Latvijas Republikā jauni Meksikas, Korejas un Horvātijas diplomātiskie pārtāvji

Vakar savu akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei iesniedza Meksikas Savienoto Valstu ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Horhe Kastro–Valje Kuene

Vakar, 5. jūnijā, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Meksikas Savienoto Valstu ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Horhe Kastro–Valje Kuene ( Jorge Castro–Valle Kuehne ).

Akreditācijas runā, ko vēstnieks iesāka ar latviešu "labrīt", viņš sveica Latvijas Valsts prezidenti un latviešu tautu sakarā ar desmito gadskārtu kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas, ko Latvijā drīz atzīmēsim, kā arī ar Latvijas un Meksikas diplomātisko attiecību atjaunošanas desmito gadskārtu, kas apritēs šogad novembrī. Vēstnieks uzsvēra, ka Meksikas ekonomika ir viena no atklātākajām pasaulē un ka tas mūsu valstīm paver daudz plašākas ekonomiskās sadarbības iespējas. Vēstnieks arī minēja, ka pērn jūlija vēlēšanās par Meksikas Savienoto Valstu prezidentu ievēlēts opozīcijas pārstāvis un ka tagad Meksikā tiek īstenota plaša programma nabadzības izskaušanai un demokrātijas tālākai nostiprināšanai.

Atbildot Meksikas Savienoto Valstu vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

Jūsu ekselence!

Man ir patiess prieks sveikt jūs kā Meksikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Jūsu iecelšana šajā atbildīgajā amatā ir nozīmīgs notikums Latvijas un Meksikas attiecībās, kuras aizsākās 1927. gadā, kad Meksikas pilnvarotais lietvedis Stokholmā paziņoja par Latvijas Republikas atzīšanu "de iure". Zīmīgi, ka jūsu darbības laiks Latvijā un Baltijas jūras reģionā sakrīt ar jaunu tikpat nozīmīgu periodu mūsu valsts vēsturē, kad tiks pieņemti vēsturiski lēmumi attiecībā uz Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Mūsu valstis šķir ievērojams attālums, kuru modernajā laikmetā palīdz samazināt integrācija reģionālajās un pasaules organizācijās, informācijas pieejamība, pārvietošanās ātrums un sakaru līdzekļi. Līdz ar to arī paveras jaunas iespējas starpvalstu ekonomiskajiem, politiskajiem, kultūras un diplomātiskajiem kontaktiem.

Esmu pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē arī Latvijas un Meksikas attiecības veidosies kā attiecības starp ES dalībvalsti un šīs organizācijas nozīmīgu partneri Latīņamerikā. Arī pašlaik mēs definējam savas intereses reģionā, vadoties no savām nacionālajām un ES prioritātēm. Tas attiecas, piemēram, uz tādu jautājumu kā bezvīzu režīma ieviešana starp mūsu valstīm, kas būtu nozīmīgs solis abpusēju kontaktu veicināšanā.

Īpaši gribētu izcelt to interesi, kas Latvijā ir par Meksiku un tās kultūru. Vēlos ar pateicību minēt, ka Meksikas valdība ir devusi iespēju Latvijas studentiem mācīties Meksikas augstskolās. Kultūra ir tā joma, kur plašāki kontakti veicinātu abpusēju atpazīstamību un zināšanas par reģioniem, kam mūsu valstis ir piederīgas. Apmaiņa izglītības jomā ir uzskatāma par vislabāko ieguldījumu kontaktu veicināšanā starp Latviju un Meksiku. Dziļākas zināšanas par valsti, kultūru un valodu, stereotipu pārvarēšana palīdzēs arī attīstīt saimnieciskos kontaktus starp Latviju un Meksiku. Patiesi ceru, ka jūsu darbība Meksikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā Latvijā laikā, kas ir tik nozīmīgs mūsu valsts vēsturē, pavērs jaunu lappusi arī divpusējā sadarbībā. Mūsu valstu divpusējo attiecību potenciāls vēl nav pietiekami apzināts, īpaši attiecībā uz investīciju iespējām un tirdzniecības attīstību. Tiešu kontaktu veicināšana starp abu valstu savstarpēji ieinteresētiem uzņēmumiem, kultūras organizācijām, valsts iestādēm un atsevišķiem indivīdiem var kvalitatīvi mainīt attiecību intensitāti.

