Ministru kabineta noteikumi Nr.697

Rīgā 2012.gada 9.oktobrī (prot. Nr.56 27.§)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un
 Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda
vadības likuma 15.panta 5. un 6.punktu

1. Vispārīgie jautājumi 

1. Noteikumi nosaka Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "NVO fonds" (turpmāk – programma) apakšprogrammas "Nevalstisko organizāciju projektu programma" (turpmāk – apakšprogramma) projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumu, kurā ietverti vērtēšanas kritēriji un prasības projekta iesnieguma iesniedzējam, kā arī apakšprogrammas īstenošanas kārtība.

2. Nevalstiskā organizācija šo noteikumu izpratnē ir Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums vai citā valstī reģistrēta sabiedriskā organizācija, kura atbilst šādām prasībām:

2.1.  tā ir bezpeļņas organizācija, kura ir nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, kam nav peļņas gūšanas rakstura, un peļņu, kas gūta no biedrības un nodibinājuma veiktās saimnieciskās darbības, nesadala starp biedrības biedriem vai nodibinājuma dibinātājiem;

2.2. tā ir brīvprātīgo personu apvienība, kuru brīvprātīgi nodibinājušas un tajā brīvprātīgi darbojas fiziskas vai juridiskas personas;

2.3. tā nedarbojas tikai savās interesēs vai savu biedru komerciālajās vai profesionālajās interesēs, tās mērķis ir darboties plašākas sabiedrības labā, risinot jautājumus, kas saistīti ar atsevišķu iedzīvotāju grupu vai visas sabiedrības labklājību;

2.4. tā ir juridiska persona, kura darbojas saskaņā ar dibinātāju apstiprinātiem statūtiem;

2.5.  tai ir noteikta organizatoriskā struktūra un izveidotas pārvaldes institūcijas, saviem biedriem, dibinātājiem vai finansētājiem tiek sniegti darbības pārskati;

2.6.  tā ir neatkarīga no publiskās pārvaldes institūcijām, politiskām partijām vai komerciālām organizācijām.

3. Apakšprogrammas mērķis ir veicināt labklājības izaugsmi, stiprināt demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, finansiāli atbalstot nevalstisko organizāciju projektus šo noteikumu 4.punktā minētajās apakšprogrammas atbalsta jomās.

4. Apakšprogrammas atbalsta jomas ir:

4.1. sociālā sektora aktivitātes, tai skaitā labklājības veicināšana un sociālo pamatpakalpojumu nodrošināšana, vietējās un reģionālās nevalstisko organizāciju iniciatīvas sociālās nevienlīdzības mazināšanai, sociālās iekļaušanas un dzimumu līdztiesības veicināšanai, kā arī sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrācija sabiedrībā;

4.2. vienotas sabiedrības veidošana – starpkultūru dialoga veicināšana un nacionālo minoritāšu integrācija, tai skaitā cilvēktiesību un nacionālās identitātes stiprināšana, izpratni veicinošas informatīvas un izglītojošas aktivitātes par pilsonības jautājumiem un latviešu valodas apmācība, kas veicina demokrātisko līdzdalību, novērš diskrimināciju, veicina iecietību un sekmē pilsonības iegūšanu.

5. Apakšprogramma veicina šādu horizontālo prioritāšu īstenošanu:

5.1. laba pārvaldība;

5.2. videi draudzīga darbība;

5.3. ekonomiskā ilgtspēja;

5.4. sociālā ilgtspēja;

5.5. dzimumu līdztiesība.

6. Apakšprogrammas tiešās mērķa grupas ir:

6.1. sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas (piemēram, personas ar invaliditāti, no vardarbības cietušās personas, vardarbību veikušās personas, cilvēktirdzniecības upuri), tai skaitā bērni, jaunieši un ģimenes ar bērniem;

6.2. mazākumtautības, nepilsoņi;

6.3. nevalstiskās organizācijas, kuras pārstāv šo noteikumu 6.1. un 6.2.apakšpunktā minēto iedzīvotāju grupu tiesības un intereses, un šo nevalstisko organizāciju dalībnieki, tai skaitā biedri, darbinieki un brīvprātīgie.

7. Apakšprogrammas ietvaros plānots sasniegt šādus rezultāta rādītājus:

7.1. inovatīvo sociālo pakalpojumu un pasākumu skaits, kuri pieejami sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām, palielinājies par četrām vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 16, mērķis 2016.gadā – 20);

7.2. inovatīvo sociālo pakalpojumu un pasākumu skaits, kuri pieejami sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem, jauniešiem un ģimenēm ar bērniem, palielinājies par 38 vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 0, mērķis 2016.gadā – 38);

7.3. pasākumu skaits, kuri vērsti uz dzimumu līdztiesības principa integrēšanu visās dzīves jomās, palielinājies par piecām vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 1, mērķis 2016.gadā – 6);

7.4. nevalstisko organizāciju skaits, kuras veicina pilsoņu tiesību ieguvi, palielinājies par 10 vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 0, mērķis 2016.gadā – 10);

7.5. nevalstisko organizāciju skaits, kuru darbība vērsta uz demokrātijas veicināšanu un cilvēktiesību ievērošanu, palielinājies par 12 vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 0, mērķis 2016.gadā – 12);

7.6. divpusējās partnerības līgumu skaits, kuri noslēgti starp Latvijas un citu valstu nevalstiskajām organizācijām, palielinājies par 18 vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 0, mērķis 2016.gadā – 18);

7.7. divpusējo partnerību skaits, kuras sekmē un uzlabo Latvijas nevalstisko organizāciju darbību, palielinājies par 14 vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 0, mērķis 2016.gadā – 14).

8. Apakšprogrammas ietvaros plānots sasniegt šādus iznākuma rādītājus:

8.1. personu skaits, kurām nodrošināta inovatīvu sociālo pakalpojumu un pasākumu pieejamība, palielinājies par 27 352 vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 30 516, mērķis 2016.gadā – 57 868);

8.2. bērnu, jauniešu un ģimeņu ar bērniem skaits, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam un kuriem nodrošināta inovatīvu sociālo pakalpojumu un pasākumu pieejamība, palielinājies par 570 vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 0, mērķis 2016.gadā – 570);

8.3. personu skaits, kuras piedalījušās dzimumu līdztiesību veicinošās aktivitātēs, palielinājies par 105 vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 15, mērķis 2016.gadā – 120);

8.4. nevalstisko organizāciju skaits, kuru darbība saistīta ar mazākumtautībām, palielinājies par četrām vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 19, mērķis 2016.gadā – 23);

8.5. nevalstisko organizāciju skaits, kuru darbība vērsta uz starpkultūru komunikāciju, iecietības veicināšanu un diskriminācijas mazināšanu, palielinājies par diviem procentpunktiem (bāzes vērtība 2012.gadā – 28 %, mērķis 2016.gadā – 30 %);

8.6. personu skaits, kuras apguvušas latviešu valodu, Latvijas vēsturi un kultūru, palielinājies par 140 vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 60, mērķis 2016.gadā – 200);

8.7. nepilsoņu skaits, kuri piedalījušies pilsonības iegūšanu veicinošos pasākumos, palielinājies par 200 vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 0, mērķis 2016.gadā – 200);

8.8. divpusējās partnerības līgumu skaits, kuri noslēgti starp Latvijas un donorvalstu nevalstiskajām organizācijām, palielinājies par 12 vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 0, mērķis 2016.gadā – 12);

8.9. divpusējās partnerības līgumu skaits, kuri noslēgti starp Latvijas un citu saņēmējvalstu vai Krievijas un Baltkrievijas nevalstiskajām organizācijām, palielinājies par sešām vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 0, mērķis
2016.gadā – 6);

8.10. divpusējo partnerību skaits ar donorvalstu nevalstiskajām organizācijām, kuras sekmē un uzlabo Latvijas nevalstisko organizāciju darbību, palielinājies par deviņām vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 0, mērķis 2016.gadā – 9);

8.11. divpusējo partnerību skaits ar citu saņēmējvalstu vai Krievijas un Baltkrievijas nevalstiskajām organizācijām, kuras sekmē un uzlabo Latvijas nevalstisko organizāciju darbību, palielinājies par piecām vienībām (bāzes vērtība 2012.gadā – 0, mērķis 2016.gadā – 5).

9. Apakšprogrammas projektu veidi ir:

9.1. mikroprojekti – projekti, kurus īsteno vietējā līmenī;

9.2. mecoprojekti – projekti, kurus īsteno reģionālā līmenī;

9.3. makroprojekti – projekti, kurus īsteno nacionālā vai starptautiskā līmenī;

9.4. divpusējās sadarbības veidošanas atbalsta projekti (turpmāk – sadarbības veidošanas projekti) – projekti divpusējās sadarbības veicināšanai starp Latvijā un donorvalstīs reģistrētajām nevalstiskajām organizācijām.

10. Apakšprogrammas apsaimniekotājs ir Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – programmas apsaimniekotājs).

2. Programmas līdzfinansējums apakšprogrammai

11. Programmas līdzfinansējumu veido:

11.1. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums, kas sastāda 95 % no kopējā programmas līdzfinansējuma;

11.2. Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums, kas sastāda 5 % no kopējā programmas līdzfinansējuma.

12. Kopējais programmas līdzfinansējums apakšprogrammai ir EUR 5 783 036 ekvivalents latos, tai skaitā:

12.1. projektu īstenošanai šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā pieejams EUR 4 701 485 ekvivalents latos (no kuriem EUR 1 091 053 ekvivalentu latos piešķir projektiem, kuru tiešā mērķa grupa ir sociālās atstumtības riskam pakļautie bērni un jaunieši), tai skaitā:

12.1.1. mikroprojektiem pieejami 15 % no šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minētā programmas līdzfinansējuma jeb EUR 705 223 ekvivalents latos, kuru sadala trijos atklātos konkursos, piešķirot attiecīgi 50 %, 30 % un 20 % no šajā apakšpunktā norādītā programmas līdzfinansējuma atbilstoši šo noteikumu 77.1. un 77.2.apakšpunktam;

12.1.2. mecoprojektiem pieejami 30 % no šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minētā programmas līdzfinansējuma jeb EUR 1 410 445 ekvivalents latos, kuru sadala divos atklātos konkursos, piešķirot attiecīgi 60 % un 40 % no šajā apakšpunktā norādītā programmas līdzfinansējuma atbilstoši šo noteikumu 99.1. un 99.2.apakšpunktam;

12.1.3. makroprojektiem pieejami 55 % no šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minētā programmas līdzfinansējuma jeb EUR 2 585 817 ekvivalents latos, kuru sadala divos atklātos konkursos, piešķirot attiecīgi 60 % un 40 % no šajā apakšpunktā norādītā programmas līdzfinansējuma atbilstoši šo noteikumu 99.1. un 99.2.apakšpunktam;

12.2. projektu īstenošanai šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā pieejams EUR 939 169 ekvivalents latos, tai skaitā:

12.2.1. mikroprojektiem pieejami 15 % no šo noteikumu 12.2.apakšpunktā minētā programmas līdzfinansējuma jeb EUR 140 875 ekvivalents latos, kuru sadala trijos atklātos konkursos, piešķirot attiecīgi 50 %, 30 % un 20 % no šajā apakšpunktā norādītā programmas līdzfinansējuma atbilstoši šo noteikumu 77.3.apakšpunktam;

12.2.2. mecoprojektiem pieejami 30 % no šo noteikumu 12.2.apakšpunktā minētā programmas līdzfinansējuma jeb EUR 281 751 ekvivalents latos, kuru sadala divos atklātos konkursos, piešķirot attiecīgi 60 % un 40 % no šajā apakšpunktā norādītā programmas līdzfinansējuma atbilstoši šo noteikumu 99.3.apakšpunktam;

12.2.3. makroprojektiem pieejami 55 % no šo noteikumu 12.2.apakšpunktā minētā programmas līdzfinansējuma jeb EUR 516 543 ekvivalents latos, kuru sadala divos atklātos konkursos, piešķirot attiecīgi 60 % un 40 % no šajā apakšpunktā norādītā programmas līdzfinansējuma atbilstoši šo noteikumu 99.3.apakšpunktam;

12.3. sadarbības veidošanas projektu īstenošanai pieejams EUR 142 382 ekvivalents latos, kuru sadala divos atklātos konkursos, piešķirot attiecīgi 60 % un 40 % no šajā apakšpunktā norādītā programmas līdzfinansējuma atbilstoši šo noteikumu 106.punktam.

13. Vienam projektam pieejamais programmas līdzfinansējums ir:

13.1. mikroprojektiem – EUR 5000 līdz 19 999,99 ekvivalents latos;

13.2. mecoprojektiem – EUR 20 000 līdz 49 999,99 ekvivalents latos;

13.3. makroprojektiem – EUR 50 000 līdz 100 000 ekvivalents latos;

13.4. sadarbības veidošanas projektiem – līdz EUR 1792,80 ekvivalents latos.

14. Programmas līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt 90 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdzfinansējuma saņēmējs nodrošina savu finansējumu vismaz 10 % apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Daļu finansējuma var nodrošināt kā ieguldījumu natūrā (brīvprātīgo darbu), bet tas nedrīkst pārsniegt 50 % no līdzfinansējuma saņēmēja finansējuma daļas.

15. Ja pirmā un otrā atklātā konkursa rezultātā programmas līdzfinansējums netiek apgūts, atlikumu novirza trešajam atklātajam mikroprojektu konkursam.

3. Projekta iesnieguma iesniedzējs

16. Projekta iesnieguma iesniedzējs var pretendēt uz programmas līdzfinansējumu, ja tas ir Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas atbilst likumā par biedrībām un nodibinājumiem noteiktajām prasībām un šādiem nosacījumiem:

16.1. attiecīgā biedrība vai nodibinājums nedarbojas tikai savās interesēs vai savu biedru komerciālajās vai profesionālajās interesēs, tā mērķis ir darboties plašākas sabiedrības labā, risinot jautājumus, kas saistīti ar atsevišķu iedzīvotāju grupu vai visas sabiedrības labklājību;

16.2. attiecīgā biedrība vai nodibinājums ir neatkarīgs no publiskās pārvaldes institūcijām, politiskām partijām vai komerciālām organizācijām.

17. Ievērojot šo noteikumu 16.punktā minētos nosacījumus, uz programmas līdzfinansējumu nevar pretendēt šādas organizācijas:

17.1. biedrības un nodibinājumi, kas neatbilst šo noteikumu 16.punktā minētajiem nosacījumiem, tai skaitā:

17.1.1. reglamentēto profesiju profesionālās organizācijas un to apvienības;

17.1.2. tirgotāju asociācijas un tirdzniecības kameras;

17.1.3. komersantu apvienības;

17.1.4. īpašumu apsaimniekošanas biedrības un to apvienības;

17.1.5. publiskie nodibinājumi;

17.1.6. biedrības vai nodibinājumi, kuros vairāk nekā puse biedru (biedrībām) vai dibinātāju (nodibinājumiem) ir valsts iestādes, pašvaldības un to iestādes vai komersanti (šis ierobežojums neattiecas uz lauku partnerībām, kuras pēc paritātes principa ir dibinājuši iedzīvotāji, pašvaldības un komersanti);

17.2. darba devēju organizācijas un to apvienības;

17.3. arodbiedrības un to apvienības;

17.4. reliģiskās organizācijas un to iestādes;

17.5. politiskās partijas un to apvienības.

18. Projekta iesnieguma iesniedzējs katrā atklātajā konkursā drīkst iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā un vienu projekta iesniegumu šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā. Ja projekta iesnieguma iesniedzējs iesniedz vairākus projekta iesniegumus, programmas apsaimniekotājs vērtē tikai pirmo saņemto projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma iesniedzējs, kura projektam ir piešķirts programmas līdzfinansējums, nedrīkst atkārtoti piedalīties atklātajā konkursā attiecīgajā atbalsta jomā.

4. Projekta partneris

19. Projekta iesnieguma iesniedzējs var izstrādāt projekta iesniegumu un īstenot projektu patstāvīgi vai piesaistot projekta partnerus.

20. Projekta partneri var būt:

20.1. Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas atbilst šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām;

20.2. donorvalstīs (Norvēģijā, Īslandē, Lihtenšteinā) reģistrēta sabiedriskā organizācija, kas atbilst šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām;

20.3. saņēmējvalstīs (Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā, Igaunijā, Kiprā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Spānijā, Ungārijā) reģistrēta sabiedriskā organizācija, kas atbilst šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām;

20.4. Krievijā un Baltkrievijā reģistrēta sabiedriskā organizācija, kas atbilst šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām;

20.5. Latvijas, donorvalstu vai saņēmējvalstu valsts iestādes, pašvaldības un to iestādes – šajā apakšpunktā minētajiem projekta partneriem paredzētais programmas līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt 20 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

21. Makroprojektos ir obligāta vismaz viena šo noteikumu 20.punktā minētā projekta partnera piesaiste.

22. Ja mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma iesniedzējs piesakās programmas līdzfinansējumam divpusējās sadarbības veidošanai, projektā kā partneri piesaista vismaz vienu šo noteikumu 20.2.apakšpunktā minēto sabiedrisko organizāciju.

23. Ja projekta iesniegumu apstiprina, projekta iesnieguma iesniedzējs pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un pirms projekta līguma noslēgšanas noslēdz partnerības līgumu ar projekta partneri, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

23.1. pušu atbildību, pienākumus un tiesības;

23.2. finanšu nosacījumus, tai skaitā projekta partnerim paredzēto programmas līdzfinansējuma daļu un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

23.3. valūtas maiņas nosacījumus, ja projektā iesaistīts citas valsts projekta partneris;

23.4. pārbaužu un auditu veikšanas nosacījumus;

23.5. projekta partnera īstenoto aktivitāšu detalizētu budžetu, norādot vienības un vienas vienības izmaksas;

23.6. strīdu risināšanas kārtību.

24. Ja projekta partneris ir ārvalstīs reģistrēta sabiedriskā organizācija, valsts iestāde, pašvaldība vai tās iestāde, partnerības līgumu slēdz angļu valodā.

25. Ja projekta partneris ir donorvalstīs vai saņēmējvalstīs reģistrēta sabiedriskā organizācija, valsts iestāde, pašvaldība vai tās iestāde, faktiskās attiecināmās izmaksas, kas projekta partnerim rodas saistībā ar projekta īstenošanu, pierāda neatkarīga sertificēta auditora ziņojums. Minētajā ziņojumā ir apliecināts, ka projekta partnera deklarētās izmaksas atbilst Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas 2011.gada 13.janvārī apstiprinātajiem noteikumiem par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.–2014.gadā, attiecīgās valsts nacionālajai likumdošanai un grāmatvedības praksei.

26. Ja projekta partneris ir Krievijā vai Baltkrievijā reģistrēta sabiedriskā organizācija, faktiskās attiecināmās izmaksas, kas projekta partnerim rodas saistībā ar projekta īstenošanu, projekta iesnieguma iesniedzējs sedz no projektam piešķirtā programmas līdzfinansējuma un uzskaita tās savā grāmatvedībā. Par programmas līdzfinansējuma izlietošanu pilnībā atbild projekta iesnieguma iesniedzējs.

5. Projekta iesnieguma atbilstības nosacījumi

5.1. Mikroprojekti, mecoprojekti un makroprojekti

27. Ja projekts attiecas uz šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minēto atbalsta jomu, projekta iesnieguma iesniedzējs projektā var iekļaut šādas aktivitātes:

27.1. profesionāla sociālā darba attīstības veicināšana, iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšana un pasākumu īstenošana krīzes un citu problēmsituāciju risināšanai, tai skaitā:

27.1.1. kopienu sociālā darba attīstīšana, lai vairotu iedzīvotāju līdzdalību sociālajās aktivitātēs un savu interešu aizstāvībā;

27.1.2. inovatīvu preventīvo pasākumu īstenošana sociālo problēmu mazināšanai;

27.1.3. inovatīvu sociālo pakalpojumu un pasākumu ieviešana, tai skaitā metodisko materiālu izstrāde un aprobēšana sociālajiem darbiniekiem darbam ar konkrētām mērķa grupām nevalstisko organizāciju sniegto sociālo pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanai, īpaši reģionos un lauku teritorijās;

27.2. personu ar invaliditāti cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un invaliditātes izraisīto seku mazināšana, tai skaitā:

27.2.1. sabiedrības un noteiktu mērķa grupu izglītojošu un izpratni veicinošu aktivitāšu īstenošana par personu ar invaliditāti tiesībām un iespējām dažādās dzīves jomās;

27.2.2. atbalsta pasākumu īstenošana, kas veicina sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iekļaušanos visās dzīves jomās (piemēram, nodarbinātība, izglītība, kultūra, sports), īpaši veicinot informatīvās vides pieejamību;

27.3. sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju, tiesību un pieejas resursiem veicināšana, tai skaitā:

27.3.1. aktivitātes dzimumu lomu un stereotipu mazināšanai (piemēram, kampaņas, semināri dažādām mērķa grupām, izglītojoši raksti, aktivitātes plašsaziņas līdzekļiem);

27.3.2. sabiedrības un speciālistu izglītošana par dzimumu līdztiesības principa nozīmi un integrēšanu visās dzīves jomās;

27.3.3. sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana darba tirgū (vienlīdzīga darba samaksa, pašnodarbinātības uzsākšana, atgriešanās darba tirgū vai pārkvalifikācija pēc ilgas prombūtnes, pasākumi darba un ģimenes dzīves saskaņošanai);

27.4. sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu aktivizēšana, informēšana un izglītošana, kā arī pārējās sabiedrības izglītošana, lai mazinātu stereotipus, novērstu sociālo atstumtību un diskriminācijas draudus, tai skaitā:

27.4.1. sabiedrības līdzdalības veicināšana attīstības plānošanas dokumentu izstrādē vienlīdzīgu iespēju politikas jomā;

27.4.2. informatīvu un izglītojošu pasākumu īstenošana, lai novērstu diskriminācijas draudus un aizspriedumus pret noteiktām sabiedrības grupām;

27.4.3. sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju interešu aizstāvības pasākumi vietējā, reģionālajā, nacionālajā vai starptautiskajā līmenī;

27.4.4. pasākumi sociālās nevienlīdzības, nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, it īpaši lauku rajonos;

27.4.5. cilvēkdrošības koncepta iedzīvināšana sabiedrībā;

27.5. vardarbības mazināšana, sniedzot daudzveidīgu atbalstu cietušajiem un rehabilitācijas pakalpojumus vardarbību veikušām personām, kā arī stiprinot speciālistu kompetenci, tai skaitā:

27.5.1. psihosociālā atbalsta un juridiskās palīdzības sniegšana no vardarbības ģimenē un no seksuālās vardarbības cietušām personām, tai skaitā ilgtermiņa atbalsts un atbalsts personām, kuras no seksuālas vardarbības cietušas pirms ilga laika;

27.5.2. vardarbības mazināšana, sniedzot rehabilitācijas pasākumus (apmācības, pakalpojumus vardarbību veikušām personām, īpaši vīriešiem, kuri ir vardarbīgi pret savu dzīvesbiedri), kā arī stiprinot kompetenci speciālistiem, kuri saskaras ar vardarbību veikušām personām;

27.5.3. pasākumi, tai skaitā apmācības vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm, vecvecākiem un jebkuram, kura audzināšanā ir bērns, par nevardarbīgām bērnu audzināšanas metodēm, kā arī par bērnu drošību attiecībās ar cilvēkiem un citām tēmām, tādējādi sekmējot pozitīvu saskarsmi un mazinot vardarbības risku ģimenē;

27.5.4. atbalsta pasākumi uz dzimumu balstītas vardarbības mazināšanai;

27.5.5. preventīvie pasākumi cilvēktirdzniecības novēršanai;

27.6. brīvprātīgā darba popularizēšana, tai skaitā atbalsts sadarbības aktivitātēm sociālo problēmu risināšanai, prasmju nodošana ar brīvprātīgā darba palīdzību, starppaaudžu sadarbība;

27.7. atbalsts iniciatīvām, lai veicinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrāciju sabiedrībā, tai skaitā:

27.7.1. prasmju apgūšana, pilnveidošana un pašattīstība caur kultūras un radošajām iniciatīvām, lai veicinātu bērnu un jauniešu sociālo iekļaušanu, pilsoniskās sabiedrības veidošanu, bērnu un jauniešu sociālās atstumtības mazināšanu ar inovatīvām izglītojošām un iesaistošām aktivitātēm, iekļaušanu sabiedrībā un darba tirgū, īpaši ietverot iniciatīvas, kas vērstas uz sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, kā arī daudzveidīgs atbalsts ģimenēm ar bērniem, kuras potenciāli biežāk nonāk riska situācijā (daudzbērnu ģimenēm ar vienu apgādnieku, ģimenēm, kur ir bērns ar invaliditāti), tai skaitā:

27.7.1.1. atbalsta pasākumi, apmācības, īpaši digitālo prasmju pilnveidošanai un radošās domāšanas attīstīšanai, kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespēju īstenošana, īpaši sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem;

27.7.1.2. vienaudžu izglītotāju tīkla un atbalsta grupu izveide visā Latvijā;

27.7.1.3. alternatīvu sociālās korekcijas programmu izstrāde riska grupu jauniešiem un pilotprojekti;

27.7.1.4. radošās darbnīcas, nometnes, nodarbības, pasākumi, lai mazinātu riskam pakļauto bērnu un jauniešu sociālo atstumtību un veicinātu aktuālu problēmjautājumu risināšanu;

27.7.1.5. inovatīvas radošās aktivitātes bērnu un jauniešu iesaistei pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā;

27.7.1.6. kopienu sociālā darba attīstīšana, lai vairotu jauniešu līdzdalību sociālajās aktivitātēs un savu interešu aizstāvībā;

27.7.1.7. inovatīvu preventīvo pasākumu īstenošana bērnu un jauniešu sociālo problēmu mazināšanai (piemēram, jauniešu iepazīstināšana, izglītošana un iesaistīšana radošu un inovatīvu iniciatīvu izmantošanā uzņēmējdarbības aktivitātēs un darba tirgū);

27.7.1.8. inovatīvu sociālo pakalpojumu un sociālā darba attīstība darbā ar bērnu un jauniešu mērķa grupu, īpaši reģionos un lauku teritorijās;

27.7.1.9. daudzveidīgu pasākumu īstenošana bērniem, īpaši bērniem no nepilnām ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm ar pirmsskolas vecuma bērniem, bērniem ar invaliditāti, bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, dažādās atbalsta jomās;

27.7.1.10. bērnu un jauniešu izglītošana par vienlīdzīgu iespēju principu nozīmi un integrēšanu visās dzīves jomās;

27.7.1.11. atbalsta pasākumu īstenošana, kas veicina sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu iekļaušanos visās dzīves jomās (nodarbinātība, izglītība, kultūra, sports, cita), īpaši veicinot informatīvās vides pieejamību, tai skaitā personām ar dažādu veidu invaliditāti;

27.7.2. bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu neinstitucionālās ārpusģimenes aprūpes veicināšana un kvalitātes stiprināšana un atbalsts ģimenēm, kuras adoptējušas bērnu, tai skaitā:

27.7.2.1. bērnu aprūpes audžuģimenēs un aizbildnībā kvalitātes stiprināšana, īstenojot informējošos pasākumus (piemēram, izglītojošo materiālu izstrāde plašākai grupai un pakalpojumu sniedzējiem) un atbalsta pasākumus (piemēram, nometnes bērniem, atbalsta grupas pakalpojumu sniedzējiem);

27.7.2.2. daudzveidīgs atbalsts vecākiem, kuri adoptējuši bērnus, un viņu esošajiem bērniem: izglītošana (apmācības programma un izglītojošie materiāli adoptētājiem), psiholoģiskais atbalsts (atbalsta grupu organizēšana adoptētājiem);

27.7.2.3. viesģimeņu kustības popularizēšana (informējošas aktivitātes plašākai sabiedrībai, darbs ar ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītājiem par potenciālo viesģimeņu kandidātu piesaisti) un kvalitātes stiprināšana (izglītojošie materiāli viesģimenēm);

27.7.2.4. atbalsts jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes perioda beigām;

27.7.2.5. sabiedrības izglītojošu un izpratni veicinošu aktivitāšu īstenošana par bērnu un jauniešu tiesībām un iespējām dažādās dzīves jomās.

28. Ja projekts attiecas uz šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minēto atbalsta jomu, projekta iesnieguma iesniedzējs projektā var iekļaut šādas aktivitātes:

28.1. atbalsts valsts valodas un kultūras daudzveidīgai apguvei, vienotas vēstures izpratnes veidošanai, tai skaitā informatīvi izglītojošu, uzziņu un metodisko materiālu izveidošana dažādām sabiedrības grupām, kurām latviešu valodas, kultūras un vēstures zināšanu līmenis ir nepietiekams (it īpaši mazākumtautībām un nepilsoņiem), Latvijas pilsonības iegūšanas veicināšana;

28.2. atbalsts sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošanai: starpkultūru dialoga veicināšana, tai skaitā kopīgas starpkultūru aktivitātes bērniem un jauniešiem no latviešu un krievvalodīgo kopienām, mazākumtautību kultūras un vēstures mantojuma saglabāšana;

28.3. atbalsts starpkultūru komunikācijas pasākumu īstenošanai inovatīvās formās;

28.4. atbalsts pilsonisko prasmju attīstībai un pašpalīdzībai Rīgā un reģionos (iesaistot iedzīvotāju forumos, pilsoņu žūrijās un citās iedzīvotāju līdzdalības formās etniski dažādus iedzīvotājus un sadarbojoties ar vietējai kopienai nozīmīgām pulcēšanās un kultūras veicināšanas vietām – skolām, bibliotēkām, kultūras namiem un teātriem);

28.5. atbalsts aktivitātēm, kas veicina sabiedrības (tai skaitā mazākumtautību) līdzdalību lēmumu pieņemšanas un interešu aizstāvības procesā;

28.6. nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanas aktivitātes, kas veicina organizāciju savstarpējo sadarbību, sekmējot starpetnisku nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu izveidi;

28.7. atbalsts aktivitātēm, kas sekmē cilvēktiesību ievērošanu, iecietības veicināšanu un mazina ksenofobiju, diskrimināciju un naidīgu runu, tai skaitā romu diskrimināciju;

28.8. atbalsts vispārējā sabiedrības izpratnes līmeņa celšanai par pilsoniskās līdzdalības, starpkultūru dialoga un dažādības vadības jautājumiem, izglītojot plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un citus sabiedrības viedokļu veidotājus, kā arī sabiedrību kopumā (semināri, konferences, apmācības žurnālistiem, žurnālistikas studentiem, blogeriem un citiem, atbalsts jauno tehnoloģiju (piemēram, blogi, podkasti, sociālie mediji) izmantotājiem  par sabiedrības integrācijas jautājumiem).

29. Papildus projektā var iekļaut šādas horizontālās aktivitātes:

29.1. projekta iesnieguma iesniedzēja un projekta partneru (nevalstisko organizāciju) kapacitātes stiprināšanas pasākumi, kas nepārsniedz 15 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā:

29.1.1. projekta iesnieguma iesniedzēja un projekta partneru (nevalstisko organizāciju) darbinieku, biedru, dibinātāju, brīvprātīgo apmācības;

29.1.2. dalība citu nevalstisko organizāciju rīkotajos pasākumos;

29.1.3. plānošanas dokumentu, informatīvo un analītisko materiālu, informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrāde organizācijas darbības nodrošināšanai;

29.1.4. sadarbības veicināšana, tai skaitā Latvijas nevalstisko organizāciju dalība nacionālajos un starptautiskajos nevalstisko organizāciju sadarbības tīklos, nacionālo un starptautisko sadarbības tīklu un koalīciju izveide un attīstība, starpsektorālā un starpnozaru sadarbība starp nevalstiskajām organizācijām un citiem partneriem;

29.1.5. pieredzes apmaiņas pasākumi;

29.2. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

30. Projekta iesnieguma iesniedzējs projektā iekļauj vismaz šādus informācijas un publicitātes pasākumus:

30.1. divus informācijas pasākumus par projekta īstenošanas gaitu un rezultātiem, piemēram, seminārus, konferences, preses konferences un citus pasākumus, tai skaitā projekta uzsākšanas vai noslēguma pasākumu;

30.2. aktuālo informāciju par projektu latviešu un angļu valodā līdzfinansējuma saņēmēja tīmekļa vietnē (mikroprojektiem un mecoprojektiem) vai līdzfinansējuma saņēmēja tīmekļa vietnes atsevišķā projektam veltītā sadaļā (makroprojektiem) atbilstoši šo noteikumu 129.punktam.

31. Projektu īstenošanas vieta ir Latvija. Atsevišķas projekta aktivitātes var īstenot ārpus Latvijas, ja tās ir nepieciešamas projekta un apakšprogrammas mērķu sasniegšanai un ir attiecīgi pamatotas projekta iesniegumā. Šādu aktivitāšu īstenošanas izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Šis ierobežojums neattiecas uz projekta aktivitātēm, kuras notiek donorvalstīs.

32. Mikroprojektu īstenošanas periods nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Mecoprojektu un makroprojektu īstenošanas periods nedrīkst pārsniegt divus gadus. Visām projekta aktivitātēm jābūt pabeigtām līdz 2016.gada 30.aprīlim.

5.2. Sadarbības veidošanas projekti

33. Mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma iesniedzējs, kura projektā kā partneris piesaistīta šo noteikumu 20.2.apakšpunktā minētā donorvalstīs reģistrētā sabiedriskā organizācija, var pieteikties programmas līdzfinansējumam sadarbības veidošanas projekta īstenošanai, papildus mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma veidlapas (1.pielikums) I daļai aizpildot arī projekta iesnieguma veidlapas (1.pielikums) D sadaļu.

34. Sadarbības veidošanas projektā var iekļaut braucienu uz attiecīgo donorvalsti, lai kopā ar donorvalstī reģistrēto projekta partneri sagatavotu mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma veidlapas (1.pielikums) II daļu.

35. Programmas līdzfinansējumu piešķir brauciena izmaksu segšanai ne vairāk kā divām personām no vienas Latvijas nevalstiskās organizācijas un ne vairāk kā divām personām viena mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma sagatavošanai, nepārsniedzot EUR 896,40 ekvivalentu latos par vienu personu. Ja mecoprojektā vai makroprojektā kā partneri piesaistītas citas Latvijas nevalstiskās organizācijas, braucienā var doties viens pārstāvis no projekta iesnieguma iesniedzēja un viens pārstāvis no vienas projekta partnera organizācijas. Ja viens projekta iesnieguma iesniedzējs izstrādā divus mecoprojektu vai makroprojektu iesniegumus, katru savā apakšprogrammas atbalsta jomā, brauciena izmaksas sedz tikai divām personām no projekta iesnieguma iesniedzēja organizācijas.

36. Sadarbības veidošanas projektu īsteno laikposmā no šo noteikumu 90.punktā minētā uzaicinājuma saņemšanas līdz šo noteikumu 62.punktā minētā mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma (1.pielikums) II daļas iesniegšanas termiņa beigām.

6. Projekta izmaksas

37. Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir faktiski radušās līdzfinansējuma saņēmējam vai projekta partnerim un atbilst šādiem nosacījumiem:

37.1. tās ir radušās izmaksu attiecināmības periodā, kas norādīts projekta līgumā;

37.2. tās ir saistītas ar projekta mērķi un ir paredzētas apstiprinātā projekta budžetā;

37.3. tās ir samērīgas un nepieciešamas projekta īstenošanai;

37.4. tās ir izlietotas tikai projekta mērķu un rezultātu sasniegšanai un ir veiktas, ievērojot izmaksu lietderības, ekonomiskuma un efektivitātes principus;

37.5. tās ir faktiski apmaksātas (izņemot ieguldījumu natūrā) ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc projekta līgumā norādītā izmaksu attiecināmības perioda beigu datuma un ir iekļautas projekta pārskatos;

37.6. tās ir uzskaitītas līdzfinansējuma saņēmēja vai projekta partnera (ja attiecināms) grāmatvedības un nodokļu uzskaites reģistros, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas, un tās apliecina attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli.

38. Ievērojot šo noteikumu 37.punktā minētos nosacījumus, mikroprojektos, mecoprojektos un makroprojektos attiecināmas ir šādas izmaksas:

38.1. projekta administratīvās izmaksas, kas nedrīkst pārsniegt 18 % (mikroprojektiem) vai 17 % (mecoprojektiem un makroprojektiem) no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām;

38.2. projekta tiešās izmaksas, kas nepieciešamas projekta aktivitāšu īstenošanai.

39. Projekta administratīvās izmaksas ir:

39.1. projekta administratīvā personāla (piemēram, projekta vadītājs, asistents, grāmatvedis, projekta partnera koordinators, lietvedis, sekretārs, organizācijas vadītājs, jurists) atalgojums un ar to saistītās izmaksas, kas nepārsniedz atbilstošas kvalifikācijas un profila personāla vidējā atalgojuma izmaksas attiecīgajā valstī, ja ar projekta administratīvo personālu slēdz darba līgumu;

39.2. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par projekta administratīvo personālu;

39.3. atbalstošās izmaksas administratīvo funkciju nodrošināšanai jeb netiešās izmaksas, kurām piemēro netiešo izmaksu nemainīgo likmi 16 % apmērā no šo noteikumu 39.1. un 39.2.apakšpunktā minēto izmaksu kopējās summas un kuras ietver:

39.3.1. sakaru pakalpojumu izmaksas (telekomunikācijas, internets, pasta pakalpojumi);

39.3.2. kancelejas un biroja preču izmaksas;

39.3.3. biroja telpu apsaimniekošanas izmaksas (elektrība, apkure, ūdensapgāde, apsardze, apsaimniekošanas pakalpojumi);

39.3.4. biroja telpu un materiāltehnisko līdzekļu nomas izmaksas;

39.3.5. biroja telpu un materiāltehnisko līdzekļu uzturēšanas izmaksas (telpu uzkopšana, aprīkojuma tehniskā apkope, rezerves daļu iegāde);

39.3.6. vietējā transporta izmaksas;

39.3.7. ar projekta administrēšanu saistīto komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksas atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām izdevumu normām (dienas nauda, ceļa izdevumi, naktsmītnes izdevumi);

39.4. projekta administrēšanas pakalpojumu izmaksas atbilstoši vidējām tirgus cenām, ja ar projekta administratīvo personālu slēdz uzņēmuma vai pakalpojuma līgumu (līguma summā iekļauj visas nepieciešamās atbalstošās izmaksas administratīvo funkciju nodrošināšanai, un projekta budžetā tās atsevišķi neplāno).

40. Projekta tiešās izmaksas ir:

40.1. projekta īstenošanas personāla atlīdzība un ar to saistītās izmaksas, kas nepārsniedz atbilstošas kvalifikācijas un profila personāla vidējās atlīdzības izmaksas attiecīgajā valstī un 2012.gadā nepārsniedz likmi pieci lati stundā (neieskaitot darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). Nākamajos gados maksimālā atlīdzības likme ir pieci lati stundā, kas reizināta ar iepriekšējā gada pirmā pusgada Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu attiecībā pret 2011.gada pirmo pusgadu. Ja izmaksas pārsniedz noteikto maksimālo atlīdzības likmi, projekta iesnieguma iesniedzējs starpību sedz no citiem finansējuma avotiem kā neattiecināmās izmaksas. Šajā apakšpunktā minētais atlīdzības likmes ierobežojums neattiecas uz ārvalstīs reģistrēto projekta partneru personālu;

40.2. konsultantu, ekspertu un lektoru atlīdzība un ar to saistītās izmaksas, kas nepārsniedz atbilstošas kvalifikācijas un profila konsultantu, ekspertu un lektoru vidējās atlīdzības izmaksas attiecīgajā valstī. Ja lektors ir Latvijas Republikas rezidents, 2012.gadā lektora atlīdzības izmaksas nepārsniedz likmi 10 latu stundā (neieskaitot darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). Nākamajos gados maksimālā atlīdzības likme ir 10 latu stundā, kas reizināta ar iepriekšējā gada pirmā pusgada Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu attiecībā pret 2011.gada pirmo pusgadu. Ja lektora izmaksas pārsniedz noteikto maksimālo atlīdzības likmi, projekta iesnieguma iesniedzējs starpību sedz no citiem finansējuma avotiem kā neattiecināmās izmaksas;

40.3. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par projekta īstenošanas personālu;

40.4. projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamās transporta izmaksas (sabiedriskais transports, degviela, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumi);

40.5. projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo sakaru pakalpojumu izmaksas (telekomunikācijas, internets, pasta pakalpojumi);

40.6. projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo telpu apsaimniekošanas izmaksas (elektrība, apkure, ūdensapgāde, apsardze, apsaimniekošanas pakalpojumi);

40.7. vietējo un ārvalstu komandējumu un darba (dienesta) braucienu izdevumi atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām izdevumu normām:

40.7.1. komandējumu izdevumi projekta iesnieguma iesniedzējam un Latvijas Republikā reģistrēto projekta partneru darbiniekiem atlīdzināmi saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām komandējumu un darba (dienesta) braucienu izdevumu normām;

40.7.2. komandējumu izdevumi donorvalstīs un saņēmējvalstīs reģistrēto projekta partneru darbiniekiem atlīdzināmi saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajos aktos noteiktajām izdevumu normām;

40.7.3. komandējumu izdevumi Krievijā un Baltkrievijā reģistrēto projekta partneru darbiniekiem atlīdzināmi saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajām izdevumu normām;

40.7.4. lidmašīnu biļešu cenas nedrīkst pārsniegt cenas, kas attiecīgajā lidojumā noteiktas ekonomiskajā klasē;

40.8. projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo kancelejas un biroja preču izmaksas;

40.9. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas;

40.10. ar projekta īstenošanu un projekta līguma prasību izpildi saistīto pakalpojumu izmaksas, piemēram, tulkošanas izmaksas;

40.11. projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamā inventāra iegādes izmaksas;

40.12. projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko līdzekļu nomas izmaksas;

40.13. projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko līdzekļu uzturēšanas izdevumi (telpu uzkopšana, aprīkojuma tehniskā apkope, rezerves daļu iegāde);

40.14. projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko līdzekļu amortizācijas izmaksas, kas aprēķinātas pēc lineārās metodes atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem par grāmatvedību tikai tām telpām un materiāltehniskajiem līdzekļiem, kas tiek izmantoti projektā tā īstenošanas laikā ar nosacījumu, ka tie nav iegādāti par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī valsts vai pašvaldību līdzekļiem;

40.15. Latvijā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo telpu vai ēku remonta, renovācijas vai rekonstrukcijas izmaksas, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar telpu vai ēku pielāgojumiem cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem, ievērojot šādus nosacījumus:

40.15.1. izmaksas ir tieši nepieciešamas projekta mērķu sasniegšanai, ir attiecīgi pamatotas projekta iesniegumā un atbilst vidējām tirgus cenām;

40.15.2. ja izmaksas pārsniedz 1000 latu, tās ir attiecināmas tikai tad, ja telpas ir projekta iesnieguma iesniedzēja (vai Latvijā reģistrētā projekta partnera, ja attiecināms) īpašumā vai par šīm telpām ir noslēgts nomas līgums, kas ir spēkā vismaz piecus gadus pēc projekta beigu datuma;

40.15.3. izmaksas nepārsniedz 20 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām;

40.15.4. projekta iesniegumam ir pievienota detalizēta remonta, renovācijas vai rekonstrukcijas izmaksu tāme;

40.16. projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamā aprīkojuma (jauna vai lietota) iegādes izmaksas ar nosacījumu, ka tās atbilst vidējām tirgus cenām:

40.16.1. projekta budžetā iekļauj aprīkojuma iegādes izmaksu daļu proporcionāli faktiskajam aprīkojuma nolietojumam projekta īstenošanas periodā, kurš aprēķināts pēc lineārās metodes atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem par grāmatvedību;

40.16.2. ja tiek iegādāts lietots aprīkojums, tā cena nepārsniedz aprīkojuma tirgus vērtību, ņemot vērā aprīkojuma amortizāciju, un ir mazāka par līdzīga jauna aprīkojuma cenu (aprīkojums atbilst piemērojamām normām un standartiem, aprīkojuma pārdevējs deklarē aprīkojuma izcelsmi un apliecina, ka tas nav iegādāts par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī valsts vai pašvaldību līdzekļiem);

40.17. donorvalstīs un saņēmējvalstīs reģistrēto projekta partneru izmaksas, tai skaitā šo noteikumu 25.punktā minētā audita izmaksas.

41. Ievērojot šo noteikumu 37.punktā minētos nosacījumus, sadarbības veidošanas projektos attiecināmas ir komandējumu izmaksas braucienam uz kādu no donorvalstīm, ievērojot attiecīgajos normatīvajos aktos par komandējumiem noteiktās izdevumu normas, tai skaitā:

41.1. ceļa izdevumi (lidmašīnu biļešu cenas nedrīkst pārsniegt cenas, kas attiecīgajā lidojumā noteiktas ekonomiskajā klasē);

41.2. viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi;

41.3. dienas nauda;

41.4. vietējā transporta izdevumi;

41.5. ceļojuma apdrošināšanas izdevumi.

42. Ar projekta aktivitāšu īstenošanu saistītie nodokļi un nodevas (izņemot pievienotās vērtības nodokli) ir attiecināmās izmaksas. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā.

43. Neattiecināmās izmaksas ir:

43.1. projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas;

43.2. personālam izmaksātās prēmijas un dāvanas vai jebkurš cits gūtais labums, tajā skaitā veselības apdrošināšana, apmaksātas ēdienreizes vai transporta izdevumu kompensācija nokļūšanai no dzīvesvietas līdz darbavietai;

43.3. aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu vai citu saistību segšanas izmaksas;

43.4. debeta procentu maksājumi par finanšu darījumiem;

43.5. valūtas maiņas komisijas maksas un valūtas kursu svārstību radītie zaudējumi;

43.6. naudas sodi, līgumsodi, nokavējuma procenti un tiesvedības izdevumi;

43.7. zemes un nekustamā īpašuma iegādes izmaksas;

43.8. jaunu ēku būvniecības izmaksas;

43.9. motorizēto transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

43.10. izmaksas, kas jau tiek finansētas no citiem finanšu avotiem;

43.11. pārmērīgi vai nepamatoti izdevumi;

43.12. citas izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 37., 38., 39., 40. un 41.punktā minētajiem nosacījumiem.

44. Izmaksas projekta budžetā plāno latos.

7. Atklāta konkursa izsludināšana

45. Programmas apsaimniekotājs organizē trīs mikroprojektu atklātos konkursus un divus mecoprojektu, makroprojektu un sadarbības veidošanas projektu atklātos konkursus.

46. Pirmo atklāto konkursu (visiem projektu veidiem) izsludina 2012.gada 4.ceturksnī, otro atklāto konkursu (visiem projektu veidiem) izsludina 2013.gada 3.ceturksnī un trešo atklāto konkursu (tikai mikroprojektiem) izsludina 2014.gada 4.ceturksnī.

47. Mikroprojektu un sadarbības veidošanas projektu atklāto konkursu organizē vienā kārtā, bet mecoprojektu un makroprojektu atklāto konkursu organizē divās kārtās.

48. Programmas apsaimniekotājs publicē paziņojumu par atklāta konkursa izsludināšanu savā tīmekļa vietnē (www.sif.lv), divos Latvijas dienas laikrakstos latviešu valodā un vienā Latvijas dienas laikrakstā krievu valodā, kā arī nosūta informāciju publicēšanai vadošās iestādes uzturētajā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta tīmekļa vietnē (www.eeagrants.lv) latviešu valodā un Finanšu instrumenta biroja uzturētajā tīmekļa vietnē (www.eeagrants.org) angļu valodā.

49. Programmas apsaimniekotājs ievieto savā tīmekļa vietnē (www.sif.lv) atklāta konkursa nolikumu, projekta iesnieguma veidlapu un citu projekta iesnieguma sagatavošanai nepieciešamo informāciju.

50. Programmas apsaimniekotājs rīko bezmaksas informatīvos seminārus un konsultāciju dienas potenciālajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem katrā plānošanas reģionā.

51. Projekta iesnieguma iesniedzējs var uzdot jautājumus par atklāto konkursu un projekta iesnieguma sagatavošanu, nosūtot tos programmas apsaimniekotājam pa pastu, faksu vai elektronisko pastu uz atklāta konkursa paziņojumā norādīto adresi ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, norādot atsauci uz attiecīgo atklāto konkursu.

52. Programmas apsaimniekotājs sniedz atbildes uz saņemtajiem jautājumiem ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā no jautājumu saņemšanas, bet ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Programmas apsaimniekotājs publicē biežāk uzdotos jautājumus un atbildes savā tīmekļa vietnē (www.sif.lv).

8. Projekta iesnieguma sagatavošana un iesniegšana

53. Ja projekta iesnieguma iesniedzējs iesniedz mikroprojekta iesniegumu, tas aizpilda mikroprojekta iesnieguma veidlapu (2.pielikums), kas elektroniski pieejama programmas apsaimniekotāja tīmekļa vietnē (www.sif.lv). Mikroprojekta iesniegumam pievieno:

53.1. projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītā personāla dzīvesgaitas aprakstu (CV) (ja kāds no darbiniekiem vēl nav zināms, projekta iesniegumā norāda attiecīgajam amatam noteiktos darba uzdevumus un to veikšanai nepieciešamās kvalifikācijas prasības);

53.2. detalizētu remonta, renovācijas vai rekonstrukcijas izmaksu tāmi, ja projekta budžetā paredzētas telpu vai ēku remonta, renovācijas vai rekonstrukcijas izmaksas vai izmaksas, kas saistītas ar telpu vai ēku pielāgojumiem cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem.

54. Ja projekta iesnieguma iesniedzējs iesniedz mecoprojekta vai makroprojekta iesniegumu, tas aizpilda mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma veidlapas (1.pielikums) I daļu, kas elektroniski pieejama programmas apsaimniekotāja tīmekļa vietnē (www.sif.lv).

55. Ja mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma iesniedzējs piesakās programmas līdzfinansējumam divpusējās sadarbības veidošanai, tas, sagatavojot mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma veidlapas (1.pielikums) I daļu, papildus aizpilda arī projekta iesnieguma veidlapas (1.pielikums) D sadaļu. Sadarbības veidošanas projekta iesniegumam ieteicams pievienot donorvalstī reģistrētā projekta partnera nodomu vēstuli par dalību projektā.

56. Mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma iesniedzējs, kurš ir saņēmis programmas apsaimniekotāja uzaicinājumu atbilstoši šo noteikumu 90.punktam, aizpilda mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma veidlapas (1.pielikums) II daļu, kas elektroniski pieejama programmas apsaimniekotāja tīmekļa vietnē (www.sif.lv). Mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma  II daļai pievieno:

56.1. projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītā personāla dzīvesgaitas aprakstu (CV) (ja kāds no darbiniekiem vēl nav zināms, projekta iesniegumā norāda attiecīgajam amatam noteiktos darba uzdevumus un to veikšanai nepieciešamās kvalifikācijas prasības);

56.2. detalizētu remonta, renovācijas vai rekonstrukcijas izmaksu tāmi, ja projekta budžetā paredzētas telpu vai ēku remonta, renovācijas vai rekonstrukcijas izmaksas vai izmaksas, kas saistītas ar telpu vai ēku pielāgojumiem cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem.

57. Projekta iesniegumu sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja kāds no projekta iesnieguma pielikumiem nav latviešu valodā, tam pievieno projekta iesnieguma iesniedzēja atbildīgās amatpersonas apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

58. Projekta iesnieguma iesniedzējs vai tā pilnvarotā persona iesniedz projekta iesniegumu programmas apsaimniekotājam vienā no šādiem veidiem:

58.1. papīra formā;

58.2. elektroniska dokumenta formā.

59. Ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:

59.1. projekta iesniegumu paraksta projekta iesnieguma iesniedzēja atbildīgā amatpersona, lapas sanumurē un caurauklo, norādot lappušu skaitu un caurauklošanas datumu;

59.2. projekta iesniegumam pievieno elektronisko kopiju elektronisko datu nesējā. Projekta iesnieguma iesniedzējs nodrošina projekta iesnieguma elektroniskās kopijas atbilstību papīra formā iesniegtajam oriģinālam;

59.3. projekta iesniegumu iesniedz aizlīmētā aploksnē, uz kuras norāda:

59.3.1. adresātu – programmas apsaimniekotāja nosaukumu un adresi;

59.3.2. apakšprogrammas nosaukumu ("Nevalstisko organizāciju projektu programma");

59.3.3. projekta iesnieguma iesniedzēja nosaukumu un adresi;

59.3.4. projekta nosaukumu;

59.4. projekta iesniegumu iesniedz programmas apsaimniekotājam personīgi vai nosūta pa pastu uz atklāta konkursa paziņojumā norādīto adresi.

60. Ja projekta iesniegumu sagatavo elektroniska dokumenta formā, to iesniedz programmas apsaimniekotājam vienā no šādiem veidiem:

60.1. projekta iesnieguma iesniedzēja atbildīgā amatpersona paraksta projekta iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu, apliecina ar laika zīmogu un nosūta programmas apsaimniekotājam uz atklāta konkursa paziņojumā norādīto elektroniskā pasta adresi, elektroniskā sūtījuma temata ailē norādot projekta iesnieguma iesniedzēja nosaukumu;

60.2. projekta iesnieguma iesniedzējs aizpilda projekta iesnieguma veidlapu tiešsaistē programmas apsaimniekotāja projektu elektroniskās vadības sistēmā, atbildīgā amatpersona paraksta projekta iesniegumu ar elektronisko parakstu un iesniedz programmas apsaimniekotājam, izmantojot programmas apsaimniekotāja projektu elektroniskās vadības sistēmu, iepriekš par to noslēdzot rakstisku vienošanos ar programmas apsaimniekotāju.

61. Mikroprojektu iesniegumu (2.pielikums) iesniegšanas termiņš ir vismaz divi mēneši pēc atklāta konkursa izsludināšanas. Iesniegšanas termiņu norāda atklāta konkursa paziņojumā.

62. Mecoprojektu un makroprojektu iesniegumu (1.pielikums) I daļas, tai skaitā sadarbības veidošanas projektu iesniegumu, iesniegšanas termiņš ir vismaz divi mēneši pēc atklāta konkursa izsludināšanas. Iesniegšanas termiņu norāda atklāta konkursa paziņojumā. Mecoprojektu un makroprojektu iesniegumu (1.pielikums) II daļas iesniegšanas termiņš ir vismaz trīs mēneši no šo noteikumu 90.punktā minētā programmas apsaimniekotāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas. Iesniegšanas termiņu norāda programmas apsaimniekotāja uzaicinājumā.

63. Programmas apsaimniekotājs izskata tikai tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti programmas apsaimniekotājam līdz projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Projekta iesniegumu, kas saņemts pēc noteiktā termiņa, programmas apsaimniekotājs neizskata un par to informē projekta iesnieguma iesniedzēju.

9. Projektu iesniegumu vērtēšana

64. Programmas apsaimniekotājs izveido divas projektu vērtēšanas un uzraudzības komisijas (turpmāk – komisija) – katru savā apakšprogrammas atbalsta jomā. Projektu iesniegumus, kuri iesniegti šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā, vērtē komisija, kuras sastāvā ir viens Labklājības ministrijas pārstāvis, divi programmas apsaimniekotāja pārstāvji un divi nevalstisko organizāciju pārstāvji. Projektu iesniegumus, kuri iesniegti šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā, vērtē komisija, kuras sastāvā ir viens Kultūras ministrijas pārstāvis, divi programmas apsaimniekotāja pārstāvji un divi nevalstisko organizāciju pārstāvji. Nevalstisko organizāciju pārstāvjus izvēlas atklātā konkursā, kuru rīko programmas apsaimniekotājs.

65. Komisija darbojas saskaņā ar programmas apsaimniekotāja apstiprinātu nolikumu. Komisijas priekšsēdētājs ir programmas apsaimniekotāja pārstāvis.

66. Komisija projektu iesniegumu izvērtēšanai pieaicina neatkarīgus ekspertus ar padomdevēja tiesībām. Ekspertus izvēlas atklātā konkursā, kuru rīko programmas apsaimniekotājs.

67. Komisijas darbā novērotāja statusā var piedalīties vadošās iestādes, Finanšu instrumenta biroja un Norvēģijas Karalistes vēstniecības Latvijā pārstāvji.

9.1. Mikroprojektu iesniegumu vērtēšana

68. Programmas apsaimniekotājs atver noteiktajā termiņā saņemtos projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un pārbauda, vai tie ir noformēti atbilstoši šo noteikumu 59.1., 59.2. vai 60.1.apakšpunktā noteiktajām prasībām.

69. Ja projekta iesniegums nav atbilstoši noformēts, programmas apsaimniekotājs rakstiski pieprasa projekta iesnieguma iesniedzējam novērst konstatētos trūkumus triju darbdienu laikā, nosūtot pieprasījumu uz projekta iesniegumā norādīto projekta iesnieguma iesniedzēja elektroniskā pasta adresi vai, ja tā nav norādīta, uz juridisko adresi.

70. Komisija izvērtē projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma 1.punktā noteiktajiem atbilstības vērtēšanas kritērijiem.

71. Ja projekta iesniegums neatbilst kādam no atbilstības vērtēšanas kritērijiem, komisija iesaka to noraidīt.

72. Projektu iesniegumus, kuri atbilst visiem atbilstības vērtēšanas kritērijiem, komisija izvērtē atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma 2.punktā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem.

73. Ja projekta iesniegums neatbilst kādam no šo noteikumu 3.pielikuma 2.1., 2.2. vai 2.3.apakšpunktā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, komisija iesaka to noraidīt. Pārējos projektu iesniegumus komisija izvērtē atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma 3., 4. un 5.punktā noteiktajiem kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.

74. Projekta iesniegumu atzīst par atbilstošu kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja:

74.1. šo noteikumu 3.pielikuma 3.1.apakšpunktā norādītajā vērtēšanas kritērijā iegūtais punktu skaits nav mazāks par 6 punktiem;

74.2. šo noteikumu 3.pielikuma 3.3.apakšpunktā norādītajā vērtēšanas kritērijā iegūtais punktu skaits nav mazāks par 3 punktiem;

74.3. šo noteikumu 3.pielikuma 3.8.apakšpunktā norādītajā vērtēšanas kritērijā iegūtais punktu skaits nav mazāks par 3 punktiem;

74.4. šo noteikumu 3.pielikuma 3.9.apakšpunktā norādītajā vērtēšanas kritērijā iegūtais punktu skaits nav mazāks par 3 punktiem;

74.5. šo noteikumu 3.pielikuma 3.punktā norādītajos kvalitātes vērtēšanas kritērijos iegūtais kopējais punktu skaits nav mazāks par 36 punktiem.

75. Ja projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 74.punktā minētajiem nosacījumiem, komisija iesaka to noraidīt.

76. Projektu iesniegumus, kuri atbilst šo noteikumu 74.punktā minētajiem nosacījumiem, komisija sakārto dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.

77. Komisija sagatavo apstiprināšanai ieteicamo projektu iesniegumu sarakstu. Minētajā sarakstā prioritārā secībā iekļauj:

77.1. projektu iesniegumus, kuri saņēmuši augstāko punktu skaitu, iesniegti šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā un kuru tiešā mērķa grupa ir sociālās atstumtības riskam pakļautie bērni un jaunieši, ja projektu īstenošanai ir pieejams programmas līdzfinansējums saskaņā ar šo noteikumu 12.1.apakšpunktu;

77.2. pārējos projektu iesniegumus, kuri saņēmuši augstāko punktu skaitu un iesniegti šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā, ja projektu īstenošanai ir pieejams programmas līdzfinansējums šo noteikumu 12.1.1.apakšpunktā noteiktajā apmērā;

77.3. projektu iesniegumus, kuri saņēmuši augstāko punktu skaitu un iesniegti šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā, ja projektu īstenošanai ir pieejams programmas līdzfinansējums šo noteikumu 12.2.1.apakšpunktā noteiktajā apmērā.

78. Ja vairāki projektu iesniegumi ir ieguvuši vienādu punktu skaitu, prioritāte tiek piešķirta tiem projektu iesniegumiem, kuri ieguvuši augstāku kopējo punktu skaitu šo noteikumu 3.pielikuma 3.1.apakšpunktā, 4. un 5.punktā norādītajos vērtēšanas kritērijos.

79. Komisija var mainīt šo noteikumu 76.punktā minēto projektu iesniegumu secību, sniedzot argumentētu pamatojumu komisijas sanāksmes protokolā. Ja šādu izmaiņu rezultātā kādu projekta iesniegumu iesaka noraidīt un programmas apsaimniekotājs piekrīt komisijas viedoklim, programmas apsaimniekotājs iekļauj šo informāciju lēmumā par projekta iesnieguma noraidīšanu.

80. Komisija iesaka programmas apsaimniekotājam apstiprināt vai apstiprināt ar nosacījumu projektu iesniegumus, kuri iekļauti šo noteikumu 77.punktā minētajā sarakstā. Pārējos projektu iesniegumus komisija iesaka noraidīt nepietiekama finansējuma dēļ.

81. Komisija sagatavo un iesniedz programmas apsaimniekotājam projektu iesniegumu vērtēšanas ziņojumu, kurā norāda informāciju par atklāta konkursa ietvaros saņemtajiem projektu iesniegumiem, vērtēšanas procesa norisi un rezultātu, tai skaitā apstiprināšanai un noraidīšanai ieteikto projektu iesniegumu sarakstus.

9.2. Mecoprojektu un makroprojektu iesniegumu vērtēšana

82. Programmas apsaimniekotājs atver noteiktajā termiņā saņemtos projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un pārbauda, vai tie ir noformēti atbilstoši šo noteikumu 59.1., 59.2. vai 60.1.apakšpunktā noteiktajām prasībām.

83. Ja projekta iesniegums nav atbilstoši noformēts, programmas apsaimniekotājs rakstiski pieprasa projekta iesnieguma iesniedzējam novērst konstatētos trūkumus triju darbdienu laikā, nosūtot pieprasījumu uz projekta iesniegumā norādīto projekta iesnieguma iesniedzēja elektroniskā pasta adresi vai, ja tā nav norādīta, uz juridisko adresi.

84. Komisija izvērtē projektu iesniegumu I daļu atbilstoši šo noteikumu 4.pielikuma 1.punktā noteiktajiem atbilstības vērtēšanas kritērijiem.

85. Ja projekta iesniegums neatbilst kādam no atbilstības vērtēšanas kritērijiem, komisija iesaka to noraidīt.

86. Projektu iesniegumus, kuri atbilst visiem atbilstības vērtēšanas kritērijiem, komisija izvērtē atbilstoši šo noteikumu 4.pielikuma 2.punktā noteiktajiem projekta izklāsta kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

87. Projekta iesniegumu atzīst par atbilstošu projekta izklāsta kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja:

87.1. šo noteikumu 4.pielikuma 2.1.apakšpunktā norādītajā vērtēšanas kritērijā iegūtais punktu skaits nav mazāks par 6 punktiem;

87.2. šo noteikumu 4.pielikuma 2.3.apakšpunktā norādītajā vērtēšanas kritērijā iegūtais punktu skaits nav mazāks par 3 punktiem;

87.3. šo noteikumu 4.pielikuma 2.punktā norādītajos projekta izklāsta kvalitātes vērtēšanas kritērijos iegūtais kopējais punktu skaits nav mazāks par 21 punktu.

88. Ja projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 87.punktā minētajiem nosacījumiem, komisija iesaka to noraidīt.

89. Projektu iesniegumus, kuri atbilst šo noteikumu 87.punktā minētajiem nosacījumiem, komisija sakārto dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam. Komisija virza uz otro kārtu tos projektu iesniegumus, kuri ieguvuši augstāko punktu skaitu, vienlaikus ņemot vērā, ka šajos projektu iesniegumos kopējais pieprasītais programmas līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 12.1.2., 12.1.3., 12.2.2. un 12.2.3.apakšpunktā norādīto programmas līdzfinansējumu vairāk nekā trīs reizes. Ja vairāki projektu iesniegumi ir ieguvuši vienādu punktu skaitu, uz otro kārtu virza tos projektu iesniegumus, kuri ieguvuši augstāku kopējo punktu skaitu šo noteikumu 4.pielikuma 2.1., 2.3. un 2.4.apakšpunktā norādītajos vērtēšanas kritērijos. Pārējos projektu iesniegumus komisija iesaka noraidīt nepietiekama finansējuma dēļ.

90. Projektu iesniegumu iesniedzējiem, kuru projektu iesniegumi ir izvirzīti uz otro kārtu, programmas apsaimniekotājs nosūta pa pastu uzaicinājumu sagatavot un iesniegt noteiktā termiņā projekta iesnieguma II daļu atbilstoši šo noteikumu 8.nodaļā noteiktajām prasībām.

91. Programmas apsaimniekotājs izskata tikai tos otrajā kārtā saņemtos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti programmas apsaimniekotājam pēc tā uzaicinājuma līdz uzaicinājumā norādītā iesniegšanas termiņa beigām. Projekta iesniegumu, kas saņemts pēc norādītā termiņa vai saņemts bez uzaicinājuma, neizskata un par to informē projekta iesnieguma iesniedzēju.

92. Programmas apsaimniekotājs atver noteiktajā termiņā otrajā kārtā saņemtos projektu iesniegumus un pārbauda, vai tie ir noformēti atbilstoši šo noteikumu 59.1., 59.2. vai 60.1.apakšpunktā noteiktajām prasībām.

93. Ja projekta iesniegums nav atbilstoši noformēts, programmas apsaimniekotājs rakstiski pieprasa projekta iesnieguma iesniedzējam novērst konstatētos trūkumus triju darbdienu laikā, nosūtot pieprasījumu uz projekta iesniegumā norādīto projekta iesnieguma iesniedzēja elektroniskā pasta adresi vai, ja tā nav norādīta, uz juridisko adresi.

94. Komisija izvērtē projektu iesniegumu II daļu atbilstoši šo noteikumu 4.pielikuma 3.punktā noteiktajiem administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem.

95. Ja projekta iesniegums neatbilst kādam no šo noteikumu 4.pielikuma 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. vai 3.5.apakšpunktā norādītajiem administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem, komisija iesaka to noraidīt. Pārējos projektu iesniegumus komisija izvērtē atbilstoši šo noteikumu 4.pielikuma 4., 5. un 6.punktā noteiktajiem projekta kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.

96. Projekta iesniegumu atzīst par atbilstošu projekta kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja:

96.1. šo noteikumu 4.pielikuma 4.3.apakšpunktā norādītajā vērtēšanas kritērijā iegūtais punktu skaits nav mazāks par 3 punktiem;

96.2. šo noteikumu 4.pielikuma 4.9.apakšpunktā norādītajā vērtēšanas kritērijā iegūtais punktu skaits nav mazāks par 3 punktiem;

96.3. šo noteikumu 4.pielikuma 4.10.apakšpunktā norādītajā vērtēšanas kritērijā iegūtais punktu skaits nav mazāks par 3 punktiem;

96.4. šo noteikumu 4.pielikuma 4.punktā norādītajos projekta kvalitātes vērtēšanas kritērijos iegūtais kopējais punktu skaits nav mazāks par 47 punktiem.

97. Ja projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 96.punktā minētajiem nosacījumiem, komisija iesaka to noraidīt.

98. Projektu iesniegumus, kuri atbilst šo noteikumu 96.punktā minētajiem nosacījumiem, komisija sakārto dilstošā secībā atbilstoši kopējam pirmajā un otrajā kārtā iegūtajam punktu skaitam.

99. Komisija sagatavo apstiprināšanai ieteicamo projektu iesniegumu sarakstu, kurā prioritārā secībā iekļauj:

99.1. projektu iesniegumus, kuri saņēmuši augstāko punktu skaitu, kuri ir iesniegti šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā un kuru tiešā mērķa grupa ir sociālās atstumtības riskam pakļautie bērni un jaunieši, kā arī projektu īstenošanai ir pieejams programmas līdzfinansējums saskaņā ar šo noteikumu 12.1.apakšpunktu;

99.2. pārējos projektu iesniegumus, kuri saņēmuši augstāko punktu skaitu, kuri ir iesniegti šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā, kā arī projektu īstenošanai ir pieejams programmas līdzfinansējums šo noteikumu 12.1.2. un 12.1.3.apakšpunktā noteiktajā apmērā;

99.3. projektu iesniegumus, kuri saņēmuši augstāko punktu skaitu, kuri ir iesniegti šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajā atbalsta jomā, kā arī projektu īstenošanai ir pieejams programmas līdzfinansējums šo noteikumu 12.2.2. un 12.2.3.apakšpunktā noteiktajā apmērā.

100. Ja vairāki projektu iesniegumi ir ieguvuši vienādu punktu skaitu, prioritāte tiek piešķirta tiem projektu iesniegumiem, kuri ieguvuši augstāku kopējo punktu skaitu šo noteikumu 4.pielikuma 2.1.apakšpunktā, 5. un 6.punktā norādītajos vērtēšanas kritērijos.

101. Komisija var mainīt šo noteikumu 98.punktā minēto projektu iesniegumu secību, sniedzot argumentētu pamatojumu komisijas sanāksmes protokolā. Ja šādu izmaiņu rezultātā kādu projekta iesniegumu iesaka noraidīt un programmas apsaimniekotājs piekrīt komisijas viedoklim, programmas apsaimniekotājs iekļauj šo informāciju lēmumā par projekta iesnieguma noraidīšanu.

102. Komisija iesaka programmas apsaimniekotājam apstiprināt vai apstiprināt ar nosacījumu projektu iesniegumus, kuri iekļauti šo noteikumu 99.punktā minētajā sarakstā. Pārējos projektu iesniegumus komisija iesaka noraidīt nepietiekama finansējuma dēļ.

103. Komisija sagatavo un iesniedz programmas apsaimniekotājam projektu iesniegumu vērtēšanas ziņojumu, kurā norāda informāciju par atklāta konkursa ietvaros saņemtajiem projektu iesniegumiem, vērtēšanas procesa norisi un rezultātu, tai skaitā apstiprināšanai un noraidīšanai ieteikto projektu iesniegumu sarakstus.

9.3. Sadarbības veidošanas projektu iesniegumu vērtēšana

104. Ja mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma iesniedzējs ir pieteicies programmas līdzfinansējumam divpusējās sadarbības veidošanai un attiecīgais mecoprojekta vai makroprojekta iesniegums ir izvirzīts otrajai kārtai saskaņā ar šo noteikumu 89.punktu, komisija izvērtē sadarbības veidošanas projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem.

105. Komisija sakārto sadarbības veidošanas projektu iesniegumus dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.

106. Komisija sagatavo apstiprināšanai ieteicamo projektu iesniegumu sarakstu, kurā iekļauj projektu iesniegumus, kuri saņēmuši augstāko punktu skaitu un kuru īstenošanai ir pieejams programmas līdzfinansējums šo noteikumu 12.3.apakšpunktā noteiktajā apmērā.

107. Ja vairāki projektu iesniegumi ir ieguvuši vienādu punktu skaitu, prioritāte tiek piešķirta tiem projektu iesniegumiem, kuri ieguvuši augstāku kopējo punktu skaitu šo noteikumu 5.pielikuma 2. un 4.punktā norādītajos vērtēšanas kritērijos.

108. Komisija var mainīt šo noteikumu 105.punktā minēto projektu iesniegumu secību, sniedzot argumentētu pamatojumu komisijas sanāksmes protokolā. Ja šādu izmaiņu rezultātā kādu projekta iesniegumu iesaka noraidīt un programmas apsaimniekotājs piekrīt komisijas viedoklim, programmas apsaimniekotājs iekļauj šo informāciju lēmumā par projekta iesnieguma noraidīšanu.

109. Komisija iesaka programmas apsaimniekotājam apstiprināt projektu iesniegumus, kuri iekļauti šo noteikumu 106.punktā minētajā sarakstā. Pārējos projektu iesniegumus komisija iesaka noraidīt nepietiekama finansējuma dēļ.

110. Komisija sagatavo un iesniedz programmas apsaimniekotājam projektu iesniegumu vērtēšanas ziņojumu, kurā norāda informāciju par atklāta konkursa ietvaros saņemtajiem projektu iesniegumiem, vērtēšanas procesa norisi un rezultātu, tai skaitā apstiprināšanai un noraidīšanai ieteikto projektu iesniegumu sarakstus.

10. Lēmumu pieņemšana un rezultātu paziņošana

111. Pamatojoties uz komisijas ieteikumu, programmas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Ja programmas apsaimniekotājs nepiekrīt komisijas viedoklim, tas var pieņemt atšķirīgu lēmumu, sniedzot argumentētu pamatojumu lēmuma tekstā.

112. Lēmumu par mikroprojekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja tiek izpildīti visi minētie nosacījumi:

112.1. projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 3.pielikuma 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā norādītajiem atbilstības vērtēšanas kritērijiem;

112.2. projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 3.pielikuma 2.punktā norādītajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

112.3. projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 74.punktā minētajiem nosacījumiem;

112.4. izvērtējot projekta iesnieguma kvalitāti, nav konstatētas kļūdas vai nepilnības projekta aktivitāšu aprakstā, rezultātu aprakstā un budžetā;

112.5. projekta īstenošanai ir pieejams programmas līdzfinansējums.

113. Lēmumu par mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja tiek izpildīti visi minētie nosacījumi:

113.1. projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 3.pielikuma 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā norādītajiem atbilstības vērtēšanas kritērijiem;

113.2. projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 3.pielikuma 3.punktā norādītajiem administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem;

113.3. projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 87. un 96.punktā minētajiem nosacījumiem;

113.4. izvērtējot projekta iesnieguma kvalitāti, nav konstatētas kļūdas vai nepilnības projekta aktivitāšu aprakstā, rezultātu aprakstā un budžetā;

113.5. projekta īstenošanai ir pieejams programmas līdzfinansējums.

114. Lēmumu par sadarbības veidošanas projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja komisija ir ieteikusi programmas apsaimniekotājam apstiprināt sadarbības veidošanas projekta iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 109.punktu un tā īstenošanai ir pieejams programmas līdzfinansējums.

115. Lēmumu par mikroprojekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja tiek izpildīts viens no minētajiem nosacījumiem:

115.1. projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 3.pielikuma 2.4., 2.5., 2.6., 2.7., 2.8., 2.9., 2.10., 2.11., 2.12., 2.13., 2.14., 2.15., 2.16., 2.17., 2.18. vai 2.19.apakšpunktā norādītajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

115.2. projekta iesniegums nav saņēmis maksimālo punktu skaitu šo noteikumu 3.pielikuma 3.punktā norādītajos kvalitātes vērtēšanas kritērijos, un projekta iesniegumā ir konstatētas kļūdas vai nepilnības.

116. Lēmumu par mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja tiek izpildīts viens no minētajiem nosacījumiem:

116.1. projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 4.pielikuma 3.6., 3.7., 3.8., 3.9., 3.10., 3.11., 3.12., 3.13., 3.14., 3.15., 3.16., 3.17., 3.18., 3.19., 3.20., 3.21. vai 3.22.apakšpunktā norādītajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

116.2. projekta iesniegums nav saņēmis maksimālo punktu skaitu šo noteikumu 4.pielikuma 2. un 4.punktā norādītajos kvalitātes vērtēšanas kritērijos un projekta iesniegumā ir konstatētas kļūdas vai nepilnības.

117. Lēmumā par mikroprojekta, mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu var iekļaut šādus nosacījumus:

117.1. precizēt projekta iesniegumu, lai nodrošinātu tā atbilstību šo noteikumu 3.pielikuma 2.4., 2.5., 2.6., 2.7., 2.8., 2.9., 2.10., 2.11., 2.12., 2.13., 2.14., 2.15., 2.16. vai 2.17.apakšpunktā norādītajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

117.2. precizēt projekta iesniegumu, lai nodrošinātu tā atbilstību šo noteikumu 4.pielikuma 3.6., 3.7., 3.8., 3.9., 3.10., 3.11., 3.12., 3.13., 3.14., 3.15., 3.16., 3.17., 3.18., 3.19. vai 3.20.apakšpunktā norādītajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

117.3. novērst informācijas pretrunas dažādās projekta iesnieguma sadaļās;

117.4. precizēt projekta aktivitāšu aprakstu, tai skaitā svītrot neatbilstošās aktivitātes un precizēt projekta īstenošanas laika grafiku;

117.5. precizēt projekta rezultātu aprakstu, tai skaitā precizēt skaitliskos rādītājus un paredzētos informācijas avotus to pārbaudei;

117.6. precizēt projekta budžetu, tai skaitā novērst aritmētiskās kļūdas, samazināt izmaksas atsevišķās budžeta pozīcijās atbilstoši noteiktajiem izmaksu ierobežojumiem vai vidējām tirgus cenām, svītrot neattiecināmās izmaksas vai izmaksas, kas nav nepieciešamas projekta aktivitāšu īstenošanai;

117.7. sniegt papildu informāciju vai skaidrojumu, ja projekta iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai pretrunīga;

117.8. nomaksāt nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādus;

117.9. iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā aktuālo gada pārskatu vai tā daļas (ieņēmumu un izdevumu pārskatu, ziedojumu un dāvinājumu pārskatu).

118. Lēmumu par mikroprojekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja tiek izpildīts viens no minētajiem nosacījumiem:

118.1. projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 3.pielikuma 1.1., 1.2. vai 1.3.apakšpunktā norādītajiem atbilstības vērtēšanas kritērijiem;

118.2. projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 3.pielikuma 2.1., 2.2. vai 2.3.apakšpunktā norādītajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

118.3. projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 74.punktā minētajiem nosacījumiem;

118.4. projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, bet projekta īstenošanai nav pieejams programmas līdzfinansējums.

119. Lēmumu par mecoprojekta vai makroprojekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja tiek izpildīts viens no minētajiem nosacījumiem:

119.1. projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 4.pielikuma 1.1., 1.2. vai 1.3.apakšpunktā norādītajiem atbilstības vērtēšanas kritērijiem;

119.2. projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 4.pielikuma 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. vai 3.5.apakšpunktā norādītajiem administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem;

119.3. projekta iesniegums neatbilst šo noteikumu 87. un 96.punktā minētajiem nosacījumiem;

119.4. projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, bet projekta īstenošanai nav pieejams programmas līdzfinansējums.

120. Lēmumu par sadarbības veidošanas projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja tiek izpildīts viens no minētajiem nosacījumiem:

120.1. projekta īstenošanai nav pieejams programmas līdzfinansējums;

120.2. projektā kā partneris nav piesaistīta kādā no donorvalstīm reģistrēta nevalstiskā organizācija.

121. Programmas apsaimniekotājs lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda vadības likumā noteiktajā termiņā. Programmas apsaimniekotājs rakstiski informē projekta iesnieguma iesniedzēju par pieņemto lēmumu piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

122. Projekta iesnieguma iesniedzējs 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 121.punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas var iesniegt programmas apsaimniekotājam iesniegumu, lūdzot pārskatīt šo noteikumu 118.1., 118.2., 119.1. vai 119.2.apakšpunktā minēto lēmumu un sniedzot argumentētu pamatojumu.

123. Programmas apsaimniekotājs izveido apelācijas komisiju, kuras sastāvā iekļauj trīs programmas apsaimniekotāja pārstāvjus, kuri nav piedalījušies attiecīgā projekta iesnieguma vērtēšanā. Apelācijas komisija veic projekta iesnieguma pārvērtēšanu pēc attiecīgajiem atbilstības vai administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 122.punktā minētā iesnieguma saņemšanas. Ja apelācijas komisija konstatē, ka projekta iesniegums neatbilst minētajiem vērtēšanas kritērijiem, programmas apsaimniekotājs rakstiski informē par to projekta iesnieguma iesniedzēju. Ja apelācijas komisija konstatē, ka projekta iesniegums atbilst minētajiem vērtēšanas kritērijiem, programmas apsaimniekotājs atceļ šo noteikumu 118.1., 118.2., 119.1. vai 119.2.apakšpunktā minēto lēmumu un nodod projekta iesniegumu komisijai izvērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 9.nodaļā noteiktajai kārtībai, atsākot vērtēšanas procesu tajā stadijā, kurā tas tika pārtraukts.

11. Līgumu slēgšana un projektu īstenošana

124. Ja projekta iesniegums ir apstiprināts ar nosacījumu, projekta iesnieguma iesniedzējs nodrošina lēmumā noteikto nosacījumu izpildi lēmumā noteiktajā termiņā, kas nepārsniedz 30 darbdienas no lēmuma spēkā stāšanās dienas, un iesniedz programmas apsaimniekotājam informāciju par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi.

125. Programmas apsaimniekotājs 10 darbdienu laikā izskata saņemto informāciju un sagatavo atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi. Ja atzinums ir pozitīvs, programmas apsaimniekotājs nosūta projekta iesnieguma iesniedzējam uzaicinājumu slēgt projekta līgumu. Ja atzinums ir negatīvs vai projekta iesnieguma iesniedzējs nav nodrošinājis lēmumā noteikto nosacījumu izpildi noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu.

126. Ja projektā ir iesaistīts partneris, projekta iesnieguma iesniedzējs sagatavo šo noteikumu 23.punktā minētā partnerības līguma projektu, saskaņo to ar projekta partneri un iesniedz programmas apsaimniekotājam. Programmas apsaimniekotājs pārbauda partnerības līguma projekta atbilstību šo noteikumu 23.punktā minētajiem nosacījumiem un, ja konstatē kļūdas vai trūkumus, lūdz projekta iesnieguma iesniedzējam tos novērst noteiktā termiņā.

127. Projekta iesnieguma iesniedzējs pirms projekta līguma noslēgšanas iesniedz programmas apsaimniekotājam abpusēji parakstītā partnerības līguma kopiju un, ja partnerības līgums ir angļu valodā, tam pievieno projekta iesnieguma iesniedzēja atbildīgās amatpersonas apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

128. Programmas apsaimniekotājs slēdz ar līdzfinansējuma saņēmēju projekta līgumu normatīvajā aktā par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vadību noteiktajā kārtībā un termiņos.

129. Līdzfinansējuma saņēmējs ievieto savā tīmekļa vietnē (mikroprojektiem un mecoprojektiem) vai tīmekļa vietnes atsevišķā projektam veltītā sadaļā (makroprojektiem) un regulāri aktualizē vismaz šādu informāciju latviešu un angļu valodā:

129.1. informāciju par apstiprināto projektu: mērķi, mērķa grupas, projekta partnerus (ja attiecināms), projekta īstenošanas vietu un periodu, galvenās aktivitātes un plānotos rezultātus, projektam piešķirto programmas līdzfinansējumu;

129.2. informāciju par projekta īstenošanas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, tai skaitā ievieto fotogrāfijas par projekta īstenošanu;

129.3. informāciju par sadarbību ar donorvalstu nevalstiskajām organizācijām (ja attiecināms);

129.4. līdzfinansējuma saņēmēja kontaktinformāciju;

129.5. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta logo un norādi uz finansētāju.

130. Programmas apsaimniekotājs veic līdzfinansējuma saņēmējam šādus maksājumus:

130.1. pirmo avansa maksājumu ne vairāk kā 40 % apmērā (mikroprojektiem), 20 % apmērā (mecoprojektiem un makroprojektiem) vai 80 % apmērā (sadarbības veidošanas projektiem) no projektam piešķirtā programmas līdzfinansējuma – avansa maksājumu pārskaita piecu darbdienu laikā pēc projekta līguma noslēgšanas;

130.2. nākamos avansa maksājumus, kuru kopējā summa nepārsniedz 50 % (mikroprojektiem) vai 70 % (mecoprojektiem un makroprojektiem) no projektam piešķirtā programmas līdzfinansējuma – nākamos avansa maksājumus pārskaita piecu darbdienu laikā pēc katra projekta pārskata apstiprināšanas (nākamo avansa maksājumu var veikt tikai tad, ja projektā faktiski veiktās attiecināmās izmaksas sastāda vismaz 70 % no iepriekšējo maksājumu kopējās summas, un to apliecina attiecīgais projekta pārskats);

130.3. gala maksājumu (visiem projektiem) projekta līgumā noteiktajā apmērā, ko pārskaita piecu darbdienu laikā pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas.

131. Apakšprogrammas īstenošanas pārraudzību veic šo noteikumu 64.punktā minētā komisija.

132. Īstenojot apakšprogrammas pārraudzību, komisijai ir šādi uzdevumi:

132.1. izskatīt programmas apsaimniekotāja sagatavotos progresa pārskatus par projektu īstenošanas gaitu un finansējuma izlietojumu;

132.2. sniegt priekšlikumus programmas apsaimniekotājam par apakšprogrammas īstenošanu, projektiem piešķirtā programmas līdzfinansējuma maksājumu apturēšanu vai projektā veikto izdevumu neattiecināšanu;

132.3. lemt par citiem jautājumiem, kas ir būtiski apakšprogrammas mērķu sasniegšanai.

133. Komisijai ir šādas tiesības:

133.1. pieprasīt un saņemt no programmas apsaimniekotāja vai līdzfinansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama apakšprogrammas īstenošanas progresa izvērtēšanai;

133.2. piesaistīt neatkarīgus ekspertus projektu īstenošanas kvalitātes izvērtēšanai;

133.3. sniegt programmas apsaimniekotājam priekšlikumus par apakšprogrammas īstenošanas un projektu uzraudzības procesa pilnveidošanu.

134. Komisijas sēdes notiek ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

135. Līdzfinansējuma saņēmējs nodrošina projekta ietvaros iegūto rezultātu uzturēšanu un izmantošanu projektā paredzētajiem mērķiem vismaz divus gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas. Ja projekta ietvaros ir veikti telpu vai ēku renovācijas vai rekonstrukcijas darbi, līdzfinansējuma saņēmējs nodrošina šo telpu un ēku uzturēšanu un izmantošanu projektā paredzētajiem mērķiem vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas.

136. Programmas apsaimniekotājs kontrolē šo noteikumu 135.punktā minētās prasības izpildi un, pamatojoties uz risku novērtējumu, var veikt izlases veida pārbaudes vai auditus pie līdzfinansējuma saņēmēja vai projekta īstenošanas vietās šo noteikumu 135.punktā norādītajā laikposmā.

12. Noslēguma jautājums

137. Šo noteikumu 60.2.apakšpunkts stājas spēkā 2013.gada 2.janvārī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

Kultūras ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 9.oktobra
noteikumiem Nr.697

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

Kultūras ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 9.oktobra
noteikumiem Nr.697

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 9.oktobra
noteikumiem Nr.697

Mikroprojektu vērtēšanas kritēriji

Piezīmes.

¹ Kvalitātes kritērijus vērtē ar punktiem no "1" līdz "5" atbilstoši šādam vērtējumam: 5 = ļoti labi, 4 = labi, 3 = apmierinoši vai neitrāli, 2 = vāji, 1 = ļoti vāji.

² Kritēriju vērtē punktu skalā no "1" līdz "5" un reizina ar koeficientu "2".

³ Kritērija vērtējumā ņem vērā projekta atbilstību katrai no piecām horizontālajām prioritātēm. Ja projektam ir tieša pozitīva ietekme uz attiecīgās horizontālās prioritātes veicināšanu, piešķir vienu punktu. Iegūtos punktus summē.

⁴ Specifiskos kritērijus vērtē pēc "jā" vai "nē" principa un piešķir vienu punktu, ja vērtējums ir "jā".

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 9.oktobra
noteikumiem Nr.697

Mecoprojektu un makroprojektu vērtēšanas kritēriji

1.kārta

2.kārta

Piezīmes.

¹ Kvalitātes kritērijus vērtē ar punktiem no "1" līdz "5" atbilstoši šādam vērtējumam: 5 = ļoti labi, 4 = labi, 3 = apmierinoši vai neitrāli, 2 = vāji, 1 = ļoti vāji.

² Kritēriju vērtē punktu skalā no "1" līdz "5" un reizina ar koeficientu "2".

³ Kritērijā tiks vērtēti tikai tie projekta partneri, kuri nebija norādīti projekta iesnieguma I daļā.

⁴ Kritērija vērtējumā ņem vērā projekta atbilstību katrai no piecām horizontālajām prioritātēm. Ja projektam ir tieša pozitīva ietekme uz attiecīgās horizontālās prioritātes veicināšanu, piešķir vienu punktu; iegūtos punktus summē.

⁵ Ja projektā nav iesaistīts partneris, kritērija vērtējums būs 3 punkti.

⁶ Specifiskos kritērijus vērtē pēc "jā" vai "nē" principa un piešķir vienu punktu, ja vērtējums ir "jā".

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

5.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 9.oktobra
noteikumiem Nr.697

Divpusējās sadarbības veidošanas atbalsta projektu vērtēšanas kritēriji

Piezīmes.

¹ Kritēriju vērtē ar punktiem no "1" līdz "5" atbilstoši šādam vērtējumam: 5 = ļoti labi, 4 = labi, 3 = apmierinoši vai neitrāli, 2 = vāji, 1 = ļoti vāji.

² Kritēriju vērtē pēc "jā" vai "nē" principa un piešķir vienu punktu, ja vērtējums ir "jā".

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende