Ministru kabineta noteikumi Nr.559

Rīgā 2012.gada 14.augustā (prot. Nr.45 20.§)

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas dalību
Kioto protokola elastīgajos mehānismos"
10.panta trešās daļas 1. un 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" (turpmāk – konkurss) nolikumu, tai skaitā vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas, kā arī finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

2. Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, uzlabojot komersantu ražošanas tehnoloģiskās iekārtas vai nomainot tās ar jaunām ražošanas tehnoloģiskām iekārtām un uzlabojot ražošanas ēku energoefektivitāti.

3. Projekta iesnieguma iesniedzējs (turpmāk – projekta iesniedzējs) ir Latvijas Republikā reģistrēts komersants (turpmāk – komersants).

4. Konkursu īsteno vairākās kārtās. Konkursa kārtas izsludina katru mēnesi, ja to īstenošanai ir pieejams pietiekams finansējums. Konkursa kārtās pieejamais finanšu instrumenta finansējuma apjoms tiek noteikts paziņojumā par konkursā pieejamo finansējumu, ko publicē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde) šo noteikumu 26.punktā noteiktajā kārtībā. Atbildīgā iestāde var noteikt ierobežojumu pieejamam finansējumam viena atjaunojamo energoresursu izmantojošu tehnoloģiju veida atbalstam.

5. Ja konkursā pieejamo finansējumu palielina vai ja finansējums ir izmantots, atbildīgā iestāde publicē attiecīgu paziņojumu par konkursā pieejamo finansējumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē www.varam.gov.lv un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē www.lvif.gov.lv.

6. Finansējumu konkursa ietvaros komersantam piešķir saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L 214/3) (turpmāk – Komisijas regula Nr.800/2008).

7. Konkursa pirmās kārtas ietvaros apstiprinātā projekta aktivitātes īsteno līdz 2013.gada 30.aprīlim. Otrai un pārējām kārtām, ja tādas tiek rīkotas, apstiprinātā projekta aktivitāšu īstenošanas laiks ir kalendāra gads no līguma par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) parakstīšanas dienas.

8. Finansējumu piešķir to projektu īstenošanai, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot tieši ar ražošanas procesu saistītās ēkās, kurās vismaz divus jebkurus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē ir veikta saimnieciskā darbība un kuras klasificē kā rūpnieciskās ražošanas ēkas (saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" kods 1251).

9. Oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs (turpmāk – efektivitātes rādītājs), kas raksturo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu attiecībā pret projekta iesniegumā norādīto finanšu instrumenta finansējumu, nedrīkst būt mazāks par 0,6 kgCO₂/Ls gadā. Oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

10. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

II. Prasības projekta iesniedzējam

11. Projekta iesniedzējam katras konkursa kārtas ietvaros ir tiesības iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. Projekts var ietvert vienu aktivitāti vai vairākas šo noteikumu 19.punktā minētās aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vairākās ēkās. Projekts var ietvert šo noteikumu 19.1.1.apakšpunktā minēto aktivitāti tikai kopā ar kādu no šo noteikumu 19.1.2., 19.1.3., 19.1.4., 19.1.5. vai 19.2.apakšpunktā minētajām aktivitātēm. Projekta iesniedzēja saistītā persona projektu var iesniegt, ja:

11.1. tā neplāno īstenot projektu tajā pašā administratīvajā teritorijā, kurā to plāno īstenot projekta iesniedzējs;

11.2. visu saistīto personu iesniegtajos projektu iesniegumos norādītais kopējais pieprasītais finanšu instrumenta finansējums nepārsniedz šo noteikumu 14.punktā noteikto vienam projektam maksimāli pieļaujamo finanšu instrumenta finansējuma apmēru.

12. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

12.1. projekta iesniegums atbildīgajā iestādē ir iesniegts noteiktajā termiņā;

12.2. projekta iesniedzējs ir komersants, kurš atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr.800/2008 1.pielikuma 2.pantā, vai lielā komersanta definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr.800/2008 2.panta 8.punktā;

12.3. ievērotas Komisijas regulas Nr.800/2008 8.pantā noteiktās prasības;

12.4. projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodiem 10–33 vai 35.3, un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību veic ražošanas ēkā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, vai aktivitātes atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodam 35.3 un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību plāno veikt ražošanas ēkā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas;

12.5. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās vai uz zemes, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā, ir nodotas projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Īpašumtiesības, valdījuma vai lietojuma tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas, vai arī projekta iesniedzējs līdz projekta līguma noslēgšanai iesniedz atbildīgajā iestādē ilgtermiņa nomas līgumu, kurā ir noteikts termiņš, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas;

12.6. projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas netiek un nav tikušas finansētas no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

12.7. ražošanas ēkām, kurās plānots veikt projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktā kārtībā aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas nepārsniedz 80 kWh/m², izņemot ražošanas ēkas, ja tajās plānots uzlabot vai nomainīt ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un to darbības laikā saražotā siltumenerģija netiek izmantota ražošanas ēkas siltumapgādes nodrošināšanai. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 m, tad energoauditors veic siltumenerģijas patēriņa pārrēķinu apkurei;

12.8. primāro energoresursu ietaupījums, ražojot enerģiju koģenerācijā, salīdzinot ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu atsevišķi, koģenerācijas stacijām ar elektroenerģijas ražošanas jaudu līdz 1 MW ir lielāks par 1 % un koģenerācijas stacijām ar elektroenerģijas ražošanas jaudu, lielāku par 1MW, ir vismaz 10 %. To aprēķina, izmantojot šādas formulas:

12.8.1. primāro energoresursu ietaupījumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

η_el^CHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu elektriskās lietderības koeficients noteiktā laikposmā, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu 12.8.2.apakšpunktā minēto formulu;

η_th^CHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu siltuma lietderības koeficients noteiktā laikposmā, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu 12.8.3.apakšpunktā minēto formulu;

η_th^ref – references lietderības koeficients atsevišķai siltumenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā siltumenerģijas izmantošanas veida un kurināmā veida (ja siltumenerģiju izmanto tvaika vai karsta ūdens veidā, koksnes biomasai – 0,86, pārējai biomasai un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – 0,80; ja siltumenerģiju tieši izmanto dūmgāzu veidā, koksnes biomasai – 0,78, pārējai biomasai un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – 0,72);

η_el^ref – references lietderības koeficients atsevišķai elektroenerģijas ražošanai atkarībā no izmantotā kurināmā veida (koksnes biomasai – 0,339, pārējai biomasai un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – 0,259);

12.8.2. koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu elektriskās lietderības koeficientu noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E^CHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu saražotais elektroenerģijas daudzums attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

12.8.3. koģenerācijas stacijas uzstādīto koģenerācijas iekārtu siltuma lietderības koeficientu noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Q^CHP – koģenerācijas stacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu saražotais lietderīgās siltumenerģijas daudzums attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh);

B – kopējais kurināmā daudzums, kas patērēts elektroenerģijas un lietderīgās siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās attiecīgajā laikposmā, kas nav mazāks par četriem mēnešiem (MWh).

13. Uz finansējumu projekta īstenošanai nevar pretendēt, ja:

13.1. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot iekārtās, kas ir iesaistītas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu";

13.2. projekta iesniedzējs ir komersants, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju un plāno ražot enerģiju no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot pārdot biogāzi izmantojošajās koģenerācijas iekārtās saražoto elektroenerģiju;

13.3. projekta iesniedzējs ir kapitālsabiedrība, kuras dalībnieks ir juridiska persona, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstības kritērijiem ir atzīta par atbilstīgu lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību un kuras biedri ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, un kura plāno ražot enerģiju no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot pārdot biogāzi izmantojošajās koģenerācijas iekārtās saražoto elektroenerģiju;

13.4. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

13.5. projekta iesniedzējam ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 100 latu;

13.6. pret projekta iesniedzēju ir vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

13.7. projektā plānots siltumenerģiju un elektroenerģiju ražot ar tehnoloģijām, kurās paredzēts izmantot biogāzi, kas iegūta anaerobā procesā no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas;

13.8. projekta iesniedzējs plāno īstenot projektu kādā no neatbalstāmajām nozarēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr.800/2008 1.panta 3.punktu. Ja kāda no nozarēm, kurā darbojas projekta iesniedzējs, nav atbalstāma atbilstoši Komisijas regulas Nr.800/2008 1.panta 3.punktam un projekta iesniedzējs pretendē uz projekta īstenošanu atbalstāmajā nozarē, projekta iesniedzējs nodrošina atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta īstenošanas;

13.9. sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants ir uzskatāms par grūtībās nonākušu, ja tas atbilst Komisijas regulas Nr.800/2008 1.panta 7.punktā minētajiem nosacījumiem;

13.10. lielais komersants ir uzskatāms par grūtībās nonākušu, ja tam:

13.10.1. ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, komersants atrodas sanācijas procesā vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;

13.10.2. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā zaudējumi pārsniedz pusi no pamatkapitāla un pēdējo 12 mēnešu laikā – ceturtdaļu no pamatkapitāla, kā arī konstatējamas šo noteikumu 13.10.4.apakšpunktā minētās pazīmes;

13.10.3. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā saskaņā ar pēdējo divu noslēgto finanšu gadu pārskatiem un pēdējo pieejamo operatīvo pārskatu uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir novērojamas grūtībās nonākuša komersanta pazīmes – zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, naudas plūsmas samazināšanās, parādu pieaugums, procentu maksājumu celšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, zems likviditātes koeficients, krītoša vai nulles aktīvu vērtība – un konstatējamas šo noteikumu 13.10.4.apakšpunktā minētās pazīmes;

13.10.4. nav iespēju nosegt zaudējumus no saviem līdzekļiem vai ar līdzekļiem, ko tas spēj iegūt no saviem biedriem, akcionāriem, dalībniekiem vai kreditoriem, un tas nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējās iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā novedīs komersantu līdz nespējai turpināt darbību.

III. Finansējuma apmēra noteikšana

14. Konkursa ietvaros viena projekta īstenošanai pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējums ir 350 000 latu.

15. Konkursa ietvaros finanšu instrumenta maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte no projekta iesniegumā norādītajām kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz:

15.1. 65 % – sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem;

15.2. 55 % – vidējiem komersantiem;

15.3. 45 % – lielajiem komersantiem;

15.4. 35 % – komersantiem, ja līdz projekta iesnieguma iesniegšanai atbildīgajā iestādē Ekonomikas ministrija ir pieņēmusi lēmumu par tiesību piešķiršanu tiem pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā vai par tiesību piešķiršanu tiem saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un šis lēmums nav atcelts vai zaudējis spēku.

16. Finanšu instrumenta atbalsta intensitāte sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem par šo noteikumu 20.1.1. un 20.2.1.apakšpunktā norādītajām izmaksām ir 50 %, ievērojot Komisijas regulas Nr.800/2008 26.panta nosacījumu. Lielajiem komersantiem minētās izmaksas ir neattiecināmas.

17. Šo noteikumu ietvaros piešķirto finansējumu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar de minimis atbalstu vai citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros piešķirto finansējumu.

18. Ja projekta īstenošanas gaitā projekta izmaksas pārsniedz apstiprinātās projekta kopējās attiecināmās izmaksas, šo starpību sedz no projekta iesniedzēja finanšu līdzekļiem.

IV. Konkursa ietvaros atbalstāmās projekta aktivitātes un nosacījumi

19. Konkursa ietvaros atbalstāmas ir šādas projekta aktivitātes:

19.1. ieguldījumi vides aizsardzībā, kas ļauj ietaupīt enerģiju:

19.1.1. ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinoši rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbi;

19.1.2. energoefektivitāti paaugstinoši papildu ieguldījumi esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, kuras tieši nodrošina ražošanas procesu ražošanas ēkās;

19.1.3. iekārtas un sistēmas efektīvai siltuma primārai un otrreizējai izmantošanai;

19.1.4. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana;

19.1.5. elektroapgādes vadības un kontroles sistēmu uzstādīšana;

19.2. ieguldījumi atjaunojamo energoresursu izmantošanai saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

19.2.1. papildu ieguldījumi pārejai (tai skaitā iepērkamā enerģijas apjoma samazināšana) no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, tai skaitā:

19.2.1.1. biomasu izmantojošas katlu iekārtas;

19.2.1.2. biomasu izmantojošas koģenerācijas stacijas;

19.2.1.3. energoavoti ar siltuma sūkņiem (transformācijas koeficients atbilst šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulā noteiktajam);

19.2.1.4. saules kolektori;

19.2.2. biomasas katlu iekārtu kopējā uzstādītā siltuma jauda nepārsniedz 3 MW, un biomasas koģenerācijas staciju kopējā uzstādītā siltuma jauda nepārsniedz 3 MW;

19.2.3. nomainot siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas, kopējā uzstādāmā siltuma jauda nedrīkst pārsniegt esošo siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju (kurās izmanto fosilos energoresursus) kopējo uzstādāmo siltuma jaudu, izņemot gadījumu, ja plānotā uzstādāmā siltumenerģijas ražošanas tehnoloģija nenodrošina nepieciešamo siltumenerģijas apjomu efektivitātes dēļ vai uzstādāmās siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas plānotais saražotais siltumenerģijas apjoms nepārsniedz siltumenerģijas apjomu, kādu projekta iesniedzējs ir iepircis no siltumenerģijas piegādātāja.

V. Konkursa ietvaros noteiktās attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

20. Konkursa ietvaros attiecināmas ir šādas projekta izmaksas:

20.1. šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajai aktivitātei:

20.1.1. konsultāciju izmaksas sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem energoaudita, tehniskās apsekošanas atzinuma izmaksas, būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai un saskaņošanai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā paredzētās izmaksas, ražošanas tehnoloģisko iekārtu specifikāciju, tāmes, kā arī zvērināta revidenta atzinuma sagatavošanas izmaksas par šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanas attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr.800/2008 21.pantam;

20.1.2. energoefektivitāti paaugstinoši papildu ieguldījumi – būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

20.1.3. ventilācijas sistēmas renovācijas darbu izmaksas;

20.1.4. efektīvai primārai un otrreizējai siltuma izmantošanai paredzēto iekārtu un sistēmu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

20.1.5. apgaismojuma un elektroapgādes sistēmas rekonstrukcijas un izbūves izmaksas, ja rekonstrukcija vai izbūve saistīta ar enerģijas ietaupījumu un oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu;

20.1.6. iekšējo inženiertīklu izbūves izmaksas, ja iekšējo inženiertīklu izbūve tieši saistīta ar šo noteikumu 19.1.apakšpunktā noteiktajām atbalstāmajām aktivitātēm;

20.1.7. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, ja tās tiek uzskaitītas par ieguldījumu izmaksām;

20.1.8. energoefektivitāti paaugstinošu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

20.2. šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minētajai aktivitātei:

20.2.1. konsultāciju izmaksas būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošanai un saskaņošanai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

20.2.2. atjaunojamo energoresursu izmantojošu tehnoloģiju iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas;

20.2.3. būvdarbu izmaksas, kas tieši saistītas ar šo noteikumu 19.2.apakšpunktā noteiktajām atbalstāmajām aktivitātēm, tai skaitā siltumenerģijas pārvades un sadales trašu (kuru kopējais garums nepārsniedz 100 m) būvniecība un tādu tehnoloģiju pieslēgšana elektriskajai sistēmai, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, ja elektropārvades līnija, elektroietaises (un tamlīdzīgi) paliek projekta iesniedzēja īpašumā;

20.2.4. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, ja tās tiek uzskaitītas par ieguldījumu izmaksām.

21. Projekta attiecināmajām izmaksām ir šādi nosacījumi:

21.1. šo noteikumu 20.1.1., 20.1.7., 20.2.1., 20.2.3. un 20.2.4.apakšpunktā minēto izmaksu summa nedrīkst pārsniegt 7 % no projekta iesniegumā plānotajām kopējām attiecināmajām izmaksām;

21.2. šo noteikumu 20.2.2. un 20.2.3.apakšpunktā minēto izmaksu pozīcijās neparedzētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no projekta iesniegumā plānotajām kopējām attiecināmajām izmaksām;

21.3. šo noteikumu 20.1.2.apakšpunktā minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 50 % no projekta iesniegumā plānotajām kopējām attiecināmajām izmaksām;

21.4. šo noteikumu 20.1.6.apakšpunktā minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no būvdarbu attiecināmajām izmaksām;

21.5. ja sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants ir saņēmis riska kapitālu, tad projekta attiecināmās izmaksas nosaka, ievērojot Komisijas regulas Nr.800/2008 7.panta 5.punkta "a" apakšpunkta nosacījumus.

22. Šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajā aktivitātē par attiecināmām izmaksām uzskata tikai projekta iesniedzēja papildu izmaksas atbilstoši Komisijas regulas Nr.800/2008 21.panta 3.punktam. Šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minētajā aktivitātē par attiecināmām izmaksām uzskata tikai projekta iesniedzēja papildu izmaksas atbilstoši Komisijas regulas Nr.800/2008 22.panta 3.punktam un 23.panta 3.punktam. Attiecināmās izmaksas šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minētajai aktivitātei aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

23. Izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja:

23.1. tās tieši saistītas ar papildu ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanā vai papildu ieguldījumiem pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, vai ieguldījumiem augstas efektivitātes koģenerācijā, vai papildu ieguldījumiem vides aizsardzībā, kas ļauj panākt enerģijas ietaupījumu;

23.2. tās atbilst šo noteikumu 20.punktā minētajām izmaksām un nepārsniedz šajos noteikumos noteiktos ierobežojumus;

23.3. tās ir nepieciešamas projekta ieviešanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā;

23.4. projekta iesniedzējs, kurš izmanto šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto tehnoloģiju, nodrošina, ka saražotais siltumenerģijas daudzums tiks izmantots apkurei vai karstajam ūdenim ražošanas ēkā, kurā plānots īstenot projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes, saimnieciskajai darbībai vai jebkuru citu produktu ražošanai;

23.5. tās ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, izņemot šo noteikumu 20.1.1. un 20.2.1.apakšpunktā minētās izmaksas, ja projekta iesniedzējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants;

23.6. tās ir radušās pēc projekta līguma noslēgšanas, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants;

23.7. šo noteikumu 20.1.1. un 20.2.1.apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

23.8. tās ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

23.9. tās ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, kam pievienotas projekta līgumā noteikto attaisnojošo dokumentu kopijas, tai skaitā projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem;

23.10. tās ir iekļautas finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi, kuri:

23.10.1. vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas paliek finansējuma saņēmēja īpašumā vai atrodas finansējuma saņēmēja nomā, valdījumā vai lietojumā un nodalīti kā atsevišķas vienības;

23.10.2. paliek novadā vai pilsētā, kurā saņemts atbalsts;

23.10.3. tiek izmantoti projektā norādītajiem mērķiem.

24. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:

24.1. efektivitātes paaugstināšanas izmaksas siltumavotam (katlumājā, koģenerācijas stacijā), kurā pirms projekta īstenošanas tika izmantoti atjaunojamie energoresursi;

24.2. ražošanas ēku un palīgēku būvniecības un būvkonstrukciju pilnveidošanas (izņemot šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto tehnoloģiju montāžas vietas (laukuma, grīdas) būvdarbu izmaksas) izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 20.1.2., 20.1.3., 20.1.4., 20.1.5., 20.1.6. un 20.2.3. apakšpunkta nosacījumiem;

24.3. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta;

24.4. projekta attiecināmās izmaksas, kas tiek segtas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

24.5. izmaksas, kas nav saistītas ar atbalstāmajām aktivitātēm;

24.6. izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātajā projekta iesniegumā paredzēto kopējo attiecināmo izmaksu apmēru;

24.7. projekta iesniedzēja kārtējie uzturēšanas izdevumi;

24.8. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

24.9. līzinga un nomas darījumu izmaksas;

24.10. muitas nodokļi un nodevas;

24.11. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi;

24.12. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma sagatavošanu, tai skaitā konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi, izņemot šo noteikumu 20.1.1. un 20.2.1.apakšpunktā minētās izmaksas;

24.13. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas;

24.14. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas, kā arī lietotu ražošanas tehnoloģisko iekārtu un tehnoloģiju iegādes izmaksas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus;

24.15. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai, izņemot šo noteikumu 20.1.8. un 20.2.2.apakšpunktā minētās izmaksas;

24.16. publicitātes izmaksas.

VI. Konkursa izsludināšana

25. Konkursu izsludina 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

26. Atbildīgā iestāde konkursu izsludina un paziņo par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa sākumu un beigām konkursa kārtu ietvaros, projektu iesniegumu iesniegšanas pārtraukšanu un konkursam pieejamo finansējuma apmēru, ievietojot sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē www.varam.gov.lv un Vides investīciju fonda tīmekļa vietnē www.lvif.gov.lv. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, konkursam pieejamo finansējuma apmēru, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), vietu (atbildīgās iestādes adresi) un elektroniskā pasta adresi. Konkursa izsludināšanas dienā atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē www.varam.gov.lv ievieto vadlīnijas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai.

VII. Projekta iesnieguma saturs un iesniegšana

27. Projekta iesniegumu (aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (3.pielikums) un šo noteikumu 28.punktā noteiktos papildus iesniedzamos dokumentus) iesniedz papīra formā vai elektroniski. Projekta iesnieguma veidlapu, ko parakstījusi persona, kurai ir paraksta tiesības, un papildus iesniedzamos dokumentus papīra formā iesniedz vienā eksemplārā (oriģinālu vai projekta iesniedzēja apliecinātu kopiju) personīgi vai nosūta pa pastu, pievienojot identiski aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu un papildus iesniedzamos dokumentus elektronisko datu nesējā (CD, zibatmiņa). Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta formā nosūta pa elektronisko pastu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

28. Papildus iesniedzamie dokumenti:

28.1. atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas apraksts (šo noteikumu 19.2.1.apakšpunkts), kas ietver vismaz šādu informāciju:

28.1.1. projekta iesniegumā iekļauto tehnisko rādītāju pamatojums;

28.1.2. ekonomiskais pamatojums;

28.1.3. tehnoloģijas atrašanās vieta;

28.1.4. informācija par energoresursu un to raksturojošie rādītāji;

28.1.5. ja projekta ietvaros plānota koģenerācijas stacijas būvniecība, papildus minētajai informācijai norāda arī primāro energoresursu ietaupījuma aprēķinu atbilstoši šo noteikumu 12.8.apakšpunktam, koģenerācijas procesā plānoto saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas apjomu gadā megavatstundās (MWh), koģenerācijas procesā saražoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh), kas tiks izmantots saimnieciskajā darbībā koģenerācijas stacijas ražošanas cikla nodrošināšanai, koģenerācijas procesā saražoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh), kas tiks izmantots saimnieciskajā darbībā cita ražošanas cikla vai produktu ražošanas nodrošināšanai (katram ražošanas ciklam norāda nosaukumu un plānoto izmantoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh)) (ja attiecināms);

28.2. sertificēta energoauditora izstrādāts ēkas energoaudits (kopija), kas veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes aprēķina jomā un izstrādāts, ievērojot šo noteikumu 4.pielikumu;

28.3. tehniskās apsekošanas atzinums atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ja projekta aktivitātes īsteno ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

28.4. būvniecības tāmes, ražošanas tehnoloģisko iekārtu specifikācijas (ja attiecināms) un projekta aktivitāšu tāmes atbilstoši ēkas energoauditam;

28.5. būvvaldē akceptēts būvprojekts tehniskā projekta stadijā (kopija) par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem vai, ja paredzēta vienkāršota renovācija, būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem (kopija) (ja attiecināms) atbilstoši ēkas energoauditam;

28.6. saražotās, patērētās un pārdotās siltumenerģijas apjomu apliecinoši dokumenti (kopijas) par vismaz divos jebkuros gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas apjomu ražošanas ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)). Iesniedz arī dokumentus (kopijas), kas apliecina izmantoto kurināmā apjomu, tai skaitā kurināmā pirkšanas izmaksas apliecinošus dokumentus;

28.7. zvērināta revidenta atzinums par šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanas attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr.800/2008 21.pantam;

28.8. projekta iesniedzēja lēmums par projekta īstenošanu:

28.8.1. kuru parakstījis projekta iesniedzēja paraksttiesīgs pārstāvis;

28.8.2. kurā norādītas projekta kopējās attiecināmās izmaksas (finanšu instrumenta finansējums un projekta iesniedzēja līdzfinansējums) un neattiecināmās izmaksas;

28.8.3. kurā norādīta persona, kas nodrošinās vai sniegs projekta līdzfinansējumu, pievienojot vienu no šādiem dokumentiem:

28.8.3.1. ja līdzfinansējumu nodrošina projekta iesniedzējs, dokumentus, kas pierāda, ka projekta iesniedzēja rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai (attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai) nepieciešamais līdzekļu apjoms;

28.8.3.2. ja līdzfinansējumu sniedz kredītiestāde, kredītiestādes izziņu par to, ka kredītiestāde ir saņēmusi un plāno izskatīt pieprasījumu piešķirt projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai;

28.8.3.3. ja līdzfinansējumu sniedz cita iestāde vai privātpersona, kas nav kredītiestāde, dokumentus, kas pierāda, ka līdzfinansētāja rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai (attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai) nepieciešamais līdzekļu apjoms;

28.9. deklarācija par komercsabiedrības atbilstību sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai (ja attiecināms);

28.10. pilnvara, kurā attiecīgā persona ir pilnvarota parakstīt projekta iesniegumu (ja attiecināms);

28.11. paziņojuma kopija par iepirkuma procedūras rezultātiem, ja iepirkums par darbiem projektā plānoto aktivitāšu īstenošanai ir veikts līdz projekta iesnieguma iesniegšanai atbildīgajā iestādē (ja attiecināms);

28.12. ilgtermiņa nomas līgums (kopija) (ja attiecināms);

28.13. līgums par siltumenerģijas pārdošanu (kopija), ja projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodam 35.3 (ja attiecināms).

29. Par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku uzskata:

29.1. pasta zīmogā norādīto nosūtīšanas datumu, ja projekta iesniegumu sūta pa pastu. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda laiks, kad sūtījums nodots pastā. Ja atbildīgā iestāde apgalvo, ka projekta iesniegums nav saņemts, tā minēto apgalvojumu pamato;

29.2. atbildīgās iestādes spiedogā norādīto projekta saņemšanas datumu, ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi;

29.3. brīdi, kad projekta iesniegums ir nosūtīts pa elektronisko pastu, ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniski.

30. Projekta iesniedzējs, gatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

30.1. projekta iesnieguma veidlapu un papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

30.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā, izņemot projekta iesnieguma veidlapas (3.pielikums) 2.2.2.apakšpunktu;

30.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

30.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmantotā naudas vienība ir lats;

30.5. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai kopijas;

30.6. projekta iesniegumu paraksta projekta iesniedzēja paraksttiesīgs pārstāvis;

30.7. ja projektu iesniedz papīra formā:

30.7.1. nosūtot projektu pa pastu vai iesniedzot to atbildīgajā iestādē personīgi, to ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai"" un "Neatvērt pirms vērtēšanas uzsākšanas";

30.7.2. projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti ir identiski ar projekta iesniegumam pievienoto projekta iesnieguma veidlapu un papildus iesniedzamajiem dokumentiem elektroniskā formā;

30.7.3. projekta iesniegumam pievienota projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti elektroniskā formā (kompaktdiskā (CD) vai zibatmiņā), kas sagatavota DOC, DOCX, XLS, XLSX vai PDF datņu formātā;

30.7.4. projekta iesnieguma veidlapa ir cauršūta (caurauklota) kopā ar papildus iesniedzamajiem dokumentiem, saglabājot vienotu lappušu numerāciju;

30.8. ja projektu iesniedz elektroniski:

30.8.1. projekta iesniegumu noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti;

30.8.2. projekta iesnieguma veidlapu izstrādā DOC vai DOCX datņu formātā, rasējumus – PDF datnes formātā, tāmi – XLS vai XLSX datņu formātā;

30.8.3. projekta iesniegumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar drošu elektronisku parakstu un apliecina ar laika zīmogu. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesniedzēja drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku.

31. Atbildīgā iestāde reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un 10 darbdienu laikā pēc attiecīgās konkursa kārtas projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un paziņo projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.

32. Atbildīgā iestāde izskata tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti atbildīgajā iestādē vai nodoti pasta iestādē (pasta zīmogs) līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām.

33. Ja projekta iesniegumu saņem pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, atbildīgā iestāde informē projekta iesniedzēju par vietu un laiku, kad projekta iesniegumu neatvērtu var saņemt atpakaļ.

VIII. Projekta iesnieguma izvērtēšana un lēmuma pieņemšana par finansējuma piešķiršanu

34. Projektu iesniegumu vērtēšanai atbildīgā iestāde izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).

35. Vērtēšanas komisijas darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu.

36. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti trīs atbildīgās iestādes pārstāvji un viens pārstāvis no Ekonomikas ministrijas.

37. Vērtēšanas komisija, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, kas izvēlēti konkursa kārtībā saskaņā ar publisko iepirkumu regulējošiem normatīvajiem aktiem, pārbauda projekta iesniegumā (3.pielikuma 2.11.apakšpunkts) norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projekta iesniegumā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai. Pārbaudes laikā vērtēšanas komisija vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietu – zemi vai ēkas, kurās plānots īstenot projekta aktivitātes. Projekta iesniedzējs nodrošina vērtēšanas komisijas vai ekspertu piekļuvi projekta īstenošanas vietai.

38. Projekta iesniegumu vērtē saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

39. Projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība:

39.1. vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 1.punktā minētajiem neprecizējamiem kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam šo noteikumu 5.pielikuma 1.punktā minētajam kritērijam, vērtēšanas komisija vērtēšanu neturpina un atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

39.2. ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 5.pielikuma 1.punktā minētajiem kritērijiem, vērtēšanas komisija vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 2.punktā minētajiem kritērijiem;

39.3. visus konkursa vienas kārtas ietvaros iesniegtos projektu iesniegumus, kas vērtēti atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 2.punkta kritērijiem, vērtē arī atbilstoši 5.pielikuma 3.punkta kritērijam. Ja projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 5.pielikuma 3.punkta kritērijam, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

39.4. ja vairāki projektu iesniegumi, kas vērtēti atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 2.punkta kritērijiem, saņem vienādu kopējo punktu skaitu, tad, sarindojot projektu iesniegumus, ievēro šādus principus:

39.4.1. priekšroku dod projekta iesniegumam, kurā ir paredzēts lielāks oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma rādītājs;

39.4.2. ja vairākos projektu iesniegumos paredzēts vienāds oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma rādītājs, priekšroku dod projekta iesniegumam, kuru īstenos teritorijā ar zemāku teritorijas attīstības indeksu;

39.4.3. ja vairākus projektu iesniegumus paredzēts īstenot teritorijā ar vienādu teritorijas attīstības indeksu, priekšroku dod projekta iesniegumam, kurā ir lielāks efektivitātes rādītājs;

39.4.4. ja vairākos projektu iesniegumos ir vienāds efektivitātes rādītājs, priekšroku dod sīkajam (mikro) komersantam, tad mazajam komersantam un beidzot vidējam komersantam;

39.5. atbilstoši pārējiem šo noteikumu 5.pielikuma 4.punktā minētajiem precizējamiem kritērijiem turpina vērtēt tikai tos projektu iesniegumus, kuri atbilst šo noteikumu 5.pielikuma 3.punktā minētajam kritērijam.

40. Ja projekta iesniegumā nav informācijas, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību kādam no šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kritērijiem, kā arī ja minētā informācija nav salasāma vai nav norādīta iesniegtajos dokumentos, vērtēšanas komisija lemj, ka projekta iesniegums neatbilst attiecīgajam kritērijam, vai attiecīgajā kritērijā piešķir zemāko vērtējumu.

41. Ja projekta iesniegumā ir pieļautas matemātiskā aprēķina kļūdas vai papildus iesniedzamajos dokumentos sniegta nepilnīga informācija, kas neietekmē projekta atbilstību, vērtēšanas komisija norāda pārrēķināto rezultātu vai veicamos labojumus papildus iesniedzamajos dokumentos.

42. Atbildīgā iestāde, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 5.pielikuma 3.punktā minētajam kritērijam. Ja projekta iesniegums neatbilst 5.pielikuma 3.punktā minētajam kritērijam, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

43. Lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu var ietvert nosacījumus, kas jāizpilda, lai projekta iesniedzējs varētu noslēgt projekta līgumu. Lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu atbildīgā iestāde norāda papildu vai precizējošo informāciju, kas nepieciešama, lai projekta iesniegums atbilstu šo noteikumu 5.pielikuma 4.punktā minētajam kritērijam, un termiņu, kādā precizētais projekta iesniegums vai informācija ir iesniedzama. Pēc informācijas iesniegšanas kvalitātes kritēriju vērtējums netiek mainīts. Precizējot projekta iesniegumu, nedrīkst palielināt attiecināmo izmaksu kopsummu, finansējuma apjomu un intensitāti.

44. Atbildīgās iestādes lēmumā ietverto nosacījumu izpildes termiņš ir 15 darbdienas no lēmuma saņemšanas dienas. Lēmumā norādīto nosacījumu izpildei noteikto termiņu nevar pagarināt.

45. Informāciju par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi projekta iesniedzējs iesniedz atbildīgajā iestādē izvērtēšanai. Vērtēšanas komisija 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas izvērtē projekta iesniedzēja iesniegto informāciju un sagatavo atzinumu par tās atbilstību lēmumā ietvertajiem nosacījumiem.

46. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai apstiprināšanu ar nosacījumu, lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu un atzinumu par atbildīgās iestādes lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildi atbildīgā iestāde triju darbdienu laikā pēc lēmuma vai atzinuma pieņemšanas nosūta arī uz projekta iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi.

IX. Projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumi

47. Projekta iesniedzējs 15 darbdienu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi saņemšanas paraksta projekta līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu.

48. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 15 darbdienu laikā pēc atbildīgās iestādes lēmuma vai atzinuma par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi saņemšanas vai neiesniedz šo noteikumu 45.punktā minēto precizēto projekta iesniegumu vai informāciju, vai neiesniedz šo noteikumu 50.punktā minēto informāciju, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu.

49. Ja šo noteikumu 48.punktā minēto iemeslu dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, atbildīgā iestāde publicē paziņojumu par neizmantoto finansējumu šo noteikumu 26.punktā norādītajā kārtībā. Finansējums ir pieejams nākamajā konkursa kārtā iesniegtajiem projektu iesniegumiem.

51. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem.

52. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs:

52.1. ievieto savā tīmekļa vietnē (ja tāda ir) informāciju par projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu;

52.2. izvieto informatīvu plāksni par projekta īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu pie katras ēkas, kurā veiktas projekta aktivitātes.

53. Projekta līguma darbības laikā par katru triju mēnešu periodu (turpmāk – projekta ceturksnis) līdz projekta ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.

54. Finansējuma saņēmējs pēc projekta līgumā paredzēto aktivitāšu pabeigšanas, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc attiecīgā projekta līguma beigu termiņa iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Noslēguma pārskatam pievieno projekta aktivitāšu izpildi un samaksu apliecinošus dokumentus atbilstoši projekta līgumam.

55. Ja finansējuma saņēmējs, kura projekta iesniegums apstiprināts konkursa otrajā un turpmākajās kārtās, nav īstenojis projekta līgumā paredzētās aktivitātes, tas var pieprasīt projekta līguma pagarinājumu, iesniedzot Vides investīciju fondā iesniegumu, kurā norādīti objektīvi apstākļi, kas kavē projekta īstenošanu. Ja Vides investīciju fonds un atbildīgā iestāde norādītos apstākļus atzīst par pamatotiem, projekta līgumu pagarina ne vairāk kā par sešiem mēnešiem.

56. Piecu gadu laikā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas finansējuma saņēmējs:

56.1. katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31.janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam;

56.2. nodrošina, ka ražošanas ēku, kurā veiktas projekta aktivitātes, ekspluatē, nemainot lietošanas veidu un ēkas klasifikāciju, un tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus un ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, kas uzstādītas projekta aktivitātes ietvaros vai kurās ir veiktas projekta aktivitātes, nedemontē.

57. Vides investīciju fondam ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertu, lai pārbaudītu, vai projekta izmaksu tāmē norādītās attiecināmās izmaksas ir samērīgas un ekonomiski pamatotas, veikt pārbaudes projekta ieviešanas vietā un izvērtēt projekta rezultātu monitoringa pārskatu.

X. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un to saņemšanas nosacījumi

58. Finansējuma saņēmējam ir pieejami šādi maksājumu veidi:

58.1. avansa maksājums līdz 15 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

58.2. viens vai divi starpposma maksājumi kopā līdz 75 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

58.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposmu maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprinātā kopējā finansējuma summu.

59. Avansa maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā kredītiestādes avansa maksājuma summas atmaksāšanas garantijas vēstuli, kura izsniegta par labu atbildīgajai iestādei, un kredītiestādes izsniegtās garantijas termiņš nav īsāks par projekta īstenošanas termiņu, kā arī satur nosacījumus par līdzekļu atmaksāšanu pēc pirmā pieprasījuma, ja finansējuma saņēmējs neizpilda šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktās saistības, un nosacījumus par garantijas termiņa pagarināšanas iespēju, ja projekta līgumu pagarina šo noteikumu 55.punktā minētajā kārtībā.

60. Starpposma maksājumu var saņemt, ja izpildīti šādi nosacījumi:

60.1. finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā starpposma maksājuma pieprasījumu un darbu izpildi un samaksu apliecinošus dokumentus atbilstoši projekta līgumam;

60.2. finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo ceturksni, un Vides investīciju fonds to apstiprina;

60.3. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā.

61. Noslēguma maksājumu var saņemt, ja izpildīti šādi nosacījumi:

61.1. finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā noslēguma maksājuma pieprasījumu un darbu izpildi un samaksu apliecinošus dokumentus atbilstoši projekta līgumam;

61.2. finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu, un Vides investīciju fonds to apstiprina;

61.3. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā;

61.4. finansējuma saņēmējs ir pilnībā īstenojis projekta iesniegumā plānotās aktivitātes.

62. Atbildīgā iestāde veic maksājumus, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu.

XI. Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem

63. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta iesniegumā un projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, tai skaitā par oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu.

64. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par pirmo ekspluatācijas gadu pēc projekta pabeigšanas konstatē, ka projekta iesniegumā plānotais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto samazinājumu, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstības apmēru un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.

65. Finansējuma saņēmējs 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 64.punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu par oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstības novēršanu (turpmāk – plāns). Vides investīciju fonds var sniegt attiecīgus ieteikumus par plānu.

66. Plānu finanšu saņēmējs īsteno par saviem līdzekļiem gada laikā pēc šo noteikumu 64.punktā minētās informācijas saņemšanas.

67. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par otro gadu pēc projekta pabeigšanas atkārtoti konstatē, ka projekta iesniegumā plānotais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto samazinājumu, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstības apmēru un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta īstenošanai izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu projekta līgumā noteiktajā kārtībā.

68. Lai noteiktu atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstībai par otro gadu pēc projekta pabeigšanas, faktisko oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu dala ar projekta iesniegumā norādīto oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu gadā. No vieninieka atņem dalījuma rezultātu un reizina ar piešķirto finansējumu no finanšu instrumenta, iegūtajam rezultātam piemēro Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.augusta
noteikumiem Nr.559

Oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma aprēķins

1. Oglekļa dioksīda (turpmāk – CO₂) emisijas samazinājumu raksturo starpība starp CO₂ emisijas ietaupījumu, kas sasniedzams, īstenojot projektu, un esošo situāciju ražošanas ēkā.

2. CO₂ emisijas samazinājuma aprēķinā izmanto šādus emisijas faktorus:

2.1. CO₂ emisijas ietaupījumu, kas iegūts, siltumenerģijas ražošanā pārejot no fosilos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām (tajā skaitā centralizētās siltumapgādes sistēmas) uz atjaunojamos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām, nosaka atbilstoši CO₂ emisijas faktoram – 0,264 tCO₂/MWh (turpmāk – vidējais emisijas faktors);

2.2. CO₂ emisijas ietaupījumu, kas iegūts, no fosilajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju aizstājot ar elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem, elektrotīklā nosaka atbilstoši CO₂ emisijas faktoram – 0,397 tCO₂/MWh, kas raksturo CO₂ ietaupījumu, aizvietojot pēdējo marginālo elektroenerģijas ražošanas vienību uz fosilajiem energoresursiem un pārvadītu saražoto elektroenerģiju gala patērētājam elektrotīklā.

3. Vidējais emisijas faktors raksturo, cik daudz CO₂ tiek emitēts atmosfērā, saražojot 1 MWh siltumenerģijas. Vidējais emisijas faktors ir aprēķināts atbilstoši kopējām emisijām Latvijā pārveidošanas sektorā (katlumājas un koģenerācijas stacijas), kas attiecinātas pret centralizētās siltumenerģijas gala patēriņu – vidējo vērtību laikposmā no 2000.gada līdz 2007.gadam –, koriģējot indikatora vērtību par koģenerācijas stacijās izmantoto kurināmā daudzumu, kas patērēts elektroenerģijas ražošanai, t.i., neņemot vērā CO₂ emisijas, kas radušās, ražojot elektroenerģiju.

4. Ja ēkai centralizēto siltumapgādi un karsto ūdeni nodrošina ar kurināmo, kam ir augstāks emisijas faktors nekā vidējā emisijas faktora noteiktā vērtība, var izmantot emisijas faktoru, ko nosaka siltumtīkla operators, izmantojot kurināmā emisijas faktorus atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai un zudumus tīklā. Projekta iesniedzējam ir dokumentāri jāpierāda šāda emisijas faktora izmantošana. Faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E – CO₂ emisijas samazinājums gadā (tCO₂/gadā);

E_CO2 – vidējais emisijas faktors – 0,264 (tCO₂/MWh) – vai emisijas faktors, kas noteikts atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai. Siltuma sūknim emisijas faktoru aprēķina atbilstoši šā pielikuma 7.punktam;

Q_pat – patērētais siltumenerģijas apjoms ēkā (MWh/gadā). Ja, īstenojot projektu, ir plānots aizstāt visu patērēto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina patērētās siltumenerģijas iepriekšējo vismaz 2 (divu) gadu vidējo rādītāju. Ja, īstenojot projektu, ir plānots daļēji aizstāt patērēto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, norāda plānoto saražojamo siltumenerģijas apjomu.

5. Ja ēkā siltumapgādi un karsto ūdeni nodrošina autonomā apkure vai centralizētās siltumapgādes sistēmas operators veic siltumenerģijas ražošanas tehnoloģiju nomaiņu, pārejot no fosilos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām uz atjaunojamos energoresursus izmantojošām tehnoloģijām, projekta iesniedzējs izmanto attiecīgā kurināmā CO₂ emisijas faktoru atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai. Faktiskās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E – CO₂ emisijas samazinājums gadā (tCO₂/gadā);

E_CO2 – CO₂ emisijas faktors (tCO₂/MWh) atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai. Siltuma sūknim emisijas faktoru aprēķina atbilstoši šā pielikuma 7.punktam;

Q_sar – saražotais siltumenerģijas apjoms (MWh/gadā). Ja, īstenojot projektu, ir plānots aizstāt visu saražoto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina saražotās siltumenerģijas vismaz divu iepriekšējo gadu vidējo rādītāju. Ja, īstenojot projektu, ir plānots daļēji aizstāt saražoto siltumenerģijas apjomu ēkā ar siltumenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, norāda plānoto saražojamo siltumenerģijas apjomu;

ƞ – aizvietojamās sadedzināšanas iekārtas (katlumājas, koģenerācijas stacijas) lietderības koeficients, kas ir 0,9, ja izmanto dabasgāzi vai dīzeļdegvielu, un 0,85, ja izmanto citus kurināmā veidus. Projekta iesniedzējs var izmantot zemāku lietderības koeficienta vērtību, ja tas tiek dokumentāri pierādīts.

6. Ja projektā paredzēta biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība, tad CO₂ emisijas ietaupījumu aprēķina gan plānotajai aizstātajai siltumenerģijas daļai, kas saražota no fosilajiem energoresursiem, atbilstoši šā pielikuma 4. vai 5.punktam, gan plānotajam saražojamajam elektroenerģijas apjomam atbilstoši šā pielikuma 10.punktam.

7. Siltumenerģijas ražošanas emisijas faktoru siltuma sūknim aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E_CO2 – CO₂ emisijas faktors siltuma sūknim (tCO₂/MWh);

E_CO2silt – vidējais emisijas faktors 0,264 (tCO₂/MWh) vai emisijas faktors, kas noteikts atbilstoši šā pielikuma 1.tabulai;

E_CO2ee – elektroenerģijas ražošanas un pārvades CO₂ emisijas faktors 0,397 (t/MWh);

k – siltuma sūkņa transformācijas koeficients.

1.tabula

Oglekļa dioksīda emisijas faktors

8. Ja siltumenerģija tiek nodrošināta, izmantojot iekārtas (piemēram, elektriskie boileri, elektriskie radiatori), kurām elektroenerģiju ražo no fosilajiem energoresursiem, CO₂ emisijas samazinājumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E – CO₂ emisijas samazinājums gadā (tCO₂/gadā);

E_CO2 – elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors – 0,397 (tCO₂/MWh);

Q_e – iekārtu patērētais elektroenerģijas apjoms (MWh/gadā). Ja, īstenojot projektu, ir plānots aizstāt visu patērēto elektroenerģijas apjomu, aprēķina patērētās elektroenerģijas vismaz divu iepriekšējo gadu vidējo rādītāju. Ja, īstenojot projektu, ir plānots daļēji aizstāt patērēto elektroenerģijas apjomu, norāda plānoto aizstājamo elektroenerģijas apjomu.

9. CO₂ emisijas samazinājumu, kas iegūts no elektroenerģijas patēriņa samazināšanas, nomainot vai uzlabojot ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E – CO₂ emisijas samazinājums gadā (tCO₂/gadā);

E_CO2 – elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors – 0,397 (tCO₂/MWh);

Q_ee – plānotais elektroenerģijas samazinājums no ražošanas tehnoloģiskās iekārtas nomainīšanas vai uzlabošanas (MWh/gadā).

10. CO₂ emisijas samazinājumu, kas iegūts, no fosilajiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju aizstājot ar elektroenerģiju, kuru plānots saražot no atjaunojamiem energoresursiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E – CO₂ emisijas samazinājums gadā (tCO₂/gadā);

E_CO2 – elektroenerģijas ražošanas un pārvades emisijas faktors – 0,397 (tCO₂/MWh);

Q_eee – plānotais elektroenerģijas apjoms, kas saražojams no atjaunojamiem energoresursiem (MWh/gadā).

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.augusta
noteikumiem Nr.559

Fosilos un atjaunojamos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju investīciju izmaksas

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai" nolikums" 22.punktu projekta attiecināmās izmaksas (I) šo noteikumu 19.2.apakšpunktā norādītajai aktivitātei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

I = (I_RES – I_fos) × P , kur

I_RES – projektā plānotās atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju investīcijas (Ls/kW_th vai Ls/kW_el), kas nepārsniedz maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas, atbilstoši jaudas diapazonam (1. un 2.tabula);

I_fos  – fosilo energoresursu tehnoloģiju investīcijas (Ls/kW_th vai Ls/kW_el) atbilstoši jaudas diapazonam (3. un 4.tabula);

P – siltumenerģijas vai elektroenerģijas tehnoloģiju plānotā uzstādāmā jauda (kW). Koģenerācijas stacijām aprēķinā izmanto plānoto uzstādāmo elektrisko jaudu (kW).

2. Atjaunojamos energoresursus izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas (neietverot pievienotās vērtības nodokli):

2.1. siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas

1.tabula

2.2. elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas

2.tabula

3. Fosilos energoresursus izmantojošo (atsauces) tehnoloģiju investīciju izmaksas (neietverot pievienotās vērtības nodokli):

3.1. siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas

3.tabula

3.2. elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas

4.tabula

4. Projekta izmaksas, kuras ir lielākas par atjaunojamo energoresursu izmantojošo tehnoloģiju maksimāli pieļaujamām investīciju izmaksām, kas minētas šā pielikuma 1. un 2. tabulā, norāda kā neattiecināmas izmaksas, un tās sedz projekta iesniedzējs no saviem finanšu līdzekļiem.

Piezīmes.

1. * Lietderības koeficients ir noteikts atbilstoši Latvijas Republikas klimatiskajiem apstākļiem.

2. ** Gaiss–gaiss tipa siltuma sūkņus var uzstādīt, ja tie ir paredzēti darbam temperatūrā līdz –20 °C. Siltuma sūkņu iekārtu efektivitātei jābūt pārbaudītai neatkarīgā institūcijā un jābūt attiecīgo efektivitāti apliecinošam dokumentam.

3. *** Pamatojoties uz starptautisko avotu informāciju un Latvijas pieredzi.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.augusta
noteikumiem Nr.559

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai" iesnieguma veidlapa

Iesniedzamie dokumenti

Nr.p.k.	Dokumenta nosaukums	Lapas puse
1.	Aizpildīta projekta iesnieguma veidlapa (Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 3.pielikums)
Papildus iesniedzamo dokumentu saraksts
2	Atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas (noteikumu 19.2.1.apakšpunkts) apraksts, kas ietver vismaz šādu informāciju, – projekta iesniegumā iekļauto tehnisko rādītāju pamatojums, ekonomiskais pamatojums, tehnoloģijas atrašanās vieta, informācija par energoresursu un to raksturojošie rādītāji. Ja projekta ietvaros plānota koģenerācijas stacijas būvniecība, papildus minētajai informācijai norāda arī primāro energoresursu ietaupījuma aprēķinu atbilstoši noteikumu 12.8.apakšpunktam, koģenerācijas procesā plānoto saražoto siltumenerģijas un elektroenerģijas apjomu gadā megavatstundās (MWh), koģenerācijas procesā saražoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh), kas tiks izmantots saimnieciskajā darbībā koģenerācijas stacijas ražošanas cikla nodrošināšanai, koģenerācijas procesā saražoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh), kas tiks izmantots saimnieciskajā darbībā cita ražošanas cikla vai produktu ražošanas nodrošināšanai (katram ražošanas ciklam norāda nosaukumu un plānoto izmantoto siltumenerģijas apjomu megavatstundās (MWh)) (ja attiecināms)
3	Sertificēta energoauditora izstrādāts ēkas energoaudits (kopija)
4.	Tehniskās apsekošanas atzinums atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ja projekta aktivitātes īsteno ēkas norobežojošajās konstrukcijās
5.	Būvniecības tāmes, ražošanas tehnoloģisko iekārtu specifikācijas (ja attiecināms) un projekta aktivitāšu tāmes atbilstoši ēkas energoauditam
6.	Būvvaldē akceptēts būvprojekts tehniskā projekta stadijā (kopija) par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem vai, ja paredzēta vienkāršota renovācija, būvvaldē saskaņota apliecinājuma karte par projektā veicamajiem darbiem (kopija) (ja attiecināms) atbilstoši ēkas energoauditam
7.	Saražotās, patērētās un pārdotās siltumenerģijas apjomu apliecinoši dokumenti (kopijas) par vismaz divos jebkuros gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas apjomu ražošanas ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)). Iesniedz arī dokumentus (kopijas), kas apliecina izmantoto kurināmā apjomu, tai skaitā kurināmā pirkšanas izmaksas apliecinošus dokumentus
8.	Zvērināta revidenta atzinums par noteikumu 19.1.apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanas attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību Komisijas regulas Nr.800/2008 21.pantam
9.	Lēmums par projekta īstenošanu un papildus iesniedzamie dokumenti saskaņā ar noteikumu 28.8.apakšpunktu
10.	Deklarācija par komercsabiedrības atbilstību sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši sīkajai (mikro), mazajai vai vidējai komercsabiedrībai (ja attiecināms)
11.	Pilnvara, kurā attiecīgā persona ir pilnvarota parakstīt projekta iesniegumu (ja attiecināms)
12.	Paziņojuma kopija par iepirkuma procedūras rezultātiem, ja iepirkums par darbiem projektā plānoto aktivitāšu īstenošanai ir veikts līdz projekta iesnieguma iesniegšanai (ja attiecināms)
13	Ilgtermiņa nomas līgums (ja attiecināms)
14	Līgums par siltumenerģijas pārdošanu (kopija), ja projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodam 35.3 (ja attiecināms)

1.1. Projekta iesniedzējs

1.1.1.	Projekta iesniedzēja nosaukums
1.1.2.	Projekta iesniedzēja darbības forma	sīkais (mikro) komersants mazais komersants vidējais komersants lielais komersants
1.1.3.	PVN maksātājs	Jā Nē
1.1.4.	Nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs
1.1.5.	Juridiskā adrese	Iela, mājas nr.
		Pilsēta, novads
		Pasta indekss

1.2. Projekta iesniedzēja atbildīgā persona

1.3. Projekta iesniedzēja kontaktpersona

1.4. Projekta iesniedzēja atbilstība

Īsi aprakstīt projekta iesniedzēja atbilstību noteikumu prasībām, tai skaitā sniegt pamatojumu sīkā (mikro), mazā, vidējā vai lielā uzņēmuma definīcijas piemērošanai konkrētā iesniedzēja gadījumā, sniegt informāciju par komercdarbības periodu, norādīt projekta iesniedzēja saimnieciskās darbības atbilstību Saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas NACE kodiem 10–33 un 35.3 (ne vairāk kā 2000 zīmes).

2.1. Konkursa ietvaros plānotā projekta aktivitāte

Ieguldījumu veikšana vides aizsardzībā, kas ļauj ietaupīt enerģiju (noteikumu 19.1.apakšpunkts)

Ieguldījumu veikšana atjaunojamo energoresursu izmantošanai (noteikumu 19.2.apakšpunkts)

2.1.1. Projekta mērķis

Formulēt projekta mērķi (ne vairāk kā 500 zīmes)

2.2. Projekta kopsavilkums

2.2.1. Projekta kopsavilkums latviešu valodā

Īsi aprakstīt projekta nepieciešamību un būtiskākās projekta aktivitātes un rezultātus (ne vairāk kā 1500 zīmes)

2.2.2. Projekta kopsavilkums angļu valodā

Īsi aprakstīt projekta mērķi, nepieciešamību un būtiskākās projekta aktivitātes un rezultātus (ne vairāk kā 1500 zīmes)

2.3. Projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums

Nosaukt būtiskākās problēmas, kuras tiks risinātas, un pamatot to risināšanas aktualitāti. Nosaukt būtiskākās projekta plānotās darbības, raksturot projektā izmantojamās tehnoloģijas un materiālus, norādot to priekšrocības un trūkumus un pamatojot to piemērotību projekta mērķu sasniegšanai (ne vairāk kā 6000 zīmes)

2.4. Projekta aktivitāšu īstenošanai izmantojamie iepirkumi

Projektā plānoto publisko iepirkumu raksturojums

Nosaukt un aprakstīt projekta ietvaros plānotos iepirkumus un tajos izmantojamos kritērijus (ne vairāk kā 2000 zīmes)

2.5. Norādīt galveno ražošanas tehnoloģisko iekārtu un tehnoloģiju specifikāciju, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus

Katli, turbīnas, ģeneratori, tīklu ūdens sildītāji, tīklu ūdens sūkņi, kurināmā padeves iekārtas, saules kolektori, siltumsūkņi, palīgiekārtas pamatiekārtu darbināšanai

2.6. Aprakstīt, kā tiks nodrošināta projekta sasniegto rezultātu uzturēšana pēc projekta pabeigšanas (vismaz 5 gadus) (ne vairāk kā 6000 zīmes)

2.7. Ražošanas ēku raksturojums, kuras nodrošina ar siltumapgādi no rekonstruētā vai nomainītā siltumenerģijas avota (dati jānorāda katrai ēkai atsevišķi) (ja nepieciešams, tabulu var paplašināt)

Neattiecas uz projekta iesniedzēju, ja tas ir centralizētās siltumapgādes sistēmu operators, kā arī ja projektā plānota tikai karstā ūdens apgāde un papildus ieguldījumu veikšana atbilstoši noteikumu 19.1.2.apakšpunktam

2.8. Projekta īstenošanas vieta – nekustamā īpašuma kadastra numurs, adrese (ne vairāk kā 100 zīmes)

2.9. Projekta īstenošanas laiks

2.10. Projekta īstenošanas laika grafiks

Norādiet projekta ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanas laiku (atzīmējiet ar "x" atbilstošo gadu un mēnesi). Projekta īstenošanas pirmā gada pirmais mēnesis ir mēnesis, kad noslēgts projekta līgums. Indikatīvais projekta līguma noslēgšanas laiks konkursa pirmajā kārtā ir 2012.gada oktobris.

2.11. Projektā sasniedzamie rādītāji

Piezīme.

1. * Ja projektā aktivitātes plānots īstenot vairākās ēkās, siltumenerģijas patēriņu apkurei norāda par katru ražošanas ēku.

2.12. Projekta ietvaros sasniedzamā oglekļa dioksīda samazinājuma pamatojums un aprēķins

Pamatot projekta ietvaros sasniedzamo oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu un parādīt tā aprēķinu saskaņā ar noteikumu 1.pielikumā ietverto metodi (ne vairāk kā 5000 zīmes)

2.13. Finansējuma nepieciešamības pamatojums (aizpilda tikai lielie komersanti)

Nr.p.k.	Finansējuma nepieciešamība	Skaidrojums (ne vairāk kā 1000 zīmes)
2.13.1.	projektam iztērētās kopsummas pieaugums: finansējuma saņēmēja projektā veikto ieguldījumu pieaugums; izmaiņas projekta budžetā (ja nenotiek atbilstošs budžeta samazinājums citos projektos); izmaiņas izdevumos, ko finansējuma saņēmējs velta projektam proporcionāli kopējam apgrozījumam
2.13.2.	projekta apjoma pieaugums: no projekta sagaidāmo pakalpojumu pieaugums
2.13.3.	projekta darbības jomas paplašināšanās: kopējo projekta izmaksu pieaugums (nesamazinoties finansējuma saņēmēja veiktajiem izdevumiem salīdzinājumā ar situāciju bez publiskā finansējuma); to cilvēku skaita pieaugums, kuriem uzdots strādāt ar projektu saistītā jomā
2.13.4.	projekta izpildes ātruma pieaugums: nepieciešams īsāks laiks līdz projekta pabeigšanai salīdzinājumā ar to, ja šo pašu projektu izpildītu bez publiskā finansējuma

3.1. Projekta ieviešanas un vadības kapacitāte

Raksturot projekta iesniedzēja pieredzi atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju līdzīga mēroga un specifikas projektu ieviešanā, kā arī būvniecības darbu organizēšanā un vadīšanā. Norādīt pieredzi atjaunojamo energoresursu izmantošanas paaugstināšanas pasākumu īstenošanā un videi draudzīgas būvniecības darbu organizēšanā, ja tāda ir (ne vairāk kā 2000 zīmes)

3.2. Projekta ieviešanas riski

Identificēt un raksturot iespējamos projekta ieviešanas riskus (ne vairāk kā 1000 zīmes)

3.3. Pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai

Raksturot preventīvos pasākumus projekta ieviešanas risku mazināšanai (ne vairāk kā 1000 zīmes)

3.4. Projekta ietekme uz vidi

Novērtēt projekta ieviešanas ietekmi uz vidi, aprakstīt esošo vides stāvokli, norādīt, vai un kādā veidā projekta ieviešanas laikā tiks ietekmēta vide, kādā veidā tiks mazināta negatīvā ietekme, ja tāda tiek prognozēta (ne vairāk kā 1000 zīmes)

3.5. Projekta ietekme uz iedzīvotājiem

Novērtēt projekta ieviešanas ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem (ne vairāk kā 1000 zīmes)

3.6. Projektā paredzētie avansa un starpposmu maksājumi

3.6.1. Avansa maksājums

Vai projekta ietvaros projekta iesniedzējs vēlēsies saņemt avansa maksājumu

Jā

Nē

3.6.2. Starpposma maksājums

Vai projekta ietvaros projekta iesniedzējs vēlēsies saņemt starpposma maksājumu

Jā

Nē

4.1. Publicitātes pasākumu veidi

Atzīmēt, kāda veida publicitātes pasākumi tiks veikti projekta īstenošanas laikā

5.1. Projekta iesniedzēja dati par finanšu apgrozījumu (attiecas uz komersantiem)

5.2. Projekta finansēšanas plāns

Piezīmes.

2. ** Neattiecināmo izmaksu pozīcijā tiek iekļauts arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ja to var atgūt no valsts budžeta, un izmaksas, kas rodas kā starpība, papildus veicot ieguldījumu izmaksu aprēķinus, kā arī izmaksas, ja to lielums pārsniedz noteikumu 21.3.apakšpunktā minēto lielumu.

3. *** Ja projekta ietvaros ir iekļautas konsultāciju izmaksas (noteikumu 20.1.1. un 20.2.1.apakšpunkts) kā attiecināmas izmaksas, tad aili neaizpilda (attiecas uz sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem).

5.3. Projekta izmaksu tāme

Sk. iesnieguma veidlapas 1.pielikumu

5.4. Tehniskā analīze

Sk. iesnieguma veidlapas 2.pielikumu

6.1. projektā un tā pielikumos iekļautā informācija ir patiesa un projekta ieviešanai pieprasītais finanšu instrumenta līdzfinansējums tiks izmantots saskaņā ar projekta aprakstu un ievērojot noteikumus;

6.2. projekta iesniedzējs – komersants – atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr.800/2008 1.pielikuma 2.punktā, vai lielā komersanta definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr.800/2008 2.panta 8.punktā, un lielā komersanta projekts atbilst Komisijas regulas Nr.800/2008 8.panta 3.punkta kritērijiem;

6.3. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās vai uz zemes, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā, ir nodotas projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Īpašumtiesības, valdījuma vai lietojuma tiesības ir nostiprinātas vai līdz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas, vai arī projekta iesniedzējs līdz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai iesniegs atbildīgajā iestādē ilgtermiņa nomas līgumu, kurā ir noteikts termiņš, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas;

6.4. projekta iesniedzējam ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi vai projekta iesniedzējam būs pieejams kredīts projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma apmērā;

6.5. projekta iesniegumu parakstījusi persona, kurai ir paraksta tiesības;

6.6. projekta iesniegumā plānotās finanšu instrumenta finansētās attiecināmās izmaksas netiek un nav tikušas finansētas no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, un nepārklājas ar aktivitātēm un attiecināmām izmaksām, kas tiek finansētas no finanšu instrumentiem;

6.7. projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodiem 10–33 vai 35.3, un projekta iesniedzējs to veic ražošanas ēkā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, vai atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodam 35.3, un projekta iesniedzējs to plāno veikt ražošanas ēkā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas;

6.8. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot iekārtās, kas nav iesaistītas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu";

6.9. projekta iesniedzējs nav komersants, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju un plāno ražot enerģiju no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot pārdot biogāzes koģenerācijas veidā saražoto elektroenerģiju;

6.10. projekta iesniedzējs nav kapitālsabiedrība, kuras dalībnieks ir juridiska persona, kas ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstības kritērijiem ir atzīta par atbilstīgu lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību un kuras biedri ražo Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju, un kura plāno ražot enerģiju no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot pārdot biogāzes koģenerācijas veidā saražoto elektroenerģiju (ja attiecināms);

6.11. projekta iesniedzēja interesēs fiziska persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un projekta iesniedzējam saskaņā ar Krimināllikumu nav piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

6.12. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot tieši ar ražošanas procesu saistītās ēkās, kurās vismaz divus jebkurus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē ir veikta saimnieciskā darbība un kuras klasificē kā rūpnieciskās ražošanas ēkas;

6.13. pret projekta iesniedzēju nav vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

6.14. projektā paredzētās aktivitātes nav plānots īstenot kādā no neatbalstāmajām nozarēm atbilstoši Komisijas regulas Nr.800/2008 1.panta 3.punktam. Ja kāda no nozarēm, kurā darbojas projekta iesniedzējs, ir neatbalstāma projekta iesniedzējs nodrošinās atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta īstenošanas;

6.15. projekta iesniedzējs neatbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam un uz to neattiecas noteikumu 13.9. un 13.10.apakšpunktā minētie nosacījumi.

Apliecinu, ka tad, ja projekta iesniegums tiks apstiprināts:

6.16. projektā paredzētās aktivitātes netiks iesniegtas līdzfinansēšanai citu finansējuma programmu vai individuālo atbalsta projektu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

6.17. projektā norādītās attiecināmās izmaksas būs radušās, ievērojot noteikumu 23.5., 23.6. un 23.7.apakšpunktā minētos nosacījumus;

6.18. iepirkuma procedūras tiks veiktas konkurences apstākļos, bez slepenām norunām, atbilstoši ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības principiem;

6.19. projektā paredzētās attiecināmās izmaksas tiks veiktas un uzskaitītas finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē, būs identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas, tās apliecinās attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli vai dokumentu oriģinālu atvasinājumi, kuri izgatavoti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

6.20. jebkāds sadārdzinājums, kas radīsies projekta ieviešanas laikā, tiks finansēts no projekta iesniedzēja līdzekļiem, citas iestādes vai privātpersonas nodrošinātiem finanšu līdzekļiem;

6.21. būs pieejami brīvi finanšu līdzekļi vai kredīts projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma apmērā (attiecas uz komersantiem).

Apliecinu, ka pēc projekta ieviešanas:

6.22. ja projekta ietvaros tiek finansēti būvdarbi vai ilgtermiņā lietojamu preču piegādes, attiecīgie projekta objekti atbilstoši projekta mērķiem tiks ekspluatēti ne mazāk kā piecus gadus pēc projekta beigām;

6.23. turpmāko piecu gadu laikā projekta iesniedzējs vai viņa pilnvarotā persona ik gadu līdz 31.janvārim iesniegs projekta rezultātu monitoringa pārskatu;

6.24. ražošanas ēka, kurā veiktas projekta aktivitātes, tiks ekspluatēta piecus gadus, nemainot lietošanas veidu un ēkas klasifikāciju, un tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus un ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, kuras uzstādītas projekta aktivitātes ietvaros vai kurās ir veiktas projekta aktivitātes, nedemontēs.

Piekrītu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieprasa izziņu par projekta iesniedzēja nodokļu parādiem, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādiem.

Apzinos, ka projekta iesniegumu var neapstiprināt līdzfinansēšanai no finanšu instrumenta, ja projekta iesnieguma veidlapa, ieskaitot šo sadaļu, nav pilnībā un kvalitatīvi aizpildīta, kā arī ja normatīvajos aktos par finanšu instrumenta ieviešanu plānotais līdzfinansējums projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdī ir izlietots.

