Latvijas skolēni, domājot par NATO

Cik labi mūsu sabiedrība ir informēta par NATO un Latvijas iespējamo dalību tajā? Šis jautājums arvien biežāk izskan, Latvijai tuvojoties transatlantiskajai drošības aliansei. Katrā ziņā vidusskolēni zina, kas ir NATO, un viņiem ir patiesa vēlēšanās uzzināt vēl vairāk, par to liecināja sestdien, 2. jūnijā, plaši apmeklētā konference vidusskolēniem par drošību un aizsardzību "NATO — tev un Latvijai".

Par konkursu vidusskolēniem

Latvijas transatlantiskā jauniešu kluba (LTJK), Aizsardzības ministrijas un Latvijas transatlantiskās organizācijas (LATO) kopīgi rīkotā konference bija noslēguma pasākums vidusskolēnu konkursam "NATO — tev un Latvijai". Konkursa ietvaros vidusskolēniem bija jāiesniedz saturiskais materiāls par NATO un Latvijas integrāciju šajā aliansē, kā arī jāizkārto šis materiāls bukleta veidā.

Konkursam tika iesūtīti 30 komandu darbi no visas Latvijas, tos vērtēja kompetenta žūrija kurāi etilpa NATO integrācijas izpildsekretārs admirālis Gaidis Zeibots, Latvijas pārstāvniecības NATO vēstnieks Imants Lieģis, Ārlietu ministrijas pirmā politiskā departamenta direktore Baiba Laizāne, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas integrācijas institūta dekāne Ilze Ostrovska, politoloģe Žaneta Ozoliņa un LTJK valdes loceklis Gatis Lazdāns.

Darbus konkursam "NATO — tev un Latvijai" iesūtīja vidusskolēnu komandas no visas Latvijas: Rīgas, Jūrmalas, Siguldas, Limbažiem, Aglonas, Balviem, Daugavpils, Krāslavas, Lūznavas, Rēzeknes, Vaboles un Viesītes, Bauskas, Jelgavas, Skrīveriem, Kuldīgas, Saldus, Skrundas un Tukuma.

Konferenci atklājot, LATO ģenerālsekretāre Dagnija Stuķēna atzina, ka vidusskolēni ar savu atsaucību un lielo iniciatīvu, sūtot darbus konkursam, parāda savu nostāju un vēlmi turpmāk tieši iesaistīties NATO integrācijas procesos. Varbūt tieši šie jaunieši nākotnē veidos Latvijas politisko eliti, vadīs politiskos procesus valstī un, iespējams, darbosies arī NATO institūcijās.

Aplūkojot konkursam iesniegtos materiālus, bija vērojama ļoti nopietna un profesionāla pieeja un daudz oriģinālu risinājumu. Divi no konkursā iesniegtajiem projektiem bija izstrādāti interaktīvu multimediju formā, ar tiem vidusskolēni, kā arī citi interesenti varēs iepazīties ar datora palīdzību.

Par labāko no visiem trīsdesmit iesniegtajiem projektiem tika atzīts Limbažu 1. vidusskolas izstrādātais buklets. Uzvarētāji saņēma arī visai iespaidīgu balvu — ceļojumu uz Briseli šīs vasaras nogalē.

Par konferencē dzirdēto

Konferencē jauniešiem bija iespēja smelties jaunas zināšanas par NATO, Latvijas ceļu uz šo organizāciju un Latvijas aizsardzības sistēmas aktualitātēm. Ar lekcijām konferencē uzstājās aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Latvijas pārstāvniecības NATO vēstnieks Imants Lieģis, Ārlietu ministrijas Drošības politiskā departamenta direktors Nils Jansons, RSU politikas zinātnes katedras pasniedzējs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube un citi.

Latvijas pārstāvniecības NATO vēstnieks Imants Lieģis konferencē runāja par NATO vēsturisko attīstību un tās lomu transatlantiskās drošības nostiprināšanā. Aplūkojot Latvijas ceļu uz NATO drošības aliansi, I. Lieģis kā svarīgākos atskaites punktus minēja NATO valstu vadītāju tikšanos 1997. gadā Madridē, kad kā oficiālas kandidātvalstis tika minētas Baltijas valstis, un tikšanos 1999. gadā Vašingtonā, kad Latvija tika nosaukta arī vārdā. Turpmākais nozīmīgākais atskaites punkts Latvijas ceļā uz NATO neapšaubāmi būs NATO valstu vadītāju tikšanās nākamā gada novembrī Prāgā. Analizējot līdzšinējās Latvijas sekmes NATO integrācijas kontekstā, I. Lieģis norādīja, ka situācija Latvijas aizsardzības sistēmā pašreiz ir nesalīdzināmi labāka nekā pirms diviem gadiem Vašingtonas tikšanās laikā. Tādēļ arī Latvijas izredzes tikt uzaicinātai kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti šobrīd ir ievērojami augstākas nekā 1999. gadā. Neraugoties uz valdību maiņām, jau vairākus gadus vērojama nepārtrauktība aizsardzības ministra amatā, arī Latvijas aizsardzības budžets tuvojas NATO noteiktajiem 2% no iekšzemes kopprodukta, un Latvijas valdībā un parlamentā ir patiesa politiskā griba kļūt par NATO dalībvalsti.

Tomēr Baltijas valstu uzņemšana NATO ir viens no visjutīgākajiem jautājumiem, jo izšķiršanos var ietekmēt Krievijas iebildumi pret šo paplašināšanos. Tādēļ ļoti svarīgi ir pārliecināt Krieviju, ka paplašināšanās tomēr notiks un tā neradīs nekādus draudus Krievijas drošībai. Vēl viens šķērslis Baltijas uzņemšanai NATO var būt arī Vācijas un Francijas atbalsta trūkums. Tomēr tajā pašā laikā Dānija, Čehija, Polija, Norvēģija un arī ASV diezgan aktīvi atbalsta nepieciešamību uzaicināt Baltijas valstis iestāties aliansē, un, iespējams, tas ir pat svarīgāk, atzina I. Lieģis.

Arī politologs Andris Sprūds analizēja Vācijas un Francijas lomu NATO paplašināšanās gaitā. Sākotnēji Vācija ļoti aktīvi atbalstīja NATO paplašināšanos, it īpaši attiecībā uz pirmajā paplašināšanās vilnī iekļautajām valstīm. Bet par tālāko paplašināšanās gaitu Vācija kļuvusi ļoti piesardzīga, jo Vācijai ir ļoti svarīgi uzturēt labas attiecības ar Krieviju. Savukārt Francija sākotnēji ļoti aktīvi iebilda pret NATO paplašināšanos, bet, kad šis process uzņēma gaitu, Francija sāka to atbalstīt. Tomēr arī no Francijas puses īpašs atbalsts Baltijas valstu iekļaušanai aliansē nav jūtams. Francijai daudz būtiskāka ir situācija Vidusjūras baseinā, savā runā norādīja A. Sprūds. Bet visnozīmīgākā loma NATO paplašināšanas jautājumā būs ASV — lielvalstij, kura pasaulē dominē gan militāri, gan ekonomiski. ASV nosauca pirmās trīs valstis, kuras jāuzņem NATO, un Eiropas valstis piekrita ASV ieteikumam. Arī Ārlietu ministrijas Drošības politiskā departamenta direktors Nils Jansons norādīja uz ASV lielo lomu NATO aliansē un atzina, ka Latvijai paplašināšanās jautājumā ASV ir pat svarīgāka par Rietumeiropas valstīm. Tomēr jāatceras, ka NATO sastāvā ietilps pavisam 19 valstis un lēmums par paplašināšos jāpieņem vienbalsīgi.

Protams, vēl aizvien nav skaidrs, vai Latviju uzaicinās vai neuzaicinās, bet Latvija katrā ziņā būs gatava pieņemt uzaicinājumu un uzņemties saistības, atzina I. Lieģis.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis konferences dalībniekus iepazīstināja ar pašreizējo stāvokli valsts aizsardzības sistēmā. Kā atzina Ģ. V. Kristovskis, pēdējos gados Latvijas aizsardzības sistēmā sasniegts ievērojams progress, galvenais apliecinājums tam ir fakts, ka, neraugoties uz salīdzinoši mazo aizsardzības jomā darbinieku skaitu un vēl aizvien NATO standartiem neatbilstošu aizsardzības budžetu, Latvijas progress pārējo kandidātvalstu starpā novērtēts atzinīgi — darbs rit ļoti organizēti, strukturēti un mērķtiecīgi. Nostiprinot Latvijas aizsardzības sistēmu un gatavojoties dalībai NATO, Aizsardzības ministrija strādā, lai realizētu trīs galvenos ilgtermiņa pamatmērķus: nodrošināt valsts teritoriālo aizsardzību, būt gataviem iesaistīties NATO ar maziem, bet profesionāliem specializētajiem spēkiem un nodrošināt spēju krīzes situācijā uzņemt un izvietot Latvijā draudzīgos NATO spēkus.

Kā nozīmīgu aspektu savā runā Ģ. V. Kristovskis minēja arī sabiedrības informēšanu un izpratnes veidošanu par valsts aizsardzību un nepieciešamību kļūt par NATO dalībvalsti. Kā rāda socioloģiskās aptaujas, pēdējā gadā sabiedrības attieksme pret Latvijas bruņotajiem spēkiem ievērojami uzlabojusies, arī nostāja pret pievienošanos NATO ir diezgan pozitīva. Bet šāds sabiedrības atbalsts nav nācis viegli. Kā atzina aizsardzības ministrs, jebkura kļūda vai neizdarība aizsardzības sistēmā tiek vērtēta ļoti kritiski un momentā atsaucas uz sabiedrības nostāju pret Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām aizsardzības struktūrām valstī. Kā piemēru Ģ. V. Kristovskis minēja neseno nāves gadījumu bruņotajos spēkos, kas sabiedrībā tika uztverts ļoti smagi, un tas ievērojami iespaido arī aizsardzības sistēmas darba kopnovērtējumu. Ir jādara viss, lai uzlabotu stāvokli bruņotajos spēkos, pēc iespējas plašāk jāinformē sabiedrība par aizsardzības sistēmas darbu. Šajā ziņā informācija sabiedrībai joprojām ir nepietiekama, atzina ministrs.

Artis Nīgals, "LV" nozares redaktors