Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dr. oec. Laimdota Straujuma:

Lai mūsu lauksaimniecība Eiropas telpā attīstītos uz līdztiesīgiem pamatiem

.....................

Konferencē "Mūsdienu Latvija un zemnieks" 2001. gada 8. jūnijā Bulduros nolasīšanai sagatavots ziņojums

Latvijas lauksaimniecība 2000. gadā ir spējusi veiksmīgi attīstīties un sasniegt vislielāko pieaugumu kopš mūsu valsts neatkarības atgūšanas. Lauksaimniecības kopprodukts ir pieaudzis par 3,3 %. 2000. gadā kopējo ienākumu pieaugums nozarē bija 10%. Uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto ienākumi ir pieauguši par 30%, naudas izteiksmē — no 381 līdz 497 latiem gadā (bez nodokļiem), tas ir, tikai par 41,4 latiem mēnesī. Ir skaidrs, ka par lauksaimniecības nozares attīstības neatgriezeniskumu varēsim runāt tikai tad, ja arī 2001. gadā nozares attīstība turpināsies.

Aizvadītajā gadā lauksaimniecības politikas galvenie panākumi bija lauksaimniecības tirgus stabilizācija un ražotāju ienākumu pieauguma pasākumu ieviešana.

Galvenās iezīmes institucionālajā jomā bija pārvaldes struktūras attīstība, atdalot likumdošanas un lēmējvaru no izpildvaras. Tika izveidots Lauku atbalsta dienests, kurš pilda maksājumu aģentūras funkcijas.

Konceptuālo dokumentu jomā svarīgākais bija aizvadītajā gadā sagatavotais un pieņemtais Latvijas lauksaimniecības pozīcijas dokuments iestājai Eiropas Savienībā (ES). Šajā dokumentā Latvija formulē apņemšanos pamatā ieviest Eiropas Savienības likumdošanas normu kopumu līdz ar iestāšanās brīdi ES, nosakot arī dažus izņēmumus. Latvija ir paturējusi sev tiesības saražot tik lielus lauksaimnieciskās produkcijas apjomus, lai varētu pabarot savu tautu ar savā zemē saražoto pārtiku. Tikpat svarīgas bija arī sagatavotās izmaiņas Lauksaimniecības likumā, pirmo reizi likumdošanas ceļā nosakot lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju lomu lauksaimniecības politikas veidošanā.

Lauksaimniecības produktu ražotāju ienākumu palielināšanas pasākumus raksturo atbalsts tirgus cenām. Izmantoti tradicionālie elementi — muitas barjeras un tirgus intervence. Zemkopības ministrija pagājušajā gadā blakus labības intervencei pirmoreiz ieviesa cukura intervenci. Aizvadīto gadu raksturo arī "hektāra maksājumu" ieviešana augkopībā un "galvas" maksājumu ieviešana lopkopībā.

Iekšējā tirgus regulēšanā papildus intervencei cukura nozarē pirmo reizi Latvijā lietoja kvotu sistēmu.

Ārējā tirgus regulēšanā 2000.gadā būtisks bija papildinājums ES brīvās tirdzniecības nosacījumos, kas nosaka abpusēju atteikšanos no tarifiem un eksporta subsīdijām noteikto tirdzniecības kvotu ietvaros.

2000. gads iezīmējās ar "Sapard" gaidīšanu un nesagaidīšanu. "Sapard" līdzekļu apgūšanai kandidātvalstis ir veltījušas vairāk nekā divus gadus. Reizēm šķiet, ka ES birokrātija nav gatava šo līdzekļu investēšanai. "Sapard" gaidīšana 2000. gadā noslēdzās ar "Sapard" programmas līdzfinansējumam paredzēto līdzekļu izlietošanu tehnikas un tehnoloģiju modernizācijas programmām. Tomēr ierobežotā laika dēļ lauksaimniecības ražošanas objektu celtniecības programmas atbalsta pasākumi netika atjaunoti. Tā rezultātā jau divus gadus "Sapard" līdzekļu gaidās nav valsts atbalsta ilgtermiņa investīcijām būvniecībā.

Latvijas lauksaimniecība 2001. gadā turpina attīstīties. Var tikai prognozēt gada rezultātus, tomēr saimnieku aktivitāte subsīdiju līdzekļu izmantošanā vieš cerības. Zemkopības ministrija (ZM) 2001. gadā turpina iepriekšējā gadā iesākto ceļu uz demokrātiju un caurspīdīgumu, kas vērsts uz dialoga veidošanu ar saimnieku organizācijām, saimnieku informēšanu un saimnieku interešu ievērošanu. Ministrija iestājas par sistemātisku sadarbību ar lauksaimnieku organizācijām, kuras ir izveidojušas jumta organizāciju— Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP). ZM 2001. gadā ir noslēgusi sadarbības līgumu ar LOSP, kurā paredz informēt Sadarbības padomi par visiem ZM izstrādātajiem likumdošanas aktiem un konceptuālajiem dokumentiem. Domāju, ka pamati sadarbībai ir labi. Tomēr gribētos, lai lauksaimnieku organizācijas aktīvāk iesaistītu lauksaimniecības politikas apspriešanā un veidošanā rajonu apvienības un arvien plašāku lauksaimnieku loku. Tāpat nepieciešams tālāk attīstīt konstruktīvāku darbu lēmumu pieņemšanā, pilnveidojoties abām pusēm.

Būtiskākās izmaiņas likumdošanā šajā gadā ir saistītas ar Latvijas likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas Savienību, tajā pašā laikā sistematizējot jau pieņemtos likumdošanas aktus un veidojot savu skaidru likumu sistēmu. Ņemot vērā to, ka nākotnē būs nepieciešams ieviest un administrēt kopējo lauksaimniecības politiku (KPL), Zemkopības ministrijā strādā darba grupa, kura veido KPL tiesiskās bāzes koncepciju.

Institucionālajā jomā 2001. gadā turpinās lauksaimniecības pārvaldes sakārtošana.

Jau aizvadītajā gadā Zemkopības ministrija nodalīja lauksaimniecības politikas izstrādes funkcijas no to realizācijas un administrēšanas darbiem. Zemkopības ministrija ir atbildīga par lauksaimniecības politikas un likumdošanas izstrādi, nozares stratēģijas veidošanu un nozares interešu pārstāvniecību. Izveidotais Lauku atbalsta dienests atbild par valsts un ES atbalsta maksājumu veikšanu, kā arī citu lauksaimniecības politikas elementu realizāciju valstī. Veicot tālāk institucionālos pārkārtojumus, ir paredzams, ka Lauku atbalsta dienests, iestājoties Eiropas Savienībā, darbosies gan kā maksājumu aģentūra, administrējot kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmas, gan arī kā tirgus intervences aģentūra, ieviešot koptirgus organizācijas mehānismu Latvijā un veicot intervences pasākumus lauksaimniecības produktu tirgū. Līdz ar to perspektīvā paredzēta Lauku atbalsta dienesta apvienošana ar Valsts tirgus intervences aģentūru.

2001.gada 6.marta grozījumi Lauksaimniecības likumā nosaka lielāku Zemkopības ministrijas atbildību par lauksamniecības produktu pārstrādes nozares attīstību. ZM, jau sagatavojot Lauku attīstības plānu "Sapard" programmas saņemšanai, ir paredzējusi atbalstu arī pārtikas nozares attīstībai.

Pārtikas nekaitīgums, drošums un kvalitāte ir būtiski kritēriji, kas valstij jāievēro gan patērētāju veselības, gan arī pārtikas produktu iekšējā un ārējā tirgus apsvērumu dēļ. Ministru kabinets 2001. gada pavasarī ir apstiprinājis koncepciju, paredzot, ka tiek veidots vienots pārtikas aprites valsts uzraudzības dienests, apvienojot un racionalizējot pašreizējo uzraudzības iestāžu struktūru un nododot jaunizveidoto dienestu Zemkopības ministrijas pārziņā. Jaunais dienests sāks strādāt 2002. gada janvārī. Vispārējo pārtikas nekaitīguma prasību likumdošanas izstrāde paliks Labklājības ministrijas pārziņā, nododot specifisko likumdošanu Zemkopības ministrijai. Savukārt likumdošanā noteikto prasību izpildi kontrolēs inspicējošā struktūra, kura būs Zemkopības ministrijas pārraudzībā.

Pateicoties Valsts veterinārā dienesta aktivitātēm, pēdējā laikā ir izdevies pasargāt mūsu zemi no bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību ievazāšanas, mēs bijām gatavi arī operatīvai un izlēmīgai rīcībai, ja šāda nelaime notiktu. Ministrija iespēju robežās ir panākusi Valsts veterinārā dienesta veiktās valsts uzraudzības finansējuma palielinājumu, tādējādi atvieglojusi nodevu un apmaksu slogu, kas gulstas uz saimnieku un pārtikas ražotāju pleciem. Cerēsim, ka valdība ieklausīsies arī tādos līdz šim svešos, bet nepieciešamos jēdzienos kā kompensāciju fonds un slimokase, kas vērsti uz situācijas stabilizāciju negaidītu dzīvnieku zaudējumu gadījumos.

