Rīgā 2012.gada 2.oktobrī (prot. Nr.54 20.§)

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 20.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības klaiņojošu suņu un kaķu (turpmāk – dzīvnieki) izķeršanai, dzīvnieku ķērāja pienākumus, apmācības programmu, apmācības un reģistrācijas kārtību, kā arī dzīvnieku ķērāja apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

2. Dzīvnieku ķērājs ir fiziska persona, kura ir apmācīta klaiņojošu dzīvnieku ķeršanā un saņēmusi biedrības "Latvijas Veterinārārstu biedrība" (turpmāk – biedrība) izsniegtu dzīvnieku ķērāja apliecību (turpmāk – apliecība) (pielikums), kas tai dod atļauju ķert dzīvniekus.

II. Dzīvnieku ķērāju apmācība, reģistrācija, apliecības izsniegšana un anulēšana

3. Pirms uzsākt klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu, fiziska persona iesniedz biedrībā iesniegumu, norādot vārdu, uzvārdu, kontakttālruni, e-pasta adresi un deklarētās dzīvesvietas adresi.

4. Biedrība savā tīmekļa vietnē www.lvb.lv ievieto informāciju par dzīvnieku ķērāju apmācības kursiem.

5. Dzīvnieku ķērājus apmāca biedrība saskaņā ar apmācības programmu, kas ietver šādas tēmas:

5.1. dzīvnieku labturības prasības;

5.2. dzīvnieku uzvedība;

5.3. dzīvnieku veselības stāvokļa novērtējums;

5.4. dzīvnieku ķeršanai un identificēšanai nepieciešamais aprīkojums un tā lietošana;

5.5. dzīvnieku ķērāja tiesības un pienākumi;

5.6. dzīvnieku transportēšanas prasības.

6. Izdevumus, kas saistīti ar apmācību un apliecības izgatavošanu un izsniegšanu, sedz dzīvnieku ķērājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par biedrības valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību samaksu.

7. Biedrība attiecīgajai fiziskajai personai pēc dzīvnieku ķērāju apmācības kursu pabeigšanas izsniedz apliecību.

8. Praktizējošs veterinārārsts apliecību saņem pēc attiecīga iesnieguma iesniegšanas biedrībā, un tā ir spēkā arī pēc veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta derīguma termiņa beigām. Praktizējošam veterinārārstam nav nepieciešams apgūt šajos noteikumos minēto dzīvnieku ķērāju apmācības programmu.

9. Biedrība piecu darbdienu laikā pēc apliecības izsniegšanas informāciju par dzīvnieku ķērāju:

9.1. iekļauj dzīvnieku ķērāju reģistrā (turpmāk – reģistrs), norādot:

9.1.1. dzīvnieku ķērāja vārdu, uzvārdu un personas kodu;

9.1.2. apliecības izsniegšanas datumu;

9.1.3. apliecības reģistrācijas numuru;

9.2. ievieto savā tīmekļa vietnē www.lvb.lv, norādot:

9.2.1. dzīvnieku ķērāja vārdu un uzvārdu;

9.2.2. apliecības izsniegšanas datumu;

9.2.3. apliecības reģistrācijas numuru.

10. Ja apliecība tiek pazaudēta vai nozagta vai ja mainījušies dzīvnieku ķērāja personas dati, dzīvnieku ķērājs biedrībā iesniedz attiecīgu iesniegumu. Biedrība piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas apliecību izsniedz atkārtoti. Par atkārtoti izsniegto apliecību dzīvnieku ķērājs maksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par biedrības valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību samaksu.

11. Ja dzīvnieku ķērājs pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās dzīvnieku labturības prasības un tā dēļ dzīvniekam ir nodarīts kaitējums, Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) nosūta biedrībai attiecīgu informāciju papīra vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Biedrība piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no dienesta pieņem lēmumu par apliecības anulēšanu bez tiesībām saņemt apliecību atkārtoti.

12. Biedrība divu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par apliecības anulēšanu paziņo to attiecīgajai personai, precizē reģistru un informāciju par apliecības anulēšanu ievieto savā tīmekļa vietnē www.lvb.lv.

