Latvijai un Portugālei ir daudz kopīga

Svētdien, 10. jūnijā, — Portugāles valsts svētki

Portugāles ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Alvaro Manuels Suarešs Guerra — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vēstnieka kungs, 10. jūnijs Portugālē izraudzīts par valsts svētkiem, jo šī ir jūsu diženā dzejnieka Luiša di Kamoiša atceres diena. Kādā noskaņā portugāļu tauta šogad sagaida savus valsts svētkus?

— Es teiktu, ka pašreizējo realitāti Portugālē vislabāk raksturo vārdi "politiska stabilitāte" un, galvenais, laba demokrātisko institūciju darbība. Mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) (1986. gada 1. janvārī — J. Ū. ) bijusi nozīmīgs faktors Portugāles materiālajam progresam, turklāt neiespaidojot mūsu valsts un nācijas vairāk nekā astoņus gadsimtus seno vēsturisko un kultūras identitāti.

— Kā jūs raksturotu Latvijas un Portugāles divpusējās attiecības?

— Attiecības starp mūsu valstīm nodibinātas relatīvi nesen. Līdz ar to vēl nevaram runāt par ļoti iespaidīgiem rezultātiem. Latvijas pārliecinošā integrācija ES noteikti dos jaunus impulsus mūsu sadarbībai, galvenokārt ekonomikā. Taču mūsu divpusējo attiecību tālākajā attīstībā arī mums pašiem šai jomai būtu veltāma vēl lielāka vērība.

— Kā jūs pēc Portugāles pašas pieredzes ES vērtējat Latvijas gatavošanos iestāties šajā organizācijā?

— ES dalībvalstis jau atzinušas Latvijas centienus un integrācijas procesā gūtos rezultātus. Daudzas sarunu sadaļas jau ir sekmīgi noslēgtas, un Latvijas pievienošanos ES būs iespējams īstenot pieņemamā laikā, kas, kā zināms, varētu būt visai drīz.

— Kā jūs šajā kontekstā iztēlojaties Latvijas un Portugāles attiecību nākotni?

— Es domāju, perspektīvā mūsu valstu solidaritātei vēl vajadzētu padziļināties. Protams, nākotnē, kad abas valstis būs ES locekles, mūsu sadarbība kļūs daudz intensīvāka un šis apstāklis būtiski sekmēs arī Portugāles un Latvijas solidaritātes padziļināšanos. Taču arī mums pašiem jau tagad vajadzētu veltīt lielākas pūles labākai savstarpējai sapratnei. Es domāju, ļoti nozīmīgu ieguldījumu šajā aspektā varētu dot nevalstisko organizāciju, piemēram, jaunatnes organizāciju un skolu, kultūras iniciatīvas un citi pasākumi.

— Kāda ir pati galvenā atziņa, ko jūs intervijas izskaņā gribētu pateikt Latvijas sabiedrībai?

— Pašlaik mani īpaši iepriecina politiskā saskaņa starp mūsu valdībām lielās Eiropas un starptautiskajā problemātikā, kā arī politiskā griba veidot dziļāku saprašanos visās mūsu darbības jomās.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors