Ministru kabineta noteikumi Nr.589

Rīgā 2012.gada 28.augustā (prot. Nr.49 18.§)

Dabas parka "Tērvete" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas parka "Tērvete" (turpmāk – dabas parks) aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību.

2. Dabas parks izveidots, lai aizsargātu Tērvetes upes senlejas raksturīgo ainavu, Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes, vienlaikus nodrošinot teritorijas ilgtspējīgu attīstību, kā arī teritorijai raksturīgo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu sabiedrības atpūtai un izglītošanai.

3. Dabas parkā ir šādas funkcionālās zonas:

3.1. dabas lieguma zona;

3.2. dabas parka zona;

3.3. neitrālā zona.

4. Dabas parka platība ir 1386 ha. Dabas parka funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā.

5. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi, kuras paraugs, izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas parka teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 10.punktā un 15.16.2., 15.16.3., 15.17., 23.1. un 26.3.apakšpunktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas parka teritorijā

8. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa takām, kas norādītas šo noteikumu 1.pielikumā un paredzētas dabas parka un tajā esošo infrastruktūras objektu apskatei.

9. Visā dabas parka teritorijā aizliegts:

9.1. ierīkot atkritumu poligonus;

9.2. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;

9.3. uzstādīt vēja elektrostacijas;

9.4. medīt ūdensputnus;

9.5. veikt darbības, kas maina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti;

9.6. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā (šis aizliegums neattiecas uz Tērvetes "Sprīdīšu" dendroloģiskajiem stādījumiem);

9.7. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs (izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai);

9.8. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

9.9. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem, velosipēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās pa dabiskām brauktuvēm mežā un takām ir saskaņota šo noteikumu 12.punktā noteiktajā kārtībā vai ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem.

10. Visā dabas parka teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

10.1. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

10.2. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu (izņemot bebru aizsprostu nojaukšanu);

10.3. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, skatu torņus, atpūtas vietas, ugunskuru vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus).

11. Tērvetes (Gulbju) ūdenskrātuvē aizliegts:

11.1. iebraukt ar kuģošanas līdzekļiem, izņemot:

11.1.1. kuģošanas līdzekļus, kas pieder ūdenskrātuves apsaimniekotājiem;

11.1.2. vienas airu laivas izmantošanu personīgajām vajadzībām katram ūdenskrātuves piekrastes zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam;

11.1.3. kuģošanas līdzekļus, kurus izmanto teritorijas apsaimniekošanai vai uzraudzībai;

11.2. makšķerēt, izņemot:

11.2.1. makšķerēšanu no dambja;

11.2.2. makšķerēšanu no 1.maija līdz 30.jūnijam ūdenskrātuves daļā, kas ietilpst neitrālajā zonā;

11.2.3. makšķerēšanu no 1.jūlija visā ūdenskrātuvē.

12. Dabas parka teritorijā esošo dabisko brauktuvju mežā un taku izmantošana zirgu izjādei, braukšanai ar pajūgiem un citiem transportlīdzekļiem, kā arī saimnieciskā darbība, kas saistīta ar atpūtas, sporta un tūrisma pakalpojumu sniegšanu dabas parka teritorijā, rakstiski jāsaskaņo ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai teritorijas apsaimniekotāju.

13. Dabas parka teritorijā atļauts veikt mežsaimniecisko darbību ainavu veidošanai un uzturēšanai saskaņā ar dabas parka ainavu plānu, kas rakstiski saskaņots ar Dabas aizsardzības pārvaldi un vietējo pašvaldību.

III. Dabas lieguma zona

14. Dabas lieguma zona izveidota īpaši aizsargājamo meža biotopu, bioloģiski vērtīgu vecu mežu, retu un īpaši aizsargājamu sugu un to dzīvotņu aizsardzībai.

15. Dabas lieguma zonā aizliegts:

15.1. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju, – pļaut meža pļavas un lauces virzienā no malām uz centru;

15.2. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot, ieaudzējot mežu vai aizaudzējot ar krūmiem) meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

15.3. veikt darbības, kas veicina augsnes eroziju;

15.4. dedzināt sauso zāli un niedres, kā arī meža zemsedzi. Šis aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, par kuru veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

15.5. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

15.6. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:

15.6.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

15.6.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

15.6.3. apšu audzēm – 30 gadu;

15.7. no 15.marta līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot:

15.7.1. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

15.7.2. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem;

15.7.3. bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

15.7.4. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

15.8. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

15.9. mežaudzēs cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus, izņemot bīstamo koku nociršanu. Kaltušie un bīstamie koki pēc nociršanas atstājami mežaudzē, izņemot 20 metru platu joslu gar takām, ceļiem, stigām, atpūtas vietām un dabas parka infrastruktūras objektiem. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztos ošus un egles, ja to apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru;

15.10. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli ierīkotām vietām;

15.11. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos (izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem);

15.12. rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības, rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, kā arī rīkot ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības;

15.13. iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams šajos noteikumos atļauto darbību veikšanai;

15.14. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

15.15. nosusināt avoksnājus, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

15.16. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža zemes lietošanas kategorija, izņemot – pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

15.16.1. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu;

15.16.2. šo noteikumu 1.pielikumā norādīto publiski pieejamo dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanu;

15.16.3. ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju pārbūvi (rekonstrukciju), ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

15.17. būvēt hidrotehniskas būves uz Tērvetes upes un ierīkot meliorācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams, lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas parka teritorijas, kā arī pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas:

15.17.1. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

15.17.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas pasākumu veikšanai.

16. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

17. Lai novērstu apdraudējumu dabas parka apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

18. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

18.1. atjaunot mežu stādot un sējot;

18.2. veikt zinātniskos pētījumus.

19. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.

IV. Dabas parka zona

20. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu teritorijai raksturīgās ekosistēmas, kultūrvēsturisko vidi un ainavu, kā arī rekreācijas resursus.

21. Dabas parka zonā aizliegts:

21.1. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos (izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem);

21.2. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

21.3. mežaudzēs cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus, izņemot bīstamo koku nociršanu. Kaltušie un bīstamie koki pēc nociršanas atstājami mežaudzē, izņemot 20 metru platu joslu gar takām, ceļiem, stigām, atpūtas vietām un dabas parka infrastruktūras objektiem. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztos ošus un egles, ja to apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru;

21.4. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus;

21.5. iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams šajos noteikumos atļauto darbību veikšanai;

21.6. kopšanas cirtē izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot augšanā atpalikušos, meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos kokus), ja mežaudzes vecums pārsniedz:

21.6.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

21.6.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

21.6.3. apšu audzēm – 30 gadu;

21.7. veicot koku ciršanu galvenajā cirtē:

21.7.1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot sausus stāvošus kokus;

21.7.2. mežaudzē veidot atvērumus, kas lielāki par 0,1 hektāru;

21.8. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju, – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes, ūdenstilpnes) uz krūmāju vai mežu;

21.9. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot, ieaudzējot mežu vai aizaudzējot ar krūmiem) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces.

22. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.

23. Dabas parka zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

23.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai pirms dabas parka izveidošanas apmežotas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz zemes lietošanas kategoriju "mežs" vai "krūmājs";

23.2. rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības, rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, kā arī rīkot ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības.

V. Neitrālā zona

24. Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu teritorijas attīstību un ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu.

VI. Dabas pieminekļi

25. Dabas parkā ir šādi dabas pieminekļi:

25.1. Tērvetes "Sprīdīšu" dendroloģiskais stādījums;

25.2. aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem izmēriem).

26. Dabas pieminekļu teritorijā, teritorijā ap aizsargājamiem kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts:

26.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā vai kultūrvēsturiskā vērtība;

26.2. ierīkot nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

26.3. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas.

27. Papildus šo noteikumu 26.punktā minētajām prasībām aizsargājamo dendroloģisko stādījumu teritorijā aizliegts:

27.1. cirst kokus galvenajā cirtē;

27.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot gadījumus, ja dendroloģisko stādījumu izveido par parku vai mežaparku saskaņā ar normatīvajiem aktiem par parkiem un mežaparkiem;

27.3. atjaunot dendroloģiskos stādījumus bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas;

27.4. cirst kokus bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas.

28. Papildus šo noteikumu 26.punktā minētajām prasībām aizsargājamo koku vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās aizliegts:

28.1. veikt darbības, kas var ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

28.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

28.3. mainīt vides apstākļus – ūdens un koku barošanās režīmu;

28.4. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

28.5. iznīcināt dabisko zemsedzi.

29. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

30. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams un nav iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

31. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē.

VII. Noslēguma jautājums

32. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumus Nr.513 "Dabas parka "Tērvete" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 106.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 28.augusta
noteikumiem Nr.589

Dabas parka "Tērvete" funkcionālo zonu shēma

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 28.augusta
noteikumiem Nr.589

Dabas parka "Tērvete" funkcionālo zonu robežu apraksts

I. Dabas lieguma zona

1. Dabas lieguma zonā ietilpstošie meža kvartāli un nogabali:

II. Neitrālā zona

2. Neitrālās zonas robežpunktu koordinātas:

III. Dabas parka zona

3. Dabas parka zonā ietilpst visa pārējā dabas parka "Tērvete" teritorija, kas neietilpst dabas lieguma zonā un neitrālajā zonā.

Piezīmes.

1. Meža kvartālu un nogabalu numerācija atbilst Meža valsts reģistra datiem uz 2011.gada 1.janvāri.

2. Robežpunktu koordinātas ir norādītas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM un noapaļotas līdz 1 m. Par kartogrāfisko pamatu izmantota Valsts zemes dienesta kadastra informācija pēc stāvokļa uz 2010.gadu un Meža valsts reģistra informācija pēc stāvokļa uz 2011.gada 1.janvāri. Shēma un robežpunktu koordinātas sastādītas bez robežpunktu uzmērīšanas dabā. Līdz precīzai robežu uzmērīšanai dabā pieļaujamas robežu novirzes no šajos noteikumos aprakstītajām robežām izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 28.augusta
noteikumiem Nr.589

Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 28.augusta
noteikumiem Nr.589

Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki
(pēc apkārtmēra vai augstuma)

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs