Par bērna tiesībām

Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) Konsultatīvās padomes ietvaros 1999.gada oktobrī tika izveidota Bērnu tiesību aizsardzības darba grupa, kurā darbojas LR Augstākās tiesas senators, Bērnu fonda prezidija loceklis Imants Fridrihsons, LR Bēgļu lietu apelācijas padomes loceklis, Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs, LU cilvēktiesību žurnāla galvenais redaktors Oskars Galanders, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja, LR Iekšlietu ministrijas Konsultatīvās padomes locekle Rita Aksenoka, Apvienoto Nāciju Latvijas Asociācijas programmu daļas vadītāja Mirta Jansone un rakstniece, Latvijas radio programmas vadītāja, LR Iekšlietu ministrijas Konsultatīvās padomes lodekle Marina Kosteņecka.

Darba grupas uzdevums bija rast skaidrojumu plašsaziņas līdzekļos izskanējušiem apgalvojumiem par nelikumībām un bērnu tiesību pārkāpumiem, kas saistīti ar Latvijas bērnu adopciju uz ārzemēm. Šajā sakarā darba grupas sēdēs tika uzklausīti pārstāvji no tām valsts institūcijām, kuru darbība saistīta ar bērnu adopciju uz ārzemēm, tai skaitā LR Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Kriminoloģisko pētījumu centra, Iekšlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, kā arī Interpola atbildīgās amatpersonas.

Apkopojot informāciju, ko snieguši šo institūciju pārstāvji, Valsts cilvēktiesību biroja Konsultatīvās padomes Bērnu tiesību aizsardzības darba grupa nav guvusi apstiprinājumu minētajiem plašsaziņas līdzekļos izskanējušajiem apgalvojumiem. Darba grupas vērtējums jautājumā par Latvijas bērnu adopciju uz ārzemēm ir atspoguļots ziņojumā, kas nosūtīts arī Latvijas valsts atbildīgām amatpersonām un ārvalstu vēstniecībām Latvijā.

Valsts cilvēktiesību birojs

Valsts cilvēktiesību biroja Konsultatīvās padomes

Bērnu tiesību aizsardzības darba grupas

ziņojums

par Latvijas bērnu adopciju uz ārvalstīm

Sakarā ar masu informācijas līdzekļos un citur publiskotajiem apgalvojumiem par to, ka bērnu adopcijā uz ārvalstīm un triju Latvijas bērnunamu audzēkņu uzturēšanās laikā Francijā 1999.gada vasarā pieļauti bērnu tiesību pārkāpumi, Valsts cilvēktiesību biroja Konsultatīvā padome šo jautājumu noskaidrošanai 1999.gada novembrī izveidoja Bērnu tiesību aizsardzības darba grupu (turpmāk - darba grupa).

Lai iegūtu konkrētus faktus par iespējamām nelikumībām ar bērniem, darba grupa uzklausīja amatpersonas, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, adopciju un aizbildnību. Uz darba grupas sēdi tika uzaicināti attiecīgo apgalvojumu izplatītāji. Darba grupa analizēja esošo likumdošanu par bērnu adopciju un aizbildnību.

Latvijas Republika 1991.gada 4.septembrī pievienojusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1989.gada 20.novembrī pieņemtajai Bērnu tiesību konvencijai. Tajā noteikts, ka starpvalstu adopcija ir alternatīvs bērna aprūpes pasākums tajos gadījumos, kad bērna izcelsmes valstī viņu nevar nodot audzināšanā vai adoptēt ģimenē, vai nav iespējams bērnu jebkurā pienācīgā veidā aprūpēt (21.pants).

Latvijas Republikas Ministru padome ar 1992.gada 19.jūnija lēmumu Nr.240 apstiprināja adopcijas kārtību Latvijas Republikā bērnu adopcijai uz ārvalstīm, bez citiem nosacījumiem paredzot to, ka katrā šādā gadījumā nepieciešama arī LR tieslietu ministra atļauja un šāda adopcija izdarāma saskaņā ar jau minēto ANO Bērna tiesību konvenciju.

