Par Latvijas un Igaunijas nodokļu konvenciju

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu, Latvijas Finansu ministrija ir pieņēmusi lēmumu no 2001.gada 1.jūnija neturpināt piemērot Latvijas un Igaunijas nodokļu konvenciju Igaunijas rezidentiem – juridiskajām personām. Šāds lēmums tika pieņemts, jo Igaunijas pieņemtais jaunais ienākuma nodoklis būtiski maina situāciju un rada nepamatotas nodokļu atlaides Igaunijas rezidentiem Latvijā (nevienlīdzīga konkurence).

Latvija sarunu ceļā vairākkārt ir mēģinājusi panākt ar Igauniju vienošanos, kas konvencijas ietvaros nodrošinātu vienlīdzīga nodokļu režīma piemērošanu. 2000.gada jūnijā notika Latvijas un Igaunijas divpusējās konsultācijas, 2001.gada februārī Baltijas Ministru padomes Ekonomikas un tirdzniecības komitejas ietvaros notika trīspusējās (Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) konsultācijas, taču tajās neizdevās panākt vienošanos par konvencijas turpmāko piemērošanu pēc jaunā Igaunijas ienākuma nodokļa stāšanās spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Konvencijas nepiemērošana juridiskajām personām nav pretrunā ar tās noteikumiem, jo konvencija paredz, ka gadījumā, ja vienā no līgumslēdzējām valstīm tiek ieviesti jauni nodokļi, kuri aizvieto nodokļus, kas bija spēkā konvencijas noslēgšanas brīdī, konvencijas piemērošana ir jāturpina, ja jaunie nodokļi ir identiski vai pēc būtības līdzīgi nodokļiem, kas bija spēkā noslēgšanas brīdī. Tā kā Igaunijas jaunais ienākuma nodoklis attiecībā uz juridiskajām personām būtiski atšķiras no iepriekš piemērojamā nodokļa, konvencijas piemērošana nav obligāta.

Jāatgādina, ka Latvijas un Igaunijas nodokļu konvencija ievērojami atšķiras no citām Latvijas noslēgtajām nodokļu konvencijām, šāda veida konvencija Latvijai bez Igaunijas ir noslēgta tikai ar Lietuvu. Galvenā atšķirība ir, ka šī konvencija paredz maksimālu vienas valsts rezidentu otrā valstī gūto ienākumu atbrīvošanu no aplikšanas ar nodokļiem otrā valstī. Šādi noteikumi tika iekļauti ar nolūku maksimāli atvieglot un vienkāršot ārvalstu investoru darbību Latvijā un Igaunijā (Lietuvā). Piemēram, konvencijas piemērošanas rezultātā Igaunijā reģistrēts uzņēmums, kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, par Latvijā gūtajiem ienākumiem (dividendes, procenti, autoratlīdzības, nomas maksājumi, vadības un konsultatīvie maksājumi un cita veida ienākumi) maksā nodokļus tikai Igaunijā.

Faktiski ar šo nodokļu konvenciju palīdzību tika izveidota vienota Baltijas telpa attiecībā uz aplikšanu ar tiešajiem nodokļiem — ārvalstu investora vienā no Baltijas valstīm izveidotais meitasuzņēmums gandrīz pilnībā tika atbrīvots no aplikšanas ar nodokļiem pārējās divās valstīs.

Tomēr iepriekšminētie noteikumi konvencijā ar Igauniju tika iekļauti, pamatojoties uz to, ka abu valstu nodokļu sistēmas konvencijas noslēgšanas brīdī (1993.gadā) bija līdzīgas (ienākums, kuru Latvija atbrīvo no aplikšanas ar nodokli, tika aplikts ar nodokļiem pēc līdzīgas likmes Igaunijā, un otrādi. Vispārējā nodokļa likme Igaunijā, sākot ar 1994.gadu, bija 26%, Latvijā ar 1995.gadu tā ir 25%, un abās valstīs ar nodokli tika aplikti katrā taksācijas (kalendārajā) gadā gūtie ienākumi).

Jaunā nodokļa ieviešana Igaunijā būtiski maina situāciju, jo saskaņā ar to Igaunijā reģistrēti uzņēmumi (juridiskās personas) maksā ienākuma nodokli nevis par katrā taksācijas gadā gūto ienākumu, bet tikai tad, ja tie veic peļņas sadali (izmaksā dividendes). Nodoklis ir jāmaksā pēc likmes, kas vienāda ar 26/74 no sadalītās peļņas jeb aptuveni 35,14%. Tomēr tik ilgi, kamēr netiek veikta peļņas sadale, uzņēmumu peļņa vispār netiek aplikta ar nodokļiem.

Šādā situācijā nodokļu konvencijas piemērošana attiecībā uz Igaunijas rezidentiem (juridiskajām personām) kļūst neatbilstoša tās mērķiem — nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanai. Gluži pretēji, tā kļūst par līdzekli nodokļu maksāšanas atlikšanai uz nenoteiktu laiku vai pat to nemaksāšanai. Konvencijas piemērošanas rezultātā Latvija atbrīvo no aplikšanas ar nodokļiem Igaunijā reģistrēto uzņēmumu Latvijā gūtos ienākumus, kuru aplikšana ar nodokļiem Igaunijā tiek atlikta uz nenoteiktu laiku (līdz peļņas sadalei) vai vispār netiek aplikta ar nodokļiem (peļņu nesadalot). Tajā pašā laikā Igaunijas uzņēmumu ienākumi (izņemot dividendes) ir atskaitāmi no to izmaksātāju — Latvijas rezidentu — apliekamā ienākuma, līdz ar to tie samazina Latvijas rezidentu ar nodokļiem apliekamo ienākumu.

Turpinot piemērot konvenciju attiecībā uz Igaunijas rezidentiem – juridiskajām personām, veidojas Latvijai nelabvēlīga situācija attiecībā uz tiešo ārvalstu investīciju piesaisti, faktiski notiek konkurences izkropļošana, jo tiek radīti papildu nodokļu atvieglojumi Igaunijā reģistrētām juridiskajām personām. Ja Latvijas puse turpinātu piemērot konvencijā noteiktos atvieglojumus šīm personām, ārvalstu investori tiktu stimulēti nevis veikt investīcijas Latvijā tieši, bet gan caur Igauniju. Šajā gadījumā, investējot Latvijā caur Igaunijā reģistrētiem uzņēmumiem, tiem Latvijā saskaņā ar nodokļu konvenciju pienāktos nodokļu atvieglojumi attiecībā uz Latvijā gūtajiem ienākumiem, un vienlaikus šo ienākumu aplikšana ar nodokļiem Igaunijā tiktu atlikta uz nenoteiktu laiku.

Finansu ministrija uzskata: lai atrisinātu jautājumu par konvencijas piemērošanu Igaunijas rezidentiem – juridiskajām personām, konvencijā ir jāizdara grozījumi, kas atļautu konvenciju piemērot abpusēji izdevīgā veidā. Igaunijas pusei ir izteikts priekšlikums izskatīt iespēju sākt sarunas, lai vienotos par atbilstošiem grozījumiem konvencijā.

Finansu ministrijas preses dienests