• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu, NATO un Baltiju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.06.2001., Nr. 90 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25207

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latviju un ASV 80 gadu apmlitūdā

Vēl šajā numurā

12.06.2001., Nr. 90

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu, NATO un Baltiju

5.jūnijā Reikjavīkā tiekoties ar Baltijas valstu pārstāvjiem, ASV amatpersonas informēja par pašreizējo situāciju un tālākiem plāniem pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidē. Šī ir pirmā oficiālā reize, kad paralēli konsultācijām ar NATO sabiedrotajiem un citām pretraķešu aizsardzības kontekstā svarīgām valstīm (Krieviju un Ķīnu) tika informētas arī NATO kandidātvalstis. Sarunas par pretraķešu aizsardzības lietām ar NATO kandidātvalstīm apliecina, ka ASV Baltijas valstis tiek vērtētas kā nākamās sabiedrotās.

Prezidenta Džordža Buša administrācija jautājumu par pretraķešu aizsardzību skata kompleksi, analizējot ne tikai tehniskās lietas, bet arī politiskos un diplomātiskos aspektus. Par to liecina arī intensīvās ASV konsultācijas ar sabiedrotajiem — pārējām NATO dalībvalstīm.

ASV turpina sarunas arī ar Krieviju. ASV pārstāvji norādīja, ka Krievija vairs nav ASV pretiniece bruņošanās jomā, bet ka tagad abām valstīm kopā jārisina citas problēmas. Bruņojuma kontroles jautājums kļuvis daudz komplicētāks nekā aukstā kara gados.

Lai gan ASV sagaida, ka sarunām ar Krieviju būs pozitīvs iznākums, tomēr pagaidām ASV nav gatavas atbildes, vai līgums par antiballistiskajām raķetēm ir jāsaglabā tā pašreizējā formā vai arī jāmodernizē.

Vēl ir pāragri runāt arī par konkrētiem datumiem pretraķešu aizsardzības sistēmas tālākā attīstībā. Lielāku skaidrību varētu sagaidīt rudenī, kad ASV būs pabeigts aizsardzības programmu analīzes process.

Runājot par NATO paplašināšanās jautājumu, ASV pārstāvji norādīja, ka jautājums par Baltijas valstu uzņemšanu NATO nav mākslīgi jāsarežģī ar papildu kritērijiem vai aizbildinājumiem. Ir skaidri zināmi kritēriji, kuri Baltijas valstīm, tāpat kā citām kandidātvalstīm, ir jāizpilda. Ja Latvija, Igaunija un Lietuva tos spēj izpildīt, tad tās ir jāuzņem NATO. Pašreiz Baltijas valstu sekmes ir vērtējamas pozitīvi.

ASV pusi sarunās pārstāvēja Valsts departamenta valsts sekretāra vietnieks Eiropas lietās Džeimss Gadsdens un Valsts departamenta valsts sekretāra vietnieks bruņojuma kontroles jautājumos Roberts Fišers . Sarunas noritēja Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministriju politisko direktoru tikšanās ietvaros, kur Latviju pārstāvēja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ivars Pundurs.

Ārlietu ministrijas preses centrs

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!