Bērna tiesību konvencijas izpildi par bērnu adopciju uz ārvalstīm nodrošina ar 1993.gada 1.septembri atjaunotā Civillikuma Ģimenes tiesību daļa, Ministru kabineta 1996.gada 6.augusta Noteikumi par adopciju (ar kuriem par spēku zaudējušu atzīta 1992.gada 19.jūnijā apstiprinātā adopcijas kārtība), likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" un "Bērnu tiesību aizsardzības likums". Arī tagad bērna adopcijai uz ārvalstīm bez citiem nosacījumiem nepieciešama LR tieslietu ministra atļauja (Civillikuma 169.pants).

Latvijā bērnu adopcija uz ārvalstīm ir sākusies 90.gados, pakāpeniski tai pieaugot:

Kopš 1993.gada 1.septembra adopciju apstiprina tiesas civilprocesuālajā kārtībā. Neviens tiesas spriedums, ar kuru tikusi apstiprināta bērna adopcija uz ārvalstīm, nav ticis atcelts.

Darba grupa neguva apstiprinājumu publiskotajiem, nekonkretizētajiem apgalvojumiem par to, ka Latvijā bērnu adopcijā uz ārvalstīm pieļauti bērnu tiesību un citi pārkāpumi un nelikumības. Darba grupa informēta arī par grozījumu projektiem likumdošanā par adopciju.

Sakarā ar triju Latvijas bērnunamu audzēkņu uzturēšanos Francijā 1999.gada vasarā darba grupa noskaidroja, ka izbraukšana uz Franciju kārtota atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai un dokumentu noformēšanā likuma pārkāpumi nav konstatēti. Netika iegūti pierādījumi publiskotajai informācijai, ka pret diviem Valmieras bērnunama un trim Alsungas bērnunama audzēkņiem franču viesģimenēs ir konstatēts viņu veselības vajadzību un morāles apdraudējums.

Darba grupa izvērtēja plašsaziņas līdzekļos izplatīto informāciju par iespējām bērnus nelikumīgi izvest ārpus mūsu valsts robežām gan adopcijas nolūkos, gan iekšējo orgānu transplantācijai, gan pornobiznesam. Balstoties uz pārbaudes rezultātiem, ko sniegusi LR Ģenerālprokuratūra un Interpols, darba grupa konstatēja, ka minēto institūciju rīcībā nav faktu, kas apstiprinātu šādus apgalvojumus, bez tam, lai noskaidrotu, vai adopcija notikusi atbilstoši LR normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām, rajonu un pilsētu prokurori pārbaudīja laikā no 1996. gada līdz 1999. gadam uz ārvalstīm adoptēto bērnu adopcijas lietas. Pārbaudes gaitā netika iegūti pierādījumi par adopcijas noteikumu vai citu normatīvo aktu prasību neievērošanu.

Valsts cilvēktiesību biroja Konsultatīvās padomes Bērnu tiesību aizsardzības darba grupa uzskata, ka publiskotā informācija un apgalvojumi par rupjiem bērna tiesību pārkāpumiem Latvijā bērnu adopcijā uz ārvalstīm, kas nav guvuši apstiprinājumu, būtiski kaitējuši mūsu valsts prestižam. Šādi apgalvojumi veido nepatiesu iespaidu par likumību vispār, kā arī liek domāt un pieņemt, ka Latvijā sevišķi rupji tiek pārkāptas bērnu tiesības adopciju gadījumos uz ārvalstīm.

VCB Konsultatīvās padomes Bērnu tiesību aizsardzības

darba grupas vadītāja, Apvienoto Nāciju Latvijas asociācijas

Programmu daļas direktore Mirta Jansone

VCB Konsultatīvās padomes Bērnu tiesību aizsardzības

darba grupas locekļi:

Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja,

LR Iekšlietu ministrijas Konsultatīvās padomes locekle Rita Aksenoka

LR Augstākās tiesas senators, Bērnu fonda

prezidija loceklis Imants Fridrihsons

LU pasniedzējs, LR Bēgļu lietu apelācijas

padomes loceklis Oskars Galanders

Rakstniece, LR Iekšlietu ministrijas

Konsultatīvās padomes locekle,

Latvijas radio programmas vadītāja Marina Kosteņecka

Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers

2000.gada 6.martā