Jūsu ekselence!

Vēlu jums vislabākos panākumus, strādājot Meksikas un Latvijas attiecību stiprināšanai, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus.

Pie Latvijas ārlietu ministra

Vakar akreditācijas vizīšu ietvaros pie ārlietu ministra Induļa Bērziņa ieradās jaunais Meksikas vēstnieks Latvijā Horhe Kastro Valje Kuene ( Jorge Castro–Valle Kuehne ), kurš rezidē Stokholmā.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība pievērsta Latvijas un Meksikas divpusējo attiecību attīstības jautājumiem. Runāts par savstarpējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu. Svarīgs aspekts ir tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības tālāka attīstība. Meksikas vēstnieks izteica uzaicinājumu ārlietu ministram apmeklēt vizītē Meksiku. Abas amatpersonas atzina, ka savstarpēja valdības pārstāvju un uzņēmēju delegāciju apmaiņa veicinātu arī biznesa kontaktus. I. Bērziņš raksturoja Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību, kā arī to ekonomisko potenciālu, kas varētu būt interesants Meksikas uzņēmējiem. Pārrunāta sadarbība starptautiskajās organizācijās.

Ārlietu ministrijas preses centrs

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieks kungs, kādi būs jūsu pirmie soļi, pildot atbildīgos vēstnieka pienākumus Latvijā?

— Kā zināt, es esmu Latvijā nerezidējošs vēstnieks, un mans galvenais darba laiks paies Stokholmā. Taču man tomēr ir ļoti daudz projektu, un mēs tos arī pārrunājām ar Viņas ekselenci Latvijas Valsts prezidenti. Vispirms es esmu iecerējis plašu pasākumu ciklu Latvijas sabiedrības vēl labākai iepazīstināšanai ar meksikāņu kultūru. Mēs gribam Latvijā sarīkot Meksikas mākslas izstādes un iepazīstināt latviešus ar meksikāņu māksliniekiem, kā arī rīkot Latvijas mākslinieku viesošanos Meksikā. Mums jau pastāv politisko konsultāciju mehānisms, ko gribam vēl tālāk nostiprināt starptautiskos forumos, vispirms Apvienoto Nāciju Organizācijā. Šo mehānismu mēs gribam vēl plašāk izmantot arī divpusējo attiecību jautājumu apspriešanai, vispirms jau runājot par jūsu valsts virzību uz Eiropas Savienību un citām starptautiskajām organizācijām.

Domāju, jums varētu būt noderīga mūsu pieredze sadarbībā ar ASV un arī kontaktos ar ES. Mēs varētu apmainīties viedokļiem šajos jautājumos. Un, protams, es esmu paredzējis sekmēt arī darījuma attiecības starp mūsu valstīm. Mums jau pastāv šādas attiecības. Taču mūsu valstij ir noslēgts brīvās tirdzniecības līgums ar ES. Nav nekādu šaubu, ka Latvija drīz būs ES dalībvalsts. Tas pavērs jaunas, daudz plašākas iespējas mūsu sadarbības tālākam uzplaukumam.

Mēs esam ieplānojuši lielas Latvijas uzņēmēju delegācijas vizīti Meksikā, kā arī Meksikas uzņēmēju grupas viesošanos Latvijā. Taču, protams, ļoti nozīmīga ir un arī turpmāk būs mūsu sadarbība kultūras jomā. Mēs maksājam stipendijas Latvijas studentiem Meksikā, un meksikāņu jaunieši savukārt mācās Latvijā. Mēs plānojam izmantot šo sadarbības formu vēl plašāk, lai vēl labāk iepazītu otras tautas vēsturi, kultūru un tradīcijas. Šādas zināšanas ir būtisks stimuls ekonomiskajai sadarbībai, jo zināšanas sekmē labāku saprašanos starp valstīm un tautām.

