• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par mandalu kā cilvēka garīgās pasaules un ārpasaules vienotības zīmi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.06.2001., Nr. 90 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25215

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas priekšsēdētāja biedrs: - tiekoties ar apustulisko nunciju Latvijā - tiekoties ar Tibetas zinātniekiem

Vēl šajā numurā

12.06.2001., Nr. 90

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par mandalu kā cilvēka garīgās pasaules un ārpasaules vienotības zīmi

Vakar, 11. jūnijā, Rīgas Biržas namā tika atklāta Dalailamas vizītei veltīta izstāde, kurā skatītāju acu priekšā top tibetiešu rituālā smilšu mandala

Šī izstāde ievada gatavošanos Tibetas 14. Dalailamas vizītei, kas notiks no 21. līdz 24. jūnijam. Lai Latvijas sabiedrība varētu dziļāk un vispusīgāk iepazīties ar Tibetas seno kultūru, mākslu un garīgās dzīves tradīcijām, sabiedriskā organizācija “Zīda ceļš” uzaicinājusi ciemos mūku grupu no Kopanas tibetiešu trimdas klostera, kas atrodas augstu kalnos Nepālā. Atbraukušie mūki ir jaunekļi vecumā no 16 līdz 24 gadiem, un lielākā daļa no viņiem pirmo reizi ir izbraukuši ārpus Nepālas robežām. Klosteris dibināts 1969.gadā kā budisma mācību centrs, un kopš tā laika te tūkstošiem cilvēku apguvuši Budas karmas mācību un izgājuši garīgo praksi. Patlaban te ir mājvieta 500 Himalaju novada mūkiem un mūķenēm.

No 11. līdz 21. jūnijam tibetiešu mūki Rīgas Biržas lielajā zālē izveidos smilšu mandalu, kas tiek saistīta ar attīrīšanās rituālu.

Sanskritā mandala nozīmē aplis. Tas ir saliktenis, ko veido divi vārdi: “man” — centrs un “dala” — apkārtne. Divdimensiju mandalu var iespiest uz papīra vai zīmēt uz auduma. Trīsdimensiju mandalu grebj kokā vai veido no krāsainām smiltīm. Ir dažādi mandalu veidi, kas attēlo Budas dziedinošo aspektu, žēlsirdības aspektu, laika ratu u.tml. Rīgā tiek veidota trīsdimensiju smilšu mandala. Tā būs žēlsirdības mandala jeb čenrezi, sanskritā Avalokitešvara — tas, kurš laipni skatās. čenrezi ir viena no populārākajām tibetiešu dievībām, ko uzskata par Tibetas aizstāvi un pat par tibetiešu tautas aizsācēju. Apskaidrota būtne, kas visas pūles velta pārējo dzīvo būtņu apskaidrībai. Visaptverošs līdzcietības un žēlsirdības arhetips. Dalai Lamu uzskata par čenrezi iemiesojumu.

Budisti tic, ka mandalas uzlūkošana patiesā ticībā rada šīs tīrās telpas atspoguļojumu mūsu apziņā. Kā sakrāls objekts mandala ir vērtība pati par sevi un dod svētību gan tās veidotājiem, gan skatītājiem. Ir ticējums, ka tiem, kas mandalu veido, un tiem, kas ziedojuši tās tapšanai, mandala dod svētību un attīra no tik daudz negācijām, cik smilšu graudiņu izmantots tās veidošanai.

Mandalas gatavošanai izmanto vienkāršus baltus akmeņus, kas tiek sasmalcināti dažāda lieluma šķembās — sākot no četriem milimetriem līdz vissmalkākajiem putekļiem, pēc tam sašķiroti un nokrāsoti piecās pamatkrāsās, kas reprezentē piecus spēkus, kuri izteikti piecu sākotnējo Budu formā. Tie ir Pieaugošais spēks, Nomierinošais spēks, Briesmīgais, Mierīgais un Uzkrāšanas spēks.

Vakar, 11. jūnijā, tika uzsākta mandalas veidošana. Pamatojoties uz senām sakrālām tradīcijām, mūki ar lūgšanām un rituāliem dziedājumiem sagatavoja sevi un telpu mandalas veidošanai, kas ilgs simt stundas. Ar šādu rituālu sāksies un beigsies katra darba diena. Kad veidošanas process būs pabeigts, 21. jūnijā mandalu iesvētīs, lūdzot žēlastības dievību palikt šai vietā par svētību visām dzīvajām būtnēm. Lai atgādinātu par visu šīs pasaules lietu nepastāvību, ceremonijas beigās smilšu mandalu svinīgi izjauks, smiltis savāks traukā, aiznesīs uz Daugavu iepretim Doma baznīcai un izbērs tekošajā straumē. Paredzams, ka šo rituālu vadīs Viņa Svētība Dalailama.

Izstādē redzami dažādi ar tibetiešu garīgo kultūru un rituāliem saistīti priekšmeti. Svētsvinīgu noskaņu lielajā zālē rada uz audekla un papīra gleznotās tankas — tibetiešu sakrālie attēli, kas veidoti pēc stingriem ikonogrāfijas noteikumiem un tiek uzskatīti par ceļrāžiem ceļā uz apskaidrību. Garās virtenēs izkārti lūgšanu karodziņi, kam tibetiešu valodā dots nosaukums “lungta” — vēja zirgs. Tie ir balti, dzelteni, zaļi, zili un sarkani, kas simbolizē piecus mikrokosma un makrokosma pamatelementus. Uz lūgšanu karodziņiem ksilogrāfijas tehnikā iespiesti fragmenti no budistu svētajiem rakstiem, dievību attēli un mantras. Tās ir maģiskas lūgšanu formulas un sakrālas zilbes, kurās koncentrēta enerģija. Mantru atkārtošana ir viens no meditācijas veidiem. Radītā vibrācija palīdz pārvarēt iekšējos un ārējos šķēršļus, attīra cilvēku un palīdz tam pilnveidoties.

Izstādi papildina žurnāla “Rīgas Laiks” žurnālista Ulda Tīrona un Budisma meditācijas centra GANDEN direktora Ulda Baloža fotogrāfijas no Tibetas.

Kopanas klostera mūki divos koncertos (13.jūnijā Cēsīs un 14. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības namā Rīgā) rādīs rituālās dejas, kam dots nosaukums čam. Tās ir senas rituālas dejas, kuru tradīciju uztur tieši Kopanas klosteris.

Nobela miera prēmijas laureāts Dalailama ieradīsies Rīgā pēc Latvijas Kultūras akadēmijas ielūguma, un viņa vizīte ilgs no 21. līdz 24. jūnijam. Viņa Svētības publisko lekciju tēmas — “Māksla būt laimīgam” un “Līdzcietība un savstarpējā atkarība” — rāda, ka Dalailama gatavojas runāt par vispārcilvēciskām vērtībām un iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar Tibetas garīgajām bagātībām un vēsturi, nevis pievērst cilvēkus budismam.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!