Par mājsaimniecības sastāvu kā labklājības faktoru
Prof. Oļģerts Krastiņš - "Latvijas Vēstnesim"
Nobeigums. Sākums "LV" 24.05.2001., Nr.80, 25.05.2001., Nr.81
Uz "labklājības kāpnēm" vietas aizņemtas
Iepriekšējie vērtējumi bija ļoti vispārīgs, kā skats no putna lidojuma. Tālāk iedziļinoties, var pamanīt, ka katrā demogrāfiskajā grupā, tāpat kā teritoriālā vai sociālā grupā, ir savi veiksminieki, savi grūtdieņi, bet visvairāk - smagā vidusceļa gājēju. Tomēr viņu skaits un īpatsvars nav vienāds. Gandrīz katrā mežā var atrast dažādus kokus, bet viena vai divas sugas ir pārsvarā. Tad runājam par priežu silu, eglāju, birzi. Ja mājsaimniecību demogrāfiskās grupas salīdzinām ar mežu masīviem, bet labklājības grupas - ar koku sugām, ko tad varam secināt?
Šim nolūkam izvēlēto raksturīgo demogrāfisko grupu mājsaimniecības ir jāsadala labklājības grupās, piemēram, deciļgrupās, pēc rīcībā esošā ienākuma vidēji uz vienu patērētāja vienību mēnesī. Viegli saprast, ka, šādi rīkojoties, iegūstam vēl daudz vairāk elementārgrupu nekā iepriekš un vēl vairāk izjutīsim traucējumus, ko rada nepietiekamais novērojumu skaits katrā elementārgrupā. Lai izvairītos no pārsteidzīgiem secinājumiem un mazinātu traucējošo gadījumfaktoru ietekmi, izmantosim dažus metodiskus papildpasākumus.
• Nepūlēsimies veikt šādu analīzi atsevišķās demogrāfiskās apakšgrupās, bet aprobežosimies ar pamatgrupām.
• Tiešo datu vietā deciļgrupās uzrādīsim trīsgrupu slīdošos vidējos. Piemēram, no mājsaimniecību grupas, ko veido precēti pāri ar nepieaugušiem bērniem bez citiem mājsaimniecības locekļiem, 2000. gadā astotajā labklājības deciļgrupā nonāca 12,1%, devītajā - 14,7%, desmitajā - 13,2%. Lai dzēstu redzamās svārstības, aprēķinām šo skaitļu vidējo: (12,1 + 14,7 + 13,2) : 3 = 13,3. To pieņemam par izlīdzināto devītās deciļgrupas relatīvo biežumu (skat. 3. tabulu; līdzīgi aizpildītas pārējās tabulas rūtiņas). Izmantot lineāru izlīdzināšanu, kā to darījām 2. tabulā, šoreiz nedrīkst, jo lielākie biežumi ne vienmēr ir kādā tabulas malā, bet nereti centrā vai pat kādā negaidītā vietā.
• Interesējošo grupējumu uzrādīsim ne tikai pēc viena gada, bet paralēli pēc pēdējo triju gadu datiem. Par samērā drošiem uzlūkosim tikai tos secinājumus, kas izriet no visu gadu datiem.
Novērtējot iegūtos rezultātus (3. tabula), vispirms jāsecina, ka visās demogrāfiskajās grupās pietiekami plaši ir pārstāvētas visas labklājības grupas. Turpinot analoģiju, mums nav bērzu biržu un eglāju, bet tikai jaukti meži. Tomēr tie ir ļoti dažādi.
Precēti pāri ar nepieaugušiem bērniem bez citiem mājsaimniecības locekļiem izteikti koncentrējas augstākajās (8.-10.) labklājības deciļgrupās, kas jaunā skatījumā apstiprina šādu ģimeņu relatīvo labklājību. Tomēr nedaudz vairāk, nekā paredz vienmērīgs sadalījums (10%), viņu visus gadus ir bijis arī pirmajā - vistrūcīgāko - deciļgrupā. Te varētu nonākt bezdarbnieku vai citādi nelabvēlīgas ģimenes. Šīs demogrāfiskās grupas ģimenes samērā maz pārstāvētas 3.-5. deciļgrupā "labklājības kāpņu" vidusdaļā.
Precēti pāri ar nepieaugušiem bērniem un vēl citiem mājsaimniecības locekļiem labklājības deciļgrupās ir sadalīti vienmērīgāk nekā iepriekšējās demogrāfiskās grupas ģimenes. Tomēr ir vērojama koncentrācija pirmajās divās trūcīgāko deciļgrupās. Acīmredzot demogrāfiskā slodze, ko rada "citi" mājsaimniecības locekļi, viņus spiež kāpt pa "labklājības kāpnēm" uz leju. Šī tendence no gada uz gadu ir palielinājusies. Diezgan negaidīti minētās demogrāfiskās grupas mājsaimniecības koncentrējas arī astotajā labklājības deciļgrupā, kam pagaidām grūti rast izskaidrojumu.
Vientuļās mātes ar bērnu (-iem) tradicionāli nonāk zemākās labklājības deciļgrupās, īpaši spilgti tas vērojams pēc 1999. gada datiem. Pēdējā, 2000. gadā, viņu sadalījums pa labklājības grupām jau diezgan tuvs vienmērīgam, īpaši 6.-9. deciļgrupā.
Samērā labs stāvoklis uz "labklājības kāpnēm" ir precētiem pāriem bez nepieaugušiem bērniem ar vai bez citiem mājsaimniecības locekļiem. Piecās augstākajās deciļgrupās viņu vairāk, bet zemākajās piecās - mazāk nekā vidēji Latvijā. Šī likumsakarība ir ļoti izteikta un stabila laikā. Taču koncentrācija kādās labklājības deciļgrupās nav tik liela, kāda bija vērojama dažās iepriekš aplūkotajās demogrāfiskajās grupās. Visi procentu skaitļi relatīvi mazāk atšķiras no 10, kas atbilst vienmērīgam sadalījumam.
Vieninieki, starp kuriem daudz vecu pensionāru, nu jau ierasti koncentrējas 3.-5. labklājības deciļgrupā. Kaut gan pensiju lielums vairumam ir nepietiekams, pensijas tomēr ir regulārs ienākumu avots, kas paglābj no nonākšanas pašā kāpņu lejasdaļā. Šī tendence būtu vēl izteiktāka, ja aplūkotu atsevišķi vieniniekus pensionārus un darbspējīgos vieniniekus. Diemžēl par visiem trim pēdējiem gadiem tādi dati vēl nav izstrādāti.
Nobeigumā varam secināt, ka mājsaimniecību piederība noteiktai demogrāfiskajai grupai ir faktors, kas ietekmē tās labklājību. Izstrādājot valsts sociālo politiku, būtu jāņem vērā katras grupas specifiskās vajadzības. Taču demogrāfiskās grupas kā faktors izskaidro tikai nelielu daļu no vispārējās sabiedrības noslāņošanās valstī. To nosaka arī sociālie, teritoriālie, vecuma, izglītības, kā arī tīri individuāli un gadījuma faktori, īpaši to labvēlīgas vai nelabvēlīgas kombinācijas.
3. tabula
Dažādu demogrāfisko grupu mājsaimniecību sadalījums pa labklājības deciļgrupām, procentos
Deciļgrupas pēc rīcībā esošā ienākuma, | Kvintiļgrupās | ||||||||||||||
Gads | rēķinot vidēji uz vienu pieauguša patērētāja vienību | Kopā | |||||||||||||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 1 | 5 | Noslāņošanās | |||
saldo | |||||||||||||||
Precēti pāri | |||||||||||||||
ar nepieaugušiem | |||||||||||||||
bērniem, bez citiem | |||||||||||||||
mājsaimniecības | |||||||||||||||
locekļiem | 1998 | 10,8 | 9,1 | 7,4 | 6,9 | 7,6 | 9,0 | 10,5 | 12,0 | 13,1 | 13,6 | 100 | 19,2 | 26,7 | 7,5 |
1999 | 11,1 | 9,6 | 8,4 | 6,2 | 6,9 | 7,6 | 11,3 | 13,0 | 13,1 | 12,8 | 100 | 20,7 | 25,9 | 5,2 | |
2000 | 11,3 | 10,3 | 7,9 | 7,3 | 6,5 | 8,0 | 9,5 | 12,0 | 13,3 | 13,9 | 100 | 21,6 | 27,2 | 5,6 | |
Precēti pāri | |||||||||||||||
ar nepieaugušiem | |||||||||||||||
bērniem un citiem | |||||||||||||||
mājsaimniecības | |||||||||||||||
locekļiem | 1998 | 12,7 | 11,0 | 9,4 | 8,3 | 8,9 | 9,0 | 10,6 | 10,3 | 10,1 | 9,7 | 100 | 23,7 | 19,8 | - 3,9 |
1999 | 14,1 | 12,0 | 9,8 | 8,1 | 8,8 | 9,3 | 9,8 | 11,0 | 9,4 | 7,7 | 100 | 26,1 | 17,1 | - 9,0 | |
2000 | 17,2 | 13,8 | 9,7 | 6,2 | 6,4 | 8,6 | 9,5 | 10,8 | 9,1 | 8,7 | 100 | 31,0 | 17,8 | - 13,2 | |
Māte ar bērnu (-iem) | 1998 | 13,6 | 13,5 | 12,9 | 9,3 | 9,4 | 8,9 | 9,4 | 8,1 | 7,5 | 7,4 | 100 | 27,1 | 14,9 | - 12,2 |
1999 | 18,2 | 17,9 | 14,9 | 9,1 | 4,7 | 5,6 | 7,1 | 8,5 | 6,8 | 7,2 | 100 | 36,1 | 14,0 | - 22,1 | |
2000 | 14,0 | 12,4 | 9,1 | 7,9 | 6,9 | 10,0 | 11,2 | 10,6 | 9,3 | 8,6 | 100 | 26,4 | 17,9 | - 8,5 | |
Precēti pāri bez | |||||||||||||||
nepieaugušiem bērniem, | |||||||||||||||
ar vai bez citiem | |||||||||||||||
mājsaimniecības | |||||||||||||||
locekļiem | 1998 | 8,0 | 7,5 | 7,1 | 8,1 | 9,6 | 11,2 | 11,9 | 12,5 | 12,2 | 11,9 | 100 | 15,5 | 24,1 | 8,6 |
1999 | 7,8 | 7,1 | 6,7 | 8,3 | 10,6 | 12,0 | 11,7 | 11,7 | 12,0 | 12,1 | 100 | 14,9 | 24,1 | 9,2 | |
2000 | 7,1 | 6,6 | 6,3 | 8,2 | 10,7 | 12,7 | 12,7 | 12,0 | 11,8 | 11,9 | 100 | 13,7 | 23,7 | 10,0 | |
Vieninieki | 1998 | 8,3 | 10,6 | 13,1 | 13,7 | 12,2 | 9,9 | 8,3 | 7,6 | 7,8 | 8,5 | 100 | 18,9 | 16,3 | - 2,6 |
1999 | 7,8 | 10,1 | 12,7 | 14,3 | 12,1 | 9,8 | 8,3 | 7,5 | 8,2 | 9,2 | 100 | 17,9 | 17,4 | - 0,5 | |
2000 | 7,1 | 10,1 | 13,6 | 14,4 | 12,3 | 9,3 | 8,4 | 8,2 | 8,3 | 8,3 | 100 | 17,2 | 16,6 | - 0,6 | |
Vidēji visas | |||||||||||||||
mājsaimniecības | Katru |
Piezīmes: Lai izceltu tendenču stabilitāti, tiešo datu vietā deciļgrupās uzrādīti trīs blakusgrupu slīdošie vidējie. Piektās kvintiļgrupas procentu skaitļi atrasti, summējot devītās un desmitās deciļgrupas procentu skaitļus; pirmās kvintiļgrupas - summējot pirmās un otrās deciļgrupas procentu skaitļus. Noslāņošanās saldo (procentu punkti) atrasti, atskaitot no piektās kvintiļgrupas procentu skaitļiem pirmās kvintiļgrupas procentu skaitļus.
10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 100 | 20 | 20 | 0 |