13. Ja dzīvnieku ķērājs vairs nevēlas nodarboties ar klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu, viņš iesniedz biedrībā attiecīgu iesniegumu. Biedrība piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par apliecības anulēšanu, precizē reģistru un informāciju par apliecības anulēšanu ievieto savā tīmekļa vietnē www.lvb.lv.

III. Dzīvnieku ķērāja pienākumi un prasības dzīvnieku izķeršanai

14. Dzīvnieku ķērājs pēc dzīvnieka noķeršanas nekavējoties pārliecinās, vai dzīvnieku iespējams identificēt.

15. Ja dzīvnieku ķērājs konstatē, ka pēc dzīvnieka identifikācijas datiem (kaklasiksna ar kontaktinformāciju, mikroshēma vai tetovējums) ir iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku, tas rīkojas vienā no šādiem veidiem:

15.1. nekavējoties paziņo dzīvnieka īpašniekam par dzīvnieka atrašanās vietu vai par dzīvnieku patversmi vai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādi, uz kuru nogādās noķerto dzīvnieku;

15.2. informē dzīvnieku patversmi par identificēto dzīvnieku un par nepieciešamību sazināties ar dzīvnieka īpašnieku, ja dzīvnieku ķērājam tas nav bijis iespējams.

16. Dzīvnieka īpašnieks saskaņā ar vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai līgumu un dzīvnieku patversmes cenrādi sedz izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieka noķeršanu, izmitināšanu un aprūpi.

17. Dzīvnieku ķērājs astoņu stundu laikā pēc dzīvnieka noķeršanas nodrošina tā transportēšanu un ievietošanu dzīvnieku patversmē.

18. Ja noķertajam dzīvniekam nepieciešama neatliekama veterinārmedicīniskā aprūpe, dzīvnieku ķērājs nodrošina pēc iespējas ātrāku noķertā dzīvnieka nogādāšanu pie praktizējoša veterinārārsta.

19. Dzīvnieku ķērājs 24 stundu laikā pēc dzīvniekam sniegtās veterinārmedicīniskās aprūpes to nogādā dzīvnieku patversmē, ja praktizējošs veterinārārsts nav noteicis dzīvnieku turēt veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē ilgāku laiku.

20. Ja pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā noķertam kaķim veicama sterilizācija, dzīvnieku ķērājs pēc iespējas ātri nogādā noķerto kaķi pie praktizējoša veterinārārsta.

21. Dzīvnieku ķērājs ne ātrāk kā 24 stundas pēc kaķa sterilizācijas to nogādā atpakaļ vietā, kur kaķis noķerts.

22. Dzīvnieku ķērājs par noķerto dzīvnieku reģistrē šādu informāciju:

22.1. suga;

22.2. identifikācijas dati, ja tādi ir;

22.3. krāsa (vai citas raksturīgas pazīmes);

22.4. veselības stāvoklis;

22.5. noķeršanas vieta (adrese), datums un laiks;

22.6. izmitināšanas vieta.

23. Dzīvnieku ķērājs šo noteikumu 22.punktā minēto informāciju pēc pieprasījuma uzrāda dienesta inspektoram un glabā to divus gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas.

24. Dzīvnieku ķērājs dzīvnieku ķeršanai izvēlas paņēmienus un aprīkojumu, kas dzīvniekam nerada sāpes un ciešanas.

25. Dzīvnieka nomierināšanai var izmantot veterinārās zāles atbilstoši veterināro zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

26. Noķerto dzīvnieku transportē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku labturību transportēšanas laikā.

27. Dzīvnieku ķērājs savu pienākumu izpildes laikā pēc jebkuras personas pieprasījuma uzrāda apliecību un informē par dzīvnieku patversmi vai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādi, uz kuru nogādās noķerto dzīvnieku.

IV. Noslēguma jautājumi

28. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumus Nr.1192 "Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 206.nr.).

29. Apliecības, kas izsniegtas dzīvnieku ķērājiem saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1192 "Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas kārtība", atzīstamas par spēkā esošām.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma

Pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 2.oktobra
noteikumiem Nr.678

Dzīvnieku ķērāja apliecības paraugs

Zemkopības ministre L.Straujuma