Iesniegumi
Likumprojekti:
Valsts darba inspekcijas likums
Saeimas dok. Nr.3137; likumprojekts Nr.906
Labklājības ministrijas izstrādāts,
Ministru kabineta 2001. gada 8. maija sēdē akceptēts (prot. Nr.22, 6.¤)
un 10. maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai
1.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir noteikt Valsts darba inspekcijas tiesisko statusu, uzdevumu un funkcijas.
2.pants. Valsts darba inspekcijas statuss
(1) Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.
(2) Darba inspekcija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu Darba inspekcijas nosaukumu.
(3) Darba inspekcijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
3.pants. Darba inspekcijas uzdevums un funkcijas
(1) Darba inspekcijas uzdevums ir veikt pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu valsts politikas ieviešanu darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu jomā, kā arī lai izskaustu nelegālo nodarbinātību.
(2) Realizējot šā panta pirmajā daļā minēto uzdevumu, Darba inspekcijai ir šādas funkcijas:
1) uzraudzīt un kontrolēt darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasību ievērošanu;
2) kontrolēt, kā darba devēji un darbinieki savstarpēji izpilda pienākumus, kurus viņiem nosaka darba līgumi un darba koplīgumi;
3) veicināt darba devēju un darbinieku savstarpēju sadarbību;
4) veikt pasākumus, lai veicinātu domstarpību novēršanu starp darbinieku un darba devēju;
5) pētīt darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jautājumus;
6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu un vienotu reģistrāciju;
7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšanā;
8) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izmeklēt bīstamo iekārtu avārijas;
9) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēt bīstamās iekārtas;
10) izsniegt atļaujas bīstamo iekārtu ekspluatācijas uzsākšanai;
11) kontrolēt darba vietās esošo darba aprīkojumu, personāla individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu, veselībai kaitīgo un bīstamo vielu izmantošanu, kā arī tehnoloģisko procesu ievērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
12) veikt normatīvajos aktos noteikto iekārtu, darba vietās izmantojamā aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu tirgus uzraudzību;
13) sniegt bezmaksas konsultācijas.
4.pants. Darba inspekcijas uzraudzības un kontroles joma
(1) Darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei ir pakļauti:
1) komersanti, valsts un pašvaldību iestādes un reliģiskās un sabiedriskās organizācijas;
2) darba devēji un to pilnvarotās personas atbilstoši tām uzticētajiem pienākumiem un pilnvarām;
3) uzņēmumu (organizatorisku vienību, kurās darba devēji nodarbina nodarbinātos) darba vietas, kā arī jebkuras citas vietas uzņēmumā, kas nodarbinātajam ir pieejamas darba gaitā.
(2) Darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei ir pakļautas bīstamās iekārtas un to valdītāji.
5.pants. Darba inspekcijas amatpersonas
(1) Darba inspekcijas amatpersonas ir direktors un visu līmeņu valsts darba inspektori. Darba inspekcijas amatpersonas ir valsts civildienesta ierēdņi.
(2) Darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības:
1) uzrādot dienesta apliecību, bez
iepriekšējas paziņošanas vai atļaujas jebkurā diennakts
laikā, arī darba devēja vai bīstamo iekārtu valdītāja
prombūtnē:
a) apmeklēt un apskatīt viņu uzraudzībai un kontrolei pakļautos objektus;
b) pārbaudīt darba procesu, darba vidi un darba aizsardzības pasākumus;
2) veikt pārbaudi, kontroli un izmeklēšanu vai pieprasīt informāciju, kas ir nepieciešama, lai pārliecinātos, ka normatīvo aktu prasības tiek ievērotas, tai skaitā:
a) iztaujāt darba devējus, bīstamo iekārtu valdītājus, darbiniekus un citas personas par darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jautājumiem;
b) pieprasīt uzskaites,
reģistrācijas vai citus dokumentus, kas nepieciešami saskaņā
ar normatīvajiem aktiem par darba tiesiskajām attiecībām,
darba aizsardzību un bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību,
lai pārliecinātos, ka šie dokumenti atbilst normatīvajiem
aktiem, kā arī pieprasīt to kopijas un
izrakstus;
c) pieprasīt informāciju, kas ir nepieciešama Darba inspekcijai, lai risinātu darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jautājumus;
d) veikt darba vides faktoru mērījumus, fotografēt, veikt audioierakstus, kā arī ņemt materiālu un vielu paraugus analīzei;
e) pieaicināt speciālistus sevišķu uzdevumu veikšanai;
3) uzaicināt uz Darba inspekciju darba devējus, bīstamo iekārtu valdītājus, darbiniekus vai citas fiziskas personas, vai juridisko personu pārstāvjus, lai no viņiem iegūtu informāciju par darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jautājumiem vai viņiem sniegtu informāciju, paskaidrojumus un cita veida palīdzību šajos jautājumos;
4) organizēt darba devēju, bīstamo iekārtu valdītāju, darba devēju un darbinieku organizāciju pārstāvju un citu juridisko personu pārstāvju un fizisko personu tikšanos, lai apspriestu darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jautājumus;
5) saņemt no darba devējiem un bīstamo iekārtu valdītājiem tādu ar inspicējamā objekta specifiku, atrašanās vietu, veicamās pārbaudes raksturu un ilgumu samērojamu apstākļu nodrošinājumu, kāds nepieciešams Darba inspekcijas uzdevuma izpildei;
6) pieņemt lēmumus darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jautājumos, kā arī izteikt brīdinājumus un dot rīkojumus darba devējiem vai bīstamo iekārtu valdītājiem;
7) apturēt uzņēmumu darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību;
8) administratīvo pārkāpumu izskatīšanai noteiktajā kārtībā administratīvi sodīt darba devējus, bīstamo iekārtu valdītājus, kā arī citas personas;
9) veikt plānotās un neplānotās pārbaudes.
(3) Darba inspekcijas amatpersonu pieņemtie lēmumi, rīkojumi un brīdinājumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti pildāmi visām Darba inspekcijas kontrolei un uzraudzībai pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.
6.pants. Darba inspekcijas direktors
(1) Darba inspekcijas direktora (turpmāk – direktors) kandidatūru pēc labklājības ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Labklājības ministrs direktoru ieceļ un atbrīvo no amata, ievērojot Valsts civildienesta likumā noteiktās prasības.
(2) Direktors:
1) vada Darba inspekciju un ir atbildīgs par Darba inspekcijas uzdevumu izpildi;
2) apstiprina Valsts darba inspekcijas ikgadējo darbības programmu un kalendāra plānu;
3) nosaka Darba inspekcijas struktūru;
4) nosaka Darba inspekcijas amatpersonu un darbinieku pienākumus un pārrauga viņu darbību;
5) izskata sūdzības un pieņem lēmumus par Darba inspekcijas amatpersonu rīcību;
6) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Darba inspekciju.
7.pants. Darba inspekcijas finansēšanas kārtība
(1) Darba inspekcija tiek finansēta no valsts budžeta.
(2) Darba inspekcija, uzliekot administratīvos sodus par darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu pārkāpumiem, iekasētās naudas soda summas ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
8.pants. Aizliegumi un ierobežojumi
Darba inspekcijas amatpersonām un darbiniekiem, pildot dienesta pienākumus, kā arī pēc valsts civildienesta vai darba attiecību izbeigšanas vai pārtraukšanas aizliegts izpaust šādu ierobežotas pieejamības informāciju:
1) ja tā ir saistīta ar Darba inspekcijas izskatāmo iesniegumu un sūdzību lietas materiāliem;
2) par bīstamo iekārtu reģistru;
3) ražošanas vai komerciālos noslēpumus par darba procesiem, ar kuriem viņi iepazinās, pildot dienesta pienākumus;
4) ziņas par personām, kuras ir iesniegušas sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem, kā arī informāciju par to, ka pārbaude veikta sakarā ar šādas sūdzības saņemšanu;
5) par komersantiem, kas Darba inspekcijai pieprasa licences normatīvajos aktos noteiktajos komercdarbības veidos.
(2) Darba inspekcijas amatpersonām aizliegts personiski vai ar trešo personu starpniecību piedalīties Darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei pakļauto objektu darbībā.
(3) Darba inspekcijas amatpersonām aizliegts strādāt institūcijās, kurās attiecīgā darba veikšana rada interešu konfliktu.
9.pants. Informācijas sniegšana citām personām
(1) Darba inspekcijas amatpersonas nodrošina viņu rīcībā esošās informācijas pieejamību sabiedrībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību.
(2) Darba inspekcija sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kas uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu jomā. Šāda sadarbība īpaši attiecas uz informācijas sniegšanu saistībā ar darbinieku nosūtīšanu uz attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, un šī informācija sniedzama par brīvu.
10.pants. Darba inspekcijas nodrošināšana ar informāciju
(1) Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests un bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” bez maksas sniedz Darba inspekcijai informāciju, kas nepieciešama tās uzdevuma un funkciju veikšanai.
(2) Ārstniecības iestādes, kā arī tiesībaizsardzības iestādes pēc Darba inspekcijas pieprasījuma sniedz ziņas, kas nepieciešamas darbā notikušo nelaimes gadījumu, arodsaslimšanas gadījumu, kā arī bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanai.
11.pants. Darba inspekcijas amatpersonu brīdinājumu, rīkojumu un lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana
(1) Persona, kura uzskata, ka attiecīgais administratīvais akts ierobežo tās tiesiskās intereses, visu līmeņu valsts darba inspektoru brīdinājumus vai rīkojumus var pārsūdzēt direktoram desmit dienu laikā no brīža, kad tā par brīdinājumu vai rīkojumu ir uzzinājusi.
(2) Persona, kura uzskata, ka attiecīgais administratīvais akts ierobežo tās tiesiskās intereses, visu līmeņu valsts darba inspektoru lēmumus var pārsūdzēt direktoram desmit dienu laikā kopš brīža, kad tā par lēmumu uzzinājusi, bet direktora lēmumu – pārsūdzēt tiesā desmit dienu laikā kopš lēmuma stāšanās spēkā.
(3) Brīdinājuma vai rīkojuma apstrīdēšana neaptur brīdinājuma vai rīkojuma izpildi, izņemot gadījumus, kad tā tiek apturēta ar sūdzības izskatītāja rakstisku lēmumu.
Pārejas noteikums
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Valsts darba inspekciju” (Likumu un noteikumu krājums, 17.05.39., 12.nr.; Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 16.nr.; 1995, 8.nr.; 1996, 24.nr.).
Likums stājas spēkā 2001.gada 1.oktobrī.
Par likumprojektu
I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?
1. Pašreizējās situācijas raksturojums;
1. Spēkā esošais likums ir pieņemts 1939.gadā, bet 1993.gadā grozīts, kā rezultātā spēkā esošais likums nav mūsdienu situācijai atbilstošs gan no juridiskās tehnikas, gan no funkcionālā viedokļa.
2. Tiesību akta projekta būtība.
2. Likums nodrošinās Valsts darba inspekcijas darbību reglamentējošo galveno normatīvo aktu precīzu atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, Starptautiskās darba organizācijas un starptautiskās prakses principiem. Tāpat likums veicina Eiropas Savienības pamatdirektīvas 89/391/EEC “Par pasākumiem strādājošo drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai darba vietās” un tai atbilstošo individuālo direktīvu prasību efektīvu valsts uzraudzību un kontroli, kā arī precizē šo juridisko instrumentu saturu atbilstoši reālajām izmaiņām valsts ekonomiskās darbības jomā un likumdošanā, tai skaitā Ministriju iekārtas likumā, likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”, likumā “Par nodarbinātību”, Streiku likumā un Informācijas atklātības likumā.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību ?
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;
1. Likuma pieņemšana labvēlīgi ietekmēs makroekonomisko vidi, jo tiks veicināta darba devēju un darbinieku savstarpējā izpratne.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;
2. Likuma pieņemšana labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vides attīstību, stiprinot darbinieku un darba devēju savstarpējo uzticību, jo Valsts darba inspekcija varēs ievērojami efektīvāk veikt tai ar likumu deleģētās funkcijas. Savukārt, izveidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi un novēršot administratīvus šķēršļus, tiks veicināta uzņēmējdarbības vides uzlabošanās.
3. Sociālo seku izvērtējums;
3. Likuma pieņemšana radīs labvēlīgas sociālās sekas, jo likumā tiks noteiktas precīzas Valsts darba inspekcijas funkcijas un to izpildes mehānisms, tādā veidā nodrošinot darbiniekiem un darba devējiem iespējas efektīvi aizstāvēt savas tiesības darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu uzraudzības jomā.
4. Ietekme uz vidi;
4. Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likums iekļaujas spēkā esošo tiesību normu sistēmā. Pieņemot šo likumu, par spēku zaudējušiem būs jāatzīst Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumi Nr.260 “Kārtība, kādā iesniedzamas spridzināšanas darbu atļaujas un atļaujas sprāgstvielu noliktavas ierīkošanai” un Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.157 “Noteikumi par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas un uzskaites kārtību” un saskaņā ar likumprojekta 3.panta 8.punktu jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekts par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtību. Pieņemot Valsts darba inspekcijas likumu, papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi “Valsts darba inspekcijas nolikums”. Labklājības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts darba inspekcijas nolikums”.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?
1. Saistības pret Eiropas Savienīb;u
1. Likumprojekts veicina Eiropas Savienības pamatdirektīvas 89/391/EEC “Par pasākumiem strādājošo drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai darba vietās” un tai atbilstošo individuālo direktīvu prasību ievērošanu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;
2. Likumprojekts atbilst Latvijas Republikai saistošo Starptautiskās darba organizācijas konvenciju izvirzītajām prasībām.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;
1. Izstrādājot likumprojektu, ir veiktas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS).
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta);
2. LDDK un LBAS konceptuāli atbalsta šā likuma pieņemšanu un to priekšlikumi ir daļēji ņemti vērā.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem;
3. Izstrādāto projektu ekspertīzi veicis ES “Phare” projektu eksperts darba aizsardzības jomā — Eiropas Savienības pamatdirektīvas 89/391/EEC līdzautors R.Eisenbergs no Vācijas.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;
1. Likuma izpilde tiks nodrošināta, piedaloties sociālajiem partneriem. Likumprojekta izpildes kontroli nodrošinās Valsts darba inspekcija, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās kompetentās institūcijas.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo;
2. Valsts darba inspekcijas amatpersonas nodrošinās viņu rīcībā esošās informācijas pieejamību sabiedrībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību. Ikvienam indivīdam paredzētas tiesības apstrīdēt vai pārsūdzēt Valsts darba inspekcijas amatpersonu brīdinājumus, rīkojumus un lēmumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Labklājības ministrs A.Požarnovs
Likumprojekti:
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Saeimas dok.Nr.3216; likumprojekts Nr.918
LSDSP frakcijas deputātu (E.Baldzēns, A.Kalniņš,
G.Freimanis, J.Čevers, R.Labanovskis, V.Lauskis,
H.Soldatjonoka, P.Salkazanovs, L.Bojārs, J.Ādamsons)
2001.gada 29.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai
1. 12. panta 1. daļu izteikt šādā redakcijā:
“ 12. pants. (1) Mēneša neapliekamais minimums ir 29 lati. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Neapliekamo minimumu piemēro maksātājiem, kuru gada apliekamais ienākums nepārsniedz 9120 latus (760 latus mēnesī).”
2. 15. panta 2. daļu izteikt šādā redakcijā:
“ 12. pants. (2) Nodokļa summu aprēķina pēc šādām likmēm:
Grupu numuri |
Algas nodokļa mēneša |
Nodokļa likmes, procentos |
|
apliekamais ienākums, |
|||
latos |
|||
1. |
no 6001 |
15 |
|
2. |
no 7001 |
15 |
|
3. |
no 8001 |
16 |
|
4. |
no 9001 |
17 |
|
5. |
no 10001 |
18 |
|
6. |
no 11001 |
19 |
|
7. |
no 12001 |
20 |
|
8. |
no 13001 |
21 |
|
9. |
no 14001 |
22 |
|
10. |
no 15001 |
22 |
|
11. |
no 16001 |
23 |
|
12. |
no 17001 |
23 |
|
13. |
no 18001 |
24 |
|
14. |
no 19001 |
24 |
|
15. |
no 20001 |
25 |
|
16. |
no 40001 |
26 |
|
17. |
no 41001 |
26 |
|
18. |
no 42001 |
26 |
|
19. |
no 43001 |
27 |
|
20. |
no 44001 |
27 |
|
21. |
no 45001 |
27 |
|
22. |
no 46001 |
28 |
|
23. |
no 47001 |
28 |
|
24. |
no 48001 |
28 |
|
25. |
no 49001 |
29 |
|
26. |
no 50001 |
29 |
|
27. |
no 51001 |
29 |
|
28. |
no 52001 |
30 |
|
29. |
no 53001 |
30 |
|
30. |
no 54001 |
31 |
|
31. |
no 55001 |
31 |
|
32. |
no 56001 |
32 |
|
33. |
no 57001 |
32 |
|
34. |
no 58001 |
33 |
|
35. |
no 59001 |
33 |
|
36. |
no 60001 |
34 |
|
37. |
no 62001 |
34 |
|
38. |
no 64001 |
34 |
|
39. |
no 66001 |
34 |
|
40. |
no 68001 |
35 |
|
41. |
no 70001 |
35 |
|
42. |
no 72001 |
36 |
|
43. |
no 74001 |
36 |
|
44.* |
no 76001 |
37 |
|
45. |
no 78001 |
37 |
|
46. |
no 80001 |
38 |
|
47. |
no 82001 |
38 |
|
48. |
no 84001 |
39 |
|
49. |
no 86001 |
39 |
|
50. |
no 88001 |
40 |
|
51. |
no 90001 |
41 |
|
52. |
no 92001 |
42 |
|
53. |
no 94001 |
43 |
|
54. |
no 96001 |
44 |
|
55. |
no 98001 |
45 |
|
56. |
no 100001 |
46 |
|
57. |
no 110001 |
47 |
|
58. |
virs 1200 |
48 |
* Sākot ar 44. grupu līdz 58.grupai nodokli aprēķina, neizskaitot mēneša neapliekamo minimumu (Ls 29).
Par likumprojektu
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likuma mērķis — samazināt nodokļu nastu zemāk atalgotajiem maksātājiem, novērst materiālās labklājības augošo polarizāciju (t.s. Džini indekss, kas raksturo, cik nevienlīdzīgi valstī tiek sadalīta ienākumu masa: Latvijai starp Austrumeiropas valstīm šis indekss ir viens no visaugstākajiem), veicināt sabiedrības vidusslāņa veidošanos.
Šajā nolūkā likumprojektā no nodokļa maksāšanas paredzēts atbrīvot personas, kuru ienākumi nepārsniedz 60 latus mēnesī. Nodokļa likme būtiski samazināta un diferencēta maksātājiem, kuru mēneša ienākumi nepārsniedz Ls 200. Nodokļa maksātājiem ar mēneša algu no Ls 200 līdz Ls 400, saglabājas esošā likme 25% apmērā. Sākot ar mēneša algu Ls 400 sākas pakāpenisks un vienmērīgs procentu likmes pieaugums. Virs mēneša algas Ls 1200 procentu likme ir nemainīga — 48%.
Mēneša neapliekamais minimums noteikts Ls 29 (esošo Ls 21 vietā), kas atbilst valstī noteiktajam nabadzības līmenim, t.i., Ls 28,67.
2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?
Samazinot nodokļu nastu zemāk atalgotajiem maksātājiem, kuri sastāda galveno strādājošo masu, netieši tiks veicināta pircēju loka paplašināšanās, pieprasījuma pieaugums pēc patēriņa precēm, kas savukārt izsauks nepieciešamību paplašināt ražošanu, uzņēmumu apgrozījumu, palielināsies darba vietu skaits. Un tas atgriezeniski atkal dos iespēju paaugstināt darba algas tiem, kas ražo patēriņa preces.
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?
Nodokļa likmes diferenciācijas rezultātā pašvaldību un valsts budžeta ieņēmumi pašreiz palielinātos apmēram par diviem miljoniem latu gadā, bet turpmāk šis pieaugums varētu būt ap 0,5 — 1,0 milj. latu katru nākamo gadu. Kopā no 2001. līdz 2010. gadam papildu ienākums varētu sasniegt ap 40 — 50 milj. latu.
4. Kāda var būt likumprojekta iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību un normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?
Likumprojekts iekļaujas esošo tiesību normu sistēmā. Grozījumi citos likumos nav nepieciešami.
5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām tiesībām?
Likumprojektā ievērotas Latvijas starptautiskās saistības. Tā arī ir tuvināšanās Eiropas Savienības valstīs vispārpieņemtajai praksei, kur nodokļu likmes ir diferencētas atkarībā no iedzīvotāju ienākumu līmeņa, kaut arī aprēķinu skalas ir dažādas (likmju svārstību galējās robežas ir no 10 līdz 57 procentiem).
6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta parastajā kārtībā un ar esošo institūciju palīdzību.
Pielikums
Esošo un projektējamo likmju salīdzinājums
Grupu |
Algas nodokļa |
Nodoklis pie |
Projektētās |
Nodoklis pie |
numuri |
mēneša aplie- |
esošās 25% |
nodokļa |
projektētām |
kamais ienā- |
nodokļa likmes, |
likmes, |
likmēm, latos |
|
kums, latos |
latos |
procentos |
||
1. |
no 6001 |
6,40 |
15 |
3,84 |
2. |
no 7001 |
8,68 |
15 |
5,21 |
3. |
no 8001 |
10,95 |
16 |
7,01 |
4. |
no 9001 |
13,23 |
17 |
9,00 |
5. |
no 10001 |
15,50 |
18 |
11,20 |
6. |
no 11001 |
17,78 |
19 |
13,51 |
7. |
no 12001 |
20,05 |
20 |
16,04 |
8. |
no 13001 |
22,33 |
21 |
18,80 |
9. |
no 14001 |
24,60 |
22 |
21,70 |
10. |
no 15001 |
26,88 |
22 |
23,70 |
11. |
no 16001 |
29,15 |
23 |
26,82 |
12. |
no 17001 |
31,43 |
23 |
28,91 |
13. |
no 18001 |
33,70 |
24 |
32,40 |
14. |
no 19001 |
35,98 |
24 |
34,54 |
15. |
no 20001 |
38,30 |
25 |
38,30 |
16. |
no 40001 |
83,80 |
26 |
87,10 |
17. |
no 41001 |
86,03 |
26 |
89,50 |
18. |
no 42001 |
88,30 |
26 |
91,83 |
19. |
no 43001 |
90,58 |
27 |
97,82 |
20. |
no 44001 |
92,86 |
27 |
100,30 |
21. |
no 45001 |
95,13 |
27 |
102,74 |
22. |
no 46001 |
97,40 |
28 |
109,01 |
23. |
no 47001 |
99,68 |
28 |
111,64 |
24. |
no 48001 |
101,95 |
28 |
114,20 |
25. |
no 49001 |
104,23 |
29 |
120,90 |
26. |
no 50001 |
106,50 |
29 |
123,54 |
27. |
no 51001 |
108,78 |
29 |
126,20 |
28. |
no 52001 |
111,05 |
30 |
133,30 |
29. |
no 53001 |
113,33 |
30 |
136,00 |
30. |
no 54001 |
115,60 |
31 |
143,34 |
31. |
no 55001 |
117,88 |
31 |
146,20 |
32. |
no 56001 |
120,15 |
32 |
153,80 |
33. |
no 57001 |
122,43 |
32 |
156,70 |
34. |
no 58001 |
124,70 |
33 |
164,60 |
35. |
no 59001 |
126,98 |
33 |
167,61 |
36. |
no 60001 |
129,25 |
34 |
175,80 |
37. |
no 62001 |
133,80 |
34 |
182,00 |
38. |
no 64001 |
138,35 |
34 |
188,29 |
39. |
no 66001 |
142,90 |
34 |
194,34 |
40. |
no 68001 |
147,45 |
35 |
206,43 |
41. |
no 70001 |
152,00 |
35 |
212,80 |
42. |
no 72001 |
156,60 |
36 |
225,43 |
43. |
no 74001 |
161,10 |
36 |
232,00 |
44.* |
no 76001 |
172,90 |
37 |
255,90 |
45. |
no 78001 |
177,45 |
37 |
262,63 |
46. |
no 80001 |
182,00 |
38 |
276,64 |
47. |
no 82001 |
186,55 |
38 |
283,60 |
48. |
no 84001 |
191,10 |
39 |
298,12 |
49. |
no 86001 |
195,65 |
39 |
305,21 |
50. |
no 88001 |
200,20 |
40 |
320,32 |
51. |
no 90001 |
204,75 |
41 |
335,80 |
52. |
no 92001 |
209,30 |
42 |
351,62 |
53. |
no 94001 |
213,85 |
43 |
367,82 |
54. |
no 96001 |
218,40 |
44 |
384,40 |
55. |
no 98001 |
222,95 |
45 |
401,31 |
56. |
no 100001 |
227,50 |
46 |
405,30 |
57. |
no 110001 |
250,25 |
47 |
456,84 |
58. |
virs 1200 |
273,00 |
48 |
510,24 |
* Sākot ar 44. grupu līdz 58.grupai nodokli aprēķina, neizskaitot mēneša neapliekamo minimumu (Ls 29).