Nāk 14. jūnijs

Par tiem, kas skaitījās “padomju iekārtai sveši elementi”

14. jūnijā Rīgā tiks atklāta izstāde “Ārlietu ministrijas darbinieki deportācijās un represijās pēc 1940.gada okupācijas”.

Izstādi paredzēts atklāt Ārlietu ministrijas vēsturiskajās telpās Krišjāņa Valdemāra ielā, kur pašlaik atrodas Rīgas dome. Tur ar to varēs iepazīties arī daudzu valstu zinātnieki, kas 12. un 13.jūnijā piedalīsies starptautiskajā vēsturnieku konferencē. Pēc tam ekspozīciju pārvietos uz Kara muzeju, vēlāk vēl uz citām telpām, lai to varētu apskatīt visplašākā sabiedrība.

Kā pastāstīja Ārlietu ministrijas vecākā referente Sarmīte Šāvēja, šī izstāde būs par Latvijas diplomātiem, kas pēc 1940. gada 17. jūnija tikuši arestēti, izsūtīti vai nošauti, pamatojoties uz okupētājvalsts — PSRS — likumdošanas aktiem. Pavisam Latvijas brīvvalsts laikā Ārlietu ministrijā strādājuši ap 1700 darbinieku. Represijas visvairāk skāra tos, kas ieņēma augstākus amatus. Tas izstādes veidotājiem arī bijis atlases kritērijs: ekspozīcijā ir ziņas par 51 augsta ranga diplomātu — no ministriem līdz otrajiem sekretāriem. Parādīts viņu dzīves gājums līdz apcietināšanai un izsūtīšanai, uzrādīti PSRS represīvo iestāžu sagatavotie aresta pamatojumi, apsūdzības raksti, sevišķo apspriežu lēmumi, izziņas par nāvi un citi dokumenti. Tiek eksponēti ap 80 dokumentu no krimināllietām un 60 fotogrāfiju.

Ministrijas arhīva darbinieki sevišķi rūpīgi pētījuši PSRS represīvo iestāžu pamatojumus represijām un izvirzītās apsūdzības, kā arī represīvo iestāžu izmantotos ziņu avotus. Ļoti bieži dokumentos redzamas norādes, ka tikusi izmantota grāmata “Es viņu pazīstu”. Ar vislielāko precizitāti sniegtie represīvo iestāžu formulējumi parāda izvirzīto apsūdzību absurdumu, kas izriet no svešas valsts likumdošanas aktu piemērošanas ar atpakaļejošu spēku.

Aresti sākušies 1940.gada rudenī. Saistībā ar masveida deportāciju gatavošanu sevišķi aktīvi ziņas par “padomju iekārtai svešiem elementiem” vāktas 1941.gada pavasarī. Vairāk nekā puse no visiem represētajiem ārlietu darbiniekiem izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā, apmēram sestā daļa arestēti jau pirms tam, pieci cilvēki represēti pēc kara beigām, viens izsūtīts 1949. gada 25. martā, viens represēts divas reizes. Galvenās izsūtījuma vietas ir Soļikamska, Usoļjes soda nometnes Molotovas apgabalā un Vjatkas soda nometnes Kirovas apgabalā. Nāvessods nošaujot izpildīts astoņiem ārlietu dienesta darbiniekiem. Daudzi deportētie miruši jau 1941. gada beigās un 1942. gadā. Tikai sestā daļa nodzīvojuši ilgāk par 1949. gadu.

Materiālu izpēti vadīja vecākā referente Silvija Križevica.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Par sakritīgu tēmu —

arī “LV” šodienas laidiena 6.lpp.:

J. Riekstiņš, “Terora atplūdos,

destaļinizācijā”