— Kāds ir jūsu iespaids par sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— O, viņa ir ne vien brīnišķīga dāma, bet arī visā pasaulē ļoti cienīta personība. Es jau Viņas ekselencei pastāstīju, ka pirmoreiz par viņu uzzināju Kanādā, kad biju norīkots strādāt Meksikas vēstniecībā Otavā. Tieši tad arī uzzināju par profesori Vairu Vīķi–Freibergu, kas bija ļoti cienījama Kanādas zinātniece un populāra personība. Jūsu prezidente arī labi pārzina Meksiku un tekoši runā spāņu valodā. Mēs gan atbilstoši protokolam runājām angliski, taču kādu brīdi parunājām arī spāniski, un varu teikt, ka jūsu prezidente spāņu valodu prot pat labāk par mani.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Horhe Kastro–Valje Kuene dzimis 1953. gada 29. jūnijā Mehiko. Beidzis Vīnes universitātes starptautisko attiecību fakultāti un Mehiko Nacionālās autonomās universitātes juridisko fakultāti. Meksikas ārlietu dienestā strādā kopš 1973. gada. 1994. gadā ieguvis vēstnieka rangu. Strādājis dažādos diplomātiskajos amatos Austrijā, Lielbritānijā, Vācijas Demokrātiskajā Republikā un Kanādā. Bijis Eiropas lietu, pēc tam — no 1994. līdz 1998. gadam — Ziemeļamerikas lietu departamenta ģenerāldirektors, atbildot par Meksikas attiecībām ar ASV un Kanādu. Piedalījies daudzās divpusējās, reģionālās un daudzpusējās sarunās. Publicējis daudzus rakstus par politiskām problēmām, lasījis lekcijas par ārpolitikas jautājumiem Meksikā un ārzemēs. Apbalvots ar Brazīlijas, Grieķijas un Zviedrijas ordeņiem.		Kums Džunho dzimis 1943. gada 26. decembrī. 1967. gadā beidzis Henkukas Ārlietu studiju universitāti Seulā, 1985. gada jūnijā — Austrumu un Āfrikas studiju skolu Londonas universitātē. Ārlietu ministrijā strādā kopš 1968. gada. 1973. gadā iecelts par Korejas vicekonsulu Vankūverā, Kanādā. No 1980. gada konsuls Korejas ģenerālkonsulātā Ņujorkā. No 1982. gada strāda Korejas Ārlietu ministrijā. 1986. gada iecelts par konsulu Korejas ģenerālkonsulātā Kairā. No 1989. gada padomnieks un Korejas pastāvīgais novērotājs Korejas misijā ANO Ņujorkā. No 1991. gada Korejas Ārlietu ministrijas Starptautisko attiecību biroja ģenerāldirektora vietnieks, no 1992. gada ģenerāldirektors. No 1994. gada vēstnieks Apvienotajos Arābu Emirātos, no 1996. gada vēstnieks Pakistānas Islama Republikā. No pērnā gada marta bijis vēstnieks Ārlietu un Tirdzniecības ministrijā. Precējies, ir divi dēli.		Branko Karatans dzimis 1938. gada 26. janvārī Žepčē. 1961. gadā beidzis Zagrebas universitātes Juridisko skolu, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu, vēlāk Zagrebas universitātē ieguvis filozofijas zinātņu doktora grādu. Strādājis par politoloģijas profesoru, bijis salīdzināmās politikas sistēmas profesors Starptautisko attiecību un diplomātijas akadēmijā. 1986. un 1987. gadā Fulbraita programmas ietvaros bijis viesprofesors Floridas štata universitātē. No 1989. līdz 1991. gadam bijis Sociāldemokrātiskās partijas izpildkomitejas loceklis un starptautisko attiecību nodaļas vadītājs. Pārvalda angļu, krievu, itāļu un slovēņu valodu. Bijis vairāku Horvātijas un ārvalstu zinātnisko žurnālu redkolēģijas loceklis. No 1994. līdz 1996. gadam un 1999. gadā Horvātijas politisko zinātņu asociācijas padomes prezidents.

Vakar savu akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei iesniedza Korejas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kums Džunho

Vakar, 5. jūnijā, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Korejas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kums Džunho ( Keum Jung–ho ).

Savā akreditācijas runā viņš akcentēja lielo, vēl neizmantoto abu valstu ekonomiskās sadarbības potenciālu. Viņš arī minēja ilgo ārvalstu okupāciju un citas līdzības Korejas un Latvijas vēsturē, kas, pēc vēstnieka domām, var būtiski sekmēt saprašanos un veicināt ekonomiskos un kultūras kontaktus starp Latviju un Koreju. Vēstnieks atzīmēja arī ekonomiskajai sadarbībai labvēlīgo klimatu Latvijā.

Atbildes uzrunā Korejas Republikas vēstniekam Vaira Vīķe–Freiberga teica:

Jūsu ekselence!

Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir vēl viens apliecinājums pēctecības principam, kas valda Latvijas un Korejas attiecībās.

Zīmīgi, ka tā sakrīt ar pirmo apaļo jubileju mūsu starpvalstu attiecību vēsturē, jo šoruden apritēs desmit gadu, kopš tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm. Izvērtējot šajā laikā paveikto, varam būt gandarīti, ka mūsu valstu attiecības ir veidotas, balstoties uz savstarpēju cieņu, sapratni un abpusēju ieinteresētību sadarboties politikas, ekonomikas, kultūras un izglītības jomā. 20. gadsimts gan Latvijas, gan arī Korejas tautām ir bijis smagu pārbaudījumu un strauju pavērsienu laiks. Mūsu tautas ir īstenojušas savas pašnoteikšanās tiesības un neatlaidīgi aizstāvējušas tās. Latvija tur augstā godā savu kultūru, valodu un tradīcijas, kā arī pievērš lielu uzmanību savas vēstures apzināšanai un izvērtēšanai. Daudzi vēstures traģiskie notikumi, it īpaši totalitāro režīmu noziegumi, liek mums šodien domāt un rīkoties tā, lai nekas tāds neatkārtotos nākotnē.

Kopš Latvijas valstiskās neatkarības pirmajām dienām ir skaidri noteikts tās ārpolitiskais virziens, vērsts uz arvien ciešāku politisko, saimniecisko, kultūras kopību ar pārējām Eiropas valstīm, kā arī uz pilntiesīgu integrāciju pasaules ekonomiskajā apritē. Pirms desmit gadiem, mierīgā ceļā atgūstot savu brīvību un neatkarību, Latvijas tauta pauda savu gribu atkal kļūt par aktīvu un līdzatbildīgu dalībnieci Eiropas dzīvē, uzticamu transatlantisko sadarbības organizāciju dalībvalsti. Pārkāpjot jaunā gadu tūkstoša slieksni, mēs arvien skaidrāk apzināmies priekšrocības, kuras cilvēcei dod globalizācijas un informātikas laikmets. Tiek pavērtas jaunas iespējas ģeogrāfiski attālu reģionu un to valstu sadarbībai. Iekļaujoties šajā procesā, Latvija uzskata Korejas Republiku par nozīmīgu partneri Tālo Austrumu reģionā. Tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Korejas uzņēmējiem, investoriem un tūrisma nozari ir prioritārs un atbalstāms sadarbības virziens.

Tāpat mūsu valsts saredz labas iespējas izvērst sadarbību starptautiskajās organizācijās. Latvijai ir būtiska attīstība, kas virzīta uz drošības un stabilitātes neatgriezeniskumu visā pasaulē. Mēs augstu novērtējam Dienvidkorejas centienus un tās iniciatīvas, kas vērstas uz miera un stabilitātes nodrošināšanu Korejas pussalā ar dialoga, kompromisu un konstruktīvu sarunu starpniecību.

Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā būs nozīmīgs impulss abu mūsu tautu tālākajai abpusējai sadarbībai.

Jūsu ekselence!

Latvija ir atvērta draugiem un sadarbībai. Novēlu sekmes, pildot jums uzticētos Korejas Republikas vēstnieka Latvijā pienākumus!

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Vakar, 5.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Kemu Džunho ( Keum Jung-ho ).

Tikšanās dalībnieki pārrunāja Latvijas un Korejas Republikas divpusējās attiecības un ekonomiskās sadarbības iespējas, kā arī Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas izlīguma procesu.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs atzina, ka abu valstu starpā izveidojušās draudzīgas un stabilas attiecības, taču vēl nav pilnībā izmantotas iespējas divpusējā dialoga paplašināšanā. Korejas Republikas vēstnieks akcentēja savas valsts ieinteresētību padziļināt abu valstu ekonomisko sadarbību, gan veidojot tirdznieciskos kontaktus, gan noskaidrojot investīciju iespējas. Savukārt R.Pīks pastāstīja, ka Latvija intensīvi strādā, lai radītu iespējami labvēlīgāku un drošāku vidi ekonomiskajai sadarbībai ar ārvalstīm. Abām valstīm savstarpēji izdevīga varētu būt Latvijas ostu izmantošana un sadarbība elektronikas rūpniecībā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja biedrs.

Tikšanās gaitā pārrunāta arī Latvijas un Korejas Republikas sadarbība parlamentu līmenī. Viesis akcentēja parlamentāro kontaktu lomu starptautisko attiecību veidošanā un aicināja Latvijas parlamentāriešus uz savstarpēju atbalstu starptautiskajās organizācijās.

Saeimas preses dienests

Pie Latvijas ārlietu ministra

Vakar, 5. jūnijā ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar jauno Korejas Republikas vēstnieku Latvijā Kums Džunho( Keum Jung-ho ). Vēstnieks rezidē Stokholmā.

Sarunas laikā tika pārrunāta Latvijas un Korejas Republikas attiecību intensificēšana, kur īpaši plašas iespējas ir attīstīt tirdznieciskās attiecības. Vēstnieks norādīja uz centieniem, kas vērsti uz Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas dzelzceļa sliežu ceļu savienošanu. Tas ļautu, izmantojot Krievijas dzelzceļa maģistrāles, Korejas preces nogādāt uz Latvijas ostām un tālāk uz ES tirgu. I. Bērziņš pauda ieinteresētību šī projekta veiksmīgā attīstībā. Ekonomisko sakaru veicināšanai kalpos arī Korejas Republikas tirdzniecības pārstāvju plānotā vizīte uz Latviju, lai iepazītos ar situāciju uzņēmējdarbībā, kā arī ar investīciju iespējām Latvijā.

Runāts par abu valstu sadarbību starptautiskajās organizācijās. Korejas Republikas vēstnieks izrādīja interesi par to, kā noris Latvijas iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā, kā arī gatavošanās dalībai NATO. I. Bērziņš norādīja uz Latvijas stingro apņēmību pielikt visas pūles šo mērķu iespējami drīzai sasniegšanai.

Ārlietu ministrijas preses centrs

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kā jūs raksturotu savus iespaidus par sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Mani patiesi pārsteidza viņas dziļās zināšanas par manu valsti un viņas ieinteresētība Latvijas un Korejas attiecību attīstībā.

— Savā akreditācijas runā jūs uzsvērāt, ka pastāv vēl plašas, neizmantotas ekonomiskās sadarbības iespējas starp mūsu valstīm. Vai jūs varētu minēt kādu piemēru savai tēzei?

— Es minēšu tikai vienu piemēru, kaut tādu ir daudz. Patlaban mēs strādājam pie plaša dzelzceļa līnijas projekta, kas savienos abas Korejas valstis. Šo dzelzceļu varēs plaši izmantot arī mūsu eksportpreču transportēšanai pa dzelzceļu uz Eiropu, jo tas Dienvidkoreju savienos arī ar Latviju. Šajā pasaules daļā Latvija ir ļoti nozīmīga tranzīta valsts, un mēs ceram, ka varēsim šo dzelzceļu un Latvijas ostu tranzīta iespējas sekmīgi izmantot gan mūsu sadarbībai ar Latviju, gan arī ar citām Eiropas valstīm.

Vakar savu akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei iesniedza Horvātijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Branko Karatans

Vakar, 5. jūnijā, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza arī Horvātijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks prof. Dr. Branko Karatans ( Branko Caratan) .

Uzrunājot Latvijas Valsts prezidenti, vēstnieks akcentēja Horvātijas un Latvijas likteņu kopību. Abas valstis bijušas iekļautas lielākās, nedemokrātiskās valstīs un tikai pirms desmit gadiem atguvušas neatkarību. Atsaucoties uz vēstures pieredzi, vēstnieks atgādināja neatkarības lomu mazu tautu nacionālās identitātes saglabāšanā. Vēstnieks arī atcerējās Latvijas nozīmīgo atbalstu Horvātijai 1991. gadā, atzīstot tās neatkarību. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir Horvātijas lielākā ārējās tirdzniecības partnere starp Baltijas valstīm, un izteica cerību, ka Latvijas Valsts prezidente drīz apciemos Horvātiju.

Savā atbildes uzrunā Horvātijas vēstniekam Latvijas Valsts prezidente sacīja:

— Jūsu ekselence, sveicu jūs kā Horvātijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Latvija un Horvātija ir jaunas valstis ar senām kultūras tradīcijām un bagātu vēstures mantojumu. Neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu un mūsu tautu atšķirību gan pagātnē, gan tagadnē, Latvijas un Horvātijas likteņos ir daudz kopīga un radniecīga. Mūsu kā nelielu tautu liktenis ir bijis smags, jo Horvātija, tāpat kā Latvija, gadsimtiem ilgi atradās zem svešu varu jūga. Sabrūkot totalitārajiem režīmiem 1991. gadā, piepildījās horvātu tautas 800 gadus ilgušais sapnis par neatkarību. Arī Latvija šajā laikā no jauna atguva savu brīvību.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvija ar lielu interesi ir sekojusi un jutusi līdzi notikumiem Horvātijā. Priecājamies, ka Horvātijas tauta 2000. gada vēlēšanās paudusi atbalstu reformām un aktīvai integrācijai starptautiskajās organizācijās. Kopš tā laika Horvātija ir guvusi atzīstamus panākumus reformu un demokratizācijas procesos.

Pašreizējās labās attiecības starp mūsu zemēm balstās uz draudzību un sadarbību, kas izveidojusies pēc to neatkarības atgūšanas. Šī gada laikā sakari starp Latviju un Horvātiju attīstījušies īpaši intensīvi. Mūsu valstis aktīvi sadarbojas iekšlietu un tieslietu jomās. Laba un daudzveidīga ir sadarbība kultūrā. Man ir patiess prieks, ka Latvijas mākslinieki šomēnes piedalās projektā "Baltijas laiks" Horvātijā, kas rada iespēju horvātu tautai iepazīt Latvijas kultūru un mākslu. Attīstās arī sadarbība izglītībā. Priecājos, ka Latvijas Universitātē studentiem ir iespējas apgūt horvātu valodu, jo, uzzinot vairāk vienam par otru, mēs savstarpēji bagātināmies.

Latviju un Horvātiju vieno kopīga vēlēšanās iekļauties pasaules integrācijas procesos, kas veicina valstu dinamiskāku attīstību, savstarpējo tirdzniecību un labklājību, vienlaikus saglabājot un attīstot valstu un tautu savdabību. Esmu pārliecināta, ka jau pavisam ne tik tālā nākotnē būsim līdzvērtīgi partneri eiroatlantiskajās organizācijās. Priecājamies, ka Horvātija veiksmīgi pabeigusi sarunas par Stabilizācijas un asociācijas līguma ar Eiropas Savienību slēgšanu. Latvija no savas puses ir gatava dalīties pieredzē un zināšanās, kuras tā guvusi savā eirointegrācijas procesā.

Jūsu ekselence! Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Horvātijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā būs nozīmīgs impulss mūsu tautu tālākai abpusējai iepazīšanai un sadarbībai, ceru, ka jūs, turpinot kolēģu darbu, dosit savu ieguldījumu mūsu valstu un tautu sadarbības tālākā attīstībā. Ļoti ceru, ka iepazīsit Latviju kā iespējām bagātu, mūsdienīgu un dinamisku valsti, kas ar cerībām raugās nākotnē un kur dziļā cieņā tiek turēts tās nacionālais savdabīgums, vēsture un tradīcijas, kā atvērtu valsti un uzticamu sadarbības partneri.

Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus!

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Vakar Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās arī ar Horvātijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Branko Karatanu ( Branko Caratan ).

Abas puses pārrunāja Latvijas un Horvātijas divpusējās attiecības un Horvātijas virzību uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.

Sarunas ievadā Horvātijas vēstnieks raksturoja savas valsts politisko un ekonomisko stāvokli. Lai gan ekonomikā jūtamas kara radītās sekas, tomēr Horvātija veic privatizācijas procesu un ir panākusi nelielu nacionālā kopprodukta pieaugumu. B.Karatans pauda cerību, ka pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām stabilizēsies valsts politiskā situācija, jo provizoriskie vēlēšanu rezultāti rāda, ka arī pašvaldībās panākumus gūst valdību atbalstošie demokrātiskie spēki.

Pārrunājot Horvātijas centienus integrēties Eiropas Savienībā, viesis informēja, ka viņa valsts sākusi sarunas par stabilizācijas un asociācijas līguma noslēgšanu ar ES un ka valdībā pārstāvētie politiskie spēki atbalsta šīs Balkānu valsts iekļaušanos Eiropas struktūrās. R.Pīks atzinīgi novērtēja Horvātijas virzību uz ES un apliecināja mūsu valsts gatavību dalīties eirointegrācijas pieredzē.

Tikšanās dalībnieki pauda abpusēju ieinteresētību visu līmeņu politisko kontaktu veicināšanā un atzina, ka Latvijas un Horvātijas attiecības pēdējā gada laikā strauji aktivizējušās.

Saeimas preses dienests

Pie Latvijas ārlietu ministra

Vakar, 5. jūnijā, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar jauno Horvātijas vēstnieku Latvijā Branko Karatanu ( Branko Caratana ), kurš ieradies akreditācijas vizītē. Vēstnieks rezidē Stokholmā.

Tikšanās laikā pārrunāti Latvijas un Horvātijas divpusējo attiecību jautājumi, integrācijas process Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī situācija Balkānu reģionā. "Latvija un Horvātija ir ieinteresētas divpusējā sadarbībā un stabilitātē Balkānos," sarunā atzina I.Bērziņš un vēstnieks. Ārlietu ministrs norādīja uz to, ka Latvijas un Horvātijas sadarbība kļūst arvien intensīvāka. Pārrunāta Horvātijas ārlietu ministra plānotā vizīte Latvijā, kā arī gaidāmā Saeimas priekšsēdētāja vizīte Horvātijā, kas stiprinās kontaktus starp abu valstu parlamentiem.

Kā jomas, kurās savstarpējā sadarbība būtu jāaktivizē, minēta ekonomika, tūrisms un kultūra. Horvātijas vēstnieks atzinīgi novērtēja Latvijas virzību iestāšanās sarunās ES un pauda vēlmi pārņemt Latvijas pieredzi. I. Bērziņš apstiprināja Latvijas gatavību dalīties savā eirointegrācijas pieredzē, kā arī konsultāciju rīkošanā abu valstu ārlietu ministriju starpā. Abas amatpersonas apmainījās domām par situācijas attīstību Balkānu reģionā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

"Latvijas Vēstnesim"

— Kas jums likās būtiskākais sarunā ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Tas, ka jūsu prezidente lieliski pārzina ne vien manu valsti, bet visu mūsu reģionu. Tāpēc mēs varējām apspriest gan mūsu valstu sadarbības iespējas, gan arī mūsu reģionu problēmas. Mūsu tautām bijis līdzīgs liktenis. Horvātija, tāpat kā Latvija, ilgus gadus bija integrēta nedemokrātiskā federācijā, kas saistīja mūsu attīstības iespējas un apdraudēja mūsu nacionālo identitāti. Tagad mūsu valstis vieno ne vien līdzīga vēsturiskā pieredze, bet arī kopīgas morālās vērtības un uzticība demokrātijas principiem.

— Kādas būs jūsu prioritātes, veicinot mūsu valstu sadarbību?

— Tā būs ekonomiskā sadarbība un kultūras sakari. Starp mūsu valstīm nepastāv nekādas politiskās problēmas, un politiskās sarunās mēs varam vienīgi diskutēt par kopīgo Eiropas politiku un Eiropas attīstības jautājumiem. Tāpēc manas prioritātes būs ekonomiskās sadarbība un kultūras kontaktu padziļināšana.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors