• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai Latvijas lauki attīstītos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.06.2001., Nr. 90 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25209

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas zemnieks starp pārbaudījumiem un iespējām

Vēl šajā numurā

12.06.2001., Nr. 90

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Lai Latvijas lauki attīstītos

Uzruna konferencē “Mūsdienu Latvija un zemnieks” 2001.gada 8.jūnijā Bulduros

Cienījamās dāmas! Godātie kungi!

Latvijas zemkopji, zinātnieki, ierēdņi — visi, kam rūp šīs nozīmīgās nozares attīstība!

Iespējams, teorētiski var pierādīt, ka Latvija spēj iztikt bez attīstītas lauksaimniecības, ka pārtikas produktus pilnībā iespējams importēt un dotācijas, kuras mēs maksājam zemniekiem, iespējams izlietot kaut kur citur. Taču mēs visi labi zinām, ka vismaz Eiropā nav nevienas valsts bez savas lauksaimniecības. Tad kāpēc lai Latvija kļūtu par nepatīkamu izņēmumu?

2002. gadā izšķirsies jautājums par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES) un NATO nākamajā paplašināšanās kārtā. Agri vai vēlu — bet mēs tur būsim.

Vienīgais jautājums — kā mēs tur dzīvosim, vai pratīsim izmantot tos instrumentus (piemēram, strukturālos fondus), kuri būs pieejami? Vai mēs spēsim nodrošināt savas nacionālās intereses, tajā skaitā zemkopībā? Es vēlos skaidri un gaiši apstiprināt, ka valdība atbalstīs lauksaimniecību, atbalstīs zemniekus ražotājus, lai šī svarīgā nozare ne tikai saglabātos, bet pamazām attīstītos un galarezultātā sasniegtu attīstīto Eiropas valstu līmeni. Šeit nav pretrunas — tāpat kā ikvienas saimniecības nozares attīstība veicina iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanos, tā uzņemšana ES nodrošinās stabilas un ilgtspējīgas valsts attīstības perspektīvas.

Es vēlos pateikties visiem ar laukiem saistītajiem cilvēkiem — gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem, gan zivsaimniekiem, kuri, spītējot visām grūtībām, ir saglabājuši un attīsta ekonomisko dzīvību lauku vidē.

Lauksaimniecība ir pārdzīvojusi īpašumu restitūcijas laikus, kad bijušie zemes īpašnieki un viņu mantinieki atguva savas vai savu tēvu un vectēvu īpašumus. Ir sabrukušas ilūzijas, ka zemnieku saimniecības ikvienam, arī tam, kam nav zināšanu vai vēlmes strādāt, automātiski nodrošinās pārticību. Taču šajā laikā ir izveidojušās un nostiprinājušās arī spēcīgas zemnieku saimniecības — preču ražotājas.

2000. gadā pirmo reizi pēc ilgāka laika lauksaimniecība savas produkcijas apjomu faktiskajās cenās beidzot palielināja par 4,7%. Tas ļāva lauksaimniecībai saglabāt savu nozīmi tautsaimniecībā, veidojot 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Vērtējot kopā ar lauksaimnieku otro maizi — mežsaimniecību, nozares nozīme iekšzemes kopprodukta veidošanā ir vēl būtiskāka.

Lauksaimniecība nav tikai izaudzētās labības tonnas vai izslauktie piena kilogrami. Attīstīta lauksaimniecība nozīmē arī darba vietas, lauku iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, nodokļus valsts kasē.

Lauksaimniecības un ar to saistīto nozaru nozīme ir jo lielāka, ja ņem vērā šajā nozarē iesaistīto strādājošo skaitu, kas pašlaik krietni pārsniedz 15%.

Es domāju, ka šobrīd lauksaimniekus interesē, kā valdība risina iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību lauksaimniecības sadaļā. Vai mūsu zemnieku, mežkopju un zvejnieku intereses tiek pietiekami noteikti aizstāvētas?

Jāatzīst, ka lauksaimniecība ir viens no nozīmīgākajiem iestāšanās Eiropas Savienībā procesa jautājumiem, jo lauksaimniecības likumdošana aptver vairāk nekā 40% no visa ES likumdošanas kopuma. Vēsturiski lauksaimniecība ir bijusi viens no smagākajiem punktiem iestāšanās sarunās visām kandidātvalstīm. Šī sadaļa vienmēr ir piesaistījusi lielu sabiedrības uzmanību, jo tieši skar dažādu grupu bieži vien atšķirīgas intereses.

Valdībai iesniegto Latvijas iestāšanās sarunu pozīcijas lauksaimniecības sadaļas dokumentu Zemkopības ministrijas speciālisti sagatavoja pēc ilgām, taču konstruktīvām diskusijām, kurās piedalījās lauksaimnieku organizāciju un šajā nozarē strādājošo pārstāvji. Es ceru, ka ir sasniegts kompromiss, kas pieņemams absolūtajam vairākumam.

Latvijas valdība sarunās aizstāv pozīciju, ka, iestājoties ES, mūsu lauksaimniekiem ir jābūt tādiem pašiem noteikumiem kā veco dalībvalstu zemniekiem.

Lai kliedētu dažkārt izskanējušās nepamatotās bažas par Eiropu kā par Latvijas lauksaimniecības attīstību ierobežojošu faktoru, jāuzsver, ka mūsu gatavība pieņemt ES likumdošanas kopumu Acquis communautaire nozīmē, ka mēs esam gatavi ne tikai uzņemties izpildīt visus dalībvalsts institucionālos pienākumus, bet arī to, ka Latvijas saimniekiem būs tiesības pilnā apmērā saņemt visu atbalstu, kas ir noteikts un ko saņem līdzšinējo dalībvalstu saimnieki, kā to nosaka ES likumdošana kopumā.

Mēs apzināmies, ka Eiropas Savienības normatīvo prasību izpildei valstij un pašiem lauksaimniekiem vajadzēs ievērojamus līdzekļus, ne tikai šo ES normatīvo prasību izpildei, bet arī efektīvas ražošanas attīstībai kopumā. Lauksaimniecība ir kapitālietilpīga nozare, un iestāšanās process prasīs paātrināti veikt investīcijas konkurētspējas uzlabošanai.

Ar Ministru kabineta rīkojumu ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir izpētīt ilgtermiņa investīciju piesaistes iespējas lauksaimniecībai un sagatavot priekšlikumus šī jautājuma praktiskajai risināšanai. Pašlaik darba grupa strādā, un mēs gaidām tās sagatavotos piedāvājumus.

Lauksaimniecības kā ražojošas tautsaimniecības nozares attīstība ir saistīta ar ražošanas koncentrāciju, tāpēc būtisks ir jautājums: kas notiks ar tiem lauku iedzīvotājiem, kuriem vairs nebūs iespējams atrast darbu lauksaimniecībā?

Šo problēmu nāksies risināt neatkarīgi no līdzdalības ES vai palikšanas ārpus tās. Pašlaik lauksaimniecībā darba vietas rod apmēram 14% no tautsaimniecībā un 1,5% no mežsaimniecībā strādājošajiem, bet mums ir jābūt reālistiem un jāsaprot, ka nemaz ne tik tālā nākotnē šis skaits samazināsies un tad arī mežsaimniecība vairs nevarēs pildīt darbaspēka uzsūcēja lomu.

Tas nozīmē, ka laukos ir vajadzīgas jaunas darba vietas arī ārpus lauksaimniecības. Arī tas prasa līdzekļus ne tikai pašam uzņēmumam, bet arī apkārtējai infrastruktūrai — ceļiem, elektropievades līnijām un komunikācijām. Tas savukārt liek risināt jautājumu par administratīvi teritoriālo reformu, jo infrastruktūras problēmas būs pa spēkam tikai lielām un spēcīgām pašvaldībām.

Tāpēc mēs gaidām jaunu lauku attīstības programmu, kuras sagatavošanu ir pieteikusi Zemkopības ministrija un kuru palīdz sagatavot arī citas ministrijas — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras pārziņā ir reģionālās attīstības un tūrisma politika, Labklājības ministrija, kas atbild par nodarbinātības programmu, un citas. Lauku attīstības programmas galvenais uzdevums ir radīt instrumentu, kas spēj lauku uzņēmējiem palīdzēt sākt uzņēmējdarbību arī citās nozarēs — rūpniecībā, pakalpojumos, atpūtas industrijā. Tad arī turpmāk Latvijas lauki būs ekonomiski un sabiedriski dzīvi, kuros joprojām būs skolas, kultūras nami, bibliotēkas — tātad izglītība un kultūra.

Novēlu konferences dalībniekiem rast konstruktīvus risinājumus, spriežot par Latvijas lauksaimniecības nākotni.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!