Kultūras ministrijas rīkojums Nr.6-1-190

Rīgā 2012.gada 6.augustā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128
“Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums”
9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par vīna kannas, divu krēslu, četru dekoratīvo vāžu un roku mazgājamā trauka (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2012.gada 17.aprīļa sanāksmes protokola Nr.12/2012;

1.2. Informācija par Objektu nosaukumu;

1.3. Informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objektu apraksts;

1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.7. Ziņas par Objektu īpašnieku;

1.8. Pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina tos iekļaut Pieminekļu sarakstā. Objektu īpašnieks saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu ar 2012.gada 23.aprīļa ierakstītu vēstuli Nr.04-10.2/884 informēts par ierosinājumu.

Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objektu īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 8.1.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz 19.gadsimtam ieskaitot). Savukārt saskaņā ar Noteikumu Nr.474 13.1. un 13.2.punktu Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – reģionam raksturīgus mākslas paraugus un mākslinieciski mazāk nozīmīgus profesionālu autoru parakstītus darbus.

4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 8.1., 13.1. un 13.2.punktā noteiktajiem kritērijiem.

4.1. Vīna kanna ir nozīmīga kā augstvērtīgs, sava laikmeta stilam atbilstošs dārgmetāla izstrādājums, kas precīzi datējams un raksturo 19.gadsimta vidus lietišķās mākslas tradīcijas, kā arī Pēterburgas meistaru ieguldījumu Latvijas baznīcu sudrabkalumu kolekciju veidošanā. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

Vīna kannas saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums un virsmas apdare.

4.2. Krēsli ir nozīmīgi kā pietiekami labi saglabājušies un raksturīgi 18.gadsimta otrās puses mēbeļgaldniecības paraugs, kas pārstāv šīs nozares tradīcijas un dod ieskatu sava laika interjeru iekārtas priekšmetu darināšanas jomā. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

Krēsla saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums un virsmas apdare.

4.3. Dekoratīvās vāzes (4) ir nozīmīgas kā klasicisma stilam raksturīgi dekoratīvās mākslas paraugi, kas parāda populāru motīvu un formu interpretāciju iekštelpu dekora ansambļa risinājumā. Vāzes izceļas ar neparasta materiāla pielietojumu, kas biežāk sastopams eksterjera dekorā. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

Dekoratīvo vāžu (4) saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums un virsmas apdare.

4.4. Roku mazgājamais trauks ir nozīmīgs kā profesionāli veidots un augstvērtīgs 19.gadsimta otrās puses lietišķi dekoratīvās mākslas paraugs. Tas liecina par fajansa un porcelāna apdares tradīciju izcelsmi, kuras vēlāk tiek attīstītas Rīgā, Kuzņecovu porcelāna fabrikā. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.2.punktam.

Roku mazgājamā trauka saglabājamās vērtības: materiāls, virsmas apdare un gleznojums.

5. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus objektus:

6. Nepublicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” norādi par Objektu atrašanās vietu.

7. Lēmuma pamatojums: likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 8.1., 13.1. un 13.2.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punkts.

8. Mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā (Valmiera, Voldemāra Baloža iela 13a, LV–4201).

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende