||||
III. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
|
1. Ziemas un vasaras rapša un ripša ražas, ražu veidojošo faktoru un kvalitātes vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Ziemcietība |
ļoti slikta |
slikta |
vidēja |
laba |
ļoti laba |
||||
| Izturība pret veldri |
ļoti zema |
zema |
vidēja |
augsta |
ļoti augsta |
||||
| Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Proteīna saturs sēklās, % |
ļoti zems |
17,0–17,8 |
zems |
18,8–19,6 |
vidējs |
20,6–21,4 |
augsts |
22,4–23,0 |
ļoti augsts |
|
2. Garšķiedras linu šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Salmiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Augu garums, cm |
< 70 |
70–72 |
73–75 |
76–78 |
79–81 |
82–84 |
85–87 |
88–90 |
> 90 |
| Saujas garums, cm |
< 60 |
61–64 |
65–68 |
69–72 |
73–76 |
77–80 |
81–84 |
85–88 |
> 88 |
| Lūksnes saturs, % |
< 20 |
21–22 |
23–24 |
25–26 |
27–28 |
29–30 |
31–32 |
33–34 |
> 35 |
|
3. Eļļas linu šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Eļļas saturs, % |
< 38,0 |
38,0–38,9 |
39,0–39,9 |
40,0–40,9 |
41,0–41,9 |
42,0–42,9 |
43,0–43,9 |
44,0–45,0 |
> 45,0 |
|
4. Šķiedras kaņepju šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Stublāju raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Šķiedras saturs, % |
< 30 |
31–32 |
33–34 |
35–36 |
37–38 |
39–40 |
41–42 |
43–44 |
> 45 |
| Augu garums, cm |
< 200 |
200–230 |
231–260 |
261–290 |
291–310 |
311–340 |
341–370 |
371–400 |
> 400 |
|
5. Eļļas kaņepju šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Eļļas saturs, % |
< 38,0 |
38,0–38,9 |
39,0–39,9 |
40,0–40,9 |
41,0–41,9 |
42,0 – 42,9 |
43,0–43,9 |
44,0–45,0 |
> 45,0 |
IV. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
|
Kartupeļu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Preču bumbuļu raža, %, salīdzinājumā ar standartu 45 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Preču bumbuļu raža, %, salīdzinājumā ar standartu 55 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Kopraža, %, salīdzinājumā ar standartu |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Preču bumbuļu raža, %, salīdzinājumā ar standartu |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Cietes saturs, % (vērtē vidējām un vēlīnajām šķirnēm) |
< 10,0 |
10,0–12,0 |
12,1–14,0 |
14,1–15,0 |
15,1–17,0 |
17,1–18,0 |
18,1–19,0 |
19,1–20,0 |
> 20,0 |
| Lakstu izturība pret lakstu puvi, infekcijas pakāpe, %, trešajā uzskaites reizē |
81–100 |
66–80 |
51–65 |
41–50 |
31–40 |
21–30 |
11–20 |
1–10 |
0 |
| Lakstu izturība pret sausplankumainību, % |
81–100 |
66–80 |
51–65 |
41–50 |
31–40 |
21–30 |
11–20 |
1–10 |
0 |
| Sausā puve, inficētie bumbuļi, % |
> 70 |
61–70 |
51–60 |
41–50 |
31–40 |
21–30 |
11–20 |
1–10 |
0 |
| Slapjā puve, inficētie bumbuļi, % |
> 70 |
61–70 |
51–60 |
41–50 |
31–40 |
21–30 |
11–20 |
1–10 |
0 |
| Lakstu puve, inficētie bumbuļi, % |
> 70 |
61–70 |
51–60 |
41–50 |
31–40 |
21–30 |
11–20 |
1–10 |
0 |
V. Lopbarības biešu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
|
1. Lopbarības biešu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Sakņu raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Izziedēšana, % |
ļoti liela > 2,0 |
liela |
vidēja |
zema |
ļoti zema |
||||
|
2. Cukurbiešu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||
|
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
| Sakņu raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Cukura saturs, % |
14–15 |
15–16 |
virs 18 |
||||||
| Cukura raža, % (salīdzinājumā ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
| Izziedēšana, % |
ļoti liela > 2,0 |
liela |
vidēja |
zema |
ļoti zema |
||||
Piezīmes.
1. * Kritēriju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.
2. ** Novērtējot šķirni, ballu skaitu dubulto.
Zemkopības ministre L.Straujuma
Ministru kabineta noteikumi Nr.517
Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.258 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma apakšaktivitāti "Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem""
Ministru kabineta noteikumi Nr.520
Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"