Galvenie nākotnē risināmie darbi saimniekiem ir saimniecību struktūras racionalizācija, modernu tehnoloģiju ieviešana, ražošanas sakārtošana atbilstoši ES higiēnas un dzīvnieku labturības prasībām, produktu kvalitātes paaugstināšana, produktivitātes paaugstināšana un reizē ražošanas izmaksu samazināšana, vadītprasmes uzlabošana. Gan saimniecību strukturālās izmaiņas, gan arī modernu tehnoloģiju ieviešana, kā arī produktivitātes paaugstināšana prasa papildu finansu resursus.

Kopējie nepieciešamie ieguldījumi lauksaimniecības pārkārtošanai, vadoties no Latvijas pozīcijas iestājai ES sagatavošanā veiktajiem aprēķiniem, ir gandrīz 600 miljoni latu, no tā privātajam sektoram būs jāiegulda vairāk nekā 90% no nepieciešamās summas. Lauksaimniecības ražošanas bruto pievienotā vērtība 2000. gadā tirgus cenās bija gandrīz 110 miljoni latu. Ir skaidrs, ka privātais sektors bez papildu investīcijām un atbalsta nespēs dažu gadu laikā ieguldīt pietiekami daudz naudas līdzekļu, lai nozare varētu ieiet ES un pasaules tirgū. Protams, mums ir saimnieki, kuri jau šodien ir konkurētspējīgi, tomēr viņu nav daudz un kopumā nozarē ir daudz darāmā, lai sasniegtu nepieciešamo saimniekošanas līmeni.

Tāpēc šajā gadā Zemkopības ministrija ir izstrādājusi 2 konceptuālās programmas, paredzot to ieviešanu nākamajā gadā.

Ministrijām izvērtēšanai ir izsūtīta Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma. Lielākā daļa investīciju šodien tiek veikta uz aizņemtā kapitāla rēķina, kas pēc savas pašreizējās termiņu struktūras un izmaksām neatbilst ilgtermiņa investīciju prasībām lauksaimniecībā. Tādējādi izpaliek investīcijas būvēs un tehnoloģijās, atsevišķās lauksaimniecības nozarēs radot disproporcijas. 2000. gadā kredītus lauksaimniecības nozarē strādājošie uzņēmēji varēja saņemt ar likmi 13-16% gadā. Tajā pašā laikā citās nozarēs likmes bija par 2-3% un pat vairāk procentiem zemākas. Pieņemot, ka bankām pieejamo resursu cena dažādām nozarēm izsniegtajiem aizdevumiem ir līdzīga, šāda procentu likmes atšķirība norāda, ka bankas lauksaimniecību uzskata par riskantu nozari. Lauksaimnieki šodien var saņemt kredītus investīcijām ar termiņu līdz 5 gadiem, atsevišķās bankās līdz 9-10 gadiem. Vēl sliktāks ir stāvoklis ar aizdevumiem būvniecībai. Bankas piedāvā hipotekāros kredītus pat līdz 40 gadiem, bet šajā gadījumā kredītņēmējam izvirza specifiskus noteikumus, kurus lielākā daļa lauksaimnieku nespēj izpildīt. Šī iemesla dēļ kredīti ar termiņu virs 10 gadiem lauksaimniekiem nav pieejami.

Ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmā ir paredzēts:

• kredīta atmaksas termiņš līdz 20 gadiem;

• Procentu likmes—7% gadā.

Pretendentiem ir izvirzīti šādi kritēriji:

• vismaz 60% no kopējiem ieņēmumiem veido lauksaimniecisko produktu ražošana;

• uzņēmums ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs;

• vismaz 51% no uzņēmuma pamatkapitāla pieder LR vai Latvijas Republikas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Programma atbalsta:

• lauksaimnieciskajai ražošanai un licencētai uzņēmējdarbībai zivkopībā nepieciešamās būves un būvju rekonstrukciju;

• tehnoloģiskās iekārtas un infrastruktūru izveidi, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi, ja tās paredzētas iepriekšminētajām būvēm.

Projektu lielums ir no 5000 līdz 100 000 latiem. Programma atbalsta tādus projektus, kuri nepretendē uz "Sapard" līdzekļiem.

Lai radītu priekšnoteikumus daudzveidīgai lauku attīstībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā tika izstrādāta Lauku attīstības programma, kuru Saeimā pieņēma 1998. gada 15. jūnijā. Neraugoties uz pozitīvo ieguldījumu lauku problēmu apzināšanā, šī programma nebija saistīta ar finansējumu, un tāpēc nevarēja veikt tajā paredzētos uzdevumus.

Šī gada sākumā Lauku attīstības programma ieguva "politisko patvērumu" Zemkopības ministrijā. Ir paredzēts jūnijā iesniegt izskatīšanai valdībai jaunu Lauku ilgtermiņa attīstības programmas koncepciju, kā galveno sastāvdaļu un atsevišķu bloku izdalot lauku ekonomikas attīstību.

Lauku ekonomika pašlaik ir dominējoši atkarīga no lauksaimniecības kā galvenā nodarbinātības avota, kas kopumā nodrošina darbu un iztiku aptuveni 37% no visiem nodarbinātajiem lauku iedzīvotājiem vai aptuveni 58 % no ražojošajās nozarēs strādājošajiem laukos. Atbalsts lauksaimniecības attīstībai ir vērsts uz lauksaimniecības sektora modernizāciju un sekmē lauksaimniecībā nodarbināto skaita samazināšanos. Citas lauku ekonomikas nozares nespēj nodrošināt darbu un ienākumus lauku iedzīvotājiem ārpus lauksaimniecības. Līdz šim no lauksaimniecības aizejošais darbaspēks galvenokārt tika nodarbināts mežu apsaimniekošanas un kokapstrādes nozarē, bet arī meža nozare vairs nespēj uzņemt no lauksaimniecības atbrīvojušos pieaugošo darbaspēka apjomu.

Lauku iedzīvotāju ienākumi ir ļoti zemi, un reālie ienākumi katru gadu laika posmā no 1996. līdz 2000. gadam ir pat samazinājušies. 1996. gadā lauku iedzīvotāju ienākumi bija 92,6 % no pilsētu iedzīvotāju ienākumiem, bet 2000. gadā — vairs tikai 75,3 %. Tātad tautsaimniecības attīstības pozitīvā ietekme uz iedzīvotāju labklājību ir izpaudusies tikai pilsētās.

Problēmas pilnvērtīgam risinājumam ir izstrādājama jauna ilgtermiņa lauku attīstības programma, kura nodrošinās saskaņotu vidēja termiņa atbalsta programmu izstrādi un realizāciju atbilstoši risināmajām problēmām lauku teritorijā un pieejamiem finansu līdzekļiem, tajā skaitā ievērtējot ES strukturālo fondu izmantošanas iespējas programmas finansēšanā.

Zemkopības ministrijas izstrādātās koncepcijas mērķis ir:

• radīt institucionālo pamatu rīcībspējīgas ilgtermiņa lauku attīstības programmas sagatavošanai, kuras galvenais uzdevums būs nodrošināt sociāli ekonomiskās attīstības disproporciju samazināšanu starp lauku un pilsētu teritorijām, sekmēt lauku iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu un veicināt lauku vides sakopšanu, kā arī

• noteikt pamatprincipus un finansējuma apjomu lauku ekonomiskās attīstības programmai, kas neatliekami izstrādājama pēc koncepcijas apstiprināšanas Ministru kabinetā un īstenojama, sākot ar 2002.gadu.

Lauku ekonomikas attīstības programmas mērķis ir atbalstīt lauku ekonomikas dažādošanas un attīstības procesu, veicinot nelauksaimnieciskās ražošanas attīstību laukos, līdz ar to mazinot lauku atkarību no lauksaimniecības.

Atbalstāmās uzņēmējdarbības nozares:

— mežsaimniecība (galvenokārt papildu pievienotās vērtības radīšana vai amatniecība);

— akvakultūra;

— rūpniecība;

— tūrisma un atpūtas pakalpojumi.

Atbalsta instrumenti:

— finansiālais atbalsts investīcijām grantu veidā;

— kredītprocentu subsīdijas;

— kredīta garantijas;

— nodokļu atvieglojumi, kombinējot tos, pamatojoties uz uzņēmēja biznesa plānu.

Kā nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību atbalstoši un pavadoši pasākumi projektu ietvaros paredzēta infrastruktūras uzlabošana un apmācība.

Tagad lauksaimniecības subsīdijas izmaksā, pamatojoties uz subsīdiju izmantošanas koncepciju un programmu pamatojumu 1998.—2002. gadam. Jau šī gada beigās jāuzsāk jaunas lauksaimniecības subsīdiju izmantošanas programmas koncepcijas izstrāde 2003. gadam un turpmākajiem gadiem līdz iestājai ES. Par galveno lauksaimniecības kā ražošanas nozares atbalstīšanas mērķi ir jāparedz efektīvas lauksaimniecības ražošanas izveidošanās, kas spētu integrēties vienotajā Eiropas tirgū, ražojot produkciju, kas savu kvalitatīvo rādītāju ziņā atbilstu Eiropas un pasaules prasībām. Subsīdiju programmas jaunajā koncepcijā ir jātuvina ES atbalsta principiem.

Pasākumi lauksaimniecības tirgus stabilizācijai un ražotāju ienākumu pieaugumam šogad un arī turpmākajos gados raksturosies ar tirgus cenu atbalstu. Tiks izmantoti tradicionālie elementi — muitas barjeras un tirgus intervence. Papildus labības un cukura intervencei paredzēts ieviest arī piena intervenci. Nākotnē ir paredzēts saglabāt "hektāra" un "galvas" maksājumus.

Šobrīd mums ir daudz mazu ražošanas vienību, kas nav slikti, jo daudzie īpašnieki ir stabilas sabiedrības pamats. Tomēr no ražošanas viedokļa sadrumstalotie ražošanas resursi neļauj attīstīties ražošanai. 77% no kopplatības aizņem saimniecības, kuru platība ir mazāka par 50 ha. Sevišķi liels īpatsvars ir saimniecībām ar platību no 2 līdz 10 ha. Šādas saimniecības nevar uzskatīt par konkurētspējīgām tirgū, tās ir orientētas uz pašu patēriņa nodrošināšanu.

Ražošanas vienībai ir jāpalielinās, bet tas nenozīmē, ka reizē palielinās arī īpašuma vienība. Tātad — būtiskai nozīmei nākotnē ir jābūt kooperācijai. Jau šogad subsīdijās ir programma, kura atbalstīja kooperatīvus. Šī programma ir guvusi atbalstu saimnieku vidū. Tāpēc ZM arī nākamajā gadā ir paredzējusi līdzīgu atbalstu kooperatīvu darbībai.

Iekšējā tirgus regulēšanā 1. jūlijā sāks darboties Ministru kabineta (MK) noteikumi par pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību. Uzņēmumus reģistrēs vai pārreģistrēs pēc attiecīgā uzraudzības dienesta veiktās apsekošanas. Ir iesniegti izskatīšanai MK noteikumu projekts "Piena un piena produktu aprites noteikumi", kurā noteiktas nekaitīguma prasības piena produktiem, paredzētas marķēšanas prasības piena produktu iesaiņojumam un nostiprināta kārtība piena reģistra darbam. Tuvākajā laikā Zemkopības ministrija izveidos Latvijā ievedamās gaļas aprites uzraudzības komisiju. Ceram, ka MK atbalstīs ierosinājumu pie Zemkopības ministrijas atjaunot arī iekšējā tirgus sakārtošanas darba grupu, kur blakus valsts institūciju darbiniekiem darbojas arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

2000. gada martā sākās Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) jaunais lauksaimniecības sarunu raunds, kura mērķis ir tālāka lauksaimniecības tirdzniecības un atbalsta politikas reforma. Latvija kā pārejas perioda valsts savā pozīcijas dokumentā uzsver nepieciešamību pārejas perioda valstīm piemērot īpašus valsts atbalsta un tirgus pieejas nosacījumus, lai nodrošinātu sektora attīstību ekonomikas transformācijas procesā.

Šodien es nepieskāros daudziem jautājumiem, ar kuriem ikdienā nodarbojas Zemkopības ministrija, tai skaitā cukura akcīzei (vai subsīdijām saldumu ražotājiem), izglītības jautājumiem, "skolas" piena programmas izveidei, atliekvielu utilizācijas problēmas risinājumam, kā arī ikdienas rutīnas darbam likumdošanas sakārtošanā. Tomēr galvenais šogad Zemkopības ministrijai būs aizstāvēt savu sagatavoto pozīciju iestājai ES, lai radītu priekšnoteikumus Latvijas lauksaimniecības attīstībai vienotajā Eiropas telpā uz līdztiesīgiem pamatiem.