Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība var kalpot labklājības, stabilitātes un attīstības nodrošināšanai Eiropā

Aizvadītajā nedēļā, no 31.maija līdz 2.jūnijam, Rīgā notika Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3.kopējā sēde, 7.Baltijas padome un Baltijas asamblejas 18.sesija

Baltijas asamblejas 18.sesijā

Latvijas Valsts robežapsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš:

Ziņojums Baltijas asamblejas 18. sesijā Rīgā 2001. gada 2. jūnijā

Augsti godātie kungi un cienījamās dāmas!

Robežkontrole uz Latvijas, Igaunijas un Lietuvas robežas tuvāko gadu laikā tiks saglabāta, ko nosaka reāli objektīvi apstākļi, piemēram, atšķirīgie ārvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un kontroles nosacījumi Baltijas valstīs. Arī Eiropas Savienības viedoklis attiecībā uz iekšējām robežām skan: par kontroles atcelšanu var runāt tikai pēc iestāšanās, ārējo robežu drošības prasību izpildes un pievienošanās Šengenas informācijas sistēmai pilnā apjomā. Ievērojot to, ir skaidrs, ka jebkura, pat minimālākā, kontrole radīs aizkavējumus un rindas robežas šķērsošanas vietās, tādēļ robežas šķērsošanas vienkāršošanas pamatā saskaņā ar Valsts robežsardzes nostādnēm ir pasākumi, kas veicami trijos virzienos:

1) likumdošanas pilnveidošana, lai valsts un starptautiskajos normatīvajos aktos pietiekami precīzi un nepārprotami noteiktu robežas šķērsošanas kārtību un noteikumus dažādām personu un transportlīdzekļu kategorijām;

2) robežas šķērsošanas vietu infrastruktūras attīstība uz Baltijas valstu iekšējām robežām, kuras atšķirībā no robežas šķērsošanas vietām uz valsts austrumu robežas tiek attīstītas daudz mazākā apjomā, sevišķi no 1995. gada, kad pilnībā tika nodoti ekspluatācijā Grenctāles, Veclaicenes, Ainažu, Meitenes (galīgi tiks pabeigts 2001. gadā) un Rucavas robežkontroles punkts. Pēdējais modernizētais robežkontroles punkts uz Baltijas valstu iekšējām robežām ir Valkas 2 RKP, kas tika nodots ekspluatācijā 2000. gadā;

3) robežsargu profesionālās apmācības uzlabošana.

Pirmajā virzienā Latvijas Republikas valdība 2001. gada 13. martā apstiprināja “Valsts robežsardzes attīstības koncepciju līdz 2005. gadam”, kurā noteikti Valsts robežsardzes darbības virzieni un veicamie pasākumi, attīstot un pilnveidojot robežkontroli kā uz perspektīvajām Eiropas Savienības ārējām robežām, tā arī uz iekšējām robežām, kuras pašlaik ir robežas ar Lietuvu un Igauniju. Pamatojoties uz koncepciju, Valsts robežsardze ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus “Kārtība, kādā personas šķērso valsts robežu”, kas ir akceptēti Ministru kabinetā, ir iesniegusi saskaņošanai ministrijās Ministru kabineta noteikumu “Robežkontroles punktu režīma noteikumi” un “Par robežas šķērsošanas vietu aprīkošanu ar robežkontroles veikšanai nepieciešamajām iekārtām un tehnisko aprīkojumu” projektus.

Starptautiskās normatīvās bāzes pilnveidošanas ietvaros tiek veikti vairāki pasākumi.

Ar Igauniju:

— tiek izstrādāts jauns “Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības Nolīgums par kopējas robežkontroles organizēšanu”,

— uzsākts izstrādāt grozījumus “Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības Nolīgumā par valsts robežas šķērsošanas vietām”, kas paredzēs iespēju šķērsot valsts robežu Valkas 1 robežpārejas punktā ārvalstniekiem,

— tiek izstrādāta normatīvā bāze, kas ļaus Latvijas kravas vilcieniem iebraukt Valkas pilsētā un izbraukt no tās caur Igaunijas teritoriju bez liekām muitas formalitātēm, jo šādu nepieciešamību nosaka sliežu ceļa izvietojums Valkas un Valgas pilsētās.

Ar Lietuvu:

— tiek saskaņoti grozījumi “Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības Nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos”,

— tiek saskaņots “Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības Nolīgums par robežas pilnvaroto darbību”. Abu minēto projektu virzība ir aizkavējusies Lietuvas puses izvirzīto iebildumu dēļ, un abu valstu darba grupu kārtējā tikšanās reizē 23. un 24. maijā neskaidrie jautājumi tika risināti, praktiski izstrādājot jaunas abu projektu redakcijas,

— regulāri tiek veikti grozījumi “Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības Nolīgumā par valsts robežas šķērsošanas vietām”, kā rezultātā pēdējo trīs gadu laikā ir noteikti divi papildu robežpārejas punkti: Zemgale—Turmantas Daugavpils rajonā un Lankuti—Lenkimai Liepājas rajonā. Pašlaik tiek saskaņots kārtējais šī Nolīguma papildinājums, kas paredz robežpārejas punkta Lukenieki—Lukne atvēršanu Liepājas rajonā.

Paralēli ir izstrādāta, apstiprināta un 2000. gadā ieviesta visos autoceļu robežkontroles punktos (RKP) Valsts robežsardzes un muitas “Tipveida tehnoloģija autoceļu robežkontroles punktos”, kas precīzi nosaka un tipizē visās robežšķērsošanas vietās robežsargu un muitas amatpersonu darbību un kompetences sadali, tādējādi novēršot veicamo pārbaužu dublēšanos un robežkontrolei patērējamo laiku.

Otrajā virzienā Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Galveno muitas pārvaldi, kā arī analoģiskajiem kaimiņvalstu dienestiem panāca apvienoto RKP (ARKP) uz robežām ar Lietuvu un Igauniju darbības pārorientāciju uz robežkontroles veikšanu tikai uz iebraukšanu valstī, kas ir pilnībā realizēta visos Latvijas—Igaunijas ARKP. Savukārt uz Latvijas—Lietuvas robežas visi robežpārejas punkti (RPP) ir izveidoti kā vienpusējie, t.i., tajos robežkontroles veic tikai vienas valsts robežsargi. Minēto pasākumu rezultātā no personu kontroles procedūrām tika izslēgta izbraukšanas pārbaude, pilnībā uzticot tās jautājumus kaimiņvalsts robežsargiem, kas būtiski paātrina robežas šķērsošanu.

Taču, lai gan kā Latvijas, tā Lietuvas dienesti faktiski jau ir gatavi vienpusējās kontroles veikšanai, kas noņems pusi no robežas šķērsošanas formalitāšu skaita un ilguma, tomēr šādai pārorientācijai ir jābūt veiktiem minimāliem ARKP infrastruktūras paplašinājumiem, lai būtu izveidota caurlaišanas spējas paritāte katras valsts ARKP daļā. Pašlaik paredzētajos Latvijas—Lietuvas ARKP Rucava—Butinge nav infrastruktūras Lietuvas pusē, Medumi—Smeline nav infrastruktūras praktiski ne vienā, ne otrā pusē, bet Meitene—Kalvjai jāpabeidz iesāktā celtniecība gan Latvijas, gan Lietuvas pusē. Lietuvas puses katrā no minētajiem ARKP ir tikai divas joslas, kamēr Latvijas pusē divos no trijiem plānotajiem — Rucavā un Meitenē — jau ir četras joslas, bet vienpusējās kontroles variantā to skaits tiks palielināts līdz sešām joslām. ARKP infrastruktūras pilnveidošanas iespējas ir atkarīgas no nepieciešamo līdzekļu iedalīšanas Latvijas un Lietuvas muitām.

Pretēji iepriekš minētajam Latvijas—Igaunijas apvienotajos RKP atbildīgie dienesti ir spējuši izveidot pilnvērtīgu infrastruktūru ar pietiekamu joslu skaitu, konkrēti, Ainažos — septiņas joslas, Valkā — 2 un Veclaicenē — pa četrām joslām, turklāt plūsmas šajos RKP ir mazākas nekā Latvijas—Lietuvas RKP. Tādējādi ir secināms, ka uz Latvijas—Igaunijas robežas no personu robežkontroles organizatoriskā viedokļa ir veikti visi pašreizējās normatīvās bāzes ietvaros iespējamie robežkontroles paātrināšanas un atvieglošanas pasākumi un to tālākā pilnveidošana ir saistīta ar ARKP tehnisko aprīkošanu ar robežkontroles iekārtām un tehniskajiem līdzekļiem un šiem mērķiem iedalītajiem līdzekļiem.

RKP tehniskā aprīkošana tiek veikta gan tieši ar robežkontroles iekārtām — kontroles datoriem, automātiskiem pasu nolasītājiem, speciālām robežkontroles datorprogrammām, gan arī ar RKP videonovērošanas sistēmām, kuras ļaus novērot un ierakstīt robežas šķērsotāju un kontroles amatpersonu darbības. Jāatzīmē, ka gan Valsts robežsardzei, gan Valsts ieņēmumu dienestam tiek iedalīti minimāli līdzekļi iepriekš minēto pasākumu realizācijai uz Latvijas — Lietuvas robežas. Tā, piemēram, līdzekļi, ko VID varēja iedalīt 12 autoceļu RKP aprīkošanai ar videosistēmām, pēc sagatavoto projektu aprēķiniem ļaus ierīkot visām prasībām atbilstošas videonovērošanas sistēmas tikai 3—4 RKP.

Realizējot trešā virziena pasākumus, Valsts robežsardzē 1999. gadā ir oficiāli akreditēta Rēzeknes robežsargu skola (RRS), kur ieviesta vienu gadu ilga robežsargu sagatavošana agrāko 1,5 mēnešu ilgo robežsargu pamatapmācības kursu vietā. 2000. gadā konkurss iestājeksāmenos šajā skolā bija 5 kandidāti uz vietu. Skolas beidzēji var turpināt izglītību Robežsardzes koledžā (RK), kas šobrīd ir viena no Latvijas Policijas akadēmijas fakultātēm un kuru 2000. gadā absolvēja pirmie klātienes un neklātienes plūsmu robežsargu virsnieki, bet 12 no tiem turpina mācības LPA maģistratūrā. Pamatojoties uz “Valsts robežsardzes attīstības koncepcijā” noteikto “Valsts robežsardzes izglītības koncepciju”, Robežsardzes koledža tiks pārcelta no Latvijas Policijas akadēmijas un izveidota uz Rēzeknes robežsargu skolas bāzes. Tajā atbilstoši Eiropas Savienības izglītības standartiem tiks veikta gan zemāko pakāpju robežsargu apmācība pēc 2 gadu programmas (no 2001. gada), gan robežsardzes virsnieku apmācība pēc 4 gadu programmas (no 2003. gada).

Paralēli tam pastāvīgi notiek robežsargu kvalifikācijas paaugstināšanas kursi Latvijas un ārvalstu speciālistu vadībā. No šā gada Valsts robežsardzē par PHARE līdzekļiem ieviesta ilgtermiņa valodu apmācības programma, kas ļaus lielākam robežsargu skaitam sazināties ar robežas šķērsotājiem angļu un vācu valodā.

Tādējādi visos iepriekš minētajos darbības virzienos pastāv arī attiecīgas problēmas, kuru atrisināšana sekmēs kā vispārējā robežas šķērsošanas ātruma, tā arī kontroles kvalitātes paaugstināšanos. Bez tām ir izdalīti vēl vairāki jautājumi, kurus nepieciešams risināt, lai panāktu apskatītās problēmas vispusīgu novēršanu.

Tā likumdošanas jomā ir lietderīgi uzsākt izstrādāt starpvalstu līgumu, kurā noteikt Baltijas valstu kopējo robežu šķērsošanas nosacījumus, pamatojoties uz ārējo un iekšējo robežu kontroles kritērijiem. Šādu normatīvo aktu jāizstrādā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, t.sk. saskaņojot trešo valstu pavalstnieku ieceļošanas uzturēšanās noteikumus visās trijās valstīs (piemēram, Lietuvā bez vīzas var ieceļot Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala iedzīvotāji, kā arī atsevišķas Baltkrievijas Republikas pilsoņu grupas, kā pensionāri u.c.) un, ievērojot, ka robežkontroles atvieglošana uz iekšējām robežām jāievieš pakāpeniski, paralēli ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārējo robežu iekārtošanu un aprīkošanu atbilstoši izvirzītajām drošības prasībām, realizējot visās Baltijas valstīs līdzīgos ārējo robežu aprīkošanas projektus ar vācu firmas “Siemens” un franču firmas “Thomson” līdzdalību. Tas ir sevišķi aktuāli uz Latvijas—Lietuvas robežas, jo Lietuvas RKP tikai 2000. gadā sāka aprīkot ar Eiropas Savienības standartiem atbilstošiem datoriem, pasu nolasīšanas iekārtām un sakaru komunikācijām. Šis faktors rada zināmas problēmas, arī savienojot Latvijas un Lietuvas informācijas sistēmas un nodrošinot robežkontrolē izmantojamās informācijas operatīvu apmaiņu.

Vienlaikus ar tehnisko aprīkošanu būtu lietderīgi risināt visu Latvijas—Lietuvas robežas RKP, nevis tikai iepriekš nosaukto plānojamo ARKP infrastruktūras paplašināšanas jautājumu. Tā, piemēram, Grenctāles RKP, caur kuru izbrauc piektā daļa visu Latvijas robežu šķērsojošo transportlīdzekļu, ir paredzētas tikai pa 1 joslai vieglajām automašīnām un autobusiem un 2 joslas kravas automašīnām, kas bieži rada sastrēgumus šajā RKP.

Muitas jomā nepieciešams ieviest vienotus muitas procedūru noteikumus Baltijas valstīs (Baltijas valstu muitas ūniju), kas ļaus realizēt vienpusējo robežkontroli uz iebraukšanu valstī ne tikai robežsargu, bet arī muitas kontroles jomā.

Risinot kadru jautājumus uz robežām, ar Lietuvu un Igauniju ir nepieciešams panākt sociālo garantiju izpildi un nodrošināšanu, kā piemaksu par virsstundām un nakts darbu, kā arī vispārējo darba algas paaugstināšanu. Nav atrisināts arī jautājums par dienesta dzīvokļu vai dzīvokļa īrei pietiekamu līdzekļu iedalīšanu robežsargiem, kas pēc dienesta nepieciešamības ļautu veikt kadru rotāciju kā profilakses, tā arī dienesta izaugsmes nolūkos.

Jāatzīmē, ka visi nosauktie pasākumi nav tikai Iekšlietu ministrijas kompetencē un tos jārisina gan Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdībās, finansu ministrijās un ārlietu ministrijās, gan šīm iestādēm sadarbojoties.

Lietuvas Seima priekšsēdētāja vietnieks, Lietuvas Seima un Polijas Seima asamblejas priekšsēdētājs Artūrs Skardžus:

Uzruna Baltijas asamblejas 18. sesijā Rīgā 2001. gada 1. jūnijā

Cienījamie Baltijas asamblejas sesijas dalībnieki, ekselences, dārgie viesi!

Lietuvas Republikas Seima un Polijas Republikas Seima asamblejas vārdā man ir gods sveikt 7. Baltijas padomi, kas nupat beigusi savu darbu, Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 3. kopīgās sēdes dalībniekus un ikvienu šajā cienījamā sabiedrībā, kas pulcējusies Baltijas asamblejas 18. sesijā. Sirsnīgi sveicu šīs tikšanās rīkotāju un namatēvu Romualdu Ražuka kungu, kurš aicinājis mūs uz Latvijas galvaspilsētu, brīnišķīgo un seno Rīgu, kas drīzumā svinēs savas dibināšanas astoņsimtgadi.

Dāmas un kungi!

Baltijas asambleja, kas izveidota saskaņā ar mūsu valstu parlamentu kopīgu gribu 1991. gada 8. novembrī Tallinā, šogad atskatīsies uz pastāvēšanas desmit gadiem. Pirmās triju Baltijas valstu sadarbības institūcijas veiksmīgā darbība deva impulsu, lai attīstītos reģionālā sadarbība ar citiem parlamentiem. Šīs sadarbības rezultātā tika izveidota Lietuvas un Polijas parlamentārā asambleja, ko šodien pārstāvu. Savas pastāvēšanas desmit gados Baltijas asambleja ne reizi nav zaudējusi dinamismu, turklāt tā ir kļuvusi par uzticamu Ziemeļu padomes un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes partneri, saglabājot aktīvu un ietekmīgu pozīciju daudzos politiskos, ekonomiskos un sociālos jautājumos. Esmu pārliecināts, ka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības attīstība saskaņā ar jauno NB8 formulu ir būtiska eiroatlantiskās integrācijas kontekstā.

Izmantojot šo lielisko izdevību, es gribētu paust gandarījumu, ko guvu NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijā, kas tikai vakar beidza savu darbu Viļņā un bija pulcējusi vairāk nekā 700 viesu no Ziemeļamerikas, Rietumeiropas un Austrumeiropas. Sesijā tika pieņemtas deklarācijas par stāvokli Dienvidaustrumeiropā un turpmāko NATO paplašināšanos. Īpašu uzmanību gribu pievērst faktam, ka NATO dalībvalstu un asociēto valstu parlamentārieši, kas piedalījās dedzīgās diskusijās par paplašināšanos, mudināja Ziemeļatlantijas padomi uzsākt sarunas ar Viduseiropas valstīm par to pilntiesīgu dalību aliansē ne vēlāk kā 2002. gadā. Mēs esam pārliecināti, ka tas ir vēl viens solis pretī mūsu kopējam mērķim.

Dāmas un kungi!

Atļaujiet man novēlēt Baltijas asamblejas 18. sesijai rosīgas diskusijas un auglīgu darbu, ikvienam no jums — enerģiju un apņēmību strādāt mūsu valstu nākotnes labā.

Veiksmi jums visiem! Pateicos par viesmīlību un sadarbību.

“ LV ” ( Juris Afremovičs )

neoficiāls tulkojums

no angļu valodas