Apzinos, ka tad, ja apliecinājumā sniegtā informācija būs nepatiesa, pret projekta iesniedzēju var tikt uzsāktas administratīva un finansiāla rakstura sankcijas.

Apliecinu, ka projekta iesniegumam pievienotās kopijas atbilst manā rīcībā esošiem dokumentu oriģināliem un projekta iesnieguma kopijas un elektroniskā versija atbilst projekta iesnieguma oriģinālam.

Piezīme.

4. **** Dokumenta rekvizītu "Paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Iesnieguma veidlapas 1.pielikums

Projekta izmaksu tāme

Piezīmes.

1. Neattiecināmo izmaksu pozīcijā tiek iekļauts arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ja to var atgūt no valsts budžeta, un izmaksas, kas rodas kā starpība, papildus veicot ieguldījumu izmaksu aprēķinus, kā arī izmaksas, kuru lielums pārsniedz noteikumu 21.3.apakšpunktā minēto lielumu. Ja nepieciešams, projekta iesniedzējs var papildināt izmaksu pozīcijas.

2. * Lūdzam ievērot noteikumu 21.punktā minētos attiecināmo izmaksu ierobežojumus.

Iesnieguma veidlapas 2.pielikums 

Attiecināmo izmaksu aprēķins (aktivitāte – ieguldījumu veikšana atjaunojamo energoresursu izmantošanai (noteikumu 19.2.apakšpunkts))

Piezīmes.

¹ Ja projektā plānots uzstādīt vairākas siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas, informāciju aizpilda par katru no tām.

² Rezultāts jānorāda ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

³ Dati atbilstoši noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.tabulai (Ls/kW_th vai Ls/kW_el).

⁴ Dati atbilstoši noteikumu 2.pielikuma 3. un 4.tabulai (Ls/kW_th vai Ls/kW_el).

⁵ Atbilstoši noteikumu 2.pielikuma 1.punktam tiek aprēķinātas attiecināmās izmaksas (Ls). Aprēķinot attiecināmās izmaksas, 3.aile jāizmanto, ja projektā plānotās atjaunojamo energoresursu investīcijas bez PVN (Ls/kW_th vai Ls/kW_el) nepārsniedz maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas atbilstoši jaudas diapazonam (noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.tabulas rādītāji). Savukārt 4.aile jāizmanto, ja projektā plānotās atjaunojamo energoresursu investīcijas (Ls/kW_th vai Ls/kW_el) pārsniedz maksimāli pieļaujamās investīciju izmaksas atbilstoši jaudas diapazonam (noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.tabulas rādītāji).

Iesnieguma veidlapas 3.pielikums

Tehniskā analīze

Energoavota tehniskie rādītāji

1. Siltumenerģijas ražošanas iekārtām

2. Elektroenerģijas ražošanas iekārtām (koģenerācijas stacijām)

3. Saražotās un patērētās enerģijas apjoms esošajās tehnoloģijās (aizpilda, ja projekta ietvaros plānots aizstāt siltumenerģiju):

Piezīmes.

1. * Aizvietojamās siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas vismaz divu jebkuru iepriekšējo gadu vidējie rādītāji.

2. ** Jāpievieno saražotās, patērētās un pārdotās siltumenerģijas apjomu apliecinoši dokumenti (kopijas) par vismaz divos jebkuros iepriekšējos gados saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas apjomu ražošanas ēkā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas). Pievieno arī dokumentus (kopijas), kas apliecina izmantoto kurināmā apjomu, tai skaitā kurināmā pirkšanas izmaksas apliecinošus dokumentus (noteikumu 28.6.apakšpunkts).

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.augusta
noteikumiem Nr.559

Ražošanas ēkas un ražošanas tehnoloģisko iekārtu energoaudita pārskats

adrese

SATURS

1. Vispārīgā informācija

2. Pamatinformācija par ražošanas sniegšanas tehnoloģisko procesu

3. Pamatinformācija par ēku

4. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

5. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

6. Enerģijas patēriņš un uzskaite

7. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi

8. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc ieteicamo renovācijas pasākumu īstenošanas

PIELIKUMS

1. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas

2. Ēkai aprēķinātais apkures enerģijas patēriņš pirms un pēc renovācijas pasākumu veikšanas

3. Ražošanas procesa enerģijas patēriņš pirms un pēc renovācijas pasākumu veikšanas

1. Vispārīgā informācija

1.1. Ēkas identifikācija

1.2. Ēkas apsaimniekotājs

1.3. Energoauditors

2. Pamatinformācija par ražošanas tehnoloģisko procesu

2.1. Īsa ražošanas procesa anotācija (ietver informāciju par ražotni kopumā un ēkām, kurās plānoti energoefektivitātes pasākumi)

2.2. Informācija par ēkas noslogotību

Piezīme. Var norādīt dažādus laikus dažādiem procesiem.

2.3. Informācija par tehnoloģijām*

Tehnoloģiskās iekārtas

Piezīme. * Var norādīt tikai tās iekārtas, kurām paredzēts veikt energoefektivitātes pasākumus.

3. Pamatinformācija par ēku

3.12. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas – pielikumā uz ____ lp.

4. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

4.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

5. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

5.1. Ventilācijas sistēmas telpās, kuras iekļautas kopējā aprēķina platībā

5.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā apkures periodā

5.3. Siltuma piegāde/ražošana

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumu Nr.40 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 4.pielikumu.

5.4. Siltuma sadale – apkures sistēma

5.5. Karstā ūdens sadales sistēma

5.6. Dzesēšana

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumu Nr.40 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 5.pielikumu.

6. Enerģijas patēriņš un uzskaite

6.1. Enerģijas patēriņa sadalījums (pamatojoties uz izmērītajiem datiem)

Piezīme. * Aprēķināts, ņemot vērā normatīvos ārējos klimatiskos apstākļus (tikai apkurei).

6.2. Enerģijas patēriņa un oglekļa dioksīda emisijas apjoma dati

Piezīme. Oglekļa dioksīda (CO₂) emisijas apjomu aprēķina, balstoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" publicētajiem emisijas faktoriem, kas izmantoti pēdējā siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijā atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu".

6.3. Enerģijas patēriņa dati pēc skaitītāju rādījumiem

Piezīme. Norādīt pēc faktiski uzstādītajiem skaitītājiem, piemēram, telpu apkure, karstais ūdens, aukstais ūdens, elektroenerģija. Pārskatā ievietot tabulas atbilstoši skaitītāju esībai ēkā. Ja ēkas siltumenerģijas skaitītājs uzskaita gan apkuri, gan karsto ūdeni, dati jānorāda vienā tabulā.

6.3.1. Siltumenerģijas patēriņš TELPU APKURE

Piezīme. * Aprēķina, reizinot kopējo enerģijas patēriņu ar CO₂ emisijas faktoru (t CO₂ / MWh).

6.3.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošana

Piezīme. * Aprēķina, reizinot kopējo enerģijas patēriņu ar CO₂ emisijas faktoru (t CO₂ / MWh).

6.3.3. Aukstā ūdens patēriņš

6.3.4. Karstā ūdens patēriņš

6.3.5. Elektroenerģijas patēriņš

Piezīme. * Aprēķina, reizinot kopējo enerģijas patēriņu ar CO₂ emisijas faktoru (t CO₂ / MWh).

7. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi

7.1. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumi apkurei

7.5. Papildu pasākumi

Pasākumi, kurus sertificēts arhitekts vai sertificēts būvinženieris uzskata par nepieciešamiem papildus energoaudita pārskatā norādītajiem pasākumiem un kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO₂ emisiju samazinājumu (izmaksas obligāti iekļaujamas projektā kā neattiecināmās izmaksas).

7.5.1. Pasākumu raksturojums

7.5.2. Informācija par papildu pasākumu saskaņošanu ar projekta iesniedzēju, kā arī par papildu pasākumu finansēšanas avotu

7.6. Enerģijas un oglekļa dioksīda ietaupījumu kopsavilkums

Piezīmes.

1 * Izmērītais ēkas energoefektivitātes novērtējums – energoefektivitātes novērtējums, kuru veic, pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijas izmērītajiem daudzumiem.

2 ** Oglekļa dioksīds (CO₂) rodas fosilo energoresursu degšanas procesā enerģijas ražošanai, t.sk. ēkas apkurei, gaisa kondicionēšanai (dzesēšanai), karstā ūdens sagatavošanai, ventilācijai un apgaismojumam. Rēķina no piegādātās enerģijas īpatnējā ietaupījuma.

8. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc ieteicamo renovācijas pasākumu īstenošanas

Piezīme. * Norāda vismaz vienu sasniedzamo variantu.

9. CO₂ emisiju izmaiņu prognoze

Piezīme. Energoresursu ietaupījumu prognozē saskaņā ar energoaudita ieteikumiem, ražošanas un ēku renovācijas projekta priekšlikumu sadaļu un nosaka kā izmērīto CO₂ emisiju daudzumu (balstoties uz enerģijas patēriņu) pēc pasākumu veikšanas.

PIELIKUMS

1. Ēkas apsekošanas foto dokumentācija vai termogrammas

2. Ēkai aprēķinātais apkures enerģijas patēriņš pirms un pēc renovācijas pasākumu veikšanas

Ēkas enerģijas patēriņu aprēķina saskaņā ar Latvijas standartu LVS EN ISO 13790:2009 "Ēku energoefektivitāte".

Ēkas dinamisko parametru vērtības un ēkas laika konstantes aprēķina atbilstoši standartam LVS EN ISO 13790.

Telpu apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana (ISO 13790:2008).

Pievieno pielikumā programmas kopsavilkuma datni (pēc energoefektivitātes pasākumu ieviešanas).

3. Enerģijas patēriņš ražošanas procesā pirms un pēc renovācijas pasākumu veikšanas

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

5.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.augusta
noteikumiem Nr.559

Projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs