Zemkopības ministrs Atis Slakteris:

Bet mūsu mērķis ir cilvēks laukos

Runa konferencē “Mūsdienu Latvija un zemnieks” 2001.gada 8.jūnijā Bulduros

1.slaids: Latvijas lauksaimniecības nākotne — Lielvārdes josta

Labdien, cienījamie konferences dalībnieki un godājamie radioklausītāji!

Man ir patiess prieks tikties ar jums diskusijā par jautājumiem, kas būs īpaši nozīmīgi jau tuvākajā laikā. Un gribu ticēt, ka jūs visi ne tikai šodien, bet allaž būsit aktīvi savas un mūsu valsts nākotnes veidotāji. Lielvārdes jostā ieaustas mūsu pagātnes sāpju un prieka zīmes, tā ir spēka un pašapziņas simbols šodien. Gadsimtos izauklētie raksti liek būt staltiem, gudriem un vērīgiem, lūkojoties arī nākotnē. Tā nāk un būs klāt daudz agrāk, nekā jūs domājat. Kādu dzīparu tā ieaudīs — melnu un šauru vai platu un krāsainu? Šis gadsimts dzīves ratu griež aizvien ātrāk, gandrīz ne mirkli neļaujot pavedienu izlaist no pirkstiem. Aužam paši.

2.slaids: naudas pieaugums graudu un piena fonā

Gads, kopš esmu ministra amatā, Latvijai ir bijis ražīgs un visā visumā veiksmīgs. Saražotās produkcijas apjoms lauksaimniecībā faktiskajās cenās ir pieaudzis pret 1999. gadu par 7%, bet reālais ienākumu apjoms jeb, kā saka ekonomisti, bruto pievienotā vērtība pieaugusi par 12%, kas nozīmē to, ka mūsu — lauksaimnieku — makos ir nonācis reāli vairāk naudas.

3.slaids: konkurētspēja

Ikvienu iepriecina tas, ka lauksaimniecības nozaru konkurētspēja ir jūtami uzlabojusies — mēs esam saražojuši par 1% vairāk produkcijas, patērējot ražošanā par 3% mazāk resursu, tātad ietaupījuši. Pat šogad jau ir padarīts daudz, lai šā gada attīstības temps nemazinātos. Taču ieslīgt pašapmierinātībā nav pamata. Skaidri jāspēj saskatīt nākotnes tendences un iespējas. Protams, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, jāatrisina virkne uzdevumu.

Es sākšu no pavisam citas, bet būtībā no vissvarīgākās puses — no izglītības. Mūsu saruna ir laikā, kad jaunie liek eksāmenus, gatavojas izlaidumiem. Tiekamies mācību iestādē. Jūs redzat, cik briestoša spēka un raisāmas enerģijas ir viņos no visas Latvijas! Dodiet tik iespēju! Jaunu, izglītības kāru cilvēku tieši šajos gados ir tik daudz, kā nebūs jau pēc gadiem desmit. Vai dzirdat — Latvijā slēdz pirmās klases, bet augstskolu konkursi ir nedzirdēti lieli. Izšķiroša nozīme valsts konkurētspējā būs izglītības sistēmas spējai gatavot konkurētspējīgus cilvēkus. Vai nu spēt būt gudrākiem un cītīgākiem, vai samierināties ar mūžīgu atpalicību? Globalizācija un pasaules valstu ekonomiskā atvērtība diktē spēles noteikumus. Kapitāla, informācijas, pakalpojumu daudzveidības plūsma būtiski pieaug. Mums tas viss jātver un jālieto. Humānā jeb prāta kapitāla cena aug iepretim fiziskajam. Profesionālās zināšanas, kas balstītas uz plašām vispārējām zināšanām, liedz klusi kaktiņā šņukstēt — ak, ko nu mēs! Liedz arī publiski stulbi dauzīt pa tukšu alumīnija bļodu tik skaļi, lai patiesībā neviens nenojaustu, ka galva tukša. Zināšanas rada naudu jeb pievienoto vērtību arī vidēja vai pat zema līmeņa tehnoloģijās, ar ko mums visbiežāk darīšana.

Mums ir lielisks valsts ģeogrāfiskais un klimatiskais stāvoklis, par kādu vien sapņot var Islande vai Izraēla, Taivāna vai pat ES “brīnumbērns” Īrija. Kā desmit gados esam sevi attīstījuši? Cērtam kokus uz pliko un lejam naftas cisternas pa zemi. Mums blakus ir Somija, Lietuva un Igaunija. Pēc plašām konsultācijām ar šo valstu amata brāļiem varu atklāti teikt: centimetru pa centimetram viņi virzās mums priekšā. Ja neizmantosim laiku un cilvēku resursus mērķtiecīgi, centimetri kļūs par nesasniedzamiem Somijas metriem. Un vēl atklāti teikšu: nopietnāku un pamatīgāku konkurentu par tuvākajiem brāļiem mums pašlaik nav. Bet ko dara biznesmenis, kad netiek galā ar konkurentu? Viņš sadarbojas, kooperējas!

Visas Baltijas valstis konkurē cīņā par lielākām investīcijām. Un tādēļ es gluži praktiski raugos uz NATO un Eiropas Savienību. Man visu labumu sarakstā, kas Latvijai tikšot no piedalīšanās tajās, pirmajā vietā ir un paliek reālas garantijas investīciju ieplūšanai.

Globalizācijas veikalā mums diemžēl tikai divas izvēles — stāties tur, eiroatlantiskajā Eiropā, vai nestāties. Abas iespējas maksā, bet nestāšanās savā augstajā cenā neparedz apdrošināšanu, un tātad – vispārēju krahu ar lielu, lielu varbūtību.

Vai mums ir alternatīvas Eiropas Savienībai? Nē, nav. Turklāt viņi goda vietā liek arī mūsu Lielvārdes ornamentu un krāsas. Bet ar pašreizējām subsīdijām, kas ir tikai 3% no valsts budžeta, mēs nevarēsim nodrošināt Latvijas lauksaimniekiem ienākumu izlīdzinājumu, kas nepieciešams, lai kompensētu ienākumu starpību starp vietējo un pasaules tirgu.

Un starptautiskajā tirgū diemžēl nepastāv godīga konkurence. Mēs esam par liberalizācijas procesiem, taču līdz pilnīgai pārtikas produktu cenu tirgus atbrīvošanai vēl tāls ceļš ejams. Arī Eiropai.

4.slaids: ar mūsu pašreizējiem ražošanas apjomiem un ES pieprasītajiem

Piens — viens no izteiktākajiem peļņas avotiem Eiropas zemniekiem. Pašreiz ražojam 820 tūkstošus tonnu piena gadā, taču pozīcijas dokumentā pieprasām kvotu ne mazāku par 1 miljonu 200 tūkstošiem.

Kā redzam Latvijas pozīcijas dokumentā sarunām ar ES, mēs esam pieprasījuši sev rezervēt iespēju ražot divkārt vairāk, nekā pašreiz to darām: gaļu, pienu, cukuru. Arī pēc iestāšanās ES mūsu lauksaimniekiem saglabājas izaugsmes iespējas. ZM stingri aizstāv viedokli, ka Latvijas lauksaimniekiem ir jābūt tiesībām saņemt tādus pašus atbalsta maksājumus, kādus saņems citu ES valstu lauksaimnieki. ES ir laba iespēja, un Latvijas lauksaimniecības nākotne ilgtermiņā būs atkarīga no tā, kā savā labā izmantosim ES agrārā sektora darbības principus.

5.slaids: veiksmīga pārtikas ķēde

Pēc iestāšanās ES mūsu lauksaimnieku ienākumi ievērojami pieaugs, taču tikai tad, ja mēs būsim konkurētspējīgi un ne tikai katrs pats par sevi atsevišķi. Visai pārtikas ķēdei ir jābūt konkurētspējīgai, tātad ražošana + pārstrāde + tirdzniecība. Aprēķins ir pavisam vienkāršs, ja kāds no posmiem “nevilks”, tad lauksaimnieku ienākumi būs mazāki nekā pašreizējās ES valstīs. Un mēs paiesim zem ūdens. Ja visi trīs posmi sakārtoti, sākas peļņa.

Precīzi spriest par to, kāda izskatīsies ES lauksaimniecība pēc 5 vai 10 gadiem, ir grūti, taču savu nākotni 3, 5 un pat 15 gadu termiņā redzam. Lauksaimniecības politikas akcents no ražotāja lēni, bet nenovēršami pāriet uz patērētāju. Ražotāja diriģents būs patērētājs.

6.slaids: vidēja termiņa attīstības stratēģija

Jau tagad ES pat vidēja lieluma lauksaimnieks ražošanas izmaksu dēļ ir nekonkurētspējīgs pasaules tirgus izpratnē. Ar lielu iespējamību var sagaidīt, ka iepriekšējā ES politika, kas bija vērsta uz lauksaimnieku ienākumu aizsardzību, mainīsies par labu patērētāju interešu aizstāvības koncepcijām.

Ir jau tagad jāiet tai virzienā, kur Eiropas lauksaimnieki būs tikai pēc pieciem vai varbūt vairākiem gadiem. Viņu priekšrocības ir lētāki finansu resursi un lielāki ienākumi. Taču mūsu priekšrocības ir tās, ka viena daļa resursu, kas ir nepieciešami optimāla lieluma saimniecību veidošanai, savukārt ir lētāki, piemēram, mūsu zeme un darbaspēks.

Ja mēs spēsim nodrošināt Latvijas lauksaimniekiem līdzvērtīgas finansēšanas iespējas, tad varētu pat teikt, ka mūsu iespējas ir cerīgas. Tieši tāpēc viens no prioritāriem ZM risināmajiem jautājumiem ir ilgtermiņa kreditēšanas programmas realizācija, un es ļoti ceru uz Ministru kabineta atbalstu šī jautājuma risināšanā.

Arī ES, jo īpaši tās paplašināšanās kontekstā, ir secinājusi, ka ar līdzšinējo lauksaimniecības politiku tā būtībā nevar pastāvēt, turklāt daudzās no ES pašreizējām dalībvalstīm vēl nav pilnīgi ieviesta ES vides likumdošana. Latvijā ekonomikas pārejas posmā daba ir attīrījusies, kas mums dod iespēju ražot augsti kvalitatīvu pārtiku.

7.slaids: sadarbība ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju

Mūsu pircēju vēlmes ir primāras, bet ražotāju iespējas un vēlmes sekundāras, jo pircēja griba ir likums un godīga attieksme pret pircēju vienmēr tiks atalgota.

Tātad — kas mūs ietekmēs?

8.slaids:

1. Integrācija ES:

• sarunu iznākums;

• nozares konkurētspējas nodrošināšana;

• politikas un institucionālā sagatavošanās ES;

• vides aizsardzība.

2. Pasaules tirgus globalizācija:

• krīzes, slimības;

• citi, arī pozitīvi globālie procesi.

3. Pasaules tirdzniecības organizācija:

• vislabvēlīgākais režīms Latvijas tirdzniecībai ar 137 valstīm, kas ir pluss, bet par mīnusu var uzskatīt:

• eksporta subsīdijas;

• ierobežots veids, kā valstis var subsidēt savus ražotājus.

4. Baltijas brīvās tirdzniecības līgums:

• kā konkurences un tirdzniecības treniņlaukums;

• diemžēl nevienāda nodokļu un valsts atbalsta politika Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

ZM apzinās, ka, pieaugot lauksaimniecības konkurētspējai, samazinās strādājošo skaits lauksaimniecībā kā “tīrā” lauku biznesā un sociālās problēmas laukos tikai pieaug. Mūsu mērķis nav Eiropa, Eiropa ir laba iespēja un steidzami risināms uzdevums. Bet mūsu mērķis ir cilvēks. Cilvēks laukos. Viņš auž Lielvārdes rakstu. Dzīpars plāns, plīst pušu. Valsts nacionālo interešu vārdā aicinu un lūdzu visus iespējamos spēkus konsolidēt šim mērķim!

9.slaids: par lauku politikas nodalīšanu — Labklājības ministrija

Lūk, pamatprincips, ļoti uzskatāmi!

No lauksaimniecības politikas izaug lauku attīstības politika.

10. slaids: astoņstūris

Saskaitīju — esam 8 ministriju — gredzens vai tāda kā moderna lustra, kurā diemžēl deg tikai viena ZM — lampa. Laiks ieskrūvēt pārējās.

Arī ES būtībā ir jāuzlūko kā līdzeklis tam, lai Latvijas valsts vissīkākie komponenti būtu gandarīti un attīstību rosinoši.

Arī ES, pasvītroju, mazajām saimniecībām tieši kā mazā biznesa un vidējiem uzņēmējiem tiek pausta izpratne un sniegts atbalsts, galvenokārt tālākizglītības, mārketinga un konsultāciju veidā. Mums ir nepieciešami mazi, bet pelnoši zemnieki katrā pagastā. Un es tālākā nākotnē redzu viņu izšķirošo lomu mūsu kopējā valsts attīstībā. Ne soli neatkāpties no savu zemnieku aizstāvības, kā, piemēram, vistālākajos Francijas reģionos neatkāpjas Francijas valdība. Piemēram, es neredzu iemeslu, kā vārdā sākt nicināt mūsu īpašo vērtību — lauku cilvēkus jau 60 km attālumā no Rīgas.

Visām lauku pilsētām un ciemiem ir sava vieta nākotnes lauksaimniecības kartē, taču to īpašniekiem ir jāapzinās, ka šādas saimniecības var būt tikai kā ģimenes ienākumus papildinošs bizness. Uzturēt ģimeni no 15 – 20 govīm vai 50 ha graudaugu nebūs iespējams, taču iegūt ģimenei papildu peļņu — gan. Ir jāizmanto katra iespēja, kas ļauj lauku iedzīvotājiem palielināt savas ģimenes ienākumus.

11.slaids: moderns cikls

Pazīstu ne vienu vien zemnieku, kurš realizē šādu pelnošu shēmu: ražo, savas saimniecības restorānā realizē un piepelnās ar sporta, izklaides vai tūrisma biznesu. Un to, kā man sacīja Polijas zemkopības ministrs, arī konkurents, starp citu, Latvijas zemnieki dažviet pieprotot labāk nekā poļi.

Es dziļi un patiesi cienu cilvēkus, kuri laukos šodien iztiek no naturālās saimniecības, dažkārt nesaņemot mēnešiem ilgi ne santīma reālas naudas.

Lauku ekonomika pašlaik ir dominējoši atkarīga no lauksaimniecības kā galvenā nodarbinātības avota, kas kopumā nodrošina darbu un iztikas līdzekļus 37% no visiem nodarbinātajiem lauku iedzīvotājiem vai 58% no ražotājās nozarēs strādājošiem laukos. Bet būsim reālisti — atbalsts lauksaimniecības attīstībai ir vērsts uz lauksaimniecības sektora modernizāciju un tādējādi samazina lauksaimniecībā nodarbināto skaitu.

Lauku iedzīvotāju ienākumi ir ļoti zemi, un reāli ienākumi katru gadu laika posmā no 1996. līdz 2000. gadam samazinājušies. 1996. gadā lauku iedzīvotāju ienākumi bija 92,6% no pilsētu iedzīvotāju ienākumiem, bet 2000. gadā — vairs tikai 75,3%. Tātad lauksaimniecības attīstības pozitīvā ietekme uz iedzīvotāju labklājību ir izpaudusies tikai pilsētās.

ZM piedāvājums šajā ziņā ir — radīt lauku atbalsta programmu, kurā paredzēts naudu virzīt nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības veicināšanai lauku apvidos. Taču ir skaidri jāsaprot, ka lauksaimniecība un mežsaimniecība nespēs uzturēt visu lauku telpu sakārtotībā un nodrošināt ienākumus tur dzīvojošajiem. Pats esmu zemnieks, kurš savu saimniecību ir sācis būtībā klajā laukā. Viss pirms manis bija jau “prihvatizēts” un privatizēts. Es iesāku ar ticību valsts kredītpolitikai un banku izpratnei. Tieši tās man pēdējā laikā pietrūkst visvairāk. Mana reālā saimniecība parāda, ka es strādāju, lai pelnītu banka. Visa mana peļņa aiziet kredītprocentu atmaksai, un tad vēl ar termiņiem pagrūti. Reālistiska valsts finansu resursu iesaiste zemnieku atbalstam jāsāk jau rīt. To redz visi — bankas pampst un vēl lielās ar to. Zemnieks dilst.

12.slaids: Iekšlietu ministrija — robežas

Vai jūs pazīstat to vīru attēlā? Runāju ar kompetento kolēģi iekšlietu ministru, viņš personiskā sarunā minēja vairāku pazīstamu cilvēku vārdus. Bet — kas vēl nav noķerts, tas nav kontrabandists! Visi runā par mūsu “caurajām” robežām, protams, arī tas laukus bendē nost.

Iekšlietu struktūras vēl nav pieslēgtas mūsu “lauku lustras” astotniekam. Es prasu: kāpēc ne? Gaismu visās lietās un vietās!

Lauksaimniecības skaitīšana. Šīs nedēļas sākumā daudzi savās lauku sētās būs pamanījuši skaitītājus. Šāda uzskaite mums visiem ir ļoti vajadzīga, gan man, gan jau pieminētajiem ministriem. Saskaitot šodienu, mēs ieraugām nākotni, mēs ieraugām reālās konstrukcijas, kuras varam veiksmīgi veidot kopā. Ja ir patiesa informācija, tad rodas reālistiski risinājumi. Tādēļ aicinu būt atsaucīgiem un godīgiem šajā skaitīšanas procedūrā.

Ir vēl viens nozīmīgs uzdevums, kurš jāatrisina: Latvijas lauksaimniecībai ir par maz 1500 spēcīgu saimniecību. Hektāru, tonnu un prāta pietiek. Lai realizētu Latvijas iespējas, ir nepieciešamas vismaz 5000 modernas, specializētas un konkurētspējīgas saimniecības — ne mazāk kā 10 katrā pagastā. Es gribētu šodien dzirdēt priekšlikumus no jums, kas pārstāv mūsu lauksaimniecības dziļākās domas, — kā šos jautājumus risināt?

13.slaids: bērns

Mūsu nākotnes panākumu ķīla ir gudrs lauksaimnieks. Es ticu jums un ticu sev: mēs pratīsim tādi būt.