ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2012. gada 31. jūlija noteikumi Nr. 533 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 16.08.2012., Nr. 129 https://www.vestnesis.lv/op/2012/129.1
2012/129.1
RĪKI
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 9 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr.533
Rīgā 2012.gada 31.jūlijā (prot. Nr.42 21.§)
Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 18.1 punktu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka:
1.1. valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas – pirmsskolas izglītības satura mērķus un uzdevumus, pedagoģiskā procesa organizācijas principus, pirmsskolas izglītības apguves plānotos rezultātus un vērtēšanas pamatprincipus;
1.2. valsts pirmsskolas izglītības vadlīniju prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus.
II. Pirmsskolas izglītības satura mērķis un uzdevumi un izglītības programmu paraugi
2. Pirmsskolas izglītības satura mērķis ir veicināt bērna vispusīgu un harmonisku attīstību, ievērojot viņa attīstības likumsakarības un vajadzības, individuālajā un sabiedriskajā dzīvē nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes, tādējādi mērķtiecīgi nodrošinot bērnam iespēju sagatavoties pamatizglītības apguvei.
3. Pirmsskolas izglītības satura uzdevumi ir:
3.1. sekmēt bērna fizisko spēju attīstību un kustību apguvi;
3.2. sekmēt bērna pašapziņas veidošanos, spēju un interešu apzināšanos, jūtu un gribas attīstību;
3.3. veicināt bērna izziņas darbības un zinātkāres attīstību, nodrošinot zināšanu un prasmju apguvi;
3.4. sekmēt bērna saskarsmes un sadarbības prasmju attīstību;
3.5. sekmēt pozitīvas attieksmes veidošanos bērnam pašam pret sevi, citiem cilvēkiem, apkārtējo vidi un Latvijas valsti;
3.6. sekmēt bērna droša un veselīga dzīvesveida iemaņu attīstību.
4. Pirmsskolas izglītības saturs ir īstenojams vienotā veselumā, veicinot bērna fizisko, psihisko un sociālo attīstību.
5. Pirmsskolas izglītības saturs ietverts vispārējās pirmsskolas izglītības programmās (1.pielikums), mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programmās (2.pielikums), speciālajās pirmsskolas izglītības programmās (3.pielikums) un mazākumtautību speciālajās pirmsskolas izglītības programmās (4.pielikums).
6. Speciālo pirmsskolas izglītības programmu saturu veido un īsteno atbilstoši katra bērna speciālajām vajadzībām.
III. Pirmsskolas izglītības pedagoģiskā procesa organizācijas principi
7. Pirmsskolas izglītības pedagoģiskais process pamatojas uz humānisma, uzskatāmības un pēctecības principu.
8. Pirmsskolas izglītības pedagoģiskā procesa galvenie pamatnosacījumi ir:
8.1. ievērot bērna vajadzības, intereses un spējas, kā arī nodrošināt viņa individuālo attīstību, ja nepieciešams, izstrādājot individuālu mācību plānu;
8.2. sekmēt bērna pozitīvu pašizjūtu drošā un attīstību veicinošā vidē;
8.3. nodrošināt bērna, pedagogu un vecāku vai bērna likumisko pārstāvju sadarbību.
9. Pirmsskolas izglītības pedagoģiskais process notiek audzināšanas, mācīšanās un mācīšanas vienotībā, sekmējot harmonisku bērna attīstību atbilstoši personības attīstības likumsakarībām un vajadzībām.
10. Galvenais bērna darbības veids pirmsskolā ir rotaļa, darbības organizācijas formas ir bērna patstāvīgā darbība un rotaļnodarbība, kurā integrētais mācību saturs sekmē bērna attīstību kopumā.
IV. Pirmsskolas izglītības apguves plānotie rezultāti
11. Fiziskās attīstības jomā bērns apgūst šādas zināšanas, prasmes un attieksmes:
11.1. izpilda pamatkustības un orientējas telpā;
11.2. notur līdzsvaru;
11.3. attīsta roku sīko muskulatūru, mērķtiecīgi veic darbības ar sīkiem priekšmetiem;
11.4. sev un apkārtējiem drošā veidā un tvērienā tur un lieto rakstāmpiederumus un darba rīkus;
11.5. darbojas noteikta laukuma robežās;
11.6. ir pozitīva attieksme pret fiziskām aktivitātēm.
12. Psihiskās attīstības jomā bērns apgūst šādas zināšanas, prasmes un attieksmes:
12.1. klausās, uztver, stāsta, pauž attieksmi pret dzirdēto;
12.2. saklausa, pareizi izrunā un diferencē skaņas vārdos;
12.3. saprot saikni starp skaņu un burtu;
12.4. pazīst iespiestos un rakstītos burtus, raksta burtus, vārdus un vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām;
12.5. lasa vārdus un vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām;
12.6. saprot lasīto, atbild uz jautājumiem un pauž attieksmi pret to;
12.7. iejūtas dažādos tēlos, attēlo ar kustībām, žestiem, mīmiku un runu, skandē tautasdziesmas un runā dzejoļus;
12.8. saprot saikni starp skaitli un ciparu, raksta ciparus;
12.9. saprot saskaitīšanas un atņemšanas darbības, prot iegūt rezultātu praktiskās situācijās skaitļa 10 apjomā;
12.10. pazīst ģeometrijas pamatelementus (punkts, līnija, riņķis, trijstūris, četrstūris);
12.11. novēro pārmaiņas cilvēkā, dabā un sabiedriskās dzīves norisēs, stāsta par saviem novērojumiem, orientējas tuvākajā apkārtnē;
12.12. saprot darbību loģisko secību un stāsta par to;
12.13. raksturo, salīdzina un grupē objektus pēc dažādām pazīmēm;
12.14. klausās mūziku, dzied, dejo, muzicē un ritmizē;
12.15. radoši izmanto dažādus materiālus, tehnikas un paņēmienus tēlotājdarbībā un rokdarbos;
12.16. pazīst un pauž emocijas mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli;
12.17. pieņem sevi un citus, jūt līdzi, lūdz un sniedz palīdzību;
12.18. ir motivēts turpmākās izglītības apguvei.
13. Sociālajā jomā bērns apgūst šādas zināšanas, prasmes un attieksmes:
13.1. nosauc savu vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi, valsti, kurā dzīvo;
13.2. izsaka lūgumu, prot pateikties, jautā un atbild uz jautājumiem, stāsta par to, ko prot;
13.3. sadarbojas ar vienaudžiem un pieaugušajiem, pieņem vai noraida ieteikumus, pamato savu viedokli;
13.4. vērtē savu un citu rīcību, pauž attieksmi pret to;
13.5. izrāda cieņu pret cilvēkiem, savu un citu darbu, saudzīgi izturas pret apkārtējo vidi;
13.6. veic vienkāršus pašapkalpošanās darbus, ievērojot apgūtos ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus;
13.7. zina, kā rīkoties dažādās situācijās, ja ir apdraudēta personīgā drošība mājās, uz ielas (ceļa) un dabā (pie ūdenskrātuvēm, saskarē ar dzīvniekiem, nezināmām vielām un augiem);
13.8. ievēro personīgo higiēnu, lieto veselīgus pārtikas produktus un veic fiziskās aktivitātes;
13.9. ir atbildīgs par uzticētajiem pienākumiem un personīgajām lietām.
14. Atkāpes no plānotajiem rezultātiem ir pieļaujamas atbilstoši bērna funkcionālo traucējumu veidam, kā arī ievērojot konkrēto funkcionālo traucējumu un tā apjomu.
V. Pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipi
15. Izglītības programmas apguves laikā bērna zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos.
16. Pēc pirmsskolas izglītības satura apguves par bērna sasniegumiem (zināšanām, prasmēm un attieksmēm atbilstoši plānotajiem rezultātiem) rakstiski informē viņa vecākus vai citus bērna likumiskos pārstāvjus.
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis
1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 31.jūlija
noteikumiem Nr.533
Vispārējās pirmsskolas izglītības programmas paraugs
Izglītības programmas kods: 0101 11 11
I. Izglītības programmas mērķis un uzdevumi
1. Vispārējās pirmsskolas izglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) mērķi un uzdevumus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
II. Izglītības saturs
2. Izglītības saturs ir vērsts uz daudzpusīgas bērna attīstības sekmēšanu, akcentējot šādas jomas:
2.1. fizisko attīstību (fiziskā veselība un kustību attīstība);
2.2. psihisko, tai skaitā kognitīvo un valodas attīstību (rakstītprasmes un lasītprasmes, saziņas prasmju un mācīšanās prasmju attīstība);
2.3. sociāli emocionālo attīstību.
3. Izglītības satura apguves plānotos rezultātus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
4. Izglītības saturu apgūst mācību satura jomās vai integrētos mācību priekšmetos, kas nodrošina pirmsskolas izglītības un pamatizglītības satura pēctecību. Izglītības satura apguvei izmanto šādus integrētos mācību priekšmetus:
4.1. latviešu valoda (valodas attīstīšana un orientēšanās apkārtnē, runas attīstīšana dzimtajā valodā, iepazīstināšana ar literatūru un folkloru, rakstītprasmes un lasītprasmes veidošana);
4.2. dabaszinības (valodas attīstīšana un orientēšanās apkārtnē, sensoro spēju attīstīšana, darbības ar priekšmetiem, iepazīstināšana ar dabu);
4.3. matemātika (sensoro spēju attīstīšana, konstruēšana, matemātisko priekšstatu veidošana, matemātika);
4.4. sociālās zinības un ētika (valodas attīstīšana un orientēšanās apkārtnē, sociālo prasmju attīstīšana, darbības ar priekšmetiem, iepazīstināšana ar apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm);
4.5. mūzika;
4.6. fiziskā izglītība un veselība (kustību attīstība);
4.7. vizuālā māksla (sensoro spēju attīstīšana, darbības ar priekšmetiem, tēlotājdarbība, zīmēšana, gleznošana, veidošana);
4.8. mājturība un tehnoloģijas (tēlotājdarbība, mājturība, rokdarbi, aplicēšana, konstruēšana).
5. Izglītības saturu atklāj mācību satura (priekšmetu) programmas (turpmāk – mācību programma).
6. Izglītības iestādei ir tiesības izstrādāt mācību programmas vai izvēlēties Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos mācību programmu paraugus, kā arī papildus iekļaut citas mācību satura jomas (piemēram, svešvaloda, kristīgā mācība).
7. Izglītības iestādes izstrādātās mācību programmas apstiprina izglītības iestādes vadītājs.
III. Izglītības programmas īstenošanas plāns
8. Izglītības programmu īsteno atbilstoši izglītības iestādes nolikumam.
9. Izglītojamais (turpmāk – bērns) apgūst izglītības programmu līdz pamatizglītības programmas apguves sākšanai.
10. Izglītības programmas apguve nodrošina obligāto sagatavošanu pamatizglītības ieguvei.
11. Izglītības programmas pedagoģiskā procesa organizācijas principus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
12. Izglītības programmā noteikto izglītības saturu, kas sekmē bērna attīstību kopumā, apgūst sadarbībā ar pedagogu interaktīvā pedagoģiskā procesā rotaļnodarbībās ar integrētu mācību saturu un bērna patstāvīgā darbībā, visas dienas garumā nodrošinot vienmērīgu slodzi.
13. Izglītības programmas īstenošana tiek nodrošināta atbilstoši bērna spējām, individuālajai pieredzei un vajadzībām, sekmējot katra bērna attīstību.
14. Izglītības programmas mācību satura apguvei izmanto attīstību veicinošu vidi, daudzveidīgas mācību metodes un darba organizācijas formas.
15. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde iekļauj dažādus ar mācību programmas saturu saistītus pasākumus (piemēram, svētki, izstādes).
16. Mācību satura apguvei katru nedēļu plāno rotaļnodarbības ar integrētu mācību saturu bērna fiziskai, psihiskai un sociālai attīstībai. Mācību satura apguvei izmanto šādas rotaļnodarbības:
16.1. bērniem līdz divu gadu vecumam katru dienu plāno rotaļnodarbības ar priekšmetiem un skaņu (mūziku) kustību, sajūtu, runas, domāšanas un tēlotājdarbības attīstīšanai;
16.2. bērniem no divu līdz triju gadu vecumam plāno rotaļnodarbības, kas iepazīstina ar dabu, apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm, bērnu literatūru un folkloru, sniedz matemātiskos priekšstatus, nodrošina sensoro spēju attīstīšanu, latviešu valodas, zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas, aplicēšanas, mūzikas apguvi un kustību attīstību;
16.3. bērniem no triju gadu vecuma līdz pamatizglītības programmas apguves uzsākšanai plāno rotaļnodarbības, kas iepazīstina ar dabu, apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm, bērnu literatūru un folkloru, nodrošina matemātikas, latviešu valodas, zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas, aplicēšanas, konstruēšanas, rokdarbu, mājturības, mūzikas apguvi un kustību attīstību;
16.4. sešgadīgiem bērniem īsteno integrēto mācību programmu vai plāno atsevišķas rotaļnodarbības mācību satura jomu apguvei;
16.5. mūzikas mācību satura apguvi rotaļnodarbībās plāno ne mazāk kā divas reizes nedēļā;
16.6. fiziskās izglītības un veselības mācību satura apguvi rotaļnodarbībās plāno katru dienu telpās vai dabā;
16.7. latviešu valodas apguves ietvaros rakstītprasmes un lasītprasmes apguvi plāno atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajiem plānotajiem rezultātiem, ievērojot pakāpenību un atbilstību bērna attīstībai, spējām un vajadzībām.
17. Izglītības iestāde katru gadu no 1.jūnija līdz 31.augustam nodrošina darbu vasaras periodam, sekmējot bērnu vispusīgu attīstību.
IV. Iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipi
18. Pirmsskolas izglītības apguves vērtēšanas pamatprincipus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
V. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
19. Pedagogu personālu nodrošina izglītības iestādes dibinātājs (turpmāk – dibinātājs) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka pedagogu profesiju un amatu sarakstu, un Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai.
20. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās pedagogu un pedagogu atbalsta personāla amatu vienības nodrošina dibinātājs, ievērojot izglītības iestādes grupu darba laiku un grupu skaitu, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu.
21. Programmas īstenošanai bērnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi pašvaldību izglītības iestādēs nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs.
22. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās saimnieciskā, tehniskā un medicīniskā personāla amatu vienības nodrošina dibinātājs.
23. Izglītības programmas apguvi finansē no dibinātāja finanšu līdzekļiem.
24. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pirmsskolas izglītības programmu izmaksu minimumu gadā uz vienu bērnu.
25. Valsts finansējuma sadali pedagogu darba samaksas finansēšanai nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, vai Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā valsts finansē izglītības programmas privātās izglītības iestādēs.
26. Pedagogu darba samaksu, tajā skaitā apmaksājamo un papildus apmaksājamo darba stundu skaitu vienai amata vienībai nedēļā, darba samaksas apmēru un darba slodzi nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu.
27. Saimnieciskā, tehniskā un medicīniskā personāla darba samaksu nodrošina no dibinātāja finanšu līdzekļiem.
28. Higiēnas prasību ievērošanu un teritorijas, telpu, iekārtu un inventāra uzturēšanu kārtībā nodrošina izglītības programmas īstenotājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka higiēnas prasības izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas.
29. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo materiālo bāzi pašattīstības un radošās darbības veicināšanai nodrošina dibinātājs.
Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis
2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 31.jūlija
noteikumiem Nr.533
Mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programmas paraugs
Izglītības programmas kods: 0101 11 21
I. Izglītības programmas mērķis un uzdevumi
1. Mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) mērķi un uzdevumus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
II. Izglītības saturs
2. Izglītības saturs ir vērsts uz daudzpusīgas bērna attīstības sekmēšanu, akcentējot šādas jomas:
2.1. fizisko attīstību (fiziskā veselība un kustību attīstība);
2.2. psihisko, tai skaitā kognitīvo un valodas attīstību (rakstītprasmes un lasītprasmes, saziņas prasmju un mācīšanās prasmju attīstība);
2.3. sociāli emocionālo attīstību.
3. Izglītības satura apguves plānotos rezultātus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
4. Izglītības saturu apgūst mācību satura jomās vai integrētos mācību priekšmetos, kas nodrošina pirmsskolas izglītības un pamatizglītības satura pēctecību. Izglītības satura apguvei izmanto šādus integrētos mācību priekšmetus:
4.1. mazākumtautības valoda (valodas attīstīšana un orientēšanās apkārtnē, runas attīstīšana dzimtajā valodā, iepazīstināšana ar literatūru un folkloru, rakstītprasmes un lasītprasmes veidošana);
4.2. latviešu valoda (runas attīstīšana saziņai latviešu valodā);
4.3. dabaszinības (valodas attīstīšana un orientēšanās apkārtnē, sensoro spēju attīstīšana, darbības ar priekšmetiem, iepazīstināšana ar dabu);
4.4. matemātika (sensoro spēju attīstīšana, konstruēšana, matemātisko priekšstatu veidošana, matemātika);
4.5. sociālās zinības un ētika (valodas attīstīšana un orientēšanās apkārtnē, sociālo prasmju attīstīšana, darbības ar priekšmetiem, iepazīstināšana ar apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm);
4.6. mūzika;
4.7. fiziskā izglītība un veselība (kustību attīstība);
4.8. vizuālā māksla (sensoro spēju attīstīšana, darbības ar priekšmetiem, tēlotājdarbība, zīmēšana, gleznošana, veidošana);
4.9. mājturība un tehnoloģijas (tēlotājdarbība, mājturība, rokdarbi, aplicēšana, konstruēšana).
5. Izglītības saturu atklāj mācību satura (priekšmetu) programmas (turpmāk – mācību programma).
6. Izglītības iestādei ir tiesības izstrādāt mācību programmas vai izvēlēties Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos mācību programmu paraugus, kā arī papildus iekļaut citas mācību satura jomas (piemēram, svešvaloda, kristīgā mācība).
7. Latviešu valodas mācību programma veidota tā, lai bērns apgūtu sarunvalodas pamatus un valodas lietošanas prasmes ikdienā.
8. Izglītības iestādes izstrādātās mācību programmas apstiprina izglītības iestādes vadītājs.
III. Izglītības programmas īstenošanas plāns
9. Izglītības programmu īsteno atbilstoši izglītības iestādes nolikumam, nodrošinot atbalstošu vidi valsts valodas apguvei.
10. Izglītojamais (turpmāk – bērns) apgūst izglītības programmu līdz pamatizglītības programmas apguves sākšanai.
11. Izglītības programmas apguve nodrošina obligāto sagatavošanu pamatizglītības ieguvei.
12. Izglītības programmas pedagoģiskā procesa organizācijas principus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
13. Izglītības programmā noteikto izglītības saturu, kas sekmē bērna attīstību kopumā, apgūst sadarbībā ar pedagogu interaktīvā pedagoģiskā procesā rotaļnodarbībās ar integrētu mācību saturu un bērna patstāvīgā darbībā, visas dienas garumā nodrošinot vienmērīgu slodzi.
14. Izglītības programmas īstenošana tiek nodrošināta atbilstoši bērna spējām, individuālajai pieredzei un vajadzībām, sekmējot katra bērna attīstību.
15. Izglītības programmas mācību satura apguvei izmanto attīstību veicinošu vidi, daudzveidīgas mācību metodes un darba organizācijas formas.
16. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde iekļauj dažādus ar mācību programmas saturu saistītus pasākumus (piemēram, svētki, izstādes).
17. Latviešu valodas apguvei rotaļnodarbībās ar integrētu mācību saturu un ikdienas saskarsmē ieteicams izmantot bilingvālo pieeju (mācību satura un valodas apguvi vienlaicīgi).
18. Mācību satura apguvei katru nedēļu plāno rotaļnodarbības ar integrētu mācību saturu bērna fiziskai, psihiskai un sociālai attīstībai. Mācību satura apguvē izmanto šādas rotaļnodarbības:
18.1. bērniem līdz divu gadu vecumam katru dienu plāno rotaļnodarbības ar priekšmetiem un skaņu (mūziku) kustību, sajūtu, runas, domāšanas un tēlotājdarbības attīstīšanai;
18.2. bērniem no divu līdz triju gadu vecumam plāno rotaļnodarbības, kas iepazīstina ar dabu, apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm, bērnu literatūru un folkloru, sniedz matemātiskos priekšstatus, nodrošina sensoro spēju attīstīšanu, mazākumtautības valodas, latviešu valodas, zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas, aplicēšanas, mūzikas apguvi un kustību attīstību;
18.3. bērniem no triju gadu vecuma līdz pamatizglītības programmas apguves uzsākšanai plāno rotaļnodarbības, kas iepazīstina ar dabu, apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm, bērnu literatūru un folkloru, nodrošina matemātikas, mazākumtautības valodas, latviešu valodas, zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas, aplicēšanas, konstruēšanas, rokdarbu, mājturības, mūzikas apguvi un kustību attīstību;
18.4. sešgadīgiem bērniem īsteno integrēto mācību programmu vai plāno atsevišķas rotaļnodarbības mācību satura jomu apguvei;
18.5. latviešu valodas apguvi rotaļnodarbībās bērniem no divu līdz piecu gadu vecumam plāno ne mazāk kā divas reizes nedēļā, bērniem no piecu gadu vecuma – katru dienu;
18.6. mūzikas mācību satura apguvi rotaļnodarbībās plāno ne mazāk kā divas reizes nedēļā;
18.7. fiziskās izglītības un veselības mācību satura apguvi rotaļnodarbībās plāno katru dienu telpās vai dabā;
18.8. mazākumtautības valodas apguves ietvaros rakstītprasmes un lasītprasmes apguvi plāno atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajiem plānotajiem rezultātiem, ievērojot pakāpenību un atbilstību bērna attīstībai, spējām un vajadzībām.
19. Latviešu valodas apguvi rotaļnodarbībās un ikdienas saskarsmē visā pirmsskolas izglītības posmā atbilstoši bērnu attīstībai sekmē katru dienu, nodrošinot atbalstošu vidi un izmantojot daudzveidīgas mācību metodes un darba organizācijas formas.
20. Izglītības iestāde katru gadu no 1.jūnija līdz 31.augustam nodrošina darbu vasaras periodam, sekmējot bērnu vispusīgu attīstību.
IV. Iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipi
21. Pirmsskolas izglītības apguves vērtēšanas pamatprincipus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
V. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
22. Pedagogu personālu nodrošina izglītības iestādes dibinātājs (turpmāk – dibinātājs) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka pedagogu profesiju un amatu sarakstu, un Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai.
23. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās pedagogu un pedagogu atbalsta personāla amatu vienības nodrošina dibinātājs, ievērojot izglītības iestādes grupu darba laiku un grupu skaitu, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu.
24. Programmas īstenošanai bērnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi pašvaldību izglītības iestādēs nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs.
25. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās saimnieciskā, tehniskā un medicīniskā personāla amatu vienības nodrošina dibinātājs.
26. Izglītības programmas apguvi finansē no dibinātāja finanšu līdzekļiem.
27. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pirmsskolas izglītības programmu izmaksu minimumu gadā uz vienu bērnu.
28. Valsts finansējuma sadali pedagogu darba samaksas finansēšanai nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, vai Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā valsts finansē izglītības programmas privātās izglītības iestādēs.
29. Pedagogu darba samaksu, tajā skaitā apmaksājamo un papildus apmaksājamo darba stundu skaitu vienai amata vienībai nedēļā, darba samaksas apmēru un darba slodzi nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu.
30. Saimnieciskā, tehniskā un medicīniskā personāla darba samaksu nodrošina no dibinātāja finanšu līdzekļiem.
31. Higiēnas prasību ievērošanu un teritorijas, telpu, iekārtu un inventāra uzturēšanu kārtībā nodrošina izglītības programmas īstenotājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka higiēnas prasības izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas.
32. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo materiālo bāzi pašattīstības un radošās darbības veicināšanai nodrošina dibinātājs.
Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis
3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 31.jūlija
noteikumiem Nr.533
Speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs
Izglītības programmas kods: 0101 51 11; 0101 52 11; 0101 53 11; 0101 54 11; 0101 55 11; 0101 56 11; 0101 57 11; 0101 58 11; 0101 59 11
I. Izglītības programmas mērķis un uzdevumi
1. Speciālās pirmsskolas izglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) mērķi un uzdevumus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
II. Izglītības saturs
2. Izglītības saturs ir vērsts uz daudzpusīgas bērna attīstības sekmēšanu, akcentējot šādas jomas:
2.1. fizisko attīstību (fiziskā veselība un kustību attīstība);
2.2. psihisko, tai skaitā kognitīvo un valodas attīstību (rakstītprasmes un lasītprasmes, saziņas prasmju un mācīšanās prasmju attīstība);
2.3. sociāli emocionālo attīstību.
3. Izglītības satura apguves plānotos rezultātus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
4. Izglītības saturu apgūst mācību satura jomās vai integrētos mācību priekšmetos, kas nodrošina pirmsskolas izglītības un pamatizglītības satura pēctecību. Izglītības satura apguvei izmanto šādus integrētos mācību priekšmetus:
4.1. latviešu valoda (valodas attīstīšana un orientēšanās apkārtnē, runas attīstīšana dzimtajā valodā, iepazīstināšana ar literatūru un folkloru, rakstītprasmes un lasītprasmes veidošana);
4.2. dabaszinības (valodas attīstīšana un orientēšanās apkārtnē, sensoro spēju attīstīšana, darbības ar priekšmetiem, iepazīstināšana ar dabu);
4.3. matemātika (sensoro spēju attīstīšana, konstruēšana, matemātisko priekšstatu veidošana, matemātika);
4.4. sociālās zinības un ētika (valodas attīstīšana un orientēšanās apkārtnē, sociālo prasmju attīstīšana, darbības ar priekšmetiem, iepazīstināšana ar apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm);
4.5. mūzika;
4.6. fiziskā izglītība un veselība (kustību attīstība);
4.7. vizuālā māksla (sensoro spēju attīstīšana, darbības ar priekšmetiem, tēlotājdarbība, zīmēšana, gleznošana, veidošana);
4.8. mājturība un tehnoloģijas (tēlotājdarbība, mājturība, rokdarbi, aplicēšana, konstruēšana).
5. Izglītības saturu atklāj mācību satura (priekšmetu) programmas (turpmāk – mācību programma).
6. Izglītības iestādei ir tiesības izstrādāt mācību programmas vai izvēlēties Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos mācību programmu paraugus, kā arī papildus iekļaut citas mācību satura jomas (piemēram, svešvaloda, kristīgā mācība).
7. Izglītības iestādes izstrādātās mācību programmas apstiprina izglītības iestādes vadītājs.
III. Izglītības programmas īstenošanas plāns
8. Izglītības programmu īsteno atbilstoši izglītības iestādes nolikumam, nodrošinot atbalstošu vidi bērniem ar attīstības traucējumiem.
9. Izglītojamais (turpmāk – bērns) apgūst izglītības programmu līdz pamatizglītības programmas apguves sākšanai.
10. Izglītības programmas apguvei bērnu uzņem speciālajā izglītības iestādē vai speciālajā grupā un atskaita no tās atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kritērijiem un kārtību, kādā bērnu uzņem speciālajā izglītības iestādē un speciālajā grupā, kā arī atskaita no speciālās izglītības iestādes un speciālās grupas.
11. Izglītības programmas apguve nodrošina obligāto sagatavošanu pamatizglītības ieguvei.
12. Izglītības programmas pedagoģiskā procesa organizācijas principus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
13. Vispārējās pirmsskolas izglītības grupā integrē (iekļauj) ne vairāk par trim bērniem ar attīstības traucējumiem, izstrādājot viņiem individuālu mācību plānu. Ieteicamais bērnu skaits grupā nepārsniedz 20.
14. Izglītības programmas īstenošanas pamatā ir pedagogu un medicīnas darbinieku mērķtiecīgs diagnosticēšanas, padziļinātas izpētes un korekcijas darbs.
15. Izglītības programmas apguves organizācijas pamatnosacījumi:
15.1. izglītība atbilst bērna spējām, attīstības līmenim un veselības stāvoklim;
15.2. tiek nodrošināta bērna pedagoģiski psiholoģiskā korekcija un rehabilitācija;
15.3. bērnam tiek sniegta pamatprasmju un darbības pieredze, kas viņam dod iespēju rīkoties gan zināmās, gan jaunās situācijās.
16. Izglītības programmā noteikto izglītības saturu, kas sekmē bērna attīstību kopumā, apgūst sadarbībā ar pedagogu un interaktīvā pedagoģiskajā procesā rotaļnodarbībās ar integrētu mācību saturu un bērna patstāvīgā darbībā, visas dienas garumā nodrošinot vienmērīgu slodzi.
17. Izglītības programmas mācību satura apguvei izmanto attīstību veicinošu vidi, daudzveidīgas mācību metodes un darba organizācijas formas.
18. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde iekļauj dažādus ar mācību programmas saturu saistītus pasākumus (piemēram, svētki, izstādes).
19. Izglītības iestāde plāno izglītības satura īstenošanu atbilstoši bērna spējām, attīstības līmenim, veselības stāvoklim un vecumam, ievērojot bērna pieredzi un individuālās vajadzības, sekmējot katra bērna attīstību.
20. Mācību satura apguvei katru nedēļu plāno rotaļnodarbības ar integrētu mācību saturu bērna fiziskai, psihiskai un sociālai attīstībai. Mācību satura apguvei izmanto šādas rotaļnodarbības:
20.1. bērniem līdz divu gadu vecumam katru dienu plāno rotaļnodarbības ar priekšmetiem un skaņu (mūziku) kustību, sajūtu, runas, domāšanas un tēlotājdarbības attīstīšanai, kā arī speciālās rotaļnodarbības;
20.2. bērniem no divu līdz triju gadu vecumam plāno rotaļnodarbības, kas iepazīstina ar dabu, apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm, bērnu literatūru un folkloru, sniedz matemātiskos priekšstatus, nodrošina sensoro spēju attīstīšanu, latviešu valodas, zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas, aplicēšanas, mūzikas apguvi un kustību attīstību, kā arī speciālās rotaļnodarbības;
20.3. bērniem no triju gadu vecuma līdz pamatizglītības programmas apguves uzsākšanai plāno rotaļnodarbības, kas iepazīstina ar dabu, apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm, bērnu literatūru un folkloru, nodrošina matemātikas, latviešu valodas, zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas, aplicēšanas, konstruēšanas, rokdarbu, mājturības, mūzikas apguvi un kustību attīstību, kā arī speciālās rotaļnodarbības;
20.4. sešgadīgiem bērniem īsteno integrēto mācību programmu vai plāno atsevišķas rotaļnodarbības mācību satura jomu apguvei;
20.5. speciālās (individuālās, apakšgrupu un grupu) rotaļnodarbības plāno katru dienu un organizē pedagoģiskā procesa laikā paralēli rotaļnodarbībām, speciālistu vadībā nodrošinot individuālu un diferencētu pieeju, rehabilitāciju un pedagoģisko korekciju;
20.6. mūzikas mācību satura apguvi rotaļnodarbībās plāno ne mazāk kā divas reizes nedēļā;
20.7. fiziskās izglītības un veselības mācību satura apguvi rotaļnodarbībās plāno katru dienu telpās vai dabā;
20.8. latviešu valodas apguves ietvaros rakstītprasmes un lasītprasmes apguvi plāno atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajiem plānotajiem rezultātiem, ievērojot pakāpenību un atbilstību bērnu attīstībai, spējām un vajadzībām.
21. Izglītības iestāde katru gadu no 1.jūnija līdz 31.augustam nodrošina darbu vasaras periodam, sekmējot bērnu vispusīgu attīstību.
IV. Iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipi
22. Pirmsskolas izglītības apguves vērtēšanas pamatprincipus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
V. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
23. Pedagogu personālu nodrošina izglītības iestādes dibinātājs (turpmāk – dibinātājs) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka pedagogu profesiju un amatu sarakstu, un Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai.
24. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās pedagogu un pedagogu atbalsta personāla amatu vienības nodrošina dibinātājs, ievērojot izglītības iestādes grupu darba laiku un grupu skaitu, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu.
25. Programmas īstenošanai bērnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi pašvaldību izglītības iestādēs nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs.
26. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās saimnieciskā, tehniskā un medicīniskā personāla amatu vienības nodrošina dibinātājs.
27. Izglītības programmas apguvi finansē no dibinātāja finanšu līdzekļiem.
28. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pirmsskolas izglītības programmu izmaksu minimumu gadā uz vienu bērnu.
29. Valsts finansējuma sadali pašvaldību padotībā esošajām speciālajām izglītības iestādēm (grupām) nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā finansē speciālās izglītības iestādes (grupas).
30. Valsts finansējuma sadali pedagogu darba samaksas finansēšanai nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, vai Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā valsts finansē izglītības programmas privātās izglītības iestādēs.
31. Pedagogu darba samaksu, tajā skaitā apmaksājamo un papildus apmaksājamo darba stundu skaitu vienai amata vienībai nedēļā, darba samaksas apmēru un darba slodzi nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu.
32. Saimnieciskā, tehniskā un medicīniskā personāla darba samaksu nodrošina no dibinātāja finanšu līdzekļiem.
33. Higiēnas prasību ievērošanu un teritorijas, telpu, iekārtu, inventāra uzturēšanu kārtībā nodrošina izglītības programmas īstenotājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka higiēnas prasības izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas.
34. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo materiālo bāzi pašattīstības un radošās darbības veicināšanai nodrošina dibinātājs.
Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis
4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 31.jūlija
noteikumiem Nr.533
Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs
Izglītības programmas kods: 0101 51 21; 0101 52 21; 0101 53 21; 0101 54 21; 0101 55 21; 0101 56 21; 0101 57 21; 0101 58 21; 0101 59 21
I. Izglītības programmas mērķis un uzdevumi
1. Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) mērķi un uzdevumus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
II. Izglītības saturs
2. Izglītības saturs ir vērsts uz daudzpusīgas bērna attīstības sekmēšanu, akcentējot šādas jomas:
2.1. fizisko attīstību (fiziskā veselība un kustību attīstība);
2.2. psihisko, tai skaitā kognitīvo un valodas attīstību (rakstītprasmes un lasītprasmes, saziņas prasmju un mācīšanās prasmju attīstība);
2.3. sociāli emocionālo attīstību.
3. Izglītības satura apguves plānotos rezultātus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
4. Izglītības saturu apgūst mācību satura jomās vai integrētos mācību priekšmetos, kas nodrošina pirmsskolas izglītības un pamatizglītības satura pēctecību. Izglītības satura apguvei izmanto šādus integrētos mācību priekšmetus:
4.1. mazākumtautības valoda (valodas attīstīšana un orientēšanās apkārtnē, runas attīstīšana dzimtajā valodā, iepazīstināšana ar literatūru un folkloru, rakstītprasmes un lasītprasmes veidošana);
4.2. latviešu valoda (runas attīstīšana saziņai latviešu valodā);
4.3. dabaszinības (valodas attīstīšana un orientēšanās apkārtnē, sensoro spēju attīstīšana, darbības ar priekšmetiem, iepazīstināšana ar dabu);
4.4. matemātika (sensoro spēju attīstīšana, konstruēšana, matemātisko priekšstatu veidošana, matemātika);
4.5. sociālās zinības un ētika (valodas attīstīšana un orientēšanās apkārtnē, sociālo prasmju attīstīšana, darbības ar priekšmetiem, iepazīstināšana ar apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm);
4.6. mūzika;
4.7. fiziskā izglītība un veselība (kustību attīstība);
4.8. vizuālā māksla (sensoro spēju attīstīšana, darbības ar priekšmetiem, tēlotājdarbība, zīmēšana, gleznošana, veidošana);
4.9. mājturība un tehnoloģijas (tēlotājdarbība, mājturība, rokdarbi, aplicēšana, konstruēšana).
5. Izglītības saturu atklāj mācību satura (priekšmetu) programmas (turpmāk – mācību programma).
6. Izglītības iestādei ir tiesības izstrādāt mācību programmas vai izvēlēties Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos mācību programmu paraugus, kā arī papildus iekļaut citas mācību satura jomas (piemēram, svešvaloda, kristīgā mācība).
7. Latviešu valodas mācību programma veidota tā, lai bērns apgūtu latviešu sarunvalodas pamatus un valodas lietošanas prasmes ikdienā.
8. Izglītības iestādes izstrādātās mācību programmas apstiprina izglītības iestādes vadītājs.
III. Izglītības programmas īstenošanas plāns
9. Izglītības programmu īsteno atbilstoši izglītības iestādes nolikumam, nodrošinot atbalstošu vidi bērniem ar attīstības traucējumiem un veicinot valsts valodas apguvi.
10. Izglītojamais (turpmāk – bērns) apgūst izglītības programmu līdz pamatizglītības programmas apguves sākšanai.
11. Izglītības programmas apguvei bērnu uzņem speciālajā izglītības iestādē vai speciālajā grupā un atskaita no tās atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kritērijiem un kārtību, kādā bērnu uzņem speciālajā izglītības iestādē un speciālajā grupā, kā arī atskaita no speciālās izglītības iestādes un speciālās grupas.
12. Izglītības programmas apguve nodrošina obligāto sagatavošanu pamatizglītības ieguvei.
13. Izglītības programmas pedagoģiskā procesa organizācijas principus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
14. Vispārējās pirmsskolas izglītības grupā integrē (iekļauj) ne vairāk par trim bērniem ar attīstības traucējumiem, izstrādājot viņiem individuālu mācību plānu. Ieteicamais bērnu skaits grupā nepārsniedz 20.
15. Izglītības programmas īstenošanas pamatā ir pedagogu un medicīnas darbinieku mērķtiecīgs diagnosticēšanas, padziļinātas izpētes un korekcijas darbs.
16. Izglītības programmas apguves organizācijas pamatnosacījumi:
16.1. izglītība atbilst bērna spējām, attīstības līmenim un veselības stāvoklim;
16.2. tiek nodrošināta bērna pedagoģiski psiholoģiskā korekcija un rehabilitācija;
16.3. bērnam tiek sniegta pamatprasmju un darbības pieredze, kas viņam dod iespēju rīkoties gan zināmās, gan jaunās situācijās.
17. Izglītības programmā noteikto izglītības saturu, kas sekmē bērna attīstību kopumā, apgūst sadarbībā ar pedagogu un interaktīvā pedagoģiskajā procesā rotaļnodarbībās ar integrētu mācību saturu un bērna patstāvīgā darbībā, visas dienas garumā nodrošinot vienmērīgu slodzi.
18. Izglītības programmas mācību satura apguvei izmanto attīstību veicinošu vidi, daudzveidīgas mācību metodes un darba organizācijas formas.
19. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde iekļauj dažādus ar mācību programmas saturu saistītus pasākumus (piemēram, svētki, izstādes).
20. Latviešu valodas apguvei rotaļnodarbībās ar integrētu mācību saturu un ikdienas saskarsmē ieteicams izmantot bilingvālo pieeju (mācību satura un valodas apguvi vienlaicīgi).
21. Izglītības iestāde plāno izglītības satura īstenošanu atbilstoši bērna spējām, attīstības līmenim, veselības stāvoklim un vecumam, ievērojot bērna pieredzi un individuālās vajadzības, sekmējot katra bērna attīstību.
22. Mācību satura apguvei katru nedēļu plāno rotaļnodarbības ar integrētu mācību saturu bērna fiziskai, psihiskai un sociālai attīstībai. Mācību satura apguvei izmanto šādas rotaļnodarbības:
22.1. bērniem līdz divu gadu vecumam katru dienu plāno rotaļnodarbības ar priekšmetiem un skaņu (mūziku) kustību, sajūtu, runas, domāšanas un tēlotājdarbības attīstīšanai, kā arī speciālās rotaļnodarbības;
22.2. bērniem no divu līdz triju gadu vecumam plāno rotaļnodarbības, kas iepazīstina ar dabu, apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm, bērnu literatūru un folkloru, sniedz matemātiskos priekšstatus, nodrošina sensoro spēju attīstīšanu, mazākumtautības valodas, latviešu valodas, zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas, aplicēšanas, mūzikas apguvi un kustību attīstību, kā arī speciālās rotaļnodarbības;
22.3. bērniem no triju gadu vecuma līdz pamatizglītības programmas apguves uzsākšanai plāno rotaļnodarbības, kas iepazīstina ar dabu, apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm, bērnu literatūru un folkloru, nodrošina matemātikas, mazākumtautības valodas, latviešu valodas, zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas, aplicēšanas, konstruēšanas, rokdarbu, mājturības, mūzikas apguvi un kustību attīstību, kā arī speciālās rotaļnodarbības;
22.4. sešgadīgiem bērniem īsteno integrēto mācību programmu vai plāno atsevišķas rotaļnodarbības mācību satura jomu apguvei;
22.5. speciālās (individuālās, apakšgrupu un grupu) rotaļnodarbības plāno katru dienu un organizē pedagoģiskā procesa laikā paralēli rotaļnodarbībām, speciālistu vadībā nodrošinot individuālu un diferencētu pieeju, rehabilitāciju un pedagoģisko korekciju;
22.6. latviešu valodas apguvi rotaļnodarbībās bērniem no divu līdz piecu gadu vecumam plāno ne mazāk kā divas reizes nedēļā, bērniem no piecu gadu vecuma – katru dienu;
22.7. mūzikas mācību satura apguvi rotaļnodarbībās plāno ne mazāk kā divas reizes nedēļā;
22.8. fiziskās izglītības un veselības mācību satura apguvi rotaļnodarbībās plāno katru dienu telpās vai dabā;
22.9. mazākumtautības valodas apguves ietvaros rakstītprasmes un lasītprasmes apguvi plāno atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajiem plānotajiem rezultātiem, ievērojot pakāpenību un atbilstību bērnu attīstībai, spējām un vajadzībām.
23. Latviešu valodas apguvi rotaļnodarbībās un ikdienas saskarsmē visā pirmsskolas izglītības posmā atbilstoši bērnu attīstībai sekmē katru dienu, nodrošinot atbalstošu vidi un izmantojot daudzveidīgas mācību metodes un darba organizācijas formas.
24. Izglītības iestāde katru gadu no 1.jūnija līdz 31.augustam nodrošina darbu vasaras periodam, sekmējot bērnu vispusīgu attīstību.
IV. Iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipi
25. Pirmsskolas izglītības apguves vērtēšanas pamatprincipus nosaka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.
V. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
26. Pedagogu personālu nodrošina izglītības iestādes dibinātājs (turpmāk – dibinātājs) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka pedagogu profesiju un amatu sarakstu, un Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai.
27. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās pedagogu un pedagogu atbalsta personāla amatu vienības nodrošina dibinātājs, ievērojot izglītības iestādes grupu darba laiku un grupu skaitu, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu.
28. Programmas īstenošanai bērnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi pašvaldību izglītības iestādēs nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs.
29. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās saimnieciskā, tehniskā un medicīniskā personāla amatu vienības nodrošina dibinātājs.
30. Izglītības programmas apguvi finansē no dibinātāja finanšu līdzekļiem.
31. Izglītības programmas īstenošanas izmaksas nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pirmsskolas izglītības programmu izmaksu minimumu gadā uz vienu bērnu.
32. Valsts finansējuma sadali pašvaldību padotībā esošajām speciālajām izglītības iestādēm (grupām) nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā finansē speciālās izglītības iestādes (grupas).
33. Valsts finansējuma sadali pedagogu darba samaksas finansēšanai nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, vai Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā valsts finansē izglītības programmas privātās izglītības iestādēs.
34. Pedagogu darba samaksu, tajā skaitā apmaksājamo un papildus apmaksājamo darba stundu skaitu vienai amata vienībai nedēļā, darba samaksas apmēru un darba slodzi nodrošina dibinātājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu.
35. Saimnieciskā, tehniskā un medicīniskā personāla darba samaksu nodrošina no dibinātāja finanšu līdzekļiem.
36. Higiēnas prasību ievērošanu un teritorijas, telpu, iekārtu, inventāra uzturēšanu kārtībā nodrošina izglītības programmas īstenotājs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka higiēnas prasības izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas.
37. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo materiālo bāzi pašattīstības un radošās darbības veicināšanai nodrošina dibinātājs.
Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis