Mārketinga padomes direktore Inguna Gulbe:

Lai visi raudzītos tālāk par savu dobi un tīrumu

....................

Konferencē "Mūsdienu Latvija un zemnieks" 2001. gada 8. jūnijā Bulduros nolasīšanai sagatavots ziņojums

Cienījamās zemnieces un augsti godātie zemnieki!

Pēdējos trīs gadus uzmanīgi vērojot pārtikas tirgus attīstības tendences Latvijā, esmu pamanījusi pārliecinošu pieaugumu dārzeņu tirgū. Piemēram, sīpoli. To ievešana Latvijā jau otro gadu pēc kārtas turpina samazināties. Tas ir mūsu panākums.

Turklāt jau protam ražot kartupeļus atsevišķi gan čipsiem, gan cietei. Esam gājuši kopsolī ar tirgus prasībām.

Atcerēsimies, kādas bija sēnes veikalā, — tikai nikni sālītas un tādas salipušas. Bet tagad pilns spektrs — no šitaki līdz šampinjoniem, gailenes ieskaitot.

Mūsu zemnieki spēj prasmīgi reaģēt uz mūsdienu tirgus prasībām ilgtermiņā.

Mainoties mūsu sadzīves apstākļiem, mainās arī ēdienkarte. Šis tas, ko agrāk pirkām, tagad vairs nenonāk uz letes, un, ja nonāk, par to gribas pasmaidīt.

Tas, ko mēs redzam, jau ir vēsture. Latvijas patērētāji tagad daudz rūpīgāk domā par sevi, savu veselību. Tāpēc zūd, piemēram, treknas cūkgaļas pieprasījums. Un, gods kam gods, atkal esam iemācījušies audzēt arī liesu un cauraugušu bekonu. Daudzviet, arī tepat Rīgas pievārtē, Ulbrokā. Lai atceramies, ka tieši kvalitatīva cūkgaļa un sviests bija tie produkti, kas pacēla mūsu valsts vārdu pirmajā konkurētspējīgāko Eiropas pārtikas ražotāju desmitniekā 30. gados.

Lauku produkts ir mūsdienu tirgus dzinējspēks. Latvijas tomāti, gurķi un burkāni ietekmē pat interneta attīstību. Jūs vaicāsiet — kā? Ļoti vienkārši. Internets ir veikala forma. Preces, kas tur parādās, rosina patērētājus, pat Skandināvijā varbūt, tikai nogaršot Latvijas preci. Rosina arī citādi attiekties pret marku "Ražots Latvijā". Un, ja tu esi internetā, tu esi pasaulē. Internets ir sava veida iesaiņojums mūsu ar veselīgām un vidi saudzējošām metodēm ražotajiem un pārstrādātajiem produktiem. Tas izraisa cieņu gan igauņos, gan zviedros, gan somos.

Gluži cits faktors ir cena. Gan no vitamīniem, gan no svaiguma piesātinātajām precēm latvieši nevar atļauties nopirkt visu, ko kārojas. Daudzi bez gandarījuma no veikala spiesti aiziet viena iemesla dēļ — pietrūkst naudas. Statistika par vidējo izpeļņu diemžēl rāda, ka zem iztikas minimuma ir spiesta dzīvot vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju. Uz kā rēķina tas notiek? Uz savu ēdienreižu noplicināšanas rēķina, kas negatīvā virzienā iespaido arī pārtikas piegādātāju, to, kurš ražo. Jo būtībā naudu zemnieks nesaņem vis no valsts, bet nesaņem arī no pircēja. Tas ir galvenais, kas mums jāņem vērā.

Ko šajā situācijā darīt pārtikas ražotājiem no Piltenes līdz Valkai? Es piedāvāju vienu formulu, kura jau strādā. Mūsu ausij pierasti vienkāršs vārds — kooperācija. Zemnieki augu gadu varētu piegādāt zemenes Latvijas, Baltijas un, protams, Eiropas tirgum, ja apvienotos kvalitatīvu saldētavu iegādē un apsaimniekošanā.

Šis ir lēmums, kas jāpieņem pašiem. Mums jāredz tālāk par zemeņu dobi un plēvi virs tās. Jāierauga saldētavas iespējas un jābeidz gaidīt, ka lēmumus mūsu vietā pieņem kāds cits. Pārāk bieži mūsu valstī tā jau ir noticis. Man bija skumji dzirdēt faktu, ka mūsu valsts augstākās lēmējinstitūcijas tā arī neprata izšķirties par īpašiem maksājumiem zemniekiem, kuri ciestu no mutes un nagu sērgas, kā arī govju trakuma slimības. Tās dziļākajā būtībā skar mūsu valsti kā globalizācijas sekas. Tas jāsaprot, un tam ir jāatrod nepieciešamie līdzekļi, un vajag likt mierā subsīdiju resursus, kuri nav tam paredzēti un nelaimju gadījumā tiktu nopietni apdraudēti.

Zemnieks, lai kādos vējos pluinīts, nevar būt par vēja rādītāju un viena gada ietvaros pārorientēt savu ražošanu. Zemkopības ministrijas jaunā stabilizētā politika attiecībā uz graudu iepirkuma cenām ir ļāvusi kopš pagājušā gada domāt stratēģiski. Iepirkuma cenas un termiņi nemainās. Zemnieks var plānot savu biznesu. Lūk, atkal no 1.augusta par graudu tonnu maksās 64 latus. Tas izlemts šajā otrdienā.

Es gribu iezīmēt citas galvenās Latvijas tirgus tendences. Piemēram, būtiski aug pieprasījums pēc vietējiem āboliem. Tā ir lieliska niša, un zemnieki, kuri domā stratēģiski, var paredzēt, kā aizpildīt šo pieprasījuma bagāto tirgus segmentu.

Stabilizējas cūkgaļas cenas. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvija operatīvi reaģēja savu zemnieku aizstāvībai un arī Eiropas gaļas tirgū notiekošie procesi veicina līdzsvaru. Diemžēl, pastāvot tik labvēlīgai attīstībai, mēs joprojām saražojam vien pusi no nepieciešamā daudzuma.

Daudz strīdu ir par netradicionālo lauksaimniecību. Uzskatu, ka ne pārāk veiksmīgi ir Latvijā aizrauties ar strausu audzēšanu, tomēr doma par dažādu citu interesantu produktu ražošanu nebūt nav zemē metama. Piemēram, gan dzērvenes, gan vēži ir Latvijai derīgi.

Nu ko, saražojis esmu, vezumā ir, tad nu uz tirgu prom. Bet kur tas tirgus? Kur tas pircējs? Vai tas ir kaimiņos esošais konservu cehs vai veiklais uzpircējs, kas manu saražoto aizvedīs uz Igauniju vai vēl tālāk pasaulē?

Produkts tiešām jāpārdod. Te nu dalījums ir diezgan vienkāršs: tepat, Latvijā, tālāk Baltijā vai vēl tālāk pasaulē uz Rietumiem vai Austrumiem.

Latvijas tirgus. Pirmkārt, Latvijas pārtikas tirgus ir atvērts visiem, kas tajā vēlas darboties. Tas nozīmē, ka visi ražotāji un pārstrādātāji ir spiesti konkurēt ne tikai ar sev līdzīgajiem vietējiem ražotājiem, bet tiem ir jāspēj izturēt ārzemju lielfirmu spiedienu. Tās nāk šeit ar iespaidīgiem mārketinga budžetiem un efektīvām pārdošanas metodēm.

Vienīgais veids, kā izturēt, — būt ar kaut ko īpašam un atšķirīgam. Jāsaka, varam sevi paslavēt par faktu, ka Latvijas pircējs šodien ir mainījis viedokli par to, ka viss, kas nāk no ārzemēm, ir labāks. 80 % pircēju piekrīt faktam, ka viņiem ir svarīgi, lai pārtikas produkti tiktu ražoti Latvijā.

Tādēļ Mārketinga padome, kas sevī apvieno lielāko daļu pārtikas produktu ražotāju, izstrādājusi Latvijas pārtikas produktu preču zīmi. Zīmi, kas ļaus atpazīt produktus, kuri ražoti no vietējām izejvielām.

Atšķirībā no ikgadējās izstādes "Izvēlies Latvijas preci!" mūsu drošā un pati par sevi pārliecinātā karotīte iedrošinās pircējus katru dienu un katrā veikalā, arī internetā. Karotīte veicinās mūsu preču pārdošanu — tātad augs arī pieprasījums pēc izejvielām.

Baltijas tirgus. Tāpat kā šodien nerentabli ir turēt vienu govi, arī pārstrādātājam ar Latvijas tirgu vien bieži ir par maz. Te mēs redzam vienu mūsu uzvarētāju Baltijas tirgū. Tam seko daudzi.

Un tad zemniekam jākasa pakausis un jādomā, kurš tad ir tas izspiedējs. Neviens nav izspiedējs. Mūsdienu tirgus liek smalki jo smalki pārrēķināt un pārdomāt — vai es varu izaudzēt lētāk, vai es varu izaudzēt labāk.