Vakar, 8.martā, Rīgā oficiālā vizītē ieradās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents lords Rasels–Džonstons
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" Pie Saeimas priekšsēdētājaVakar, 8.martā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidentu lordu Raselu–Džonstonu.
"Man ir liels gods tikties ar jums parlamentā, kad Latvija uzsākusi sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā un kad gatavojamies prezidentūrai Eiropas Padomē," pieņemdams oficiālā vizītē ieradušos Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidentu lordu Raselu–Džonstonu, teica J.Straume.
Saeimas priekšsēdētājs iepazīstināja viesi ar valdības pieņemto integrācijas programmu, kas ir nozīmīgākais ilgtermiņa pasākums, veidojot saliedētu pilsonisku sabiedrību Latvijā. Runājot par latviešu valodas apguves valsts programmu, J.Straume informēja, ka starptautiskie donori programmas īstenošanai ziedojuši vairāk nekā 7,8 miljonus ASV dolāru. Programmas ietvaros prioritāte tika piešķirta pedagogu, ka arī iekšlietu un medicīnas struktūrās strādājošo valodas mācīšanai.
"Jūs esat pārdzīvojuši komunistu un nacistu nastas, piecdesmit represiju gadus, tādēļ ir pārsteidzoši, ka desmit gadu laikā esat tik daudz paveikuši," teica lords Rasels–Džonstons.
Saeimas preses dienests
Pie Ministru prezidentaVakar, 8.martā, Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās (EPP) asamblejas prezidentu lordu Raselu — Džonstonu. Ministru prezidents un EPP prezidents pārrunāja situācijas attīstību Krievijā, īpaši minot Čečeniju. Tikšanās laikā pārrunāta ES paplašināšanās. Ministru prezidents iepazīstināja R.Džonstonu ar Latvijas valdības pozīciju šajā jautājumā.
Runājot par EPP Monitoringa komitejas darbību attiecībā uz Latviju, A.Šķēle izteicās, ka tās darbība ir ieilgusi un tāpēc iespējami drīzāk jāpabeidz, tādā veidā uzsverot faktu, ka Latvija nav problēmu valsts, kā to iepriekš apstiprinājuši citi autoritatīvi ziņojumi.
Ministru prezidents pastāstīja EPP prezidentam par aktualitātēm, kas saistītas ar nepilsoņiem Latvijā. Naturalizācijas procesa aktivizācija apliecina nepilsoņu vēlmi integrēties Latvijas sabiedrībā.
Valdības preses departaments
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Saeimas frakcijās, tiekoties ar to vadītājiem
Attēlā Saeimas namā: Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents lords Rasels–Džonstons un Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Padomē Georgs Andrejevs &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" |
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents lords Rasels—Džonstons tikās arī ar Saeimas frakciju vadītājiem.
Savienības "Latvijas ceļš" frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane iepazīstināja viesi ar 7.Saeimā pārstāvēto partiju frakciju vadītājiem un raksturoja partiju politisko spektru. K.Lībane pastāstīja par labēji centriskās partijas — savienības "Latvijas ceļš" — ilglaicīgo darbību valstisko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas parlamentos un valdībās, akcentējot šā gada prioritāti — gatavošanos prezidentūrai Eiropas Padomes Ministru komitejā 2000.gada beigās, kas būs pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas mēroga organizācijā. Savukārt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšsēdētājs Egils Baldzēns teica, ka partija tikai 7.Saeimā ieguvusi pārstāvniecību un tā atbalsta Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, tāpat kā citas Saeimā esošās partijas.
Sarunas laikā tika pārrunāti ar Valsts valodas likuma un Pilsonības likuma pieņemšanu saistīti jautājumi, kā arī lielā nepilsoņu skaita problēma Latvijā. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšsēdētājs Jānis Jurkāns minēja datus par latviešu skaitu Latvijas lielākajās pilsētās un uzsvēra nepieciešamību intensificēt sabiedrības integrācijas procesu. Augstais viesis interesējās, cik liela iedzīvotāju daļa ir nepilsoņi un kādas nacionālās minoritātes tie pārstāv.
Tikšanās noslēgumā K.Lībane vēlreiz akcentēja Saeimā pārstāvēto partiju pozitīvo attieksmi pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, neraugoties uz pastāvošām zināmām pretrunām politisko partiju uzskatos citos jautājumos.
Saeimas preses dienests